Eiii, slinkums.

24/08/11

Beidzot klāt sporta dienas. Tāpēc modinātājs skanēja jau 4:40, bet no mājas izbraucām 5:40. Biju pārsteigta, ka jutos tik labi tādā rīta agrumā. Pie tam pa ceļam varēju redzēt tik perfektas saullēkta debesis, kādas citādāk nekad neredzētu. Tā nu mēs braucam uz skolu, kad pēkšņi māsa atceras, ka atstājusi fotoaparātu mājās. Tas nozīmē, ka, lai gan jau tā kavējam, brauksim atpakaļ uz māju. :D Ieradāmies skolā un Mink pateica, ka šodien nebūs jādejo, kaut kas vēl neesot gatavs, īsti nesapratu, kas. Bet nu tas mani nomierināja, jo par deju vēl aizvien nejutos pārliecināta. Vēlāk skolā izgāzos, runājot ar klasesbiedru Na, jo kārtējo reizi neko nesapratu. Tā runāšana ar skolasbiedriem vispār interesanta lieta. Mani jau sāk kaitināt, ka viņi visu laiku prasa, vai viņi ir skaisti. Protams, daudzi no viņiem ir skaisti, bet nu tas jautājums sāk palikt ļoti nepatīkams, kad kāds ne tik skaists cilvēks to prasa. Un man tā negribas atbildēt. Tāpēc cenšos arī skaistajiem neko neteikt. Bet no tās situācijas tik grūti izlocīties. :D :D Bet tālāk par sporta dienām. Protams, viņiem tur bez sacensībām, spēlēm un dejošanas ir jābūt vēl kaut kam, jo citādāk tā nebūtu Taizeme, kur visu svin maksimāli. Tāpēc bez visa iepriekš minētā šodien redzēju arī supertalantīgu beatboxeri, kurš milzīgajās un kvalitatīvajās tumbās izklausījās perfekti. (Ne tikai tumbas, bet dekorācijas, apbalvojumi, viss šeit iederējās pie vārda `kvalitāte`.) Tad vēl kādi 10 cilvēki rādīja trakos teikvando trikus ar visām dēlīšu, ķieģeļu laušanām ar rokām un kājām utt. Un vispār es skolā jūtos tik labi, ka pat nebaidos visas skolas priekšā iet un izgāzties, dejojot kaut kādu kopīgo deju, kuru, protams, visi izņemot mani jau iepriekš zināja. Pie tam neviens jau nepamanītu, ka es izgāžos, ja mans aikido skolotājs tajās milzu tumbās pa visu skolas teritoriju neaprunātu mani un nespertu visu laiku kaut kādus jokus. :D Vēl šodien skolā eju pusdienās ar saviem klasesbiedriem un tad pēkšņi 3 mazās meitenes ar fotoaparātiem priekšā un grib mani nobildēt. Es te esmu jau 2 mēnešus un tas smaids vairs nemaz nav dabīgs. :D Es nesaprotu, ko viņas tādu manī saskata, bet tā jau kultūras lieta. Es, ieraugot kādu ārzemnieku mūsu skolā, diez vai skrietu viņam klāt un taisītu bildes. :D :D Pēc skolas braucām mājās un mamma bija modernā budiste, jo tās lūgšanas/mantras/svētos tekstus (nezinu, kas tas īsti ir), ko viņa parasti pirms ēšanas skaita, šoreiz viņa lasīja savā IPhone. Mājupceļā māsa vēl mani nošokēja, ka rīt skolā jābūt jau 5:00, tāpēc sporta dienu vārdā šodien gulēt eju jau 19:00.

25/08/11



Ceļos un veļos jau 3:20. Un pirmo reizi mūžā jau ap 4:00 taisnoju matus. :D Skolā ierodamies mazliet pēc 5:00, tāpēc arī saulrietu sanāk sagaidīt tur. Bet skolā jau liela rosība, pilns ar cilvēkiem, dažiem jau viss meikaps, frizūras gatavi. Tikai mana klase vēl nebija ieradusies, tāpēc sākumā patusēju ar māsu. Tad atbrauca arī pārējie, visi sāka gatavoties parādei - vilka dažādus kostīmus, sagatavoja plakātus, afišas utt. Skolā vispār tik jauka atmosfēra, jo ieradušies arī daudzi absolventi, tāpēc visiem ir lielie prieki. :) Pie tam satiku puisi, ar kuru pirmo kontaktējos no šitās skolas, kad vēl biju Latvijā, tā forši. Tad skatījāmies parādi (man nebija jāpiedalās), tik stilīgi bija. Visiem superkrāšņi tērpi un lieliska izdoma, kā prezentēt savas komandas tēmu. Tātad šogad tēmas bija tādas - zaļajai komandai kaut kas ar autosportu saistībā, rozā komandai Moulin Rouge, zilajai komandai Aladins, bet manai sarkanajai komandai bija tēma ar nosaukumu `3D` - Democracy, Decency, Drugfree. Un parādē man tik ļoti patika mūsu grupas doma, jo tur bija ietverta cīņa starp Red Shirts un Yellow Shirts, dažādi taju tradicionālie kostīmi un daudz kas cits. Bet vispār jau visas komandas, protams, bija kārtīgi pastrādājušas. ;) Pēc parādes tuvojās brīdis, kad man ar meitenēm jāuzstājas ar deju. Tik uztraukusies ja ne nekad, tad nu ļoooti sen nebiju bijusi. Es tur spiedzu, kliedzu, tirinājos un satraucos, bet citiem jau bija jautri uz mani tādu skatīties :D Bet, kad beidzot tikām uz laukuma dejot, tad nu izliku sevi visu, es domāju, ka trenerītei Laurai būtu prieks par to, kā es Explosion Taizemē prezentēju :D :D Un sajūtas tik labas, ka visi vairāk kā 2000 cilvēki skatās, smaida un atbalsta. Un pēc tam vēl tik daudz labus vārdus dzirdēju. Tad, lai dzīve būtu interesantāka, bija arī maza drāma, jo Mink izšķīrās ar savu draugu, tad tur lija asaras utt. Vēl šodien mana klase bija tik forši izdomājusi, ka nebija jāmaksā par pusdienām, jo klasesbiedrenes Bee tētis bija visiem sataisījis paciņās pusdienas, tik mīlīgi un arī ļoti garšīgi :) Pusdienu pārtraukumā atnāca arī kaut kādi 3 pieauguši transvestīti atjaunot mūsu karsējmeitenēm meikapu, bija interesanti paskatīties un pavērtēt, kas nākotnē varētu iznākt arī no mūsu skolas ladyboys. :D Pēc tam turpinājām skatīties sporta spēles un gaidīt vēl pēdējos dejošanas priekšnesumus un Taii man uztaisīja tik ideālu masāžu pleciņiem un sprandai, mmmm. Tad bija tā pēdējā deja, kur visām komandām bija jāiesaista karaļa portreti vai kaut kas par to tēmu, tad nu mūsu klases deju arī fotogrāfēju, jo Som bija piekususi visu dienu taisīt bildes. Tāpēc kaut kad jāmēģina no viņas arī visas tās miljons bildes dabūt. Bet nu skaisti, skaisti. :) Un tad sākās apbalvošana, kārtējie uztraukumi. Par manu un meiteņu deju dabūjām 3. vietu, bet kopumā, ņemot vērā gan sportu, karsējas, gan vispārējo komandas noformējumu, mēs uzvarējām!!! No rīta man māsa teica, ka sarkanā komanda pilnīgi katru gadu uzvar, tad nu mēs turējāmies godam. :)) Taču šis gads laikam ir īpašs, jo uzvaru dalījām ar rozā komandu, tāpēc bija tik stilīgi, ka mājās abas ar māsu varējām braukt kā uzvarētājas :D Kad visas balvas piešķirtas, visi kopā dziedāja karaļa himnu un taju valodā sauca `Long live the king!`. Bet pēc tam lielajās tumbās palaida Dtap dtap dziesmu, kas te ir topā visiem jauniešiem un tad visi vienkārši milzīgā barā tur pat sporta laukumā paballējās. Saule nenormāli karsēja un bija arī nogurums, tāpēc ilgi tur netrakojām un devāmies mājās, bet nu biju tik pozitīvi uzlādējusies, ka tāpat kā lielākā daļa skolēnu negribēju, lai sporta dienas beigtos. Bet nu ilgi jau nevar dzīvot ritmā, kad naktī jāceļas ap 3:00, 4:00 un jābrauc uz skolu. :D Bet nu atmiņas vislabākās un tādas emocijas! :))

26/08/11
Pēc sporta dienām, kurām visi bija gatavojušies jau kādus 2 mēnešus, skola šo dienu piešķīra brīvu no mācībām, tāpēc abas ar māsu visu laiku gulējām, ieēdām, atkal aizmigām un tādā ļoti garlaicīgā, bet nepieciešamā veidā pavadījām piektdienu. Vakarā vēl aizbraucām uz khong stundu, kur skolotāja teica, lai es māsai iemācu to dziesmu, ko spēlējam, jo viņa visu bija aizmirsusi, bet es ļoti brīnumainā kārtā nē. :D Un tad jau braucām mājās, pa ceļam redzējām superspēcīgu negaisu ar milzu zibeņiem, man patika. Un gājām gulēt.

27/08/11
Šo rītu sāku ar pucēšanos, krāsošanos un gatavošanos koncertam, uz kuru vakarā brauksim, jo māsa jau vakar bija sākusi domāt, ko vilks mugurā, un es negribēju atpalikt no viņas. :D Tātad dosimies uz Chick Mountain Music Festival, kas ir vienas dienas mūzikas festivāls, kur uzstājas visi, manuprāt, labākie Taizemes mūziķi - Da Endorphine, Palmy, Paradox, Scrubb, Suckseed un visam pa virsu perfektie Bodyslam. Uz notikuma vietu būtu jābrauc kādas 2 stundas, taču tur mūs gaidīja lietus un stulbie, stulbie sastrēgumi, tāpēc ceļā, manuprāt, bijām kādas 4 stundas. Pie tam Pans šodien bija vienkārši īpaši kaitinošs, visu ceļu runāja, ne mirkli nevarēja paklusēt, bļaustījās, čīkstēja, niķojās. Nebija jautri. Pie tam, kad bijām jau tuvu koncerta vietai, sēdējām mašīnā un dzirdējām, kā Suckseed spēlē, taču mašīnu kustīb tur bija tik lēna, ka to grupu pilnībā nokavējām. Bet, kad beidzot tikām iekšā, mūs sagaidīja mazā Woodstocka ar milzu dubļiem, lietu un labu mūziku. Tikai žēl, ka šo vakaru, kas varēja būt līdz šim man labākais Taizemē, pavadīju ar ģimeni, kura rokkoncertu apmeklēšanas ziņā nemaz nelīdzinās manai Latvijas ģimenei. Jo tur bija tik daudz vietas, kad ieradāmies, bet mēs stāvējām tik tālu no skatuves. Pie tam izšķirties jau arī nevarēja, jo tad kāds būtu nenormāli uztraucies, ka es pazustu utt. :D Bet tajā mūsu `drošajā` vietā blakus bija kaut kādi pretīgie vīriņi, kuri īpaši neslēpti šņauca kokaīnu vai kādu citu baltu pulverīti, nu vismaz es pamanīju. Un tad mamma ar māsu izrādījās supervājas, jo nevarēja panest cigarešu dūmus, tāpēc gājām prom, kad ritīgi lab grupa spēlēja. Pēc tam viņi visi izklaja lietusmēteļus uz zemes, sēdēja, klausījās mūziku. Taču es nu noteikti neesmu atbraukusi uz rokkoncertu, lai sēdētu un tāpēc arī paliku pie saviem principiem un visu laiku tur viena pati trakoju pie sava sēdētāju bariņa, jo mūzika bija tiešām lieliska un lietus arī pārgāja. ;) Tad, protams, mani ievēroja, jo vēl aizvien neizskatos pēc aziātes, un nofilmēja kaut kādi vīriņi no Pepsi, jācer, ka kādā reklāmā izmantos, haha :D Un tad māsa ieraudzīja slavenu taizemiešu aktieri, viņai obligāti vajadzēja ar viņu nobildēties, es negribēju, jo viņš izskatījās nereāli iedomīgs, bet nu māsa nelikās mierā un tad nu man arī ir bilde ar viņu māsas telefonā. Un, ja kāds domā, ka es varbūt daudz laiku pavadu pie telefona vai datora, tad viņš noteikti nav redzējis manu māsu, kura pat šovakar reti kad izlaida telefonu no rokām. Man tas bija pilnīgi nesaprotami, jo skanēja tik laba mūzika, ka neko citu vispār nevajadzēja. Jā, un kad pienāca Bodyslam kārta uzstāties, es jau biju pilnīgā sajūsmā par visu un viņi man patika vēl vēl vēl vairāk kā gaidīju, taču īpaši vairāk jau nav iespējams. Vienīgi žēl, ka viņi spēlēja tikai pusotru stundu, taču tā pusotra stunda bija lieliska. :) Un tad jau braucām atpakaļ mājās, ap 5:00 ievēlos gultā.

