Uzreiz vēlos pateikt, ka tas būs garš un garlaicīgs ieraksts, tāpēc iesaku skatīties tikai bildes. :D Bet nu galvenais, ka beidzot saņēmos un to izdarīju, jo galu galā tās piezīmes galvenokārt ir svarīgas man pašai. Bet tagad - enjoy! ;)
01/09/113. mēnesis Taizemē sākas ar AFS nometni, kuru tik ļoti gaidīju! Sākumā visi tikāmies AFS Bangkokas birojā, jau tad bija tik jauki satikt visus draugus, kurus neesmu redzējusi kopš ierašanās šeit. Tad pāris stundu brauciens līdz Cha-am, autobusā visu laiku runājam par to, kas pa šo laiku jau atgadījies. Un, protams, atkal esmu itāļu kompānijā, es viņus mīlu :** Viesnīcā, kas atrodas pie pašas pludmales, mūs sadalīja pa numuriņiem, un, protams, arī šoreiz dzīvošu ar itālieti, tikai ne ar to, ko pirmajā nometnē. Tā kā man atkal ir jaunas draudzenes. ;) Iekārtojāmies istabā un ar Lisa un citiem cilvēkiem uzreiz gājām peldēt uz jūru, jo bijām ļoti noilgojušies pēc saulītes un peldēšanas. Tā gan laikam nebija mana labākā pieredze, jo ne īsti atveldzēties, jo ūdens temperatūra diži neatšķiras no gaisa, ne arī baudīt ūdens priekus sanāca, jo 2 medūzām ļoti gribējās apskādēt manu kāju. Tās gan laikam kaut kādas mazās bija, tāpēc stundiņu tā kāja pasāpēja un tad jau bija labi. Pēc tam gājām uz garlaicīgām AFS aktivitātēm, kur visu laiku jārunā par to, ko jau izrunājām pirmajā nometnē - kultūršoku, to, ko sagaidām no viesģimenēm, skolas, draugiem.. Garlaicīgi, jo visi gribēja vienkārši brīvu laiku, lai parunātu ar draugiem. Labojums - gandrīz visi. Jo apmaiņas skolēni no Amerikas gribēja vienkārši nopirkt alkoholu tuvākajā 7Eleven, dzert un ar to faktu vēl palielīties. Man un manai šīvakara kompānijai gan to īsti neprasījās, jo neviena no mums īsti negrib riskēt ar tiem AFS noteikumiem, apmaiņas gads tomēr svarīgāks. Tāpēc es, Lisa, Gretha, Ludovica un Laura šovakar palikām mūsu istabā un vienkārši runājām par visu, sākot ar to, ko viesģimenes mums dod brokastīs, beidzot pat ar kaut kādām neticami pasaulīgām tēmām. Bija stilīgi. ;) Un pēc šīvakara mani jau kārtējo reizi piemeklēja doma, ka vismaz gadu kaut kad arī jādzīvo Itālijā, es vienkārši esmu radīta tai vietai, pat valodai, jo pāris lietas jau saprotu (par ko Laura ar katru reizi rāda pārsteigtāku seju, jo nesaprot, kā tas ir iespējams :D). Bet par amerikāņiem - tie arī uz īsu brīdi iegriezās mūsu istabā un pacentās atstāt neaptēstu cilvēku iespaidu. To grūti izskaidrot, bet nu likās diez gan sekli. Par laimi arī nometnē redzēju, ka ne jau visi tādi ie, jo, piemēram, Jeanine ir superjautra un forša. ;) Un vēl jau pirmajā vakarā novēroju, ka pa šiem 2 mēnešiem esmu palikusi drošāka, varu runāt ar pilnīgi visiem un gandrīz par visu, tik laba sajūta. Viena no lieliskajām lietām, ko AFS dara ar cilvēkiem, jo arī pārējie pilnīgi noteikti bija atvērtāki kā pirmajā nometnē. :))
