Par to, ko mēs tur darīsim, kur būsim, kā dzīvosim un ko redzēsim, rakstīšu vēlāk, jo paši vēl īsti neko nezinām :)
Kad vīzas visiem bija nokārtotas, bija jāsāk meklēt lidmašīnas biļetes. Tā kā Jaunzēlande ir tālākais galamērķis pasaulē ceļotājiem no Latvijas, tad sapratām, ka vienā piegājienā no Rīgas līdz Oklendai nenokļūsim. Ziemassvētku brīvdienās visiem ļoti patika ceļojums uz Taizemi, tāpēc izlēmām arī šoreiz uz 10 dienām piestāt Bangkokā, kas atrodas tieši pusceļā starp Latviju un Jaunzēlandi. Par to arī šoreiz būs stāsts.
21/08/16
Pēc kārtīgas atvadu ballītes un brāļa dzimšanas dienas svinēšanas iepriekšējā vakarā šodien vēl samīļojām ģimenes, piekrāmējām mašīnu pilnu ar mūsu somām un teicām tētim, lai ved mūs uz lidostu. Tieši, kad jābrauc prom, arī Latvijā bija atgriezusies vasara. Taču mūsu pieturas punkts - Taizeme - tāpat ir vēl karstāks! Lidojam no Rīgas uz Stambulu un tad līdz Bangkokai.
Turkish Airlines saslavētā barošana man gan mazliet nebija pa prātam - ēdiena daudz, taču dažas garšas nebija manā gaumē. Un Stambulas lidostā mistiski tika nomainīti vārti, no kuriem mums jālido uz Bangkoku, tādēļ labu laiku nosēdējām starp ceļotājiem uz Āfrikas valstīm.
Kad aizgājām līdz īstajai vietai, no kuras mums jāiekāpj lidmašīnā, nevarējām saprast, kādēļ Āfrikas iedzīvotāji ir tik ļoti apdalīti - viņiem ir pašiem sava zona, no kuras atiet lidmašīnas uz šo kontinentu, taču salīdzinājumā ar pārējām tā bija netīra, noplukusi, veca un ļoti skumja paskata. Kaut kā nepareizi tas viss šķita.
No Stambulas izlidojām ar vienas stundas kavēšanos, jo kādam no pasažieriem bija nepieciešams papildu skābeklis (tā vismaz teica lidojuma apkalpe), taču pats lidojums noritēja bez problēmām.
22/08/16
Bangkokā ielidojām pēcpusdienā. Pagāja laiks, kamēr lidostā nokārtojām Visa on Arrival, tādēļ mūsu lielās somas jau kāds darbinieks bija paspējis noņemt no slīdošās lentes un atstāt, lai tās gaida savus saimniekus. Par laimi nevienam nekas nebija pazudis.
Būdami gudri un taupīgi ceļotāji, uz AirBnB izīrēto mājiņu braucām ar sabiedrisko transportu, kas mums arī ļoti veiksmīgi sanāca. Tikai pēc tam beidzot sajutām Taizemes karstuma vilni sejā.
Sākumā plānojām, ka Taizemē varētu aizceļot uz ziemeļu reģioniem, taču ātri vien sapratām, ka vairāk laika sanāks pavadīt sabiedriskajā transportā, nevis atpūšoties, tādēļ nolēmām palikt Bangkokā, jo internetā izskatījās, ka šeit vēl ir daudz mazāk populāru tūrisma objektu, ko apskatīt.
Izīrētā mājiņa mūs patīkami pārsteidza - tā atradās ļoti labā vietā, tuvu pie metro pieturas, netālu bija arī tirdziņš un liela iela, kur viegli noķert taxi, taču pati mājiņa atradās klusā rajonā, jo pārējās ēkas apslāpēja ielas trokšņus. Mājai ir aizslēdzami vārti, viesistaba ar televizoru un galdiem, virtuve, 2 tualetes un 2 dušas telpas, kā arī 2 guļamistabas 2. stāvā ar gaisa kondicionieriem. Manā un Valtera istabā bija arī balkoniņš.
Pēc iekārtošanās bijām izsalkuši un gājām meklēt kādu vietējo ēstuvi. Tālu nebija jāiet, lai atrastu taju restorāniņu, kurā puse no mājas atvēlēta ēstuvei, bet otra puse ir dzīvojamā telpa īpašniekiem. Tā kā no mūsu sejām bija skaidrs, ka neesam vietējie, tad mums tika pasniegtas ēdienkartes angļu valodā. Es jau sapratu, ka šādam servisam līdzi nāk arī augstākas cenas, taču mums šoreiz nebija spēka skaidroties vai meklēt citu vietu, tādēļ palikām pie tā, kas ir. Ēdiens bija garšīgs, mazliet eļļains, taču mēs bijām priecīgi, ka jau atkal esam šajā miljonu pilsētā.