28/08/11
Kā parasti cēlos ar modinātāju, jo negribu, lai mana taju ģimene zina, kāda miega mīlētāja es esmu. :D Tad ar mammas māsu, viņas draudzeni, māsu un brāli braucām uz kaut kādu iepirkšanās vietu. Paņēmām Čauprajas ekspresi, nebija jau lēna tā laiva, taču no ekspreša lielākā pazīme tur bija skaņa, nu tā kā raķete, bet ne tajā labākajā nozīmē :D :D Taču arī šodien galapunktā mūs sagaidīja lietus, tāpēc no iepirkšanās nekas nesanāca, taču saēdāmies nenormāli daudz perfektus suši, nomnomnom. :) Braucām atpakaļ un redzēju 2 AFS brīvprātīgās, kuras bija nometnē, pilnīgi neticēju, ka Bangkoka, Taizeme var būt tik maza, ka kādam nejauši tā uzduršos virsū uz ielas, taču nebija laika runāt, jo man šovakar mazā ballīte ar klasesbiedriem par godu uzvarai sporta dienās. Bija jābrauc mājās taisīties, lai 17:00 jau būtu kaut kādā lielveikalā. Bet tas nemaz nebija garlaicīgi, kā varbūt biju gaidījusi, jo mēs to lielveikalu ātri pametām un izgājām ielās. :D Aizgājām uz kaut kādu bufeti, kur atkal priekšā nolika pannu un pats varēja taisīt visu, ko grib. Bijām salīdzinoši maz cilvēki, bet ļoti jauka kompānija. Pie tam Bee bija paņēmusi savu draugu ar pāris draugiem līdzi, kuri mācēja runāt angliski un pat zināja, ka Latvija atrodas Eiropā. Biju pozitīvi pārsteigta :D Pēc tam daži brauca mājās, bet daļa gājām uz karaoke istabu, tik smieklīga padarīšana, kā viņi man taju dziesmas dziedāja un kā Mink baidījās no spoka videoklipā. :D Vispār man ir tik forši draugi, jautri un jauki, man patīk. ;) :D Bija labs vakars un pēc tāda noteikti negribējās, lai rīt būtu pirmdiena ar skolu, bet tāda jau tā dzīve. :D

29/08/11
Kārtējā pirmdiena. Dejošanas stundā nekas nenotiek, jo visa skola vēl ir apsēsta ar Sporta dienām, tāpēc skatījām albumus no iepriekšējiem gadiem. Pusdienu pārtraukumā ēdamzālē arī televizoros uzlika video no sporta dienām. Pēc tam man nenotika augļu un dārzeņu grebšana, gāju pie savas klases uz taju valodu, kur viņi pirms stundas sākuma arī vēl dejoja karsēju deju un dziedāja to dziesmu. :D Programmēšanā arī skatījāmies bildes no Sporta dienām, nevis kaut ko mācījāmies. Tā kā cilvēku prātos tās Sporta dienas vēl nemaz nav beigušās. :D Bet pēc stundām gāju uz mūzikas klasi, kur šodien kādi 5 mani draugi tik forši improvizēja, bija man labs privātais koncerts. :D Vakarā atbraucām mājās, mēs ar māsu gribējām Glee skatīties, bet Pans gribēja kaut kādu boksu, par ko viņš ir safanojies, skatīties, tāpēc, kad tika izlemts par labu Glee, tagad es viņam droši vien nepatīku, jo manis dēļ viņš nevarēja darīt, ko grib. :D Bet nu es ceru, ka viņš ir kā visi bērni un ātri aizmirst tādas lietas.

30/08/11
Šorīt mūzikas klasē kā parasti Chim prasīja, lai Sanuk palīdz un kaut ko iztulko un pasaka man, taču viņam jau laikam tas ir apnicis, tāpēc baigā atsaucība nebija. :D Bet nu var jau saprast, arī man ir apnicis visu laiku neko nesaprast. Bet Kapsuun, tas mazais puika, kurš ar mani runā angliski, ir tik jauks, pie tam pilnīgi apsēsts ar savu melno angry bird spēļmantiņu, kuru vispār no rokām neizlaiž. :D Pēc tam pa ceļam uz zobenu cīņām trepēs kaut kāds ļoti foršs mazais puika ar mani parunājās, tikai pēc tam sapratu, ka tas laikam manas klasesbiedrenes Dia brālis un, ka es ar viņu Sporta dienās iepazinos. :D Bet vispār šodien jutos samērā slikti, visu laiku nāca miegs un īpaši smagi tas bija vācu valodās, jo tad nedrīkst nākt miegs, jo skolotājs visu laiku principā runā ar mani, jo pārējie vācu valodu nesaprot. Tāpēc man ir jākoncentrējas un jābūt gatavai atbildēt jebkurā laikā, pat ja citi tikmēr guļ. :D Vēl šodien viena no ķīniešu valodas skolotājām piedāvāja man piektdien piedalīties kaut kādās viņu aktivitātēs/šovā, taču what a pity, ka es netieku, jo man ir AFS nometne, kuru nevaru sagaidīt! :)) Mūzikā šodien Chim beidzot mācīja arī citus cilvēkus, tāpēc man bija kārtīgs mēģinājums pašai ar sevi, kas nozīmē, ka rīt iespējams sāpēs rokas, jo bišķiņ pārcentos. :D :D Un mūzikā arī izgāzos kārtējo reizi, jo viņi visi mēģināja kaut kādu dziesmu, taču man bija jābrauc mājās. Bet es gribēju būt pieklājīga un sagaidīt īsto brīdi, kad iet projām, lai viņiem netraucētu, taču beigās visi laikam domā, ka esmu jocīga, jo neeju prom. :D :D Šodien vakariņās pilns ar jūras veltēm, taču nebiju sajūsmā, labāk atkal ieēdu ananāsus un kukurūzu. ;)

P.S. Ir pagājuši 2 mēneši kopš esmu šeit un man ir tiešām slinkums šeit kaut ko rakstīt, uhhh, tas bija tik grūti, tāpēc tagad gaidiet ziņas tikai pēc nometnes, byee!

Chan roo prung nii*

*Es gaidu rītdienu!!!

21/08/11
Tātad šodien atkal braucu uz skolu. Taču tik garlaicīgi man sen nebija bijis, pie tam meiteņu attieksme arī īpaši neiepriecināja. Es taču tos soļus māku, bet visu izdejoju vairāk reizes nekā viņas, kuras tikai vēl mācās. Reāli, esmu pārliecināta tikai par vienu meiteni (neskaitot mani), ka viņa varēs labi nodejot. Bet nu neiešu jau bojāt attiecības un uzbāzties ar mācīšanu. Pie tam pusi dienas pavadīju skatoties, kā viņi taisa komplektus mazajiem bērniem, kuriem sporta dienās jātaisa fons dejotājiem. Tur viss bija jāuzskaita precīzi, tam jādod sarkanie pušķi, tam lillā, tam vajag dzelteno cepurīti utt. Nu tā jau svarīgi, tikai man bija pilnīgi zemē nomests laiks, par ko arī paspēju pie sevis sapūcēties. Bet tad pienāca Mink un atvainojās par šodienu un no tiem pāris vārdiem man palika tik daudz labāk. Jā, šeit laikam iederētos kāds jēlais citāts par vārdu spēku vai kaut ko tamlīdzīgu, bet es gribēju vienkārši pateikt, ka pēc tam vairs nedusmojos. Un kad braucām mājās, māsai bija kaut kādi gossipi par Tank (to viņas draudzeni/draugu/mistery). Kaut kādai klasesbiedrenei, kurai jau ir draugs, gribas būt kopā ar Tank, taču māsai pēkšņi atklātības mirklis, ka viņai patīk Tank. Nu interesanti paklausīties tās intrigas. :D Un vēl šodien es iemācīju Panam spēlēt īkšķīšus, yeaaah!

22/08/11
Skolā rit pēdējās dienas pirms Sporta dienām, tāpēc neviens mācības neņem nopietni. Protams, es arī netaisos izlēkt, tāpēc ar klasesbiedriem sanāca nobastot pāris stundas. Tas bija tik smieklīgi, jau gandrīz esam pie kabineta durvīm, Mak prasa, vai gribam iet uz stundu. Visi bez šaubām novienojās, ka nē un tad es, Gem, Oi, Mak, Kawtang, Ment, Anny un vēl pāris cilvēki sēdējām bibliotēkā. Kārtējo reizi viņi smējās par manu rupjo vārdu vocabulary manas klades beigās. :D Vēl šodien beidzot dabūju gatavu savu stundu sarakstu, tādu, kā vēlos. Protams, pēc oktobra brīvdienām viņš atkal mainīsies. :D Bet nu tagad ir tā:
*pirmdiena - 0.taju mūzika, 1.taju deja, 2.taju valoda, kur nemaz nemācamies taju valodu, bet dziedam kaut kādas dziesmas par vēsturi, 3.bioloģija, 4.taju valoda (privātstunda), 5.pusdienas, 6.,7.augļu un dārzeņu grebšana, 8.programmēšana, 9.taju mūzika,
*otrdiena - 0.taju mūzika, 1. taju zobenu cīņas, 2.taju valoda (privātstunda), 3.vācu valoda pie vācieša, 4.vācu valoda, 5.pusdienas, 6.vācu valoda, 7.rokdarbi, 8.brīvs, 9.taju mūzika,
*trešdiena - 0.taju mūzika, 1.tikšanās ar Ajaan Ju, 2.taju valoda (privātstunda), 3.taju deja, 4.angļu valoda, 5.pusdienas, 6.,7.matemātika, 8.vācu valoda, 9.taju mūzika,
*ceturtdiena - 0.taju mūzika, 1.tikšanās ar Ajaan Ju, 2.,3.māksla, 4.taju deja, 5.pusdienas, 6.taju valoda, 7.vācu valoda, 8.aikido, 9.taju mūzika,
*piektdiena - 0.,1.taju mūzika, 2.,3.angļu valoda pie Wei Wei, kur vienkārši runājamies, 4.taju valoda(privātstunda), 5.pusdienas, 6.,7.taju valoda(privātstundas), 8.angļu valoda, 9.taju mūzika.
Pēc stundām ar dejošanu atkal īpaši nekā negāja, jo ir tik daudz visādi sīkumi dekorācijās, kas vēl jāpaspēj izdarīt līdz sporta dienām, ka dejošanai laika nepietiek. Tā nu sēdēju, skatījos, kā draudzenes krāso afišas un pēkšņi Toey sev uz rokas uzkrāsoja `ALISE`.