02/09/11Mostamies 7:00 un dodamies uz kaut kādu skolu. Tādas šodienas plānā mums jāapmeklē 3 vietās. Pirmajā mums ir taju ēstgatavošanas nodarbība, taču neiemācījāmies pilnīgi neko, jo gandrīz viss tika izdarīts mūsu vietā. Vienīgais mans šodienas darbs bija garneļu tīrīšana, lai pagatavotu Tom Yum Gung zupu, taču tas arī nebija īpaši jautri, jo bija jāskatās uz itāļu veģetārieša Leonardo bēdīgo seju par `nabaga garnelēm`. Nākamajā skolā mums bija tāda kā rokdarbu stunda, kur skolēni mācīja mums taisīt Phetchaburi provincei raksturīgi rotājumu no niedrēm, ja nemaldos. Es nebiju vienīgā no AFS skolēniem, kurai gāja ļoti grūti, taču par laimi mans taju palīgs bija ar mieru izdarīt gandrīz visu manā vietā, lai tikai beigās būtu skaisti. :) Nākamajā skolā mums bija muay thai jeb taju boksa nodarbība, kas sākās ar ļoti skaistu paraugdemonstrējumu četru 10. klases skolēnu izpildījumā, taču pati mācīšanās atkal bija garlaicīga. Visi gribējām tikai tikt atpakaļ uz lielisko viesnīcu, atpūsties pie jūras vai runāt ar draugiem. Kad tas beidzot notika, uzreiz gājām uz baseinu (nevis jūru, jo negribējās atkal draudzēties ar medūzām), tur visiem pārāk patika, tāpēc kādas 40 minūtes nokavējām programmā paredzēto kārtējo runāšanās aktivitāti. Pēc vakariņām ar Siiry no Somijas nopirkām saldējuma kasti un divatā viņu izēdām, tik forši bija. Tad gājām bišķiņ pastaigāt pa viesnīcas apkārtni, kad pēkšņi Alise no Itālijas (tā, kura runā latviski) pienāca pie manis un sāka runāt latviski. Un es to pilnīgi negaidīju, tāpēc bišķiņ kritu panikā, jo nevarēju normāli noformulēt teikumu latviski, jo visu laiku domāju pārsvarā angliski. Un tas man lika tā mazliet stulbi justies, jo es vienmēr esmu iesmējusi par cilvēkiem, kas pārceļas uz citu valsti un aizmirst savu dzimto valodu, bet tagad es pati uz brīdi biju šīs parādības upurīts. :o Vēlāk vakarā mēs čillojām Dinas istabā ar labākajām draudzenēm no pirmās nometnes un vēl Fionu no Beļģijas un Siiry ;)
Bet, kad atnācu uz savu istabu, atkal pārliecinājos, ka viņa ir perfektā vietā, jo pa dienu te var iziet uz balkona un baudīt perfekto skatu uz pludmali, bet šajā vakarā varēja attaisīt balkona durvis un skaidri dzirdēt ģenerālmēģinājumu rīt notiekošajam roka un regeja koncertam.
Un šonakt Laura palika pie manis un Lisas, jo viņai nepatīk viņas istabas biedrene :D
03/09/11Visu dienas pirmo daļu mums plānā atkal bija AFS aktivitātes ar runāšanu, garlaicīgākā nometnes daļa. Pie tam amerikāniete Heather paspēja bišķiņ nokaitināt ar savu attieksmi un stulbo runāšanu, pēc kuras varēja saprast, ka viņa ir inteliģentākais cilvēks pasaulē un, ka man pēc viņas domām ir kādi 15 vai 16 gadi (tas jau nekas, ka esmu vecāka par viņu). Pēc tam bija žēl par istabas biedreni, jo viņa ļoti gaidīja nometni, lai satiktu draugus un labi pavadītu laiku, atpūstos no problēmām ar viesģimeni, bet tagad viņa bija slima. Un vēl visi sākām bišķiņ gruzīties, jo AFS mums pateica, ka nebūs novembrī paredzētā nometne, kas nozīmē, ka iespējams lielāko daļu no skolēniem, kas šeit ir uz semestri, pēc svētdienas vairs nesatiksim. Taču tagad visi esam kļuvuši par tādiem draugiem, kas tas pilnīgi noteikti nekam neder. Tāpēc uzreiz jau, piemēram, ar Martu no Itālijas sākām kalt plānus, ka viņa varētu veikt AFS piedāvāto nedēļas apmaiņu un dzīvot manā ģimenē, iet kopā ar mani uz skolu utt. Pēc tam mūs visus veda uz Hua Hin ekskursijā uz nakts tirgu, kas bija garlaicīgi, jo nebija nakts un tirgus bija tāda tūrisma vieta, kas mums nepatika, jo te viss bija dārgāks kā citur un īstenībā mēs, apmaiņas skolēni nemaz nejūtamies kā tūristi.