Sajūta gan visu laiku bija tāda savāda, jo iepriekšējo reizi Taizemē bijām pirms 8 mēnešiem, kas ir īss laika periods starp šādiem ceļojumiem, tādēļ likās, ka nekas nav mainījies un mēs turpinām no vietas, kur palikām. Tajā pašā laikā šķita, ka atbraucam uz kaut ko ļoti pazīstamu, tādēļ nebija sajūta, ka vispār esam ceļojumā. Un vēl kaut kur dziļumā sēdēja neizpratne par to, ka pēc šī ceļojuma nebrauksim atpakaļ uz Latviju, bet gan dosimies tālāk vēl uz veselu gadu. Pēc vakariņām gājām atpakaļ uz māju, pa ceļam sāka smidzināt dažas lietus piles, taču mājās tikām sausi. Kad bijām aizslēguši durvis, tad ārā sākās pamatīgs negaiss - Taizemē šobrīd lietus sezona.
23/08/16
Brokastīs devāmies uz lielveikalu MBK, kurā mums ar Valteru vajadzēja nopirkt fotoaparāta lādētāju, kurš kaut kur bija paslēpies Latvijā. Kad to veiksmīgi bijām izdarījuši, tad ar kājām gājām uz mūsu apskates objektu - Jim Thompson māju. Džims Tompsons bija amerikānis ar arhitekta izglītību, kurš Vjetnamas kara laikā iestājies armijā un vēlāk nokļuvis arī Taizemē. Šī valsts viņam ļoti iepatikusies, tādēļ arī pēc dienesta beigām viņš izlēmis šeit apmesties uz dzīvi. Tompsonam ļoti patika taju kultūra - tieši tādēļ viņš savu māju Bangkokā (tagadējo muzeju) izveidojis, kopā savienojot 5 tradicionālās taju mājas, kas būvētas uz pāļiem.
Šajā mājā viņš arī izstādījis taju mākslas darbus, porcelāna traukus, un iekšpagalmā iekopis tropiskajiem džungļiem līdzīgu dārzu.
Džims Tompsons pasaulē plašāk pazīstams ar savu apģērbu līniju, kas izveidota tādēļ, ka viņš ir devis ļoti lielu ieguldījumu taju zīda rūpniecības attīstībā. Kā mums stāstīja muzeja jaukā gide, tad Džims Tompsons ir ļoti ticējis taju horoskopiem. Viens no tiem norādīja, ka 61 gada vecumā viņam jābūt ļoti piesardzīgam, jo var notikt kāda nelaime. Un tā arī notika - īsi pēc savas 61. dzimšanas dienas viņš devās ceļojumā uz Malaiziju, kur pēc kādas pastaigas kalnos atpakaļ neatgriezās. Netika atrastas ne viņa mirstīgās atliekas, ne kādi pavedieni un līdz pat šai dienai nav zināms, kas ar viņu notika. Pēc kāda laika viņa māja ar visu tajā esošo mākslas kolekciju tika izveidota par muzeju.
Pirms došanās uz Džima Tompsona māju pa ceļam pamanījām Bangkokas mākslas un kultūras centru, par kuru Liene iepriekš bija lasījusi internetā. Izlēmām iet paskatīties, kas tur atrodas. Bijām patīkami pārsteigti - mākslas muzejam 7 stāvi, milzīga un plaša ēka un galvenais, ka ieeja bez maksas.
Pagraba stāvā atradās foto izstāde, un mūķeņu meditācijas centrs, kurā jaunas meitenes baltos tērpos meditēja un starplaikos tūristiem izrādīja izstādi. Fotogrāfiju autores bija pašas mūķenes, kā arī vesela telpa atvēlēta taju pirmās profesionālās fotogrāfes - sievietes darbiem. Atsevišķā telpā vecākās mūķenes arī veidoja smilšu mandalu, taču to varēja apskatīt tikai no pāris stāvus augstāk esoša skatu punkta. Pēc fotogrāfiju apskates bijām ļoti jaukā noskaņojumā un iemetām ziedojumus šo mūķeņu klosterim, par ko viņas mums uzdāvināja pastkartītes, uz kurām uzrakstīt novēlējumu un piespraust viņu izstādes sienai, kā arī pastkartītes, ko paņemt sev līdzi par piemiņu. Tā kā šis bija mākslas un kultūras centrs, tad apmeklētāju vidū bija daudz studentu. Taču vēl vairāk mūs ieinteresēja jaunieši tautas tērpos - gan meitenes, kuras saģērbušās kā taju dejotājas, gan puiši taju boksa vēsturiskajos tērpos. Mums paveicās, jo nācās pagaidīt 15 minūtes, lai klātienē vērotu taju boksa (muay thai) paraugdemonstrējumus. Priekšnesums bija ļoti dramatisks, enerģisks un ļoti interesants. Tā mums visiem bija pilnīgi jauna pieredze Taizemē :)
Pirms braukšanas uz māju gribējām sameklēt tirdziņu Siam Square, jo es biju pilnīgi pārliecināta, ka šajā apkaimē tāds atrodas. Staigājām, staigājām, taču atradām tikai apģērbu tirgotājus, kas mūs šajā ceļojumā īpaši neineteresēja, jo somas uz Jaunzēlandi piekrāmējām pilnas jau Latvijā.