Tik mīlīgi! Betm par to nekā nedarīšanu ar deju, ja skatās no pozitīvās puses, es vismaz neesmu tik nogurusi, kā citas dienas. Un vakariņās braucām uz kaut kādu itāļu restorānu, kur Pans nenormāli mocījās ar tiramisu ēšanu, laikam galīgi nav vēl tas vecums, kad var izbaudīt saldo ēdienu, kurš nav pārcukurots. :D

23/08/11
Diena sākās ar to, ka kaut kāds vēl nekad neredzēts puisis ar mani gaitenī sāka runāt normālā angļu valodā, biju pārsteigta. Pēc tam es konstatēju, cik ļoti es mīlu šejieni, jo ir gandrīz jau septembris, bet no Latvijai raksturīgā rudens aukstuma nav ne miņas. Es dzīvoju pilnīgā vasarā visu cauru gadu. Kā gan cilvēks varētu nebūt laimīgs tādos apstākļos? :) Taju valodas stundā Kru Een teica, ka es visiem skolotājiem ļoti patīku, jo atšķirībā no citiem skolēniem uz stundām vienmēr nāku laikā. Jup, arī man pašai tā īpašība sevī tīri labi patīk. :D Tālāk sekoja supersmieklīgas vācu valodas priekš manis, jo Herr Ronal bija par kaut ko dusmīgs un tad šodien viņš lika Chim un Suay pierakstīt pilnu tāfeli ar tekstu `Das weiss ich nicht.`, jo reāli visā klasē tikai pāris cilvēki kādreiz kaut ko tiešām zina, par ko iet runa vācu valodas stundās. Bet mani tas tā uzjautrināja, jo viņi nezināja tik elementāras lietas, tādas, ka es pat zināju, kā to pateikt taju valodā, ko mācos tikai nepilnus 2 mēnešus, bet viņi nesaprata vāciski, ko mācās jau 3. gadu. :D (Un šeit noteikti nevajag pārprast, ka mana taju valoda būtu progresējusi, vienkārši viņi nezina pat tādas lietas kā `lesen`, `setzt euch` utt.) :D Bet tā rakstīsana uz tāfeles bija laba, jo atgādināja The Simpsons intro, kur Bārts vienmēr raksta uz tāfeles. Tālāk diena gāja kā parasti, taču pēc stundām bija baigās intrigas ar dejošanu. Bija paredzēts, ka mazākas meitenes nodejo savu priekšnesumu, tad dejojam mēs un tad ir fināls, ko dejojam visas kopā. Taču, kad Mink centās kaut ko noorganizēt ar to finālu, tad pilnīgi mistisku iemeslu dēļ mazās palika dusmīgas, dažas vēlāk raudāja. Nu bija drāma. Pie tam mazās dejoja samērā slikti, dažām bija tik dusmīgas sejas, ka paliek pilnīgi bail un rīt negribu uz viņām skatīties. Tā kā viņas neizdarīja visu gluži kā vajadzētu, viņām nebija tiesības dusmoties, manuprāt. Un man žēl arī Mink, kura cenšas visu sadabūt kopā, bet vesels bars šitā visu noraida. Kas vēl tāds? Ā, nu šodien bija superkarsta diena un bez lietus. Un tajā karstumā ārā mazajiem bija tik foršs mēģinājums priekš fona rītdienai, būs skaisti, ja visu izdarīs precīzi. Nevaru sagaidīt rītdienu! Jā, tad vēl klasei šodien bija jāpabeidz viena deja, kur beigās puiši cēla Su augšā špagatā, būs tik stilīgi. Un tad vēl piedāvāja mani pamēģināt pacelt, es, protams, neatteicu un bija tik forša sajūta, jāāā, man patika! Pēc tam ar DIa, Kawtang, Bat un vēl pāris cilvēkiem bija neplānotais brauciens uz Mahidol University. Tas ir tuvu skolai, tāpat ieēdām un tā. Un Dia teica, ka kopš pirmās dienas, kad mani satika, es esmu ļoooti atvērusies un man to bija tik labi dzirdēt. :) Tad māsa ar tēti atbrauca man pakaļ. Māsa mašīnā nošokēja, ka rīt skolā jābūt jau 6:00, tātad jāceļas pirms 5:00, kas šķiet pilnīgi neiespējami, jo, ņemot vērā, cik excited es esmu par rītdienu, es vienkārši nevaru aiziet gulēt! Kur nu vēl piecelties tik agri? Ā vēl māsa teica, ka brauks pie friziera, prasīja, vai es arī gribu. Gandrīz jau atteicu, jo domāju, ka jāiet gulēt, bet tad atcerējos, ka lasīju kādā no ceļojumu aprakstiem, ka Taizemē iet pie friziera ir kā iet uz galvas masāžu. Tāpēc devos pārbaudīt to uz savas ādas un tas ladyboy/transvestīts frizieris, pie kura tiku, nemaz nelika vilties. Bet labi, man jāmostas pēc 5 stundām, arlabunakti! Āāāāā, rīt liela diena, nevaru sagaidīt!

Sestdienaaaa!

Jeees, pārējās meitenes ir aizņemtas, tāpēc šodien uz skolu nav jābrauc un varu atpūsties. Protams, pirmkārt man plānā bija izgulēties. Bet loģiski, ka, kad visu nedēļu gribēju gulēt, nebija laika, bet, kad tagad beidzot ir laiks, tad pamostos pati no sevis jau ap 7:00. Bet vispār šodien nekas interesants nenotika. Brokastīs aizbraucām uz kaut kādu vietu blakus tēta māsas mājai. Tad nu pēc tam ar viņu arī iepazinos - pēc sejas šie abi divi ir pilnīgi vienādi. Satiku arī abus brālēnus un māsa pēc tam stāstīja, ka ar vienu viņai nav kontakts, jo viņš ir gejs. Kas man likās ļoti dīvaini, jo skolā tas faktors viņai netraucē draudzēties ar visiem gejiem, ladyboys, tomboys utt. Bet nu nav jau mana darīšana ;) Tad vēl māsa šodien bija smieklīga, jo viņa pasūtīja botas visai savai dejošanai priekš sporta dienām, taču viņi pārdomāja un tad šodien viņai zvanīja, ka botas ir atvestas, jābrauc pakaļ, jāmaksā un jāsaņem. Un tad viņa izvairījās no telefona celšanas, jo nezināja, kā pateikt, ka tās botas tomēr nevajadzēs. Beigās visu atrisināja tētis :D Un šodien veikalā māsa ar brāli bija tādi mazie bērni, visu laiku kāvās :D :D Kas vēl tāds? Ā, vakariņās šodien atkal bija traki, jo es apēdu 2 porcijas un vēl māsai palīdzēju. :D Tas nav uz labu, bet es sevi cenšos mierināt ar to, ka rīt būs atkal jādejo un daudz jāsvīst :D Un vēl šodien bija progress ar sēdēšanu taju stilā, sapratu, ka īstenībā tas ir pat ērti, ja tā var sēdēt krēslā vai dīvānā, nu uz mīkstas virsmaz es domāju. To sāpju atslēga ir tas, ka skolā tā jāsēž uz cietas virsmas.

Kas tad te? Ā, Alise dzīvo Taizemē.

17/08/11
Sporta dienu un dejošanas dēļ man nav laika normāli mācīties lanat, tāpēc šorīt mani pielika pie kaut kādu gongu spēlēšanas - ļoti elementāri, garlaicīgi un izskatās arī smieklīgi :D Bet neko darīt. Un vēl es te pūcējos uz sevi, ka nemāku taju valodu, jo gribētu arī kādreiz saprast, ko Chim man saka, jo sanāk tā stulbi, ka katru dienu viņš man māca lanat un katru dienu mēs pusi laika pavadām domājot, kā lai viens otram pasakām to, ko vajag. :D Pēc tam Ajaan Ju izdomāja, ka grib mācīt man taju valodu (kas nesakrīt ar manām interesēm, jo Ju nevar panest lielās devās), bet beigās sanāca, ka es viņai mācu latviešu skaitļus. Pēc tam gaitenī satiku to angļu valodas skolotāju no Kanādas, viņš ir tik foršs, tāds draugs man. Laikam jau viņam arī prieks, kad ar vēl kādu var parunāt angliski. Šodien arī kā parasti bja 3 vācu valodas, kur Taii (mana blakus sēdētāja) uz lapas uzzīmēja klases shēmu un mācīja man klasesbiedru vārdus. Un es pat gandrīz visus jau atceros, yeaaa! :) Pēc stundām Mink bija sarunājusi, ka tiksim mēģināt deju aikido telpā, jo tur ir spoguļi. Pavisam cita lieta, tik daudz izdarījām, ka forši nomierinājos pēc vakardienas bezcerības sajūtas. Tagad zinu - būs labi, ar deju tiksim galā! ;) Tad gājām skatīties volejbola spēli, jo pirms sporta dienām, kas ir nākamnedēļ, šeit jau visu laiku notiek sacensības, lai pēc tam noskaidrotu, kurš būs labākais. Un bija tik forši, ka sarkanā komanda (manējā) uzvarēja. :) Vēl šodien ar Mink ļoti forši parunājām par viskaut ko, jo pirms tam viņa man likās tāda mistiska draudzene, ka nevar saprast, vai es īsti viņai patīku vai nē. Bet nu tagad zinu, ka viss kārtībā. Tad ar māsu braucām mājās, aizvedām arī dažas viņas draudzenes, jo bija negaiss. Un viņas klase ir tik jautra, bet māsa vispār bomba. Mēs esam vienādas, ar identiskiem tizlajiem jokiem un visu, tik labs! :) Un vispār šodien kaut kā tik labi pozitīvi uzlādējos, ka paprasīju miljons jaunus vārdiņus māsai un mammai. Tagad tikai grūtākā daļa - atcerēties viņus! :D Un šodienas lielākais ieguvums - stilīgākā pidžama pasaulē. Ar Papaju virsū, nu to multeņu vīriņu, kurš ir kaut kāds jūrnieks un ēd daudz spinātus, lai audzētu muskuļus. Yeeeea! ;)

18/08/11
Šodien atkal kavējām skolu, jo mamma bija sajaukusi manus un māsas uniformas svārkus, tāpēc māsai vēl ātri bija jāgludina slapjie svārki, lai kaut bišķiņ viņus pažāvētu. Taču šodien nevajadzēja kavēt, jo skolā bija Zinātnes diena, kur man jāspēlē tie gongi. Bet nu paspēju, paspēju kaut kā un bija jau normāli. Un mūzikā ir tik foršs mazs puika Kapsun, kurš ar mani runā angliski un visu laiku saka, ka man tik labi sanāk spēlēt gongus, lanat vai vienalga, ko daru. :D Tad pārējie palika vēl mūzikas klasē, bet man bija jāiet uz mākslu. Tur šodien bija lieliski, uztaisīju kaut kādu tradicionālo briesmoņa masku.