Kad atbraucām atpakaļ uz Cha-am, mūs sagaidīja cilvēku pūļi un roka un regeja koncerts. Taču, ja vakar vakarā vēl apsvērām ideju iet uz turieni, tad šodien galīgi vairs negribējām, jo pa dienu redzējām pietiekami asiņainu kautiņu un viena no AFS brīvprātīgajām mums paspēja pateikt, ka pa dienu jau viena sieviete ir nodurta. Bet interesanti tas, cik mierīgi, ar smaidu uz lūpām viņa to teica, tas tajiem ir tipiski - uztvert visu pozitīvi, kamēr mēs visi ārzemnieki jau normāli bijām sabijušies. :D Ā, vēl, braucot autobusā no Hua Hin, sēdēju ar saviem itāļiem un viņi salīdzināja savus dialektus (piemēram, no Sicīlijas, Itālijas ziemeļiem, Itālijas dienvidiem). Un tagad es zinu 3 vai 4 nozīmes vārdam čika (neviena no tām nenozīmē to, ko es saucu par čiku). :D Bet vispār šajā vakarā lielākā daļa no mums izdomāja neiet gulēt vai vismaz iet gulēt ļoti vēlu, jo vienkārši gribējām pēc iespējas vairāk būt kopā, runāt, atpūsties. Tā nu es ar itālietēm atkal sēdēju Dinas istabā. Neko dižu jau mēs nedarījām, bet bija jautri, piemēram, kad Martai sāka nākt miegs, mēs gājām skriet pa viesnīcas trepēm no 12. uz 20. stāvu un atpakaļ. :D
Tad vēl vēlāk Marta ieslēdza Skype un man bija jāparunā ar viņas mammu un jāpasaka visi tie pāris vārdi itāļu valodā, ko zinu (pat, ja tie nebija paši pieklājīgākie). :D Jauka nakts sanāca, pie tam arī koncertu dzirdējām no 20. stāva balkona. Un tad beidzot ap 5:00 gājām gulēt, lai jau pēc 2 stundām celtos.
04/09/11Pēc 2 gulētām stundām Dinas istabā (iepriekšējā naktī visi bija samiksējuši numuriņus), ievēlos pie Lisas, kur priekšā jau bija arī Federico. Tad visi ātri sataisījāmies, izrakstījāmies no viesnīcas un braucām vēl pēdējā ekskursijā pa Petchaburi. Atmiņā visvairāk palikusi vieta, kur pēc idejas būtu jāapskata tempļi, taču to bija grūti izdarīt, jo visu laiku bija jāuzmanās no zaglīgiem un agresīviem mērkaķiem. :D
Tad braucām atpakaļ uz Bangkoku. Lai ceļā nebūtu garlaicīgi, mēs ar Martu, protams, sataisījām bildes ar sevi un guļošiem cilvēkiem.
Un, kad bijām klāt AFS centrā, ģimenes jau mūs gaidīja tur, tāpēc bija ātras, bet nu ļoti grūtas atvadas no draugiem, it īpaši semestra programmas. Es nezinu kā, bet ceru, ka satikšu viņus vēl kādreiz. Jo nometnē sapratu, ka tomēr pietrūkst tāds īsts kontakts ar draugiem, kas nav taji. Visvairāk jau man pietrūks italianos :*** Bet, kad atbraucu mājās, bija tomēr tik laba sajūta, ka ģimene mani te gaida un viss ir tik labi. Tad vēl ar brāli un māsu izdomājām noskatīties Suckseed (tā ir superpopulāra filma taju jauniešu vidū ar labu mūziku), taču iepriekšējā nakts un nometne vispār mani laikam bija nomocījusi, tāpēc līdz galam netiku un aizmigu.
