Šodien dejošanā pirmo reizi sagruzījos, bet tas arī bija tikai tāpēc, ka uzzināju, ka masāžas nometnes dēļ, netikšu uzstāties ar visu savu grupiņu kaut kādā dārza atklāšanā. Nav jau svarīgi, kas tas par pasākumu, bet tā iespējams bija arī vienīgā iespēja, kad būtu varējusi ar viņiem uzstāties. Sad.. ;(
04/02/12
Beeeeeeidzot abas atradām laiku. Es runāju par sevi un P`Peemai jeb Maiju, kura ir meitene no Taizemes, kas pirms pāris gadiem bija apmaiņas programmā Latvijā. Sakritis pat tā, ka tagad mācos taju skolā, kuru viņa pabeigusi :) Bija tik jauka diena, neko īpaši jau nedarījām, bet ne mirkli nebija garlaicīgi. Protams, man gribētos ar viņu vairāk parunāt latviski, bet tā nu sanāk, ka, ja pati jau kaut cik runāju tajiski un esmu starp tajiskā vidē, tad visu laiku pārslēdzāmies uz taju valodu. Bet par to jau vien pašai sev pa plecu jāuzsit, ka tās sarunas vispār raisās. No sākuma tāpat pastaigājām pa Terminal 21, bet tad aizbraucām uz kaut kādu parku, kur parasti varot barot bruņurupučus, taču šodien nebija neviens barības veikaliņš atvērts.
Tā nu apsēdāmies uz soliņa un ēdām viņas līdzi paņemtās Laimas aprikozes šokolādē :) Bet pēc tam aizbraucām līdz Siam Paragon, lai es beidzot tiktu pie ilgi kārotajām japāņu fotouzlīmēm Purikura, kur paši var taisīt dizainu, samērā mīlīgi :) Un tur pat arī jau otro reizi redzēju to ļoti skaisto korejieti, kas mums ar māsu patika, kad braucām uz Phi Phi salām. Tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka tas bija viņš, hihi. Kaut kā gan nepaveicās, ka bija lietaina diena, tāpēc abām ar P`Peemai kaut kāds nogurums uznāca, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs drīz atkal satiksimies ;) Bet vakarā pati uzdarbojos pa Facebook un sameklēju taizemiešus, kuri šī gada augustā brauks ar AFS uz Latviju, arī ar viņiem man noteikti jāpaspēj jau šeit iepazīties, būs man daudz taju draudziņi :))
05/02/12
Ir svētdiena, bet man jāiet uz skolu! Mieru, mieru, šoreiz nav jāmācās. Bet gan jāsaka runa kaut kādā milzīgā pasākumā, kur vecākiem tiek reklamēta mūsu skola, lai viņi nākamgad gribētu savus bērnus te sūtīt mācīties. Protams, bija jau mazais uztraukumiņš kā parasti. Bet ziniet ko? Es neizgāzos!!! Norunāju pilnīgi normāli, tajiski un visiem patika. Jau atkal prieks par sevi (šitā vēl iedomīga palikšu) :o :)) Bet pēc tam aizbraucām ar pārējiem apmaiņas skolēniem no mūsu skolas kopīgi paēst (viņiem arī bija tā runa jāsaka), tā kā diena izvērtās laba.
