Mana kontaktpersona laikam ir neorganizētākais cilvēks, ko pazīstu. Ne jau tikai tas, ka mans stundu saraksts vēl aizvien nav kārtībā, bet šodien bija jābrauc pagarināt manu vīzu. Tad nu no rīta, pēc viņas teiktā, eju uz viņas kabinetu pirms stundu sākuma, jo paredzēts, ka no paša rīta brauksim jau uz imigrācijas dienestu. Tur bišķiņ parunājam, bet tad viņa mani pie rociņas aizved uz rīta ceremoniju pie manas klases (nu tā, lai visa skola redz un draudziņiem vēlāk ir, par ko paķiķināt), jo vīzu kārtot brauksim tikai ap 13:00 vai 14:00. Labi, tad nu eju mācīties ar savu klasi, bet vēl pirms pirmās stundas sākuma viņa man zvana, lai ātri eju uz pirmo stāvu. Pie tam viņai ir saplīsis telefons, tāpēc nevarēju skaidri arī saprast, ko viņa saka un ko mēs tajā 1. stāvā darīsim. Tagad viņa izdomājusi, ka man jābrauc viņai līdzi, lai paņemtu dokumentus jauno ASV skolotāju vīzām (nu labi, nesūdzos, ja nav jāmācās). Bet tas jau ar to nebeidzās, mums bija vēl jāaiziet tāpat pastaigāt uz tirgu, lai nopirktu viņas vīram bikses. Kāds var izskaidrot, kāpēc man tur bija jābūt? :D :D Tad tirgū viņa vēl man izmaksāja iced chocolate, kura man bija jādzer ātri, jo viņa gribēja ēst ledu - tas esot visgaršīgākais :D :D Ap plkst. 13:00 beidzot braucām taisīt MANU vīzu, bet tas vēl ne reizi nav sanācis viegli. Šoreiz Nakhon Pathom imigrācijas dienests vēl nebija atkopies pēc plūdiem, tāpēc dabūjām braukt kādu pusotru stundu, lai nokļūtu vietā, kur viņi pagaidām pārcēlušies. Tur es atkal neredzēju nekādu jēgu no tās skolotājas, jo viņai teorētiski būtu man jāpalīdz, bet, kamēr visi papīri jau bija nokārtoti, es visu sapratusi un gatava braukt prom, viņa taisīja kaut kādu pērienu un bija ļoti apjukusi. Tad nu, kad beidzot braucām prom (lai gan domāju, ka skolotāja tāpat palika apjukusi un bez savām atbildēm :D), devāmies uz citu skolu saņemt naudu no AFS, jo šie palīdz tiem, kuri cietuši no plūdiem. Uzzināju, ka tur arī mācās 2 apmaiņas skolēni - no ASV un Brazīlijas. Bet tieši šodien viņi bija aizbraukuši kaut kur. Domāju, ka vakarā ierakšos savos AFS failos un atšifrēšu, kas viņi ir, bet tā arī neizdevās. Katrā ziņā skola bija jauka un tie AFS darbinieki tur bija jauki un aicināja mani ciemos :D
29/12/11
Šodien skolā bija atklātības stunda, kad visiem bija jāsasēžas aplītī un jāsaka viss, ko pa 3 vidusskolas gadiem vēl nav pateikuši saviem klasesbiedriem vai arī kaut kādas labākās atmiņas un tā. Saistībā ar to, ka līdz marta un līdz ar to arī skolas beigām vairs nav palicis daudz. Tad nu maniem klasesbiedriņiem tur sprāga visdažādākās emocijas ārā - tur bija neizsāpēta mīlestība, visādas apcelšanas, apvainošanās, pateicības utt. Daudziem normāli arī asaru upes atvērās. Un tad pienāca mana kārta, jo visi jau gribēja dzirdēt, ko tad labu pa 6 mēnešiem jau esmu