05/09/11Vienīgais, par ko šodien skolā domāju, bija miegs. Bet nometne gan bija mani arī baigi labi uzlādējusi, jo sāku vairāk runāt taju valodā (cik nu vairāk tas ir iespējams ar manu mini vārdu krājumu). Un taju mūzikā pēc skolas neko nedarījām, tāpēc varēju draudziņiem palīdzēt ar angļu un vācu valodas mājas darbiem, mīlīgi ;)
06/09/11Zobenu cīņās šodien progress, jo sākām ar skolotāju arī bišķiņ cīnīties, ne tikai tās lēnās, skaistās kustības taisīt. Bet taju mūzikā man pateica, ka būšot jāspēlē solo direktores pensijā iešanas ceremonijā piektdien, tāpēc varu teikt Atā! brīvajam laikam, jo visu laiku būs jātrenējas. Pusdienās man ar draugiem kaut kā sākās ēdiena miksēšanas joki, kad sojas mērce pēkšņi bija pilna ar vasabi, šokolādes glazūru, rīsiem, Pepsi un vēl dažām sastāvdaļām. Bija smieklīgi :D Un starpbrīdī pirms vācu valodas nezinu, kāpēc, bet sākām dejot limbo (nu to, kur jālien apakšā slotai latviskajā versijā). :D Arī šodien vēl aizvien cenšos vairāk runāt tajiski. Un taju mūzikā uz kādu laiku esmu tikusi pie jaunas skolotājas Huan, kura, kā izrādās, arī dzīvo Bang Bua Thong, tāpēc kādreiz noteikti būs jāsatiekās ar viņu. ;)
07/09/11Taju deju nodarbības pēdējā laikā ir ļoti garlaicīgas, jo mums nav jādejo. Bet šodien skolotāja mani laikam gribēja šokēt, jo teica, ka man piektdien tajā direktores ceremonijā būšot jādejo. Un ne jau taju dejas, bet vienalga kādas, ko es gribu. Tikai tāda maza problēma, ka man to pasaka trešdienā, bet jādejo jau parīt. Pie tam vienai! Un kur lai es tagad vēl kādu tērpu izrauju? :o Bet es viņai skaidri neatbildēju, ka piekrītu, jo biju diez gan apjukusi par visu to situāciju. Pēc skolas gaidīju māsu ēdamzālē un mazas, nepazīstamas meitenes pienāca pie manis un prasīja palīdzību angļu valodas mājas darbā. Tādi bērni man patīk, ar kaut kādu mērķi nāk pie manis, nevis vienkārši pasaka `Hi!` un aizskrien prom vai arī paprasa vēl `How are you?`. Tāpēc ar prieku palīdzēju. ;)
08/09/11Rītu sāku ar kārtīgu izjautāšanu Ajaan Ju par rītdienas pasākumu un to, vai man tiešām ir jādejo. Sākumā viņa gribēja mani pierunāt vēl, lai dejoju latviešu tautas dejas, bet tad pēc ļoti cītīgas un garas skaidrošanas, pārliecināju viņu, ka skolā nav alternatīvas latviešu tautas tērpam un viena es arī viņas nevaru dejot. Kad šī problēma bija nost no mana kakla, sākām runāt par jautrākām lietām. Piemēram, to, ka nākamajā pusgadā es iespējams reizi nedēļā iejutīšos skolotājas lomā un kādiem 20 cilvēkiem, kuri pieteiksies, mācīšu latviešu valodu (tas jau tā nenopietni, bet es domāju, ka būs fun). Mākslā šodien zīmēju bambusus un kārtīgi daudz ķēpājos ar tinti, visas rokas bija melnas, bet tik laba sajūta, man patīk tās stundas. Pie tam pa vidu vēl mani kā pabaro ar uzkodām vai tējiņu. :) Nākamā stunda bija taju dejas, kur skolotāja jau atkal aizrunājās, jo viņa visām klasēm kaut kādu lekciju lasa par to, ka pēc sporta dienām neviens vairs nekoncentrējas skolai. Katrā ziņā garlaicīgi, pie tam tādēļ nokavēju pusdienas ar draudzenēm, jo viņas jau bija prom. Aikido stundā ar māsas klasi kā vienmēr bija jautri, jo man vienkārši patīk māsas klase. Šodien skolotājs stāstīja par visādām slimībām (AIDS/HIV utt.), tāpēc fiziski neko nedarījām. Pēc tam taju mūzikā sākumā atkal neko nedarījām, tas jau nekas, kas rīt jāspēlē solo, bet dziesmu līdz galam vēl