06/02/12
Skolā bija paredzēta angļu valodas stunda ar Wei Wei, bet viņai arī mazais slinkums, tāpēc mācīju viņai atkal latviešu valodu. Tik mīlīgi, tagad katru reizi, kad satiekamies, viņa saka man `Labrīt!` :) Un vēl viens pārsteigums bija, ka Na, tas mans nesaprotamais klasesbiedrs, ar kuru ik pa laikam strīdos, šodien bija jauks un pieklājīgs. Nezinu, kas ar viņu atgadījies :D
07/02/12
Uz skolu šodien visiem jāvelk īpašie rozā krekli par godu karaļa valdīšanas jubilejai. Un tā tagad līdz mācību gada beigām katru otrdienu būs. Ja kaut kas šeit notiek saistībā ar karali, tad tas tiek ņemts nopietni. Bet pusdienās bija smieklīgi. Mūsu matemātikas skolotāja ir viena no tām, kura atbildīga par kārtību, tātad griež matus, pieskata, lai skolas uniforma būtu kārtībā un, ja kaut kas nav, kā vajag, tad arī soda. Visiem diez gan liels respekts pret viņu. Taču mūsu klasei viņa ir kā kaut kāda labākā draudzene, vienmēr kaut ko joko utt. Un šodien nāca ar mums visiem pusdienas laikā ēst saldējumu :D
09/02/12
Pēdējās dienas skolā paiet ļoti jautri, var just, ka visiem jau iestājies tāds čills pirms mācību gada beigām. It īpaši jau maniem 12. klases klasesbiedriem :)) Nezinu, vienkārši visu laiku kaut kāda nenopietnā attieksme un joki, ir ritīgi forši :) Bet atpakaļceļā no skolas mamma uz ielas glāba bruņurupuci no mašīnām - tādā ziņā cepuri nost budistu priekšā, ka viņi par visām mazajām radībiņāmm arī rūpējas ;)
10/02/12
No rīta skolā bija atvadu ceremonija māšukam, kur man atkal bija jāpasniedz mantas direktoram, lai viņš tās tālāk pasniegtu māsai un pārējiem apmaiņas skolēniem. Bet mana `jaukā` Ajaan Juraiwan visas skolas priekšā teica, ka es tagad būšu vientuļa un viņiem mani jāpieskata. Kāpēc, kāpēc viņai mani visu laiku gribas apkaunot visu draugu priekšā? :D :D Taju valodas stundā šodien lasīju `Mazo Princi`. Bet vispār uz skolu šodien nebija gandrīz neviens no manas klases atnācis, tāpēc arī es bišķiņ pabastoju stundas un pačilloju vēl pēdējo reizi ar māsu kopā pa skolu. Pēc skolas arī kaut kāds milzīgais nogurums uznāca, tāpēc (es pati nespēju noticēt) neaizgāju uz dejošanu! :o Taču vakarā mēs ar māsu braucām līdzi mammai, jo viņai bija paredzēta kaut kāda balle ar viņas draugiem. Tā tīri interesanti sanāca, jo mamma nereāli apmaldījās Bangkokā, tāpēc mēs bijām tajā bārā ar aptuveni 2 stundu nokavēšanos. Un tad pie durvīm izrādījās, ka tur iekšā laiž tikai no 20 gadiem. Par mani, protams, apsargiem nebija nekādu šaubu, jo atšķirībā no taizemietēm, kurām varbūt īstenībā ir 20 gadi, man nav seja kā 8 gadīgam bērnam :D Bet māsu gan sākumā pat ar mammu negribēja laist iekšā, kas likās pilnīgi tizli, jo viņa taču nāk ar mammu. Beigās jau tikām iekšā un tad bija vēl lielāka nesaprašana par to vecuma ierobežojumu, jo tur nepavisam nebija nekas tāds, ko pat mans mazais brālis nedrīkstētu redzēt. Un tur vispār nebija īpaši jautri, jo bez manis, māsas un mammas bija ieradies tikai 1 mammas draugs. Un viņš vienīgais bija normālā reibumā, kas viņu padarīja superdīvainu. Es pat teiktu, ka tagad rodas iespaids, ka cilvēks pālī ir līdzīgs Ajaan Juraiwan ikdienā, jo arī mammas draugs palika pilnīgi nesakarīgs kā mana kontaktpersona :D Kad abas ar māsu no garlaicības jau gandrīz aizmigām, pēkšņi ieslēdzās normālās gaismas un mūzika, tad bišķiņ padejojām, bet kaut kas tāpat pietrūka, lai būtu izdevies vakars, tāpēc bija pietiekami liels prieks, ka mājās atgriezāmies jau pirms 1:00.