Izkāpjot piemājas metro stacijā Phra Ram 9, sajutām ka sāk pilināt lietus. Pielikām soli, lai ātrāk nokļūtu mājās, taču šoreiz lietus sezona bija pār mums pārāka un mājās nokļuvām pilnīgi slapji.
Lietus gan bija patīkami silts, un drēbes Taizemē žūst ļoti ātri, tādēļ īpaši par to nepārdzīvojām. Apmēram stundiņu pagaidījām līdz lietus apstājās un pēc tam gājām meklēt jaunu vakariņu vietu. Bija ļoti garšīgi, cenas un cilvēki ļoti jauki, taču ēdiens mums šoreiz par asu. Diez gan daudz tāpat apēdām, jo garšoja jau labi.
Taču pēc tam gan bija vajadzīga atpūta - visi aizgājām uz pēdu masāžu.
Tā kā taji ir masāžas eksperti, tad arī pēdu masāža neaprobežojās tikai ar pēdām, bet gan ietvēra kājas, muguru, plecus un galvu. Īsta laime un tikai par 200 batiem (apmēram 5 EUR) par stundu garu masāžu. Pilnīgi gribējās masierēm atstāt dzeramnaudu, jo viņas tik rūpīgi strādāja, taču cena bija tik smieklīgi maza.
Masāžas salonam pretī atradās mazs ēdiena tirdziņš, kurā no kādas taju omītes nopirkām kilogramu gardo mangostīnu, kurus arī tūlīt mājās apēdām :)
24/08/16
Šorīt atkal meklējām citu vietu, kur paēst brokastis. Šī ēstuve mums ļoti iepatikās, jo ēdiens bija tieši kā priekš mums - garšīgs, ne pārāk ass, lēts un tuvu mājām. Pie tam ar brāli dabūjām arī taju auksto tēju ar pienu, kura mums ļoti garšoja. Jau tagad jūtam, ka arī turpmāk ēdīsim tieši šeit.
Pēc brokastīm bijām izdomājuši braukt uz Zinātnes un izglītības centru. Internetā tas izskatījās līdzīgs Tartu AHHAA centram. Tā kā vakar bija gara diena un bijām pamatīgi nostaigājušies, tad brālis šodien izlēma palikt mājās, jo viņam sāpēja vēl Latvijā satraumētais celis.
Tā nu trijatā - es, Valters un Liene - devāmies uz zinātnes centru. Ieejas biļete maksāja 30 batus (mazāk nekā 1 EUR). Vēl papildus bija iespējams iegādāties biļeti uz planetāriju, taču zinātnes centrs mūsu biļetes ietvēra triju atsevišķu ēku apmeklējumu zinātnes centra ietvaros, tādēļ izlēmām iztikt bez planetārija. Un pareizi arī darījām. Zinātnes centrs bija kā minimums 20 gadus vecs, bez gaisa kondicioniera, ar lielu daļu saplīsušu eksponātu, gaisma bija patumša un vispār šeit ļoti prasījās pēc remonta. Arī pašas ekspozīcijas bija orientētas uz bērnu auditoriju, kas arī izskaidro, kādēļ šeit bija tik daudz mazu, skaistu taju bērniņu ekskursijās no skolām. Ātri vien izstaigājām šīs 3 ēkas, pēdējā pat neko neapskatoties, jo pirmais no vairākiem mums pieejamiem stāviem bija bērnudārzs 3-8 gadus veciem bērniem.
Bijām diez gan vīlušies, sāka piezagties pusdienas laika izsalkums, tādēļ braucām meklēt kādu ēdiena tirdziņu. Izbraukājāmāies ar BTS, ar metro, lielus gabalus nogājām ar kājām, bet to, ko gribējām, tā arī neatradām. Varbūt mums ir kaut kādas dīvainas prasības :D Katrā ziņā brālis šodien pieņēma pareizo lēmumu, paliekot mājās.
Vienīgais labums – piemājas metro stacijā atradu tirgotāju, kurai bija manis kārotais taju saldais ēdiens ลอดช่องน้ำกะทิ (lot chong nam ga ti) kokosa pienu, ledu un tādām kā zaļām klimpām, kuru sastāvu nezinu. Bet biju ļoti priecīga, jo Ziemassvētku brīvdienās, kad bijām Taizemē, to tā arī neizdevās atrast.