sapratusi. Tad nu centos, cik varēju, lai tajiski arī uzspiestu viņiem uz jūtām (lai gan uztraukumā man tur parādījās tik daudz kļūdas, ka ceru, ka viņi vispār saprata, ko domāju) un pateiktu, ka viņi man ir tik izpalīdzīgi vienmēr, jo, sākumā atbraucot, nevienu nepazinu un arī tajiski ne vārdu nevarēju pateikt, bet viņi vienmēr bija man apkārt, un ne tikai parādīja, uz kurieni jāiet tālāk, bet arī pavadīja un sagaidīja, lai to pašu darītu arī pēc tam. Un tad vēl es teicu, lai, kad viņi jau ir veci un atceras laikus, kad mācījās vidusskolā, nekad neaizmirst, ka viņiem bija draudzene no Latvijas, kura visus gaida ciemos :) Nu tā, bišķiņ jau vajag tā saldi parunāt, lai arī viņi zina, ka tiešām man patīk :)
30/12/11
Skolā nekas prātīgs piektdienās nav jādara, tāpēc jau vakar sarunājām, ka paņemsim brīvu, lai ar daļu no klasesbiedriem aizbrauktu uz zoodārzu, tā lai vienkārši kaut ko kopā padarītu. Bija jau jauki :)
31/12/11
Rīts sācies pilnīgi bez nekādas Jaungada tuvošanās sajūtas. Taču tālāk viss izvērtās samērā interesanti. Jau zināju, ka vakarā brauksim uz tēta māsas māju svinēt Jauno gadu, taču no rīta bija plānots, ka vispirms ar mammu aizbrauksim pie friziera. Tāpēc, kad man teica, ka braucam brokastīs, es, ietērpusies mājas kleitā un ar nemazgātiem matiem, sēdos mašīnā ne par ko neiespringstot. Tikai sēžot mašīnā, pamanīju, ka visi pārējie jau ir pamatīgi uzposušies. Izrādījās, ka mēs uzreiz jau braucam uz brālēnu māju. Tad nu bez telefona, fotoaparāta un pašcieņas ierados pie viņiem :D Nē, nebija jau tik traki. `Svinēšana` sākās jau pa dienu, jo visi viesi taisīja lielo pokera turnīru. No sākuma jau bija paredzēts, ka man arī iemācīs spēlēt, bet, jau ieraugot kā viņi maisa kārtis, sapratu, ka viņi te nāk ar pārāk lielu pieredzi un vēlmi spēlēt uz lielām summām. Paskrienot notikumiem pa priekšu, pateikšu, ka mana māsa gan spēlēja un pazaudēja apmēram 45Ls :D Bet līdz ar to, ka nespēlēju pokeru, man arī atkrita galvenā aktivitāte, tāpēc īpaši jautri nebija. Pie tam visi ciemiņi bija radi, kas uzauguši vai arī atbraukuši ciemos no Taizemes dienvidiem - tātad runāja savā dienvidnieku akcentā, no kura man nebija nekādas saprašanas :D Bet kopumā jau jauki cilvēki :) Pie tam tagad ieguvu jaunus brālēnus - 18 gadīgo Tor un viņa vecāko brāli Top. Vakarā nomainījām lokācijas vietu un aizbraucām uz citu māju, kur turpinājās pokera spēlēšana. Un tā līdz pusnaktij, kuru sagaidījām pie televizora, skatoties oficiālo 10 sekunžu atskaiti un saskandinot super mini mazas vīna glāzītes. Un tā sākās mans 2555. gads Taizemē (budistu lietiņas). Taču, kur Latvijā parasti pēc pusnakts balle tikai turpinātos, tur šeit visi brauca pa mājām. Mēs ar māsu gan neatteicāmies no piedāvājuma palikt brālēnu mājā, jo tādas `ģimeniskās` dienas jau parasti ir jaukas.