11/01/12
Busy sestdiena. Nebiju skolā, jo no rīta braucām uz templi ziedot mirušajam vectēvam. Bija privātā mūku ceremonija un savā ziņā tēta ģimenes saiets, jo visi bija ieradušies. Pēc tam tur pat templī arī brokastojām, tā diez gan neierasti, es jums teikšu :p Pēc tam pirkām māsai koferi, fotoaparātu un vēl visādas nepieciešamās lietas Panamai. Tad ātri, ātri ar mammu un māsu pie friziera, lai būtu smukas vakarā Bodyslam koncertā. Uz koncertu braucām ar māsas peldēšanas draugu, kurš mācās spēlēt bungas pie paša Bodyslam bundzinieka P`Chat. Māsai bija kaut kāds mazliet negatīvais garastāvoklis, bet es vienkārši lidinājos no prieka un nevarēju sagaidīt koncerta sākumu. Koncerts bija LIELISKS!
Sākās ar manu mīļāko dziesmu `ชีวิตเป็นของเรา` un turpinājās tik pat labi, jo P`Toon (solists) teica, ka šis ir īpašais koncerts, jo spēlēs visas labākās, arī vecās dziesmas, ne tikai no jaunākā albuma. Un, lai gan koncerts skaitījās sēdošais, ne skatītāji, ne pati grupa varēja noturēties tajos krēslos, jo bija vienkārši tik labi! Tad man vēl tur bija tādi acu kontaktiņi ar basģitāristu, jo mūsu sēdvietas bija ļoti tuvu skatuvei :D Un var redzēt, ka Bodyslam tiešām mīl, ko dara, jo koncerts gāja pilnas 4,5 stundas un bija tā sajūta, ka ne mēs, ne viņi arī tad vēl negribējām mājās :) Un cik stilīgi ir tas, ka es taju grupas koncertā izbļāvu balsi? Aiiiii, man tā patika, best concert ever! :*******
14/02/12
Tā kā arī šajā nedēļā 12. klašu dēļ man ir tāds brīvais apmeklējums skolā, tad izdomāju Valentīndienu paņemt brīvu. Es dzirdēju, ka viņa tajiem ir ļoti svarīga un visi nāk uz skolu ar puķēm, šokolādēm, atzīstas mīlestībās utt. Un tā kā mani tas īpaši neuzrunāja, tad paliku mājās. Līdz ar to ar mammu un mammas māsu aizbraucām uz perfektu veģetāriešu restorānu. Nopietni, ja man piedāvātu kļūt par veģetārieti un visu laiku ēst tādu ēdienu, kā tur, tad man pat sekundi nevajadzētu apdomāties - ņam ņam ņam :) Un pēc tam beidzot arī pienāca ilgi gdītais AFS zvans - māsa dabūja viesģimeni. Viņa dzīvos pilsētā David, Chiriqui provincē. Māšukam lielais prieks, jo tajā rajonā dzīvojot daudz skaistu cilvēku :D Un viņai būs 18 gadīga māsa. Mājās arī papagailis un suns. Bildes gan diemžēl nebija atsūtītas, bet nu šķiet, ka māšukam vajadzētu iet labi :)
16/02/12
Protams, es zinu, ka Taizemē ir daudz ladyboys, tomboys, transvestīti, geji utt., bet šodienas mazais notikums tāpat atstāja mani mazajā šokā. Meitene, ar kuru iepazinos, kad tikos ar pārējiem AFS taju skolēniem, meitene, kuru esmu satikusi tikai vienreiz dzīvē un meitene, kura nepaviam nelikās, ka ir tomboy, šodien man prasīja, vai gribu būt ar viņu kopā. Sākumā es domāju, ka viņa vienkārši joko, tāpēc kaut ko piedūros pretī, bet tad viņa sāka pavisam nopietni rakstīt, ka negrib mani laist prom no šejienes utt., nu man palika tā dīvaini. Drošības pēc apskatījos viņai facebookā, ka viņa ir `interested in men and women` un tad sapratu, ka jāmēģina kaut kā pieklājīgi viņai atteikt, jo nu `sorry girl, nebūūūs!`. Bet bija mazais pārsteigumiņš šodienai :p