Un mākslas nodarbības man ir individuāli skolotāju istabā un kā jau taizemieši, viņi visu laiku uztraucās, vai esmu paēdusi, tāpēc atkal mani pabaroja. :D Pēc mākslas gāju paēst, jo domāju, ka arī šodien stundas ir tikai 40 minūtes sakarā ar sporta dienām, bet laikam sapēros, jo ēdamzāle bija pilna ar pamatskolu. :D Tā nu sanāca, ka ēdu pusdienas kopā ar maziņajiem un nobastoju taju deju stundu (bet skolotāja zināja, ka eju ēst un nemēģināja mani apturēt, tāpēc uzskatu, ka neko sliktu neizdarīju). :D Pēc tam beidzot tiku pie savas klases. Atnāca Ajaan Mod un knieba visiem, kas no rīta nebija skolā (jo skolā bijuši tikai kādi 15 cilvēki, tāpēc, ka Zinātnes diena un viņiem jāvelk baltās žaketes, kurās ir ļoti karsti. Un tā viņi izdomāja nenākt). Tad vācu valodā bija kontroldarbs, nebiju gatavojusies, bet laikam jau biju gatavāka par daudziem citiem, jo visi teica, ka tik grūti, tik grūti. Nu es domāju, ka man būs normāli tur viss. Un šodien skolā baigi sāka apnikt visi tie mazie bērni, kuri nāk pretī un saka Hello. Pārāk daudz man tā viņu uzmanība, fuuu. Pēc stundām, kā katru dienu paliku šeit līdz 18:00, jo jātrenējas sporta dienām atkal. Un vispār tas, kā visa skola te gatavojas tam pasākumam ir apbrīnojami - skolēni paši taisa visas superskaistās dekorācijas, visur ir rosība, tiek zāģēts, krāsots, dejots, daži spēlē bungas, citi domā saukļus, vēl citi turpat blakus esošajā sporta laukumā pelna punktus savām komandām. Nekāda niekošanās! Un tad pirms braukšanas mājās uzzināju intrigas no māsas, ka kaut kāda meitene Faai no 12. klases šodien sakāvusies ar Yot, to jautro māsas klases ladyboy. Tur garš tas stāsts, bet nu garlaicīgi nav. :D Un kā katru dienu šonedēļ atkal mašīnā gulēju, jo pēc skolas ir pārāk liels nogurums. Un kā gan viņš varētu nebūt, ja ceļos 6:00, bet mājās braucu 18:00? :p

19/08/11
Man pilnīgi kā reflekss ir iegājies, ka, kad kāds nošķaudās, ir jāsaka `Uz veselību!`. Tāpēc mani kaitina, ka tajiem nav tam līdzīgs teiciens un man jāpaliek ar vaļā muti, jo neteikšu jau viņiem latviski, angliski vai vāciski, tāpat nesapratīs. :D Bet turpināšu ar pozitīvo. Šodien beidzot nekādi plāni nemainījās, tāpēc tiku uz savu angļu valodas stundu pie Wei Wei. Viņa ir tik stilīga, 23 gadus veca un pilnīga draudzene man. Wei Wei ir no Ķīnas, perfekti runā ar mani angliski un, pēc tikai gada nodzīvota Taizemē, pašmācības ceļā tekoši iemācījusies runāt taju valodā. Tāds stimuls, ka tas ir iespējams, lai gan viņa teica, ka aziātiem ir vieglāk to iemācīties, jo gramatika ir līdzīga un tā, bet nu es turpināšu censties. Un tad es viņai mācīju latviešu valodu bišķiņ, jo viņa bija aizmirsusi, ka es šodien nākšu un nebija sagatavojusies. Bet bija tik laba sajūta, ka bez nekādas plānošanas varēju pavadīt 2 stundas brīvi runājot angliski. :) Pēc tam turpinājās ierastā piektdiena, kad ir sajūta kā nometnē, jo visiem ir brīvais laiks. Tā nu mēs sēdējām pie galda, meitenes viena otrai pina bizes un visādi citādi mēģināja nosist laiku. Tad izdomāju, ka iešu ar savu klasi uz angļu valodu, jo jau vakar man bija 2 mākslas nodarbības, pie tam Ajaan Ladda bieži aizmirst par grafiku (laikam jau īsta māksliniece). Pēc skolas šodien beidzot pabeidzām deju, protams, tur vēl ir miljons kļūdas, ko slīpēt, bet man ir tāds prieks! :) Tad braucot mājās jau atkal biju pārgurusi, tāpēc izdzēru 2 superlielas Expresso krūzes, taču arī tās palīdzēja tikai uz brītiņu. Tāpēc vēl iegājām grāmatnīcā, sapratu, ka man baigi pietrūkst visādi Geo, Ilustrētās Zinātnes u.c., jo taju valodā viņus vēl noteikti nevaru lasīt. :D Un tad atbraucu mājās un vienkārši gāju gulēt. Tieši tik interesanta ir mana dzīve pirms Sporta dienām - miegs, skola, dejošana, vakariņas, miegs! :D

foon tok

15/08/11
Skolā šodien parasta pirmdiena. Pat notika visas stundas un fruit and vegetable carving atkal taisīju puķītes no redīsiem. Tikai pēdējā stunda bija citādāka kā gaidīju, jo programmēšanas skolotāja manis dēļ pacentās un visu stāstīja angliski. Un, ja dara tā, tad atšķirībā no iepriekšējās nedēļas es pat visu saprotu. :) Pēc stundām sākās smagā treniņu nedēļa sporta dienām, kad skolā katru dienu tagad būšu līdz 18:00. Tā nu sāku mācīt kustības, taču es nezinu kā mēs tiksim galā. Visas meitenes nekad netiek uz mēģinājumiem, jāmāca pa daļām, bet tas ir vēl sarežģītāk, jo nevar nekādas kompozīcijas un neko izveidot. Un tam visam klāt vēl nāk karstums un fakts, ka netiekam telpā ar spoguļiem. Bet Shotiem gan ir maģija, jo tāpat kā LV daudzi zināja to deju, tad arī šeit visām meitenēm patīk. :D Pēc skolas abas ar māsu bijām pārgurušas, bet saņēmāmies un visa ģimene aizbraucām uz vjetnamiešu restorānu vakariņās. Ko es esmu novērojusi? Māsai ir pilnīgi noteikti ir augšanas vecums, jo viņa ēd kaut kādas trīskāršās porcijas un iztukšo visus traukus :D :D Un tad, kad jau taisījos iet gulēt, pa skype man zvanīja Dina ar Martu, manas itāļu draudzenes, un mēs tik forši parunājām. Visām vienas un tās pašas problēmas - nevaram atcerēties cilvēku vārdus, ik pa laikam izgāžamies ar kādu kultūras sīkumu. Bija tik labi dzirdēt, ka neesmu vienīgā! :D Bet pēc tam gan uzreiz iekritu gultā..

16/08/11
Skola kā parasti sākās ar lanat nodarbību, taču Chim šodien bija jābūt kaut kādā augstskolā, tāpēc tiku pie jauna skolotāja. Un vēl Ajaan Ju atnāca paskatīties un piesēdās man tik tuvu, ka nevarēju ne īsti rokas pakustināt, ne arī ērti justies. Viņa ir mazliet too much. Pēc tam pirmo reizi gāju uz zobenu cīņu stundu - āāā, tas man varētu būt mīļākais priekšmets, tik stilīgi. Protams, mēs tur necīnamies. Kā jau Taizemē, visam jābūt skaisti un graciozi. Viens no skolotājiem, kas bija tajā telpā pat teica, ka tā ir sword dancing nevis sword fighting, jo arī šeit ir visas tās tradicionālās kustības ar atliektajiem pirkstiem, wai sveicieni utt. Nu man ļoti patika, pie tam šķiet, ka atklāju sev jaunus muskuļus, katrā ziņā tādus, kurus agrāk neizmantoju. Pēc stundām Ajaan Mod man pateica, ka 1.-4. septembrī visiem AFS skolēniem, kas dzīvo Taizemes centrālajā daļā būs nometne Cha-am pilsētā. Jau fakts, ka viņus varēšu atkal satikt ir ļoti labs, bet tas, ka dzīvosim viesnīcā pie pludmales, visu padara vēl lieliskāku. Nevaru sagaidīt! Tad atkal turpinājās treniņnometne ar dejošanu. Es tiešām nezinu, kā mēs to izdarīsim un vai tas vispār ir iespējams. Bet negribu ieslīgt te detaļās par to, kā kaut kas nesanāk. Interesantāk ir tas, ka sāka līt lietus (foon tok) un visi pēkšņi gāja ārā, jo kaut vai bija negaiss īstenībā beidzot tieši bija gaiss, ko elpot. :D Tad ap 18:00 mamma atbrauca pakaļ un Joe (tas, kurš izskatās pēc Mistera Bīna) mani tik forši glāba no lietus un pavadīja līdz mašīnai ar kaut kādu milzīgu saulessargu. Taji vispār tik jauki, viņi tā rūpējas par mani, jo tas būtu `drausmīgi`, ja kaut kas notiktu ar falang (ārzemnieci). :D Pie mājas ieliņa atkal kā upe un šodien arī pērkonu dzirdēju, nevarēju nedzirdēt, jo no viņa aizkari trīcēja, bija mazliet stiprs :D :D Tagad gulēt, jo rīt noteikti būs smaga, smaga diena. Tschüss!

update

12/08/11
Šodien ir īpašā `bez skolas` piektdiena, jo Taizemē brīvdiena par godu Māmiņdienai (šeit cilvēki saprot, ka svētki IR jāsvin, nevis tikai jāatceras, sēžot darbā vai skolā). Tāpēc visu dienu pavadījām tāpat pa māju slinkojot, bet vakarā ar ģimeni devāmies uz Bangkoku vakariņās. Pa ceļam redzēju perfektas debesis - vienā pusē spīd rietoša saule, otrā pusē tumši, tumši negaisa mākoņi, bet tieši priekšā tādā mazliet migliņā ir Bangkokas augstceltnes. Es kārtējo reizi sapratu, ka gribu dzīvot lielā pilsētā, man patīk tā dzīvība. Un gribu braukt ar mašīnu, lai to visu vieglāk izbaudīt. Jo arī uz šosejas var tādus skatus redzēt - piemēram, kad sastrēgumu stundā sēžam augšējā šosejas slānī, bet apakšā tur ir mašīnu jūra, kur vienā pusē spīd sarkanas gaismas, otrā - baltas un tam visam nevar redzēt galu. Jā, bet tie mākoņi šodien bija labākie - es laikam pārāk daudz National Geographic skatos par visām stihijām, vētrām utt. :D Chan choob maak, mans mīļākais kanāls, esmu atkarīga ;) :D Tālāk par vakariņām. Izrādījās, ka brauksim 4 stundas ar kaut kādu kruīzu pa Čaupraju, gar visām skaistākajām vietām - tempļiem, mājām. Tas bija tik skaisti - viss perfekti izgaismots un tas, ka šeit pat nakts laikā ir tik silts, ka pilnīgā komfortā var staigāt pa āra klāju un skatīties visu.



Vēl uz kuģa ļoti bija padomāts par Māmiņdienu, jo katrai mammai tika piešķirta tāda skaista piespraude, kā dāvana. Un katrs kruīza apmeklētājs dabūja arī tādu kā lotosa ziedu, kur iekšā bija svece. Un tad kuģis apstājās pie Wat Prakeo un Grand Palace, visi izgāja ārā, aizdedzināja svecītes un dziedāja Karalienes himnu. Āāā, tādas emocijas, es jau kādu miljono reizi no jauna iemīlējos Taizemē. Un pēc tam vēl salūts! Tad gan gājām atpakaļ iekšā, kur sākās ballītes daļa ar kaut kādu grupu, kur backvocālistes bija ieģērbušās noughty parodijā par japāņu skolnieču uniformām. Solists jau dziedāja labi, bet tās čikas visu, visu sabojāja, vēēē :D Bet bija jautri, kad visa ģimene apsmējām viņas. :D :D Un, braucot uz māju, jautrībai vēl pamācīju Panam mazliet latviešu lamuvārdus - viņam patika. :D

13/08/11
Vakar vakarā māsa paziņoja, ka šodien jāceļas 7:30, jo brauksim satikt viņas draudzeni Mint. Sākumā mamma mūs aizveda līdz Skytrain, tad braucām līdz pašai pēdējai pieturai, kur stacija atvērta tikai no vakardienas. Tad satikām Mint, braucām ar autobusu un soong teu (šodien dažādus transporta līdzekļus sanāca izmantot) līdz beidzot nonācām Ancient Siam. Tas ir tāds kā parks, kas ietver raksturīgākās, skaistākās ēkas, kultūras pieminekļus, ko var atrast visā Taizemē, tikai mazākos izmēros. Ļoti skaisti, pie tam izīrējām riteņus, lai visu to teritoriju apbraukātu un labi pavadījām laiku, jo Mint ir ritīgi forša, viņai ir 22 gadi, tā kā man patika arī ar vecāku cilvēku parunāt pārmaiņas pēc.