Vakarā visi atkal gājām uz masāžām. Es šoreiz izvēlējos taju masāžu visam ķermenim, nevis tikai kājām, jo šodien tiešām biju piekususi. Tā jau laikam ir, ka katrai masierei ir sava tehnika, jo no iepriekšējām reizēm atceros, ka taju masāžā masieres dažādos akrobātiskos veidos izlocīja un izlauzīja visu ķermeni. Taču šoreiz masāža bija pavisam citāda, mugura tika spiesta, staipīta, bet iztikām bez pārmērīgas grozīšanas. Katrā ziņā patīkami :) Pārējie bija uz kāju masāžu un visi aizmiga ērtajos masāžas krēslos :D
25/08/16
Šodienas plānā – atrakciju parks Siam Park City. Arī šo aktivitāti bijām noskatījuši internetā un ļoti cerējām, ka tā būs labāka par zinātnes centru. Uz lielās ielas, kas atradās netālu no mūsu mājiņas, noķērām sarkanu taxi un par nepilnu stundas braucienu līdz galapunktam samaksājām vien 250 batus (apmēram 6.50 EUR). Taxi transports vispār šeit ir smieklīgi lēts.
Atrakciju parks mūs sagaidīja ar mīlīgām kaķu figūriņām pie ieejas un mazliet nobrukušu ieejas vārtu jumta daļu.
Jau mazliet sabijāmies, ka atkal būsim nošāvuši greizi ar saviem plāniem, taču katrs samaksājām 900 batus (ap 24 EUR) par ieejas biļeti un gājām iekšā. Parks arī izskatījās vecs, ēku fasādes noteikti bija skāris laika zobs, vairākas lietus sezonas un karstās saules stari, jo krāsas daudzviet bija pabalējušas. Taču atrakcijas izskatījās labā darba kārtībā, tāpēc kā pašu pirmo izvēlējāmies amerikāņu kalniņus, jo Valters tādos nekad nebija bijis. Brauciens bija pietiekami ātrs, vēderu kutinošs un līkumots – visiem ļoti patika, bijām priecīgi, saprotot, ka šodien mēs kārtīgi izklaidēsimies un atpūtīsimies. Gājām visur pēc kārtas un nespējām saprast, kādēļ šeit ir tik maz apmeklētāju. Nevienā no atrakcijām nebija jāstāv rindā, kas mums kā eiropiešiem bija ļoti negaidīts pārsteigums. Parkā arī atradās ūdens zona, kurā bija baseini, slidkalniņi un Ginesa pasaules rekordu apstiprināts Pasaulē lielākais viļņu baseins. Bija ļoti patīkami nedaudz atvēsināties ūdenī un kārtīgi nopeldēties.
Kad bijām beiguši izklaidēties, braucām mājās, aizgājām kārtīgās vakariņās, jo pa visas dienas piedzīvojumiem bijām aizmirsuši paēst, un tad atkal gājām uz masāžu. Šoreiz gan tikai es un Liene, jo brālis gribēja atpūtināt kājas, bet Valters mūsu šīs dienas mīļākajā atrakcijā – amerikāņu kalniņos pa ūdeni, kuri ieved lielai tīģera galvai mutē – bija savilcis muguras muskuļus. Tādi mēs te esam nīkuļi.
26/08/16
Kopš iepriekšējā ceļojuma uz Taizemi es ļoti gribēju atgriezties Wat Arun – templī, kuru tolaik renovēja. Biju iedomājusies, ka 8 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai darbi būtu pabeigti. Man gandrīz arī bija taisnība, jo praktiski visa baltā fasāde jau bija atjaunota, bija atlikusi vien pati tempļa virsotne.
Taču ar to pietika, lai viss templis vēl būtu ieskauts stalažās. Tā nu mēs, apskatot templi pa gabalu no upes, ātri vienojāmies, ka tur speciāli nebrauksim. Tā vietā ar Chao Praya upes transporta laiviņu aizbraucām līdz pieturai, no kuras var nokļūt uz karaļa pili un Wat Prakaew. Taču šoreiz mums tempļi neinteresēja, mēs gribējām tikt pie ceptajiem banāniem, kuri iepriekšējā reizē tik ļoti visiem iegaršojās tieši šajā vietā. Jau vairākas dienas bez panākumiem tos meklējām arī citur, taču šeit mūs sagaidīja tā pati tirgotāja. Un bez banāniem viņai bija uzradies arī jaunums – fritētas saldo kartupeļu bumbas, kuras šoreiz laikam pat garšoja labāk par banāniem, jo izskatās, ka pašlaik vispār nav banānu sezona.
