Un es atkal šķaudu no tumšās šokolādes.

Tu mani piekrāpi.
Es nezināju,ka meitenes arī spiningo.
Es to noriju-
Tavu vizuli.

(Imants Ziedonis)

Tik ļoti prasās šeit uzrakstīt kaut ko cik ne cik gudru, ar dziļāku domu, bet nav - nav ideju jeb arī nav apņēmība izlemt tieši, ko tad man te apspriest. Lai gan nav jau par ko brīnīties. Pēdējā laikā tā izvēle man vispār ir kaut kāds lielākais problēmu radītājs ikdienā. Vēl pirmdien skolā runājām par tādu jēdzienu kā `neatkarība` un to, ka galvenais pluss tajā visā ir izvēles iespējas un brīvība. Bet man tā izvēle tik ļoti visu sarežģī. Ko ēst, ko vilkt un nemaz nerunāsim par kaut ko svarīgāku, kā, piemēram, to, kur vai ko vēlos tālāk darīt. Ai, šis viss sanāk pārāk sarežģīti izstāstāms un tā mana doma pat man pašai līdz galam nav saprotama, tāpēc nemaz neturpināšu.

Kāpēc Ziedoņa dzejolis? Tāpēc, ka Māra pulciņā šodien bija jāmeklē teksti priekš uzveduma. Un Imants nekad nepieviļ. Galu galā arī Jaunais Rīgas teātris radījuši `Ziedoni un Visumu`. Kaut kāds Visums jau tur ir, tā mazliet netverami. Ja kādam interesē, tad vispār uzskatu, ka par Ziedoni labāka mums Latvijā nav, vismaz man noteikti. Un tik mīlīgas rindiņas.

Viss. Man aptrūkās vārdi. Šovakar kaut kāds mistiski mierīgs garastāvoklis, bet nav jau tā, ka nebūtu, ko darīt. Labi, atpūtīšos, pierunāju sevi.

Ciao!

P.S. Virsraksta mazais paskaidrojums - es tiešām šķaudu katru reizi, kad ēdu tumšo šokolādi un arī ar stiprajām košļenēm ir tas pats. Bet tā nav alerģija, mans organisms vienkārši izdomājis kaut kā padarīt dzīvi interesantāku. :D

Guns`n`Roses - Yesterdays

Skaista dziesma. Tieši tagad skan austiņās un skan patiešām labi. Spēcīgi.

Twitteris kaut kā mani ir nozadzis šejienei, bet ir jau jāsaņemās.

Šodien?
Šodien atsākās skola. Un nevis ar kādu laba vēlējumu, kā ierasts, bet ar Priedītes brīdinājumu par stundu sākumu kavēšanu. Un viņas nenotveramais acu skatiens :D

(AC/DC - The Jack)

Uz sektu gan nesanāca aiziet paimprovizēt, bet nu nevajag jau pirmajā dienā pēc atpūtas pārcensties un sēdēt skolā līdz vakaram. Hesīts. :D

Pēc tam gāju uz mājām nr.2 un bija tik silts. Mazais šoks par to, kur pazudis sniegs un arī tā baltā krāsa, kas man tik ļoti patika. Bet īstenībā ir pilnībā nesūdīgi arī janvārī staigāt pa ielu un justies kā pavasarī. :)

(Stornoway - Zorbing)

Eu, vasaras dziesma!
Bet ne par to tālāk.
Es mīlu savu Gauju. Man ļoti, ļoti patika šodienas mēģis un tās no balles nesatiktās sejas vienmēr izraisa smaidu. Kas vēl tāds? Mazliet pastaipījāmies! :D

Principā laikam nav pilnīgi nekas, kas varētu kaut mazlietiņ sabojāt manu noskaņojumu, nu nav iespējams. Bez iemesla - vienkārši ir tās īstās - pozitīvās vibrācijas. Un par tām dziesmām - mans winamp laikam arī sasmēlies kaut kādu plusiņu devu, jo piespēlē tieši tās dziesmas, kuras tagad vēlos dzirdēt.

Skanot The Darkness - Growing on Me, sūtu bučas un tad jau līdz nākamajai reizei :*