01/01/12
Šodien turpināsies pokera maratons, un, tā kā māsai vēl nepietiek zaudējumu, tad tētis no rīta atveda tīras drēbes no mājas un varēju beidzot tikt savā normālajā tēlā. Visa diena tā arī pagāja - kārtis, kārtis, kārtis un es tikai sarunājos ar vecajiem cilvēkiem, kuri nespēlē pokeru :D Bet vakarā gan uzradās mazais action, kad Tor izdomāja nespēlēt pokeru, bet izklaidēt mani. Tas, lūk, puisim beidzās ar smieklīgu kondīciju, pāris neierastiem tualetes apmeklējumiem un tādiem jautājumiem viņa mammai kā: ``Mammu, tu mīli mani vai brāli vairāk?``. Bija smieklīgi :D Tā kā mans sarunubiedrs bija saguris un nolikts gultiņā, bet man vēl miegs nenāca, tad gāju sēdēt pie pokera spēlētājiem un vienkārši čillot, neko īsti nedarīt. Un tā līdz apmēram 5:00 no rīta. Jā, mēs ar māsu vēl vienu nakti pavadām tēta māsas mājā.
02/01/12
3. svinību dienā vēl aizvien turpinās pokers. Es tikmēr šoreiz paskatos kaut kādas mākslas filmas par Taizemes vēsturi, bija labas. Kad vakarā beidzot atgriezāmies savās mājās un tiku pie telefona, tur mani sagaidīja sveicienu bomba visādās valodās, kas bija superjauki :) Tālāk gan uzreiz gulēt, jo savā gultiņā jau labāk, pie tam rīt uz skolu atkal jāiet.
03/01/12
Skolā šodien sajutos bišķiņ kā cietumā, jo, kad māsa ar draudzeni gāja noskaidrot, vai var ātrāk tikt no skolas prom (mācības jau beigušās), tad viena no `bargajām` skolotājām viņas ieraudzīja un pēc tam meklēja. Tad nu māsa ar Ning arī lielā panikā bēga un slēpās, jo citādāk viņas sodītu. Kaut kas ar to viņu disciplīnas sistēmu līdz galam nav kārtīgi izdomāts. Ok, skolas teritoriju jau var slēgt un arī kontrolēt. Bet kāpēc bērni nedrīkst iet ātrāk mājās, ja stundas jau beigušās? :o Bet man pašai šodien kārtējo reizi pierādījās, ka no manas kontaktpersonas Ajaan Juraiwan nav nekāda liela jēga, jo, kad sāku viņai prasīt palīdzību par dokumentiem, kas jāaizpilda, lai pieteiktos masāžas un meditācijas nometnēm, viņa atkal bija superapjukusi un sapratu, ka ātrāk ies, ja pati visu darīšu. Vismaz dabūju savu stundu sarakstu (kurš, protams, līdz galam vēl nav pabeigts ha). Tātad tagad būs tā:
Pirmdiena - 0. taju mūzika, 1. taju val ar savu klasi kopā, 2. angļu val ar Wei Wei (to foršo ķīniešu valodas skolotāju), 3.-4. vācu val ar savu klasi, 5. pusdienas, 6.-7. augļu un dārzeņu grebšana, 8. bibliotēkas stunda kopā ar klasi, kur jāiet kārtot grāmatu plaukti.
Otrdiena - 0. taju mūzika, 1. informātika, 2. angļu val kopā ar savu klasi, 3.-4. vācu val ar savu klasi, 5. pusdienas, 6.-7. rokdarbi, kur ar tām banānu lapām jādarbojas, 8. taju val ar savu klasi.
Trešdiena - 0. taju mūzika, 1. angļu val ar Andy no ASV, 2. taju dejas, 3.-4. man atstātas brīvas, tāpēc eju ar savu klasi sēdēt ekonomikā un matemātikā, 5. pusdienas, 6.-7. taju val ar skolotāju Julaluk, kur vairāk trenējam visādas gramatikas un visādi citādi piņķerīgās lietas, 8. vācu val ar klasi.
Ceturtdiena - 0. taju mūzika, 1. sociālās zinības ar klasi, 2. angļu val ar klasi, 3.-4. taju val ar skolotāju Kanikar, kur vairāk attīstam manu vārdu krājumu, 5. pusdienas, 6. kaut kas līdzīgs audzināšanai, kur runā par visādām nākotnes iespējām utt., 7. vācu val, 8. tikšanās ar kontaktpersonu Ajaan Juraiwan.