Pie tam viņa gadu dzīvojusi UK, tāpēc ar to runāšanu pat nebija nekādas problēmas. Pēc tam ar Taizemes lēto taxi aizbraucām līdz kaut kādam lielveikalam, iepirkāmies, tiku pie skaistas kleitas, McDonalds auskariem un vēl pāris niekiem. Mint arī uzaicināja uz savu augstskolas izlaidumu janvārī Chang Mai, tātad būs izbrauciens. Tad paēdām vakariņas superīgā vietā, kur atkal priekšā nolika ogles un trauku, kur pats visu var cept un vārīt. Bet tā bija bufete, kur par Ls1,60 varēja ēst, cik lien, tāpēc bez visiem cepamajiem gardumiem es pa ilgiem laikiem pārēdos suši un, protams, pa virsu vēl 2 veidu taizemiešu saldos ēdienus paķēru. :D Tad bija laiks braukt mājās, Mint aizbrauca, bet mēs ar māsu superlabā garastāvoklī gājām uz Skytrain, kur visu atpakaļceļu pilnīgi stulbi jokojām un pārsmējāmies, piemēram, par pieturu nosaukumiem Mo Chit un Chit Long.

Mājās izdomājām, ka jātaisa filmu vakars, taču vispirms man bija privātais koncerts, jo Pans dušā no visas sirds dziedāja tā, ka visa māja skanēja. :D Un pēc tam skatījāmies taju šausmeni Laddaland. Tik psihi, es bieži tā nebaidos. Pie tam pierādījās, ka nav jāmāk valoda, lai saprastu filmas būtību. Bet bija arī smieklīgi, kad māsa, piemēram, prasīja, kādi mums Latvijā ir spoki. Es teicu, ka mums tādi nav. :D Bet Taizemē viņi visi ļoti tic spokiem, nezinu, kāpēc, bet tas ir smieklīgi. Pēc visām šodienas aktivitātēm gāju gulēt un nemaz negribēju domāt par dejošanu, kas man rīt jāmāca klases meitenēm.

14/08/11
Ņemot vērā, ka piektdiena bija brīva, tad ar Mink izdomājām, ka šodien varētu tikties skolā un sākt beidzot mācīties deju priekš sporta dienām (jo palikušas tikai 10 dienas). Ierasties skolā bez skolas uniformas un redzēt arī pārējos cilvēkus tādus bija tik nepierasti, bet ļoti forši, visi pilnīgi citādāk izskatījās. Vēl labāk kā parasti! ;) Un skolā tāda mājīgā atmosfēra, jo ne jau tikai mūsu klase bija skolā, bet vēl daudzi citi cilvēki, jo visi kaut kam gatavojas. Mans klasesbiedrs Nah, kā parasti, sagaidīja mani ar tekstu `Welcome to Thailand!` :D Tad mācīju Mink kustības, bet gāja grūti, jo mēs tikām tikai klasē bez kondicioniera un bez spoguļa.Tāpēc iemācīju viņai tikai bišķiņ - no rītdienas sāksies hard work, kad no skolas laikam ātrāk par 18:00 prom netiksim. Bet, kamēr gaidīju, kad man 16:00 brauks pakaļ, paskatījos klases otru priekšnesumu. Viņiem te vispār karsējmeitenes (arī pāris karsējpuiši) iedalās 2 veidos - vieni dejo vairāk hip-hopu, bet otri dejo pavisam citādāk, tādas asas, karsēju kustības, kur paši runā tekstu un skaita ritmu, bez nekādas mūzikas. Būs man liekās, ka ļoti interesanti un kvalitatīvi arī noteikti, jo, piemēram, mūsu klasē paši nemaz nedomā soļus, bet ir sameklējuši kaut kādas 2 treneres no augstskolas, kuras visu domā, māca, slīpē. Tā lieta tiek ņemta pavisam nopietni! Āāā, un skolā ir puisis vārdā Joe, kurš man atgādina Misteru Bīnu! :D (Piefiksējiet faktu, ka es sāku atcerēties cilvēku vārdus, yeyeye). Mājās Pans vakariņās raudāja, jo nedabūja bekonu, bija smieklīgi skatīties, kā viņš cenšās vēl kādu asaru izspiest :D Tad piesēdos pie datora un man bija pavisam neplānota saruna pa skype ar savām itāļu draudzenēm no nometnes Martu un Dinu. Sarunājām, ka rītvakar jāieplāno normāla saruna, jo šodien nebija daudz laika, bet kopumā jau forši. Un tad izdomāju, ka varētu patulkot taju dziesmu angliski. Tā nu apmēram pusotru stundu mocījos un tiku galā tikai ar pirmo rindiņu. Taču, kad katrs vārds jāmeklē vārdnīcā, tad tas tulkojums sanāca drausmīgs un pilnīgi nesakarīgs. Tomēr bija arī daļa, par ko priecāties, jo fonētiskais tulkojums bija labs, tikai 1 mazu kļūdu pieļāvu. Ko tas nozīmē? Es māku lasīt taju valodā!!! Lai gan ļoti, ļoti, ĻOTI lēni un ar burtnīcas palīdzību, pie tam nesaprotot, ko izlasu. Bet visu uzreiz jau acīmredzot nevar dabūt! :D :D Ujj, bet bija long day, tagad miedziņš nopelnīts!

ขี้เกียจ

10/08/11
Sākumā vēlos atvainoties, ka šeit vairs tie ieraksti nav tik regulāri un gari. Vienkārši vakaros pēc skolas ir pārāk liels nogurums, lai pieķertos dienas notikumu aprakstīšanai. Bet tālāk ne par to. Ko es darīju šodien? Spēlēju lanat skolas pasākumā, jo (lai gan īstā Mātes diena ir tikai piektdien, Karalienes dzimšanas dienā) šodien skolā mazā ceremonija par godu Māmiņdienai. Brīnumainā kārtā mēs ar māsu šoreiz pat atbraucām uz skolu laicīgi. Tad visiem bija jāvelk svētku uniformas (kaklasaites un žaketes) un jāiet spēlēt. Protams, mūzikas skolotājs bija izdomājis, ka man jāsēž pašā priekšā visai mūzikas grupai, par ko man, protams, nebija milzīgs prieks, jo tā sēdēšana vēl aizvien sagādā grūtības, bet, sēžot priekšā, nekā īpaši pagrozīties un atpūsties arī nevar. Par laimi laikapstākļi bija draudzīgi un nespīdēja saule, bet arī lietus nelija. Vienā brīdī gan, kad saule parādījās, tad sēdēt tajās žaketēs bija diez gan mokoši. Kamēr mēs gaidījām savu uzstāšanos, skolā bija ieradušies mūki, tad skolotāji un direktore viņiem deva ziedojumus. Bija garas oficiālās runas. Un tad beidzot dejotājas bija gatavas, varējām spēlēt. Kopumā es zinu, ka varēju nospēlēt labāk, taču visi tāpat teica tikai labus vārdus un apbrīnoja mani, ka tik ātri esmu to iemācījusies. Es gan tiešām neuzskatu, ka esmu kaut ko baigi labi iemācījusies, man un lanat ir vēl garš ceļš ejams. :D Vēl visiem AFS skolēniem, kas ir mūsu skolā, atkal bija jātaisa kopbilde, jo viena meitene brauks apmaiņas programmā uz Austriju, bet viņa nebija pirmdien uz visu lielo sveikšanu. Un tad skolas diena turpinājās kā parasti. Kad braucām mājās, atgadījās mazā avārija, jo mammas mašīnai riepa pārplīsa. Tā nu kādu pusotru stundu dabūjām pasēdēt starp rīsu lauku un kaut kādām mājām, kur daudz suņi staigā. :D Tad beidzot ieradās mūsu glābēji - mammas māsa un tētis - un tad jau braucām mājās. Pēc šīm atrakcijām gan biju kā zīdainis, jo gribēju tikai ēst un gulēt un to arī darīju. ;)

11/08/11
Atšķirībā no Latvijas skolām (vai arī tā ir tikai Pārgaujā), kur ekskursijām un pasākumiem atvēlētas tik maz dienas, Taizemē kaut kas notiek praktiski katru nedēļu. Piemēram, šodien ar māsas klasi braucām uz Bangkoku kaut kādu milzīgu zinātnes izstādi apmeklēt. Tā vieta bija milzīga un tur ir tik daudz, ko redzēt, taču tur bija arī tik ļoti daudz cilvēki, ka nekam īsti nevarēja tikt klāt. Bet jebkurā gadījumā lieliski pavadīju laiku, jo māsa un viņas draugi ir tik smieklīgi.

Piemēram, viņiem ir atrakcija, ka, ieraugot skaistu puisi, viņi cenšas neuzkrītoši iefiltrēties viņa bariņā un iet līdzi. Nu, es nemāku izstāstīt, bet izskatās tik smieklīgi, kad viņi izseko kādu :D Tad vēl māsas klasē iet ladyboy vārdā Yot, kurš vienkārši ir pats smieklīgākais cilvēks skolā. Nopietni - atbraucot atpakaļ uz skolu, man sāpēja vaigi no smiešanās :D Viņš visu laiku autobusā dejoja un tas bija tik hahaha. :D Un ko es ar to gribu pateikt? Ka ladyboys ir tiiiik jautri, nopietni, ar viņiem nekad nav garlaicīgi. Protams, ir daži izņēmumi, kuri spēj kaitināt ar kaut kādiem izgājieniem, bet, piemēram, Yot vienkārši bija vakardienas brauciena nagla, uzlaboja visu pasākumu kādas 5x :D :D Kas vēl? Ā, dažreiz esmu mazliet confused par tiem ladyboys, shemales, gays utt. Nesaprotu to atšķirību. :D Bet māsas klasē, piemēram, ir interesants pāris - mazliet puiciska meitene un puisis, kurš ir meitene (itkā, jo reāli viņš ir puisis, bet uz skolu velk meiteņu uniformu). Bet viņi abi ir ļoti forši. Un tad vēl ir māsas draugs/draudzene, kas laikam ir meitene, taču grib būt puisis un es arī nesaprotu, kādas īsti ir viņu abu attiecības, vai viņas ir labākās draudzenes vai tur ir kaut kas cits. Bet nu interesanti pavērot, kas notiek! :D Āā, vēl es ļoti izmantoju, ka esmu ārzemniece (īpaši jau, kad esmu skolas uniformā), jo visi skatās uz mani un tad es skatos visiem cilvēkiem acīs. Un ir tik smieklīgi skatīties viņu reakciju - daži sakautrējas, daži smaida pretī, daudzi grib nofotogrāfēties, bet vissmieklīgākie ir mazie bērni, kuri parasti sāk smieties un viens ar otru sačukstēties un aprunāt mani. :D Bet pēc visām izklaidēm atbraucām atpakaļ uz skolu, māsas klase bišķiņ patrenējās sporta dienām ar savu deju - būs ļoooti labi. Tikai tagad man bail domāt deju savai klasei, jo ir baigā spriedzīte, kad zinu, ka citiem ir tik labi jau viss noslīpēts. :D Vakarā vēl Pans kārtējo reizi lika man smieties, jo bija dabūjis Iphonam kaut kādu aplikāciju, kur Džastins Bībers sit pats sevi, un tad visu vakaru man viņu ļoti priecīgs rādīja. Pēc tam vēl uzlika Džastina Bībera dziesmu un rādīja tā kā popielu. Protams, beigās pasakot, `Justin Bieber gay man!` :D :D That`s all for this time! :)