17/02/12
Skolā nav, ko darīt. Draugiem visiem jāsēž kaut kādās lekcijās, bet man pašai arī taju valodas skolotāja nav brīva. Tāpēc laikā, kad nemācos angļu valodu ar Rachel vai Andy, palīdzu Ajaan Juraiwan labot kontroldarbus angļu valodā. Āāāāā, viņai tur bija tik daudz kļūdas. Lietās, kur biju 100% pārliecināta, ka man ir taisnība, viņa vēl teica, ka es nepareizi esmu izlabojusi. Tad nu turpināju labot visu pa viņas stilam, tātad ar daudz kļūdām. Viss jau būtu labi, ja viņa nebūtu devusi pēc tam vēl Andy otreiz pārbaudīt, tagad drošivien viņš domā, ka es arī neko nemāku :D Bet vispār bija samērā jautri skolā, jo ar Rachel, Andy un Wei Wei pamatīgi ieķiķinājām par Ajaan Juraiwan :D
18/02/12
Šodien māja savesta pilnīgā kārtībā un pilna ar svētku sajūtām, jo māsai atvadu ballīte. Ieradās visi viņas peldēšanas draugi ar ģimenēm un principā jau bija jauki. Saēdos daudz taju gardumus :) Vienīgi vakara beigās biju superpiekususi, jo tie atkal bija jauni cilvēki, kuri mani nepazina un gribēja runāt tajiski. Pie tam ļoti apnicis, ka viņi nezina, kur ir Latvija. Mēs gan skolā mācāmies visu pasaules karti ģeogrāfijā. Labi, viņi varētu nezināt, kur tieši Latvija atrodas, bet tas jautājums `Vai tā ir valsts?` gan mani kaitina. Paši prasa, no kuras valsts esmu, es atbildu, ka no Latvijas. `Vai tā ir valsts? Nopietni?`. Un tad man cilvēki jāpārliecina, ka jā, es tiešām zinu, no kuras valsts pati nāku un viņiem nemeloju :D Kaut kādas muļķības.
19/02/12
Jatujak tirgus ir vieta, kur gandrīz visi, kas atbrauc ceļojumā uz Bangkoku vai Taizemi, aiziet. Bet es pa gandrīz 8 mēnešiem vēl nebiju tur bijusi, tāpēc ar Siiri no Somijas šodien braucām uz turieni. Es mīlu to vietu - lētākās un skaistākās drēbes pasaulē. Nopietni! Ja neskaita to, ka, ieejot iekšā, ir sajūta, ka ārā netiksim, jo tie tirgus izmēri ir neaptverami, tad tur ir diez gan lieliska vieta, lai iepriktos. Tā nu atkal tiku pie pavisam jaunām, lētām un skaistām lietām. Pie tam kaulēties šeit ir pavisam jauki, jo to daru taju valodā un tad pārdevēji vienmēr ir īpaši pielaidīgi vai arī vienkārši grib parunāties ar mani :)
20/02/12
Šodien braucu uz AFS nometnīti Chiang Mai. No rīta jau tiekoties viņu birojā ar pārējiem apmaiņas skolēniem bija tik forša sajūta. Pēc tam gan sekoja nogurdinošais apmēram 10 stundu brauciens autobusā. Pie tam mans blakus sēdētājs gadījās franču puisis Alexander, kurš ar mani nemaz nerunāja. Tā kā īpaši jautri nebija. Sākumā. Vēlāk sākām skatīties filmas, kuras Giovanni no Itālijas bija paņēmis līdzi. Un pēc tam arī Alexander sāka runāt ar mani. Nevarētu teikt, ka man īpaši interesēja viņa attiecību sīkumi ar