Tā kā Valters šoreiz bija telefonā ielādējis labu aplikāciju ar Taizemes karti, tad izlēmām, ka beidzot jābrauc apskatīt China Town, kuru iepriekšējā reizē arī nesanāca atrast. Kad aizbraucām uz kartē norādīto vietu, ātri vien sapratām, ka esam klāt, jo šeit valdīja dzīvība, ēdiens, ķīniešu laternu, zelta un loterijas biļešu tirgotāji.
Šeit pat smaržoja pilnīgi citādi nekā taju tirgos, jo šeit bija pilns ar dažādām tējām, kaltētiem produktiem un raksturīgām garšvielām.
Maldoties pa sānieliņām, sapratām, ka esam nonākuši e-bay.com dzīvajā versijā, jo šeit varēja nopirkt visu, sākot no elektronikas un drēbēm, un beidzot ar milzu spēļmantiņām un Rolex pulksteņu pakaļdarinājumiem. Un jau atkal viss par lētām cenām!
China Town bija arī vienīgā vieta, kurā atradām sievieti, kura cep garšīgās roti pankūkas ar olu un banāniem.
Diena vēl nebija pusē, tādēļ izdomājām, ka jāaizbrauc apskatīt kādu templi. Gribējām atrast tādu, kurā mēs vēl nebijām bijuši, un tas mums arī izdevās. Diemžēl, šajā templī arī notika atjaunošanas darbi, tādēļ iekšā netikām, taču tempļa āra teritorija bija pārvērsta par pagaidu auto stāvvietu.
Vispār mēs sākam just, ka lietus sezonā tūristi nav īsti gaidīti, jo viss tiek atjaunots vai sakopts nākamajai tūrisma sezonai, daudzi muzeji un tempļi vispār ir slēgti, un arī cilvēki nemāk mums īsti ieteikt apskates objektus, kurus mēs jau nebūtu redzējuši. Kas to būtu domājis, ka lielajā Bangkokā mums aptrūksies, ko darīt?
Bet bija reizes, kad paveicās. Piemēram, ceļā no tempļa uz kuģīša pieturu ieraudzījām puķu tirgu, kurš tik jauki smaržoja pēc jasmīnu virtenēm. Tirgus galvenais produkts – ziedu virtenes, kuras budisti dāvā Budas statujām, kā arī izmanto dažādās ceremonijās un svētkos.
Pēc šī interesantā tirgus gan bijām pamatīgi piekusuši, jo jau atkal bijām nostaigājuši vairāk nekā 10 km, tādēļ gājām uz upes pusi, lai brauktu uz māju. Pa ceļam vēl izstaigājām vairākas mazas ieliņas, no kurām vienā, piemēram, no lielas pick-up uzbūves mašīnas tika tirgoti duriāni.
Kā jau pēc šādas garas dienas varēja paredzēt, mēs ar Lieni atkal gājām uz mūsu nu jau iemīļoto salonu izbaudīt taju masāžu. Šoreiz abas divas labi izgulējāmies, kamēr masieres cīnījās ar mūsu piekusušajiem muskuļiem.
27/08/16
Ir sestdiena un ir pienākusi mūsu tik ilgi gaidītā tirgus diena Chatuchak tirgū, kuras dēļ atteicāmies no brauciena uz Taizemes ziemeļiem. Tā kā iepirkumu sarakstā ietilpa tikai dažas lietas, jo mūsu somas jau ir pilnas, tad uz tirgu nesteidzāmies ļoti agri, bet gan mierīgi paēdām brokastis un tad sēdāmies metro. Kādu laiku pastaigājuši un neko nenopirkuši, sākām apjaust, ka uz šejieni nevar nākt ar kādu konkrētu mērķi, jo tad nav iespējams kaut ko atrast. Pēkšņi visam kvalitāte bija par sliktu, audums nebija īstais, cena bija par lielu, tā varētu turpināt vēl un vēl.
Tirgus it nemaz neattaisnoja mūsu cerības. Paši arī jutāmies muļķīgi, ka tik neveiksmīgi pavadītas dienas dēļ bijām izlēmuši visu ceļojuma laiku pavadīt Bangkokā. Bet neko darīt, paši vainīgi. Tā jau laikam ir, ka ir ļoti riskanti braukt otro reizi uz kādu vietu, kas iepriekš atstājusi tik labu iespaidu, jo tad arī vilšanās ir lielāka, kad cerēto neizdodas iegūt.