P.S. Atvainos, ka man te putrojās angļu valoda iekšā, es cenšos savaldīties, taču ikdienā pārāk pierasts viņu izmantot. ;)

Ir tā, ka es nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc, lai gribētu prom no šejienes. :))

Tikko piedzīvoju savu garlaicīgāko dienu skolā. Jo bija ieradies kaut kāds viesskolotājs, tāpēc visām 12. klasēm VISAS dienas garumā bija angļu valoda. Un tas bija tiiiik nenormāli garlaicīgi, es nopietni mocījos, lai neaizmigtu tur pat uz krēsla, bet daudzi arī necentās turēties pretī miegam un pagulēja. :D Pēc tam ieraudzīju, ka Ajaan Ju mani mēģinājusi cītīgi šodien sazvanīt, bet man nebija laika viņai atzvanīt, jo bija jāiet trenēties spēlēt lanat, jo rīt jāuzstājas skolas priekšā. Bija hard mēģinājums, bet kopumā vajadzētu būt ļoti skaisti, jo mēs spēlēsim un meitenes dejos taju dejas. ;) No skolas beidzot tikām ārā ap 17:20. Kamēr gaidījām mammu, paskatījāmies futbola spēli tur pat, tā viņiem kā liela ballīte, visur skan mūzika, ir ēdiens, daudz cilvēki. Un tad mašīnā Ajaan Ju beidzot izdevās mani sazvanīt. Viņa esot visu dienu mani meklējusi, jo es neesot bijusi uz stundām. Laikam vācu valodas skolotājs, kurš teica, ka man jāiet uz to angļu valodu, bija izmirsis to pateikt Ju. Tāpēc viņa teica, lai neesmu noughty girl un rīt mums būs jāparunā par stundu sarakstu, jo skolotāji esot mani gaidījuši :D :D Un vēl tajiem ir tāds tā kā pa jokam, ne īsti lamuvārds dtap dtap, kas nozīmē `es gribu tevi appēst`. :D Un, kad Ju teica, ka viņa grib mani apēst, jo neeju uz stundām, es knapi savaldījos, lai nesmietos telefonā :D Bet pēc tam māsai un mammai pateicu, tad visas kārtīgi iesmējām. :D Un Taizeme jau noteikti ir valsts, kur par skolotājiem nedrīkst smieties, taču māsa teica, ka Ajaan Ju ir izņēmums, jo viņa ir bišķiņ jocīga, pat viesmamma ar savām draudzenēm par viņu gossipo. :D :D Tā nu es atkal pārliecinos, ka man ar to ģimeni ļoti paveicies. ;)

Sprechen.

Tā diena ir pienākusi - beidzot teicu savu runu skolā un iepazīstināju visus ar sevi taju valodā. Bet tik vienkārši jau tas nebija. Jo māsa šorīt bija lēnāka kā citas reizes, tāpēc kavējām arī vairāk kā citas reizes. :D Tad nu uz skatuves sanāca gandrīz vai pa taisno no mašīnas skriet. Jo skolotāja jau bija vairākas reizes manu vārdu pa visu skolas teritoriju mikrofonā saukusi. :D Pati runa arī bija samērā smieklīga, protams, pusi no sava teksta angļu valodā es aizmirsu, jo tam īsti negatavojos un tad kaut ko tur noimprovizēju, bet tas vēl bija normāli.



Kad sāku runāt taju valodā, tad likās, ka mikrofons mani nenormāli bremzē un no malas varētu izklausīties, ka runāja kaut kāda meitene no Latvijas ar problēmām. :D :D Bet visi applaudēja, smaidīja, tad jau bija labi. ;) Pēc tam bija jābūt taju deju stundai, bet pilnīgi mistiska iemesla dēļ mani aizveda sēdēt uz skolotāju istabu, tur neviens īsti neko nepaskaidroja, tā nu pāris stundas vienkārši neapmeklēju. Bet skolotāju istabā tik forši, viņi tur visi tik mājīgi ar plikām kājām staigā. :) Tad gāju uz taju valodas stundu, šodien grūtu tēmu ņēmām ar skolotāju, bet bez tādām jau neiztikt. Un vēlāk uzprasījos Ajaan Ju, lai sarunā man vairāk kā 3 stundas nedēļā taju valodu. :)) Augļu un dārzeņu grebšanā taisījām puķītes no kaut kādiem milzu redīsiem, man pat patika, kā man sanāca. Bet nu vispār tā lieta ir tik neparocīga, jo pusotrā stundā uztaisīt 3 puķītes - tas taču dzīvē nekam neder! :D Pēc tam gāju atkal pie Ajaan Ju, jo izrādās, ka 12. klasēm ir kaut kāds eksāmens, tāpēc man pēdējā stunda nenotiek, jo viņi visi ir tur. Tāpēc viņa mani aizveda uz kaut kādu stulbu stundu pie kaut kādiem pamatskolniekiem. Vienīgi skolotājs no Kanādas par laimi saprata, ka man tur īsti nepatīk un tad mēs visu laiku kaut ko tur jokojām, jo es varēju noprast, ka arī viņš par Ajaan Ju nav īsti sajūsmā, jo viņa diez gan izteikti mācīja viņam, kā darīt savu darbu. Nu tā, es negribētu, lai man tā dara. Bet pēc tās stundas par laimi tiku atkal brīvsolī, gāju trenēties lanat, kā ierasts, taču Chim kaut kur bija pazudis, tāpēc neko nepaspēlēju, tikai pasēdēju mūzikas klasē ar ļoti foršu khong skolotāju un dažiem skolēniem. Tad klasesbiedrenes mani savāca, jo bija jāiet gatavoties sporta dienām, respektīvi man viņām jāmāca deja. Sapratu, ka Explosion kustības ir pārāk high level, tāpēc tagad man ir mājas darbs izdomāt kaut ko vieglāku. Taču es jau nu noteikti neesmu ideju māja, redzēs, kas tur sanāks! :D Par šodienu vēl 3 lietas un tad eju gulēt:
1) Ajaan Ju teica, ka izskatās, ka esmu pieņēmusies svarā. Es viņai teicu, ka nēēē, nevar būt. Bet viņa teica, ka jā, viņa gribot, lai es uzēdos, jo tas nozīmējot, ka esmu laimīga. Haha, stulba ideja, manuprāt, tad es labāk esmu nelaimīga :D :D,
2) tajā angļu valodas stundā pie sīkajiem viena maza meitene bija mājās pacentusies un māsai palūgusi uzrakstīt vēstuli ar tekstu `Čau! Tu esi skaista. Kad tu brauc atpakaļ? Vai tu mīli Taizemi? Prieks ar tevi iepazīties.` un facebook vārdu. Kad māsai šito izstāstīju, viņa arī pasmējās, ka man fanu klubs un ka esmu mazo meiteņu elks. :D,
3) mana māsa pilnīgi brīnumainā kārtā šķiet tik pieaugusi. Viņai ir 15 gadi, bet te daudzi skolas biedri, kas vecāki par viņu, uzvedas bērnišķīgāk. Un tādā ziņā man ar viņu ir tā paveicies, jo viņa saprot dieeezgan daudz no dzīves, tā kā man sanāk ļoti viegli kontaktēties ar viņu. :)
Chan rak prathed thai! Fan dii!

Vakar bija slinkums rakstīt, tāpēc labrīt ar vecām ziņām! ;)

No rīta skolā runa, protams, atcēlās. Tāpēc gāju uz mūzikas klasi, kur arī pavadīju gandrīz visu dienas pirmo daļu, jo pārējiem nenotiek stundas daudz piektdienās, tāpēc arī es paņēmu brīvu no angļu un vācu valodas. Kamēr biju tur, pamēģināju vēl 3 citus taju mūzikas instrumentus, bet ar tiem man daudz grūtāk gāja kā ar khong un lanat, tāpēc īpaši ar to neaizrāvos. :D Bet piektdienas vispār skolā ir interesantas, jo lielākā daļa no vidusskolas puišiem ir armijas apmācībā, kamēr lielākā daļa pamatskolas ir skautu un gaidu uniformās. Un es nezinu, kur ir skolotāji, bet, kamēr sēdēju mūzikas klasē, viena no manām draudzenēm tur pat arī vadīja stundu mazajiem skautiem.

Pēc tam taju valodas stundā mācījos par intonācijām un pēc stundas pati uzprasījos skolotājai uz mājas darbu, lai tās lietas ietu ātrāk uz priekšu. Pēc tam sēdēju gaitenī, gaidīju draudzeni un pa to laiku vesela klase ar mazajiem, supermīlīgajiem tajiem skautu uniformās nāca ar mani runāties. Un es atkal nobrīnījos par viņu valodas zināšanām, jo viņi bija tik maziņi, bet vairāki runāja angliski labāk kā mani klasesbiedri. :D Un ir viena lieta, ko, manuprāt, vēl neesmu izstāstījusi. Kad kāds man prasa, no kurienes esmu. Es saku Latvia. Viņi vienmēr pārprasa `Lassia?` (ar to viņi domā Russia, jo viņi `r` un `l` burtus visu laiku maina vietām vai izrunā vienādi). Un man ir ļoooti apnicis, ka viņi tā dara. Pie tam dažreiz vēl kāds paprasa, vai Latvija ir pilsēta? Nu come on! Kādas viņiem ir ģeogrāfijas zināšanas? Mums ģeogrāfijā gan liek visas valstis mācīties no galvas, tā kā pat ja aizmirstu, kur viņa atrodas, esmu pārliecināta, ka zinātu vismaz kontinentu un arī to, ka tā ir valsts. Nu jā, tas tā mazliet, lai ir, par ko man te padusmoties arī. :D Tad gāju pusdienās tur satiku klasesbiedrenes un varēju atkal pārliecināties par savām supervājajām `akmens,šķēres,papīrs` spējām, jo mēs čikājāmies un tas, kurš zaudēja, sita otram pa plaukstu, un beigās manējās bija sarkanas :D Bet vispār piektdiena ir kā nometne, visi čillo, nekādas stundas nav jāapmeklē, tad mēs vēl spēlējām UNO. Visu laiku ir jautri. Kad beidzot man stundu sarakstā bija ieplānota mākslas nodarbība, tad aizgāju tur un uzzināju, ka skolotāja atkal nav skolā. Tāpēc gāju ar savu klasi pie ajaan Mod uz angļu valodu. Tik jautra stunda, skolotājs visu laiku kaut kādus jokus stāsta. Bet, kad man prasīja, vai zinu, ko nozīmē `trash collecting`, un es teicu, ka jā un paskaidroju, tad kaut kas no klases teica, ka ir saprastis tikai vārdu `company`. Tā viņi te mācās! :D Pēc skolas bija khong nodarbība, taču tā mani nenormāli nomocīja, jo pēc šīs nedēļas skolā, kad pirms un pēc stundām ir jāspēlē lanat un visu laiku jāsēž taju stilā, manas kājas nevarēja vairs ilgāk to izturēt arī khong nodarbībās.