viņa taizemiešu draudzeni, bet nu tas noteikti bija labāk, kā klusēt. Ierodoties viesnīcā, bija atkal tas jaukais brīdis, kad tiek piešķirtas istabas un nezini, ar ko tiksi dzīvot kopā. Šoreiz man pārmaiņas pēc nebija itāļu istabas biedrene, bet gan Catherine no Dānijas. Iekārtojāmies istabās, bet pēc tam visiem bija iekšā tāds nemiers, jo nebijām ilgi satikušies, tāpēc viss 10. stāva gaitenis tika pārņemts ar lielo AFS pasēdēšanu. Bija tik forši satikt vecos un iegūt atkal jaunus draugus. Piemēram, Helida no Brazīlijas ar mums nebija pirmajās nometnēs, jo Taizemē ieradās vēlāk. Tāpat arī Milos no Serbijas. Eiiii, tā internacionālā gaisotne ir pavisam laba :)) Un tā līdz kādiem 1:30 pasēdējām un ļoti jauki pavadījām vakaru ;)
21/02/12
Šodien visi puvām kārtējās garlaicīgajās AFS aktivitātēs. Seriously? Es neredzu pilnīgi nekādu jēgu no viņām. Vienīgais labums, ka sanāca satikt taizemiešu meiteni, kura dzīvo Chiang Mai un pirms pāris gadiem bija Latvijā. Viņa gan īsti latviešu valodu vairs neatceras, taču ir ļoti jauka, tāpēc bija prieks parunāt :)) Vēlāk arī vairāk parunāju ar amerikāņiem, ja tā iedziļinās, tad nav jau viņi nemaz tik traki, kā domāju. Pie tam visiem tādi interesantie dzīvesstāsti. Piemēram, Sage, kura dzīvo kaut kādā ghetto rajonā, tekoši runā vāciski, jo viņas pa pusei čigānu mamma gribējusi, lai ģimene iepazīst jaunu kultūru un valodu, tāpēc uz gadu pārcēlās dzīvot uz Austriju. Bet Tyler tur vēl sarežģītāk - viņš dzīvo ASV, bet, ja nemaldos viņam ir Izraēlas pilsonība. Pie tam viņš ir ebrejs un pa pusei melnādainais. Kā tas viss vispār ir iespējams? Tad vēl arī viņš māk citas valodas, jo, piemēram, būdams mazs dzīvojis Meksikā, bet vēlāk kādu laiku arī Hongkongā. Ko es vispār tam varu likt pretī ar saviem apmēram 10 gadiem Valmierā un pēc tam pārvākšanos uz Rubeni? Cik aizraujoši! :D Ne tak, ir forši paklausīties, kā cilvēki dzīvo :)) Un šitajā nometnē visi paliek vēl aizvien tuvāki, jo ir jau tā sajūta, ka viss tik drīz beigsies. Gribās vairāk un vairāk to laiku ar pārējiem pavadīt kopā ;)
22/02/12
Visu dienu mocāmies braukājot apkārt ar AFS.
Es tiešām kaut kā nesaprotu, ko viņi domā, jo mēs braucām gandrīz 10 stundas, lai nokļūtu Chiang Mai, kas ir viena no skaistākajām pilsētām Taizemē. Taču šeit mūs izmitina viesnīcā kaut kur TĀLU no centra, pie tam vietās, uz kurām mūs aizved, tiek dots pārāk daudz laika un mēs garlaikojamies. Tāda laika izniekošana. Pie tam tiekam sadalīti vairākos autobusos, tāpēc visi kopā laiku arī nevaram pavadīt.
23/02/12
Jau pēdējā oficiālā nometnes diena, jo rīt jau viss laiks atkal būs jāpavada autobusā, lai tiktu atpakaļ. Supergarlaicīgās aktivitātes nomoka tā, ka vakarā pat visiem kopā kaut ko darīt nebija spēka, vienkārši atgriezāmies viesnīcā un aizmigām. Vienīgais kaut cik jautrais, ko darījām šodien, bija braukšana ar ziloņiem.