Piektdiena - 0. taju mūzika, 1.-2. angļu val ar Rachel no ASV, 3. brīvs, 4. taju val ar skolotāju Julaluk, 5. pusdienas, 6. angļu val ar Andy, 7. angļu val ar klasi pie A.Sirin, 8. angļu val ar klasi pie A.Mod.
07/01/12
No rīta braucām satikt māsas draugus, bet es satiktu savējos, kuri tikko no kārtējā eksāmena bija iznākuši, tad nu gāju ar viņiem pačillot. Bet pēc tam ātri, ātri uz dejošanu. BEIDZOT!!!!!!!!! Kā man pietrūka tas skolotājs. Nu jā, un fiziskās aktivitātes jau arī bišķiņ :D :D :D Bet vakariņās mums piebiedrojās tēta mamma, kura no dienvidiem atbraukusi ciemos, lai vēl māsu pirms braukšanas satiktu :)
08/01/12
Šodien paņemšu tūristu dienu, lai satiktu savu Annīti un viņas family, kuri atbraukuši paceļot uz Taizemi :)) No mājas izbraucām ar stundas kavēšanu, kas ir tik ļoti taju stilā, bet vēl aizvien ne manējā :D Pēc ilgiem mēģinājumiem noparkot mašīnu, beidzot Wat Po satiku Annīti.
Āāāāāā, jūs pat nevarat iedomāties, cik tas bija lieliski! Un kāds man bija šoks, ka varu visu laiku runāt latviski. Un ar savu draudzeni, kur ir te, TAIZEMĒ! Awesome! :) Tā mēs tur čillojām un man vispār acis neievēroja neko no Wat Po vai Wat Prakaew, jo varēju beidzot uz kādu pazīstamu cilvēku skatīties :D :)) Diena noslēdzās ar vakariņām Boiyoke tornī, tajā pašā augstākajā Taizemes ēkā, kur biju Ziemassvētkos. Bet nu atmosfēra pavisam savādāka, kad varu klausīties latviskus jokus latviešu valodā un nemocīt galvu, lai izdomātu, kā kaut ko pareizi pateikt :) Vēl pa visu dienu iepazinos ar viņu jauko gidu Toniju/Mārtiņu - tajieti, kurš runā tajiski, angliski, krieviski un latviski. Jā! Protams, minimāli, bet tomēr ļoti jauki :) Un tad pēc tik labas dienas radās ideja - kāpēc gan man rīt nepaņemt brīvu no skolas un nebraukt viņiem atkal līdzi? Sacīts, darīts - kad vecāki atbrauca man pakaļ, uzreiz iekāpjot mašīnā jau paprasīju atļauju un viss kārtībā, viņi man saprotoši. Un lielum lielais publiskais paldies Annīša mammai par rupjmaizi, desu, Laimas šokolādītēm un Privātās dzīves un Kas jauns pēdējiem numuriem. Bija tāda māju garša :)
09/01/12
No rīta man 9:00 jau jābūt pie Annas viesnīcā, taču ierados ar stundas kavēšanu, jo nebija paredzēts, ka no mājas līdz turienei brauksim 2,5 stundas. Taizemes sastrēgumu burvība. Kad beidzot esmu klāt, braucam uz lielāko krokodilu fermu pasaulē, kur, ja pareizi atceros, ir apmēram 12000 krokodilu. Bet ir arī citi dzīvnieki, piemēram, vismīļākais kaķīts pasaulē - baltā tīģera mazulis, ar kuru man arī ir bilžuks attīstītā veidā. Tik mīīīīļš! :) Pēc tam arī bija izdevība pabarot krokodilus ar kaut kādu žurku vai citādu mistisku gaļu un paklausīties stāstus, kā, piemēram, sieviete aiz nelaimīgas mīlestības ielekusi vienā no krokodilu pārpildītajiem dīķiem un pēc 2 minūtēm no viņas jau vairs nekas nebija palicis. Bet pēc tam pašiem bija iespēja nogaršot krokodilu gaļu - steika vai zupiņas veidā.