Piekusuši un mazliet dusmīgi uz sevi braucām mājās, lai noliktu tos dažus iepirkumus, pie kuriem tikām, un tad dotos paēst. Šodien braucām uz lielveikalu Terminal 21, jo mums tāpat vēl bija nepieciešams nopirkt dažas drēbes, ko vilkt Jaunzēlandē, un šis veikals piedāvā taju darinātus apģērbus par ļoti saprātīgām cenām. It īpaši puišiem. Mums ar Lieni gan gāja grūtāk sev kaut ko atrast, jo viss skaistais uzreiz maksāja līdzīgi kā Eiropā. Turpat lielveikalā paēdām arī vakariņas un braucām uz māju. Šovakar iztikām bez masāžas, jo visiem bija slikts garastāvoklis.
28/08/16
Mūsu vēderi sāka pretoties taju ēdieniem, brokastīs vairs negribējām tikai rīsus vai nūdeles, tādēļ paķērām pāris karstmaizes piemājas 7Eleven un braucām uz Nacionālo galeriju. Šajā mākslas muzejā pastāvīgo izstādi veidoja dažādas gleznas par budisma tēmu, porcelāna trauki, iepriekšējo karaļu veidoti mākslas darbi un tautas tērpu izstāde.
Taču muzeja mainīgo izstādes daļu, kas arī aizņēma lielāko platību, šoreiz veidoja izstāde par japāņu multenēm “anime”.
Pats interesantākais šeit laikam bija anime fanes, kuras pašas bija saģērbušās kā multeņu varones, lai ierastos uz izstādi. Un izrādījās, ka šodien bija pēdējā diena tieši šai izstādei, tādēļ mēs katrs izlozējām sev tematisku dāvaniņu – mēs ar Lieni dabūjām diez gan neparocīgus rozā penāļus, Valteram tika balts maisiņš ar rozā burtiem, kuru varēsim izmantot netīrajai veļai, bet brālim tagad ir jauns T-krekls – arī baltā krāsā ar rozā burtiem :D
Tālāk gribējām braukt uz Siāmas muzeju, kurš manā 5 gadus senajā atmiņā bija palicis kā ļoti moderns un interesants. Taču šeit atkal pierādījās, ka nevajag braukt uz vietām, kur jau būts. Šoreiz mūs atkal pievīla lietus sezona, jo arī šis muzejs bija slēgts, lai veiktu atjaunošanas darbus. Jau atkal bijām nostaigājuši vairāk kilometru nekā plānots, bet, ja skatās no gaišās puses, tad būsim vismaz uztrenējuši fizisko formu, lai Jaunzēlandē varētu doties pārgājienos :)
Pa ceļam uz mājām gribējām iebraukt MBK lielveikalā, lai nopirktu dažus atribūtus GoPro, taču no BTS pieturas pamanījām, ka zemāk ir uzceltas lielas teltis, no kurām nāk skaļa mūzika. Nolēmām, ka jāiet paskatīties, kas tur notiek. Izrādījās, ka tur norisinājās pasaules jauniešu čempionāts muay thai. Ieejot teltī, degunā iesitās krēma smarža, kuru masieres izmanto taju masāžā. Acīmredzot vietējie cīkstoņi kaut ko līdzīgu izmanto savu muskuļu atslābināšanai un sasildīšanai. Mums par lielu prieku redzējām arī Jaunzēlandes taju boksa komandu, paguvām noskatīties arī Jaunzēlandes meitenes cīņu ar amerikānieti, pār kuru viņa bija pārāka.
Es pati iepriekš nebiju redzējusi muay thai, tādēļ tas bija ļoti interesanti. Gan vietējie, gan ārzemju sportisti pirms katras cīņas izpildīja īpašu rituālu, bet pašu cīņu pavadīja muzikantu grupa ar taju instrumentiem.
Pirms gājām prom sākās cīņas grupai virs 30 kg – bija interesanti paskatīties, cik ļoti nopietni šai lietai pieiet mazie puisīši :)
Pēc tam braucām atpakaļ uz mūsu rajonu, paēdām iecienītajā vietā saldas nūdeles un ar Lieni jau atkal aizgājām uz pēdu masāžu.
Mūsu iepriekš sameklēto apskates vietu sarakstā ierindojās arī Rot Fai Market 2. Lai gan ar tirdziņiem mums līdz šim ne īpaši veicās, tomēr apskatījāmies internetā, ka tas strādā tikai no ceturtdienas līdz svētdienai, un izlēmām vēlreiz noriskēt, jo tas atradās vienas metro pieturas attālumā no mūsu dzīvesvietas. Īsākais ceļš, lai nokļūtu tirgū, bija caur lielveikalu Esplanade. Ieejot pa veikala durvīm, ieraudzījām lielu baru cilvēku un dzirdējām spalgus meiteņu spiedzienus. Kad piegājām tuvāk, ieraudzījām, ka tur notiek deju konkurss, kurā visas grupas attēlo korejiešu dziesmu (K-Pop) videoklipus, kuri parasti ir bagāti ar dejām. Tas arī izskaidroja spiedzienus, it īpaši pie puišu priekšnesumiem, jo liela daļa taju meiteņu ir apsēstas ar šo mūzikas stilu un korejiešu dziedātājiem un aktieriem kopumā. Katrā ziņā atkal neplānoti paveicās pieredzēt kaut ko interesantu. Pie tam dejotāji tiešām kustējās labi, enerģiski un sinhroni, lai arī cik smieklīgas nebūtu K-Pop dziesmas.