Bet, piemēram, izslavētais Chiang Mai nakts bazārs lika ļoti smagi vilties, jo viņā nebija pilnīgi nekas, ko gribētos nopirkts. Biju pārliecināta, ka tur atradīšu dāvanas māsai, brālim un varbūt vēl daudziem citiem, bet nekā. Labākais no tā visa bija arābu restorāns, kurā ēdām vakariņas - tas gan bija perfekti, iespējams, vienas no labākajām vakariņām šogad. Fonā vēl smieklīgās un īpaši dramatiskās indiešu filmas, aiii, bija jautri, un neizsakāmi garšīgi. Mēs ar Catherine, Hanna un Carlo būtu gatavi pārcelties dzīvot uz to restorānu :D
24/02/12
Atpakaļ ceļā uz Bangkoku sēdējām autobusa pirmajā stāvā, kur tāda mazā VIP zona, jo visi var sēdēt kopā, nevis tikai pa 2 kā augšstāvā. Tā ir jaukāk. Runājām par visādiem interesantajiem atgadījumiem, ko tikai cilvēki, kas tiešām Taizemē dzīvojuši, varētu saprast. Un tad notika vēl viens. Tyler atklāja, ka nav aizgājis atrādīties imigrācijas dienestam. AFS viņam neesot paziņojis, ka tas jādara, tāpēc tagad viņš ir aizkavējies jau par 2 mēnešiem. Lieki piebilst, ka par katru nokavēto dienu jāmaksā 2000 BHT soda nauda (apmēram 32Ls). Bet ko dara AFS, kad viņš iet prasīt pēc palīdzības? Izrauj to atrādīšanās lapiņu no viņa pases un pasaka `Ššš!`. Lai nevienam nesakot. Mēs visi, protams, šokā. Ko viņi dara? Kā viņš tagad vispār pierādīs, ka kādreiz jau bijis tur atrādīties? Un kā viņi var tā vienkārši oficiālu dokumentu izraut no pases un mēģināt noslēpt? ASV viņš teica, ka par tik lielu nokavēto laiku jau būtu cietumā. Bet tā, lūk, mani draugi, ir Taizeme! :p Ja neskaita to, tad mājās nonācām diez gan mierīgi. Tētis mani savāca no AFS biroja un braucām brāļa dzimšanas dienas/māsas atvadu vakariņās. Tad tēta mamma teica tādu skaisto runu māsai, pēc tam mamma, tad pienāca mana kārta, bet tur nu es biju, neko nevarēju pateikt, sāku raudāt un turpināju visu atlikušo vakaru, jo man mana lieliskā, pavisam īstā un ļoti mīļā taju māsa rīt brauc prom un man viņa tik ļoti pietrūks..
25/02/12
25. februāris ir klāt. Māsai somas kārtībā, dokumenti rokā un gatava ceļam. Pirms braukšanas uz lidostu tuvākie draugi no klases atbrauca ciemos un tad visi braucām uz lidostu.
Sākumā bija tā, ka likās, ka viss jau izpinkšķēts vakardien un šodien varēšu vienkārši tā mīļi atvadīties, bet, kad māsas labākā draudzene Ning un pēc tam visi pārējie laida vaļu emocijām, tad brīdī, kad māsa gāja iekšā pa lidostas vārtiem un es sapratu, ka, iespējams, nesatikšu viņu tagad ļoooti ilgu laiku, arī es nenoturējos. Jo viņa patiešām man ir bijusi pati labākā māsa, kāda varētu būt. Tur pat nav daudz, ko stāstīt, viņa vienkārši man ir lieliska un pati labākā :) Kad mēs jau braucām atpakaļ uz māju, viņa vēl no lidostas piezvanīja man, nu tik mīļa :)) <3 26/02/12
No rīta ir tāda dīvainā sajūta, kad mājās nav māsas. Brokastīs arī visas sarunas par viņu. Bet tad nāca mans ieguvums no garlaicības kliedēšanas pie datora - iegāju skaipā un arī māsa to izdarīja. Viņa vēl nebija galā, bet gan sēdēja Amsterdamas lidostā un gaidīja nākamo lidojumu. Šodien esmu jau nomierinājusies, tāpēc tikai un vienīgi priecājos par to, cik viņai noteikti labi ies Panamā :)