nemāku. Bet tad 15 minūtes pirms mājās braukšanas atnāca arī Huan un iemācīja man visu. Vēl šodien tā normāli iepazinos ar P`Mik, viņš ir tāds kā skolotājs mūzikas klasē, taču ļoti jauns un visiem draugs. Pie tam ar ļoti skaistiem matiem :D Kad braucām mājās, es māsai atkal sūdzējos, ka ēdu par daudz. Tad nu izdomājām, ka mājās taču ir trenažieris, varēšu viņu izmantot. Bet, kad atbraicām mājās, izrādījās, ka Šķiņķis ir pārgrauzis elektrības vadu, tā kā plāns ir izgāzies. Bišķiņ jau saskumu, bet paprasīju māsai un viņa piekrita kaut kad iet skriet pa mūsu ciematu ;)
09/09/11Šorīt skolu sanāca kavēt ne manis vai māsas dēļ, bet gan tāpēc, ka mašīnas motorā bija ielīdis kaut kāds kaķēns, kurš nemaz negribēja nākt ārā. Bet pa ceļam uz skolu mamma māsai mašīnā lasīja lekciju par to, ka viņa par daudz lieto telefonu, nu es varēju tikai piekrist, taču labāk izvēlējos paklausīties mūziku, lai šīs tur pašas tiek galā. Taju valodas stundās šodien gāja super smieklīgi, jo man un skolotājai pievienojās vēl viena cita meitene, tīri tā jautrībai. Vakarā skolā bija ceremonija par godu direktorei un vēl vienai skolotājai, kura šogad arī iet pensijā. Tāpēc biju jau gatava spēlēt lanat, kad man bez jebkāda paskaidrojuma pateica, ka būs jāspēlē mong - tas ir mazs gongs, ļoti elementāri spēlējams un samērā garlaicīgs instruments. Bišķiņ pat sagruzījos, jo vakarā arī viesmamma ar viestēti atbrauca, jo viens no iemesliem bija redzēt, kā es spēlēju. Bet gan jau būs citas reizes ;) Pats pasākums gan bija grandiozs, bez klātiem galdiem, direktores un skolotājas apdāvināšanas mums bija arī leļļu teātra šovs un gados jaunās skolotājas bija sagatavojušas taju deju priekšnesumu. Un man bija tāds prieks, ka mana Kru Een bija pašā vidū, izskatījās tik mīlīgi un dejoja arī ļoti skaisti. :) Bet vispār bija interesanta sajūta, jo gandrīz visa publika, izņemot mani, māsu un Ning, bija skolotāji. :D
Vēl tāds it kā nesvarīgs notikums, bet man lika justies tik labi, ka nošķaudījos un Ajaan Mod pateica `Bless you!`. Jo no tajiem neko tādu nevar sagaidīt, bet viņš kā angļu valodas skolotājs zināja to teicienu, tik jauki :) Pēc tam iepazinos ar AFS biroja manā provincē direktoru, kurš man prasīja, vai esmu apmierināta ar visu un tā, taču svarīgākais vakara sakāmais viņam bija māsai. Tā kā māsu uz Itāliju AFS nepieņēma, bet uz Ķīnu viņa braukt negrib, tad šis vīriņš viņai piedāvāja braukt uz Latviju. Un viņa piekrita, tagad tikai jāgaida vēl, vai AFS to apstiprinās. Ja jā, tad nākamajā augustā viņa noteikti būs Rubenē! Es tik ļoti ceru, ka tas piepildīsies, turiet īkšķus, visi! :))
10/09/11Ar māsu beidzot aizgājām uz fitnesa zāli tuvu pie mājas, kur mūs trenēja izbijis kultūrists, tāpēc es viņam ļoti uzticos un ceru, ka viņš mani atkal iedabūs formā. Bija perfekts 2 stundu fiziskais treniņš! :)
11/09/11No rīta izdomājām aizbraukt un tomēr pieteikties dejošanas nodarbībām, taču tas, ko redzēju, mums abām nepatika, tāpēc šī ideja atkal tiek atlikta uz vēlāku laiku. Bet lai tāpat kaut ko padarītu, ar māsu gājām skriet pa tuvējo apkaimi, bija ļoti forši iziet ielās, un redzēt tuvāk to ceļu, pa kuru katru dienu braucu. ;) Un vakarā vēl bijām veikalā, kur redzējām, kā tiek filmēts kārtējais seriāls. Sieviete, droši vien galvenās lomas atveidotāja tik smieklīgi un uzspīlēti tēloja, bija jautri paskatīties.