Īstenībā bija ļoti gardi, tikai tā dīvaini, ka pirms tam viņus visus tur pat redzējām. Pēc tam ilgāku laiku čillojām pa kaut kādu veikalu, bet vakarā aizbraucu pie viņiem uz viesnīcu, jauki nopeldējos baseinā un tad ar Annīti gājām izpētīt viesnīcu, kur abas pilnīgi mistiski nepiemēroti saģērbušās gandrīz iemaldījāmies kaut kādā kāzu ballītē :D Bet tad īsi pirms pusnakts mani vecāki man beidzot atbrauca pakaļ un stāstīja, ka māsa esot raudājusi, ka es neesmu viņas dzimšanas dienas ballītē. Jāāāā, šodien viņai dzimšanas diena, un es jau no rīta viņu apsveicu. Pie tam nezināju, ka baigās svinības vakarā paredzētas. Bet, lai nedzīvotu tikai ar savām atrunām prātā, uzreiz iebraucot mājās gāju pie māsas vēlreiz atvainoties. Nezinu, cerams, ka būs viss labi, bet māšuks tāda atturīgā.
10/01/12
Šodien atgriezos savā taju dzīvē ar iešanu uz skolu un mazajām draudzenītēm taju rokdarbu stundā.
11/01/12
Šodien bija forši taju valodas stundā, jo tā labi sapratu to, ko man mācīja. Acīmredzot, ir progress :) Bet vācu valodā bija jautri skatīties, kā visi ar lielu prieku dziedāja dziesmiņas, kurās principā viņus neslavē, jo teksts bija `es esmu ārzemnieks un es slikti runāju vāciski`. Bet viņi jau tāpat droši vien to nemaz nesaprata, vienkārši priecājās, ka nav kaut kādi grūti uzdevumi, bet gan dziesmiņas jādzied :D :D Bet pēc stundām kaut kāda mistika ar mani, māsu un mammu. Māsa un mamma savā starpā īsti nesarunājas un māsa arī ar mani nerunā. Bet, kad viņai kaut ko vajag, viņa lika man zvanīt un runāt ar mammu. Biju apjukusi, bet likās, ka viņas ir ar mammu par kaut ko sastrīdējušās. Bet tad vakarā viss tika salikts pa plauktiņiem - māsa vēl aizvien bija dusmīga un apvainojusies par savu dzimšanas dienu. Bet tad mamma mūs tā ļoti forši samierināja, stāstīja, ka mēs taču esam viena ģimene un nevajag dusmoties un tā. Sapratu, ka, kādreiz izdarot kaut ko nepareizu (kā manā gadījumā, kad neaizgāju uz māsas dzimpo, kur pati pēc tam sev pārmetu, jo māšuks man te ir pēdējais cilvēks, ar kuru kādreiz gribētu strīdēties), atklājas, cik viņi man patiešām ir labi un kā ar ģimeni man paveicies :)
12/01/12
Skolā diena bez māšuka, jo viņa apslimusi. Būs man treniņš, lai zinātu, kā būs, kad viņa aizbrauks prom. Nekas jau īpaši nemainījās īstenībā :D Bet vakarā atliekam privātstundas, lai ietu kaut kādus daudz, daudz budistu mūkus skatīties, kas gar māju iet. Princips līdzīgs kā Aglonas svētceļniekiem, tikai parēķiniet to uz Taizemes izmēriem. Un tur, kur tie mūki staigāja, bija izklāts ceļš ar rožu ziedlapiņām, kuras pēc tam veiksmei visi varēja savākt. Mans brālis, protams, uztic man paturēt ūdens pudeli, kamēr pats iet pēc lapām. Kā rezultātā es pie viņām pati nemaz netiku. Bet par laimi uzradās kāds jauks svešinieks, kurš redzēja, ka es tur esmu palikusi tukšā, un iedeva man daļu no savējām. Tāpēc beigās es uzskatu, ka manējās bija vēl īpašākas :) Un par privātstundām neatceros, vai esmu jau stāstījusi, bet visu laiku māsai un brālim nāk mājskolotāja, kura palīdz pildīt mājas darbus un tagad pēdējā laikā viņa arī palīdz man mācīties taju valodu :))