Tāpēc bija tāda īsā stunda un pēc tam mājās mamma mani glāba un uztaisīja lielisku masāžu kājām. Bet prinipā traka tā sēdēšana. Bet vakars tomēr bija labs, jo māsa mācīja man valodu. Sākumā normāli, pēc tam pieķērāmies pie rupjajiem vārdiem, tik smieklīgi, kā mēs abas domājām, kā labāk viņus angliski paskaidrot. Nu bija fun fun fun fun!

wan nii

Sākot ar šo rītu, man skolā diena sāksies un beigsies ar Lanat (beidzot uzzināju, kā sauc to ksilofonam līdzīgo instrumentu) nodarbībām, jo tā kā nedejošu Mātes dienā, tad kopā ar skolas orķestri spēlēšu gan. Tāpēc tagad mani gaida hard work. :D Pēc tam stundu sarakstā paredzēta tikšanās ar manu kontaktpersonu, bet viņa šonedēļ nav skolā, tāpēc garlaikojos viena pati brīvstundā un mācos alfabētu no galvas. Pēc tam vajadzēja būt 2 mākslas nodarbībām, taču arī tā skolotāja izrādījās, ka nav skolā, tā nu mans rīts bija samērā garlaicīgs. Pa brīvstundām paspēju pasēdēt skolotāju istabā, kur viņas visas smējās par kaut kādiem saviem jokiem, bet principā jau jautri, tāda pozitīva atmosfēra. Un tad gāju uz bibliotēku, lai palasītu avīzes angļu valodā, bet pa ceļam satiku angļu valodas skolotāju no ASV, kurš ir superjauks vīriņš, kurš 20 gadus jau dzīvo Taizemē, bet nerunā taju valodā praktiski nemaz. :D Bet viņš ir ļoti draudzīgs un teica, lai nāku vienmēr ar viņu parunāties, kā man ir brīvāks laiks. Kad tiku līdz bibliotēkai, protams, tikai sākumā baudīju lasīšanu klusumā, jo nepagāja ilgs laiks, kad jau atkal biju ielenkta starp daaaudziem vēl neredzētiem cilvēkiem, kuri visi gribēja ar mani parunāt. :) Pēc visām brīvstundām sekoja taju deju stunda ar vienu no 12. klasēm, taču viņiem nesanāca tik labi kā manai klasei. :D Bet stundā parunāju ar puisi, kurš pagājšgad bija ar AFS Meksikā, stāstīja, kā viņš tur ballējies un, kā viņam tas paticis. Principā centās iestāstīt man, ka Taizeme nebija pareizā izvēle man. Bet nu neizdevās! Man te pārāk patīk ;) Un vēl tajā stundā pamanīju, ka daudziem puišiem izgriezti kaut kādi robi matos. Prasīju, kāpēc tā. Viņš atbildēja, ka skolotājs domā, ka viņu mati ir pārāk gari, tāpēc nogrieza. Taču reāli tam puisim, ar kuru runāju, lai dabūtu vēl īsākus matus, būtu jānoskuj plika galva. Jā, viņš arī teica, ka nesaprot, kāpēc viņam arī tie robi izgriezti. Bet pēc tam tiku atkal pie savas klases, viņiem bija taju valodas stunda, kur Mink paralēli skolotājas runāšanai centās iemācīt man, kā veidot jautājumus. Tālāk gājām uz vācu valodu, tur šodien bija grupu darbs un mana grupa bija ļoti laimīga, ka es viņiem biju. Un man arī nebija grūti palīdzēt ;) Ātri izpildījām uzdevumu un tad es viņiem atkal pamācīju frāzītes latviski, kas viņiem vienmēr sagādā milzīgu prieku. Un tad ar māsas klasi bija aikido nodarbība. Nu tik smieklīgi, visi kaut ko kaujās, vārtās pa zemi, bet tā vispār ļoti forši, skolotājs arī runā normāli angliski, tā kā man patika. Tikai es vēl baidos visus tos paņēmienus no spēka izpildīt, negribās kādu mazo taizemieti salauzt :o :D Šodienas atziņas:
1) man nepatīk sporta uniforma, tajās biksēs ir tiiik karsti,
2) manas kājas ilgi vairs neizturēs sēdēšanu taju stilā - es nesāku pierast, paliek tikai grūtāk un sāpīgāk.
Un vēl par manu viestēti - viņš ir smieklīgs, katru vakaru, kad pēc dušas es eju gulēt, tā viņš sēž pie datora un spēlē biljardu. Tādas nu tās izklaides. :D

Nu jau vairāk kā mēnesis :)

29/07/11
Šī diena solās būt interesantāka, jo māsai eksāmeni beigušies, tas nozīmē, ka neesmu vienīgā, kurai šodien ir brīvdiena. Tā nu mamma mūs palaida brīvsolī uz Bangkoku.

Ceļu sākām ar garu braucienu busiņā, kura šoferis visu laiku pīpināja, lai brīdinātu pasažierus, ka tuvojas (viņiem nepastāv nekādi kursēšanas grafiki). Bet pēc tam ar Skytrain nonācām galamērķī Siam Square, kas principā ir liels iepirkšanās rajons un galvenā jauniešu tikšanās, atpūtas vieta. Māsa tur ļoti bieži neatrodas, jo tas ir tālu no mājām, tāpēc gaidām viņas draudzeni. Pa to laiku māsa visu laiku kaifo par skolniekiem armijas uniformās, jo `viņi ir tik stipri`. :D Tad ieradās draudzene Tank, kura šodien izrādījās draugs (kārtējā mistika ar tiem viņu dzimumiem), bet bija vismaz kāds, kas saprot, kur iet un ko darīt. Tā nu pastaigājāmies, izbaudīju silto dienu, kamēr abas manas sabiedrotās staigāja pa ēnu un uztraucās par mani. :D Un tad paēdām vietā, kur priekšā noliek atkal kaut kādu trauku un tad pats var likt visas sastāvdaļas virsū un gatavot, tā interesanti.

Pēc tam vēl nopirkām saules brilles mūsu pludmales braucienam un devāmies mājās, kur pa ceļam piedzīvoju pirmo kārtīgo lietu, tā, ka mašīnas riepas līdz pusei ūdenī un iela pie mājas izskatās pēc upes.

Bet mājās sakrāmējām somas, lai dotos uz Koh Chang, un skatījāmies filmas ar māsu, lai neaizmigtu līdz izbraukšanai.
Hm, šodien vēl pamanīju vienu lietu, kas manī izmainījusies kopš neesmu Latvijā - man vairs nav astkarība no ķemmes un es viņu nenēsāju visur sev līdzi. :D Nezinu, kāpēc, bet te tas viss tā kaut kā vienkāršāk.

30/07/11
Pēc diez gan neērtā nakts brauciena ap 6:40 esam uz kuģīša, kas mūs nogādās Koh Chang. 40 minūšu brauciens, stipra kafija un esam klāt mazajā paradīzē. Diemžēl tā mūs sagaida ar mākoņiem un lietu. Bet saliņa vienalga ir skaista, kalnaina, ar šauriem, līkumotiem, mērkaķu apsēstiem ceļiem, kuri nogādā mūs lieliskākajā kempingā. Tik skaista vieta - mūsu mājiņas atradās burtiski pludmalē, jo paisuma laikā līdz ūdenim nebija jāiet pat 10 metri. Un tās palmas! :)


Iekārtojāmies istabiņās un gājām peldēt. Ūdens jau ļoti silts, tikai zeme pilna ar koraļļiem, tāpēc viegli varēja sagriezt kājas, tā nu padzīvojāmies tur celīšu dziļumā, bet pēc tam gājām uz baseinu.



Pirms šī brauciena biju izdomājusi, ka turpmāk bildes taisīšu tikai pati (tātad mani tur virsū neredzēt), jo, kad taizemieši fotografē, tad galvenais ir, lai redz seju, bet skaistais fons ir vienaldzīgs. Protams, mans plāns izgāzās, jo saplīsa fotoaparāts. Par to arī kādu laiku pagruzījos. Bet pēc pusdienām, kad māsa izdomāja skatīties televizoru, es gāju ārā uz skaistajām, palmas zarā iesietajām šūpolēm baudīt paisuma viļņus zem kājām ar lielisku mūziku austiņās.

Tās atkal bija vienas no neaprakstāmajām sajūtām, bet nu labas, protams, ļoti labas. :) Un vispār Pans (mazais brālis) ir tāds prikols, tāpat viss, ko viņš dara ir smieklīgi, bet vēl viņam man neizprotamā veidā izdodās jebkuras bikses vienmēr uzvilkt tā, lai dibens līstu ārā. Es tikai smejos! :D :D Vēlāk uz salu atbrauca arī mammas māsa ar draudzeni. Mammas māsa teica, ka grib iet peldēt un vilkt bikini. Nu beidzot! Es visu laiku baidījos vilkt savu normālo peldkostīmu, ka tik neaizskaru kaut kādas kultūras normas. Bet, kad abas ar saviem `bikini` gājām peldēt, tad izrādījās, ka viņa ar to saprot divdaļīgu peldkostīmu, kur augšā ir maiciņa, bet apakšā īsi svārciņi. Tā nu pāris minūtes paklausījos jautrus komentārus `sexy` un `you are so slim`, bet pēc tam jau viss bija kārtībā. :D Pēc peldes māsai bija zvanījis AFS un piedāvājis braukt apmaiņas programmā uz Ķīnu, bet viņa negrib uz Ķīnu tā kā gaidīšana turpinās. Man tikai bail, ka būdama šitik izvēlīga, viņa beigās nekur neaizbrauks. Vēlāk visi kopā devāmies uz vakariņām perfektākajā vietā - ēdām jūras veltes pie pašas jūras, sēdējām uz spilveniem un apkārt smaržoja vīraks. Bet man taču saplīsa fotoaparāts, tāpēc jūs to neredzēsiet :D Ā, vēl šodienas lietus un vēja radītie lielie viļņi izjauca mūsu plānus par niršanu un braukšanu ar kanoe, ktaču vakarā tie viļņi tik skaisti šalca aiz loga. :) Vēl pirms gulēšanas māsa bišķiņ palūdz Budu, kas man ļoti patīk šajā procesā, ka tas nekādā nav uzbāzīgs un netraucē man, nebudistei, baudīt vakaru. Pēc tam ar māsu iekodām čipsus, padzērām koliņu un gājām gulēt, tāds mierīgs, jauks vakars. Un vispār ir sajūta, ka, lai gan īss, bet šis brauciens tā forši satuvina mani un ģimeni ;)

31/07/11
Otrā diena Ziloņu salā iesākas ar pankūkām brokastīs un došanos pie ziloņiem. Tie mūs bija gatavi stundu vadāt caur skaistu, tropisku mežu. Es mīlu to dabu. Šeit ziņa mammai - te orhidejas kokos aug nevis kaut kādos podiņos. :D Un ziloņi ir tik ļoti jauki dzīvnieki, milzīgi, bet tik mierīgi. Un, kad viņi sper soli, tās kājas izskatās tik mīkstas. Caur mežu arī viņi smieklīgi gāja cauri - ik pa laikam pakasīdami dibenus, astes vai snuķus pret kādu koku vai akmeni. Pēc pastaigas pa mežu no mūsu šofera nopirkām man jauku rokassprādzi ar ziloņiem, kas nesot laimi. Nu pagaidām darbojas! :)


Tad vēl varējām nopirkt banānus un gurķus, lai pabarotu ziloņus un viens tur bija tik jauks - viņš bija iemācījies wai, nu to klanīšanos, ko izmanto sasveicinoties Taizemē, un tad viņš katram cilvēkam pamāja ar galvu. :)

Pēc tam atgriezāmies kempingā, lai sakrāmētos un brauktu tālāk, taču sākās milzīgs negaiss un bija pāris stundas tur jāaizkavējas. Bet man jau negaisi patīk un tā istabiņas stikla siena arī ļoti labi ļāva vērot stihiju. ;) Tad devāmies ceļā uz Pattaya, kur bija plāns paēst jūras veltes. Bet pa ceļam mašīnā ēdu kārtējos gardos augļus - pēc izskata un uzbūves atkal līdzīgi līčēm, bet garšoja pēc granātāboliem, greipfrūtiem, tikai daudz saldāk. Kad ieradāmies Pattayā, sapratu, par ko visi runā. Šī tiešām ir tūristu pilsēta, tāpēc arī tajiem pašiem viņa nemaz nepatīk. Taču man patīk, jo manī laikam ir kaut kāda tūristes būtība. Te bija tāda internacionālā rosība, pie tam visi šeit bija ar vienu mērķi - atpūsties! Bet vai es te gribētu dzīvot vai pavadīt savu apmaiņas gadu? Nezinu gan! Pie tam māsai arī īsti te varētu nepatikt, jo pāris minūšu laikā, ko gājām līdz ēstuvei, viņai nozaga telefonu. Bet tā man atkal bija izdevība pavērot tajus kā cilvēkus un to, kā viņiem patīk runāties, jo par problēmu pāris minūšu laikā zināja jau viss restorāns. :D Pēc tiešām labajām vakariņām braucām tālāk uz mājām. Mini ceļojums bija galā, taču ļoti izdevies un jauks.
Haa, vēl varu pastāstīt, kā mana māsa ir iemīlējusies Džastinā Bīberā, bet Pans visu laiku saka `Justin Biebr sucks, JB gay man`, bet tajā pašā laikā zina visus vārdus viņa dziesmām. Nu smieklīga man ģimene, garlaicīgi nav ne mirkli!