Kādu brīdi paskatījušies dejotājus, gājām uz tirdziņu. Beidzot bijām atraduši to, ko visu laiku meklējām! Tirdziņš bija pilns dzīvības, šeit bija daudz interesantu ēdienu tirgotāju un mazu ēstuvju. Ieraugot sievieti, kura gatavo kebabus, nevarējām noturēties un nopirkām vienu, jo ļoti gribējām kaut ko neasu. Bija patiešām gardi :) Tālāk staigājot, tikām arī pie uz vietas gatavota saldējuma, kādu iepriekš bijām redzējuši tikai video internetā.
Šeit saite, kurā var kaut ko ļoti līdzīgu apskatīties.
https://www.youtube.com/watch?v=Ybb57frsdKk
No daudzajām ēstuvēm man atmiņā paliks viena, kurā uz galda tika uzklāta vaskadrāna, klientiem izsniegti gumijas cimdi, un tad ēdiens tika uzlikts tieši uz galda un ēsts ar rokām. Ņemot vērā, ka tur pasniedza lielās garneles un citus vēžveidīgos, domāju, ka šis varētu būt viens no ērtākajiem izgudrojumiem, jo to notīrīšana vienmēr sevī ietver arī nosmērēšanos. Ap tirgus laukumu malās atradās arī bāri, kuros atpūtās diez gan daudz vietējo. Vēl šeit bija ļoti daudz motociklu un vairākas retro mašīnas, kuras pārvērstas par dzērienu, alkohola, saldumu vai apģērbu tirgotavām. Valdīja ļoti jauka noskaņa un mazliet nožēlojām, ka ātrāk neizdomājām apskatīt šo tirdziņu.
29/08/16
Karstums mūs ļoti ātri nogurdina, tādēļ šorīt izlēmām mazliet ilgāk pagulēt un no rīta nekur tālu neskriet. Brokastis paēdām mums jau ierastajā vietā. Bet 17:00 vakarā visi bijām ielūgti uz manas labākās taju draudzenes un klasesbiedrenes Bee augstskolas izlaidumu. Tajiem gan ar izlaidumiem ir interesanti, jo Bee man piedāvāja uz izlaidumu nākt 29., 31. augustā vai 2. septembrī. Izrādās, ka pirmie divi datumi bija ģenerālmēģinājumi, taču arī uz tiem bija laipni gaidīti draugi ar dāvanām :D Jau pa dienu šķita aizdomīgi, ka draudzene facebookā lika video izlaiduma tērpos, man jau likās, ka varbūt viņa mums atkal kaut kādu nepareizu laiku pateikusi, jo tajiem nereti tā gadās.
Ar taxi aizbraucām līdz norunātajai vietai Mahidol universitātē. Bee ir absolvējusi reliģiskās studijas par budismu, kā arī angļu valodu, taču ar to viņai īpaši neveicas. Viņas fakultātes ēka atrodas pretī veterinārajai fakultātei un slimnīcai, kurā tiek turēti arī zirgi, tāpēc varat vien iedomāties, kāds aromāts Taizemes karstumā tur valdīja.
Nevarēju no sava Latvijas telefona numura sazvanīt Bee, tādēļ nācās lūgt palīdzību kādai tajietei. Kad tas bija izdarīts un draudzene beidzot satikta, sapratām, ka viss pasākums jau ir beidzies un mēs esam atbraukuši, lai sabildētos un tad brauktu kopā paēst. Kārtējais pārpratums Taizemē, taču šis par laimi nebija diez ko traucējošs. Vismaz pārējie varēja sajust, kā man pagāja lielākā daļa manas apmaiņas programmas :D
Ar Bee vienā fakultātē mācījās arī vēl divas klasesbiedrenes – Toei un Earn, kā arī apsveikt bija atbraukusi Su, kura pati studē biznesa angļu valodu. Sagaidījām, kad mums pakaļ atbrauca Bee draugs P’Guide, un tad braucām uz ļoti skaistu restorānu kanāla malā. Draudzene šo vietu bija izvēlējusies, lai varētu sataisīt vēl skaistas bildes, taču šoreiz lietus sezona patraucēja viņas plānus. Vakariņas bija ļoti jaukas, ar sarunāšanos kā parasti gāja grūti, taču man bija liels prieks satikt Bee, jo skolas laikā viņa vienmēr par mani parūpējās. Garākais temats, ko visi kopā apspriedām bija viņas suņi un kaķi, kuri viņai esot kā bērni, kā arī viņa prasīja, kā iet Bosim. Tad mēs viena otrai rādījām bildes ar saviem mīluļiem.