13/01/12
Šodien visi 12. klases skolēni dodamies uz kaut kādu skolas tuvumā esošu parku, kurš cietis plūdos, līdz ar to visi bambusi nokaltuši un mums jāgrābj lapas. Pēc idejas man būtu jābūt skolā un jāmācās, bet draugi teica, ka būšot ļooooti jautri. Nu pierunāja, un nebija jau arī nemaz tik traki, kā lapu grābšana varētu izklausīties ;) Bet pēc tam ar draudziņiem no klases aizbraucām uz Mahidol augstskolu, kur viņi palūdza Budu, lai tiktu augstskolā. Tāpat pačillojām apkārt, pasvinējām Taii dzimšanas dienu ar supersaldu kūku, kura nevienam negāja iekšā. Un tad sākās pēriens ar manu tikšanu mājās, jo vienīgā dzīvoju citā provincē. Bet nu beigās jau viss tika sarunāts, draudziņi iesēdināja autobusā, pateica vēl šoferim, lai atgādina man, kur izkāpt un ar visu tiku galā. Jā, pēdējā laikā vispār ar vairāk klasesbiedriem tuvāks kontakts sanāk. Ir pluss, ka valoda attīstās, jauki, jauki :)
14/01/12
Dejošanā šodien nomainījās skolotājs. Nezinu kāpēc, bet bija čika, nevis mans dārgais Kru Op. Nekas, nākamnedēļ jau būs viņš atpakaļ :) Bet Taizemē šodien Bērnu dienu, tāpēc vakarā braucām uz ballīti ar cilvēkiem no peldēšanas kluba, kura boss agrāk bija mūsu tētis un, kur māsa agrāk trenējās. Kā man gāja? Ko tad var gaidīt no bērnu dienas? Daudz mazi, skaļi mazuļi skraidīja apkārt, pie tam māsai arī bija savi ilgi nesatiktie draugi, tā kā es īpaši ballei nepavilkos. Bet māsa gan malacis, jo ballēja līdz pēdējam, pat, kad oficiāli tur viss beidzās, viņi brauca uz vienu no draugu mājām turpināt svinēt. Es gan tiku laimīgi nogādāta čučēt mājiņās :)
15/01/12
Šodien ar māsu braucām uz AFS tikšanos, bet kaut kas tur līdz galam nebija izdomāts, jo puiši spēlēja futbolu, bet meitenēm nebija īsti, ko darīt. It kā jau nebija slikti, bet nebija arī ne tuvu tik labi kā pagājušajā reizē. Pie tam arī cilvēki mazāk.
16/01/12
Ar māsu un vēl meitenēm no skolas bija plānā braukt uz vismaz 3 tempļiem, tāpēc es, protams, piekritu braukt līdzi. Taču meitenes jau pēc Wat Prakaew apmeklēšanas izdomāja, ka viņām ir besis un, ka jābrauc uz kaut kādu lielveikalu.
Atkal! Un manos spēkos nebija pārliecināt 10 mazās taizemietes, ka tas ir garlaicīgi. Pie tam man vēl sāpēja galva, tāpēc nebiju saulstariņš šodien :D Tad vēl nācās skatīties, kā viņas ārdās karaoke istabā, jo tas taču ir tik `jautri`.
Bet kopš pagājušās nedēļas nogales nekas aprakstu cienošs nav noticis. Es vienkārši priecājos par katru dienu šeit. Un nevaru iedomāties, kā jau mazāk kā pēc 4 mēnešiem man šī lieliskā valsts būs jāatstāj! ;(