12/09/11Taju valoda pie Ajaan Jung bija ļoti grūta, jo jo vairāk viņa man māca teoriju, piemēram, par lasīšanu, jo vairāk man šķiet, ka es nemaz nemāku lasīt. :D Bet pusdienās atkal spēlējāmies ar ēdienu un miksējām visu kopā. Līdz pēkšņi nāca viena skolotāja, tāda naidīgā, viņa uzrauga, lai visur būtu kārtība vai kaut kā tā. Tāpēc tas ēdiena šķīvis ar miksējumu galīgi nebija labs. Protams, mani klasesbiedri zināja, ka no tās skolotājas jāizvairās, tāpēc ātri nozuda pie cita galdiņa, taču es kā lēnā ārzemniece tik ātra nebiju. Tāpēc tā skolotāja pieķēra mani un lika man novākt visus traukus. Par laimi es esmu apmaiņas skolniece, tāpēc viņa mani nesodīja nekā vairāk, bet principā jau jautri man tie klases biedri, jaunu pieredzīti sagādāja. :D Pēc skolas Ning bija tik mīļa, jo piektdien redzēja, kā man garšo Indijas rieksti, tāpēc šodien man uzdāvināja veselu paku ar viņiem, ko bija dabūjusi no savas vecāsmammas :)
13/09/11Kā parasti zobenu cīņas beidzās ātrāk nekā vajadzētu. Tāpēc sēdēju pie taju valodas kabineta, gaidīju nākamo stundu un redzēju, kā visa māsas klase skrien pa trepēm no 5. vai 6. stāva un atpakaļ, jo viņi esot nokavējuši stundas sākumu. :D Pēc stundām negāju spēlēt lanat, jo no rīta Chim nebija, tāpēc domāju, ka arī pēc stundām viņš nebūs. Vēlāk cits puisis no mūzikas klases pateica, ka Chim ir atpakaļ skolā, taču man bija pārāk liels slinkums iet līdz 4. stāvam. Tāpēc šo pēcpusdienu pavadīju ar Taii, Gem, Bee. Viņas man piedāvāja iet sveicināt mūku. Bet izrādījās, ka mūks pēc viņu angļu valodas ir Budas statuja. Tomēr bija interesanti, jo aizgājām uz to vietu, Taii paprasīja skolas sargam slotu un sakopa apkārtni pie statujas. Tā it kā katru dienu būtu jāizdara kāds labs darbs priekš Budas vai kaut kā tā. ;) Kad braucām mājās, pirmo reizi mašīnā laikam nebija Šķiņķis (viņš parasti ir ļoti kaitinošs, jo nekad nevar nosēdēt mierā). Māsa prasīja, kur viņš ir. Mamma teica, ka Šķiņķa draudzene (arī suns) esot slimnīcā un Šķiņķis arī ir slimnīcā ciemos pie viņas. Rēcīgs suns. :D
14/09/11Kas šodien labs notika? Kopā ar savu klasi rakstīju eksāmenus angļu valodā un matemātikā. Matemātikas skolotāja pie tam bija īpaši pacentusies un palūgusi, lai kāds iztulko uzdevumus angliski priekš manis. :) Un ar visu manu valodas nezināšanu mācību procesā es laikam tomēr tiku galā labāk par pārējiem skolēniem, jo viņiem pilnīgi visi priekšmeti skolā liekas nereāli grūti. :D
15/09/11Iesējams, pamanījāt, ka pēdējo dienu apraksti tādi īsāki. Vienkārši pierasts jau pie tās skolas dzīves. Nu tad šodienas interesantā daļa bija tā, ka mākslas stundas nenotika, tāpēc gāju sēdēt skolotāju istabā pie Ajaan Ju. Parasti neesmu sajūsmā, bet šoreiz viņa runājās ar angļu valodas skolotāju Peter no ASV, bija interesanti paklausīties. Viņš jau 22 gadus dzīvo Taizemē, ieradās te, kad dienēja armijā. Bet viņam ir viens bērns, kurš dzīvo Amerikā vēl aizvien, taču tagad viņš ir precējies ar taizemieti un ļoti priecīgs, ka viņiem nav bērni, jo viņam arī ļoti nepatīk viņa mazbērni, jo viņi esot stulbi. Neviens no 3 nav uzņemts augstkolā utt. Tāpēc viņš priecājas, ka ASV vairs nekad neatgriezīsies (veselības dēļ) un viņi īpaši bieži uz Taizemi arī ciemos nebrauks. Es nemāku izstāstīt, bet bija aizraujoši paklausītes, pie tam visam pa vidu tāda laba attieksme un joki.