01/08/11
Pēc brīvās nedēļas un mazā izbraukuma nedēļas nogalē šodien uz skolu bija tiešām grūti piecelties. Pie tam nedrīkstējām kavēt kā parasti, jo man paredzēts BEIDZOT teikt runu skolas priekšā. Bet ārā bija pretīgs lietus un, ierodoties skolā, uzzinājām, ka viņu pārcels uz piektdienu. Bet, ja piektdien līs, tad pārcels vēl tālāk. :D Tā nu turpināju savu dienu pēc stundu saraksta, tātad sāku ar taju dejām, kur man šodien bija ieskaite. Nezinu, cik es viņā dabūju, bet bija smieklīgi. Pie tam varu uzsist sev pa plecu, jo bija arī vīriņš, kurš dejoja sliktāk par mani :D Un tad skolotāja izsauca mani un Sanuk (puisi, kurš runā ļoti labi angliski un ir mana labā roka lielā daļā pasākumu, jo tulko visu, kas notiek) klases priekšā, kur mums kaut kādi taju deju soļi pārī bija jārāda. Jūs smietos, ja mani redzētu, tik apjukusi sen nebiju bijusi. Es pati smējos! :D :D Pēc tam ar to pašu klasi biju uz taju valodas nodarbību, kur viņi mācījās dzejoli/dziesmu, kas rakstīta tādā taju valodā, ka viņi paši nezina, ko tas nozīmē. Un tad bija bioloģija, kur mācījāmies par ģenētiku, principā visu to, ko jau pagājšgad iemācījos savā skolā. Tas tā labi, vismaz sapratu, par ko iet runa. ;) Tālāk man beidzot bija pirmā privātā taju valodas nodarbība. Iepazinos ar savu skolotāju, ļoti, ļoti jauka, jauna un mīļa. Sākām atkal no pamatiem ar alfabēta mācīšanos. Bet abas bijām ļoti priecīgas viena ar otru sadarboties. ;) :D Tālāk atšķirībā no citām reizēm pusdienot gāju viena pati, jo iepriekšējā stunda nebija kopā ar kādu klasi. Bet es nesūdzos, mierīgi visu izstaigāju un pat taju valodā pati sev pasūtīju ēdienu. Protams, prasīju, vai tas ir ass. Teica, ka nē. Nopirku un pēc tam svilināju muti. :D Un tad sapratu, ka tik lielā skolā, kur visi mani pazīst, pusdienas vienītī nav iespējamas, tā nu drīz jau attapos viena meitene puišu bariņā. Tas pat bija labi, jo parasti sēžam ar meitenēm, tad nu bija citas tēmas, par ko parunāt. :D Ā un kafejnīcā bija arī pirmais gadījums, par kādu mums stāstīja nometnē, kad viens vīriņš pieskrēja man klāt, piebakstīja un aizskrēja prom. Pat nepaspēju seju redzēt, bet smieklīgi, ka viņi tik ļoti apbrīno baltos cilvēkus, ka grib mums pieskarties. :D Pēc pusdienu pārtraukuma man bija augļu un dārzeņu grebšanas nodarbība. Tad nu mazo meiteņu kompānijā griezu puķītes no sīpoliem.

Man pat viņas iedeva maisiņā līdzi, tad nākamajā stundā (programmēšanā) rādīju visiem klasesbiedriem un viņiem ļoti patika. Bet par programmēšanu, tā bija līdz šim smieklīgākā stunda kopš mācos skolā, jo normāli neko nemācēju izdarīt, abas blakus sēdētājas rakstīja manā vietā un es no savas muļķības vienkārši visu stundu nosmējos. :D Tālāk kā katru dienu man bija taju mūzikas nodarbība, kur Chim turpināja runāt ar mani tikai taju valodā, es neko nesapratu, bet kaut kā jau uz priekšu tikām, līdz beidzot arī Sanuk atnāca un patulkoja. :D Pēc stundām mums bija lielās, ģimeniskās pusdienas itāļu restorānā par godu tam, ka pagājis 1 mēnesis kopš esmu Taizemē nom nom nom. Un tas mēnesis paskrēja tik nenormāli ātri! :o Pēc pusdienām māsa ar mammu iepirka ādu balinošos līdzekļus, piedāvāja man arī. Es, protams, atteicos un izskaidroju to atšķirību, ka Latvijā mums patīk iedeguši cilvēki :D Mājās mani sagaidīja vēl maza pirmā mēneša svinēšanas paradīze - bija sapirkti ļoooti daudz augļi. Mangustāni, visi līčēm līdzīgie, pat smirdīgais duriāns. Par to gan varu pateikt, ka, lai gan atsauksmes ir labas, man viņš nepatīk nemaz, no no no. Bet pārējais gan bija diez gan ideāls! :) Un Pans atkal mani sasmīdināja, jo klausījās Justin Bieber - Baby čipmanku versiju :D

02/08/11
Kārtējā skolas diena, kas iesākās ar taju dejām. Taču tur par laimi pateica, ka man nebūs nākamnedēļ jāuzstājas Mātes dienas pasākumā, jo skolotāja tomēr beidzot sapratusi, ka tas ir pārāk grūti un laiks ir pārāk maz, lai mani normāli sagatavotu. Nenoliegšu, ka biju priecīga, jo nepatīk jau izgāzties skolas priekšā. :D Tā nu šorīt nebija īsti, ko darīt, tāpēc pēc meiteņu pieprasījuma mācīju viņām mūsu Explosion deju soļos, jo viņas visas ir pilnīgā sajūsmā par to, ka esmu karsējmeitene. :D Tālāk stundu sarakstā man ir paredzētas taju zobenu cīņas (haha), bet tās vēl šonedēļ nebija, jo neesmu dabūjusi savu sporta uniformu. Tad atkal taju valodas stunda, turpinām ar alfabētu. Bet pēc tam 3 vācu valodas, taču šodien man nenormāli nāca miegs, tāpēc pat īpaši nevarēju papriecāties, ka skolotājs visu laiku ar mani īpaši cenšas runāt, jo man vienkārši bija slinkums klausīties. Bēt pēc stundām mūzikas nodarbībā atkal atmodos, jo Chim sāka man mācīt jaunu dziesmu uz tā ksilofonam līdzīgā instrumenta, bija interesantāk nekā spēlēt veco. :D Un pēc tam gāju skatīties, kā manas klases karsējas gatavojas sporta dienām, kas būs pēc 3 nedēļām. Jāsaka godīgi - es viņas apbrīnoju. Te viss tiek ņemts tik nopietni, ne tā kā Latvijā, kad skolas pasākumiem visu uzcepām pēdējā brīdī. Te viss tiek slīpēts, domāts un tas, ka palikušas 3 nedēļas, viss ir gandrīz gatavs, bet viņiem vēl liekas, ka ir tik maz laika. Jā, bet viņām tur viss ir jau gatavs, tāpēc es nevaru tā vienkārši tur ielekt iekšā, tāpēc man ir uzdevums izdomāt vēl vienu deju, iemācīt viņām un dejot kā vēl vienu daļu no priekšnesuma. Haha, nu redzēsim kā mums tas sanāks, nevaru iedomāties sevi kā baigo deju skolotāju. Bet vispār skolas diena beidzās ap 17:00 uz pilnīgi pozitīvas nots. Varbūt daļēji arī tāpēc, ka man ir viens klasesbiedrs, kurš pilnīgi katru dienu pasaka man `Hei, Alise, welcome to Thailand!` :D Ar to viņa angļu valoda ir praktiski izsmelta, bet tāpat jauki :D
Un vakarā mani vēl pārsteidza Šķiņķis ar savu jauno frizūru..


03/08/11
Šodiena kārtējo reizi nav parasta skolas diena. Pirmo reizi ar savu klasi sēdēju rīta ceremonijā, kur bija direktores uzruna un gan valsts, gan skolas himna jādzied. Kārtējo reizi mocījos ar to taju sēdēšanu sakrustotām kājām, nav ērti, nemaz. Tad saņēmu kaklā karamu kartiņu ar savu vāru, ko bija sagatavojuši mani klasesbiedri. Tādas bija visiem, jo šodien uz stundām nav jāiet, brauksim skatīties karaļa laivu ceremoniju. Autobusā visi kā uz ballīti sataisījušies, pilns ar ēdienu, kola, uzkodas, pat ledus kaste bija līdzi, par visu padomāts. Tad ieradāmies pie Čauprajas, skatījāmies ceremoniju. Kādas 20 laivas brauca, bija jau skaisti, kaut kāds baigais spēks bija jūtams, kad visi airētāji kopā dziedāja, taču biju gaidījusi kaut ko krāšņāku. Bet tad aizbraucām uz kaut kādu citu vietu, kur sapratu, ka tas, ko redzējām bija tikai treniņš. Tad mums to pašu demonstrēja ārpus ūdens uz tādas kā treniņlaivas, kur bija tikai korpuss un airi. Daudz sīkas detaļas, ko atcerēties ir neiespējami, taču tad arī mums pašiem ļāva izmēģināt. Vienu es pateikšu - viegls darbs viņiem nav. Pie tam viņiem ir no galvas jādzied tas dzejolis/dziesma, ko māca skolā, kur viņi paši nesaprot, ko tas nozīmē. Traki! :D Tad bijām kaut kādā informācijas/muzeja telpā par to laivu parādi, kur stāstītājs kārtējo reizi izmeta kādu joku par mani, jo es nesapratu gandrīz neko no tā garā stāstījuma. :D Tad klasesbiedri piedāvāja iet uz lielveikalu, kas nozīmē jautri pavadīt laiku kopā ar viņiem, es, protams, piekritu, taču bija jāpiezvana māsai, lai sarunātu, kā pēc tam tikt mājās. Izrādījās, ka man beidzies kredīts telefonam, tāpēc, labi, ka draugi tur pat bija, jo pati es to nesaprastu un nezinātu, ko darīt. Tad nu viņi mani izglāba. :D Vispār viņi ir ļoti labi, visu laiku rūpējas par mani, pieskata, lai nepazūdu un ir ļoti forši :) Bet beigu beigās plāns par izklaidēm tomēr atkrita, jo sanāktu pārāk vēlu būt mājās. Jo skolā atgriezāmies tikai ap 17:40. Tātad, jā, es arī palieku par tipiskāku taizemiešu skolnieci, kura sēž skolā līdz 17:00, 18:00 vakarā, jo reāli visa jauniešu dzīve te tiešām griežas ap to. Un man patīk skola, te ir draugi un jautrība. Un arī viņiem patīk skola. Tātad principā mēs vienkārši jūtamies labi! :) Un es beidzot uzrakstīju blogu, aaaah, labs darbiņš padarīts. Čaaaau! :)