Kad vakariņas gāja uz beigām, mani taju draugi sāka domāt, kur mūs vēl varētu šovakar aizvest. Taču atkal atdūrāmies pret to, ka ir vakars un viss jau ir ciet, vai arī mēs jau viņas nosauktajās vietās bijām bijuši. Bangkoku tiešām esam iepazinuši pamatīgi :) Beigās Bee mūs aizveda uz kādu lielceļu, kuram gar malām lielā garumā izliktas laternas, kuru forma bija kā putniem no taju vēstures stāstiem. Bee teica, ka tur ir ļoti skaisti, ka tur bieži notiekot kāzu fotosesijas vai arī tiek filmētas epizodes taju seriāliem. Bet kārtējo reizi kaut kas nebija kā vajag, jo puse no gaismiņām nebija ieslēgtas.
Bee ļoti pārdzīvoja, ka nevar mūs vēl kaut kur aizvest, bet es teicu, ka tas nekas, jo mēs jau paši esam ļoti daudz ko apskatījuši. Pēc tam viņa ar P’Guide mūs aizveda līdz Na Mo tirdziņam, uz kurum mēdzām iet pēc stundām skolas laikā. Tur mūs iesēdināja taxi un mēs braucām mājās. Pa ceļam vēl redzējām ielas, kurās skaisti izgaismoti koki, un izlēmām, ka tas varētu būt par godu Taizemes karalienes dzimšanas dienai, kura bija 5. augustā. Šoreiz tikām pie jautra taksista, kurš gardi nosmēja, kad kaut ko viņam teicu taju valodā.
30/08/16
Brokastis ēdām Black Canyon kafejnīcā, jo atkal gribējām izvairīties no taju ēdieniem brokastīs. Pēc tam izprintējām savas lidmašīnas biļetes rītdienas lidojumam uz Jaunzēlandi.
Tā kā šī mums bija pēdējā pilnā diena Bangkokā, tad izlēmām, ka ir nepieciešams vēl viens pēdējais apskates objekts – Lumpini parks. Tā ir plaša zaļā zona ar dīķīšiem, apstādījumiem, pastaigu takām un sporta laukumiem.
Parkā iespējams noīrēt katamarānus par 40 batiem uz 30 minūtēm, ar kuriem ātrākā un ērtākā veidā apskatīt parku no cita skatu punkta. Paši katamarāni bija baltu gulbju formā, lai gan par krāsu varētu pastrīdēties, jo tie arī izskatījās jau labu laiku padzīvojuši šajos ūdeņos.
Mums par prieku dīķī peldējās dažāda lieluma bruņurupuči, bet vēl vairāk visiem patika lielās iguānas, kuras brīvi dzīvoja parkā – peldēja, gozējās saulītē un nevienam netraucēja.
Staigājot pa daudzajām takām, uzdūrāmies arī kādam taju filmēšanas laukumam ar kamerām, atstarotājiem un visu pārējo. Vienīgi nezinām, ko tur filmēs, visdrīzāk kādu reklāmu vai epizodi seriālam.
Parkā atradās vairākas skulptūras, no kurām mums visvairāk patika šī -
Pēc kārtīgas pastaigas pa parku gribējām arī kārtīgi paēst. Bez konkrētiem plāniem iegājām netālu no mājas esošajā lielveikalā. Atradām japāņu restorānu, kurā par 10 eiro vari ēst visu, kas tevī lien iekšā. Un pati ēšana arī bija interesanta – katrā galdiņā bija iebūvēta elektriskā plīts, uz kuras sākumā tika uzlikts katls ar zupu, bet cauri visam restorānam gāja slīdošā lente ar šķīvīšiem, uz kuriem ir dažāda veida jūras veltes, gaļas, dārzeņi. Tā nu katrs pats varēja izvēlēties, kādu ēdienu sev pagatavot.
Vēl bija pieejami suši, dzērieni, arbūzi un saldējums neierobežotā daudzumā. Tas pilnīgi noteikti bija tā vērts!
Pirms iešanas uz māju mēs ar Lieni vēl pēdējo reizi aizgājām uz taju masāžu. Šis salons mums ļoti pietrūks :)
Mājās taisījām lielo veļas mazgāšanu un kravājām somas rītdienas lidojumam.
31/08/16
Šodien lidojam uz Jaunzēlandi!!!
No rīta paēdām kārtīgas brokastis mūsu iemīļotajā vietiņā un pēc tam jau braucām uz lidostu.
Paldies Taizemei par karstumu, bet tagad mums laiks doties tālāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru