vienkārši sakot - kas tie par sūdiem, kas mani pēdējā laikā piemeklē?
Kad likās, ka viss ir tik lieliski, saulainais pavasaris un vasara, kas tuvojas gaismas ātrumā, manu dzīvi padarījuši tik skaistu un mazliet netveramu, tad, PROTAMS, kaut kam jānoiet greizi.
Un kā teikts divās ļoti patiesās Mērfija atziņās:
`Ja kaut kas var noiet greizi, tas notiks visļaunākajā iespējamā secībā.` un
`Ja pastāv iespēja, ka var notikt vairāki negadījumi, notiks tas, kurš izraisa smagākās sekas.`
Tā nu manas mokošās vēdersāpes, kas sākās jau piektdienas vakarā, kad normālos apstākļos būtu jāieballē vai vismaz kārtīgi jāatpūšas, pirmdien beidzās slimnīcas uzņemšanā, jo kādu 40 minūšu laikā organisms izdomāja iekarst līdz 38.8 grādu temperatūrai. Tā lūk māte sapirkās pilnu maisiņu ar ripām, kapsulām un tādām riebīgām lietām, kas mani ļoti satrauc. Pie tam man šajās dienās tieši ir informātikas ieskaite, kurai testa daļu jau uzrakstīju, bet uz praktisko sava perfektās veselības dēļ iespējams netikšu.
Un ziniet ko? Ar visām šīm muļķībām vēl nepietiek! Šodien skolā nebiju un vēlāk draudzenīte paziņoja, ka pie visiem skolas spoguļiem izliktas ziņas, ka kora sastāvu uz Dziesmu svētkiem samazinās uz 36 cilvēkiem. KAS NOTIEK? Kur tad paliek tie padsmit cilvēki, kuri tā vienkārši tiks atmesti no kora? Un tad nu no drošiem avotiem uzzināju, ka kāds samērā neaptēsts un pilnīgi tizls cilvēks ir kādā sava prāta aptumsuma brīdī izdarījis tādu kļūdu, kas diezgan lielā mērā varētu mainīt manu vasaru, plānus, garastāvokli uz 3 mēnešiem un kopumā vismaz uz 4 gadiem atņemt kaut kādu daļiņu no manis, mana little sapņa par skaistiem Dziesmu svētkiem ar Gauju. Kāda tad ir tā mazītiņā kļūda? Pirms neilga laika kora mēģinājumā apkārt ceļoja lapa, kur bija jāpieraksta, vai es dejoju vai spēlēju arī kādā pūtēju orķestrī. Protams, teicu `JĀ`. Un šī persona kaut ko pēkšņi ir sajaukusi un visus dejotājus izsvītrojusi no koristu saraksta un otrādi. Gala rezultātā visi dubulttalantīgie un uzņēmīgie cilvēki, kas gadu gaitā gan dejojuši, gan dziedājuši, netiks uz svētkiem, jo viņiem redziet ir pārāk plašas intereses.
Protams, tur tagad tiek viss risināts, bet tomēr, salasot visus tos sūdus kopā, man ir kaut kāda depresija un viss nemaz nerādās tik skaists un spīdošs.
Līdz nākamajai reizei, cerams jau ar labām ziņām!
otrdiena, 2010. gada 25. maijs
otrdiena, 2010. gada 18. maijs
what`s new?
Tā īsumā - man atkal viss ir lieliski!
Sākot ar mazliet wild sestdienu, kas iesākās ar koncertu lietainā Kocēnu estrādē, kuru pārcēla uz bezgaisa pilno Kocēnu sporta zāli. Turpinājums bija Valmierā (tajā seksīgajā, man tik ļoti mīļajā pilsētā) Muzeju naktī, tātad pilsdrupās un pēc tam - nu jā, vēl šur tur :) Bija tik tik tik ļoti forši satikt tos visus jaukos, sen neredzētos un mīļos cilvēkus, iztrakoties, izdejoties un jā, tā neslikti pavadīt laiku. Lai ir ko atcerēties.
Tad sekoja svētdiena, nekas īpašs nenotika, bet bija ļoti forši, ka tētis cepa šašļikus un jau atkal varēju just vasaru. Lai gan pēdējās dienās tā nemaz nepamet mani, ir tik karsts un jauks :)
Vakardiena tāda jauka, forša. Īstenībā jau parasta diena, bet bija arī jaukais, ko atcerēties. Un tieši to jau es meklēju savā ikdienā :) Tātad. Devos uz Gaujas mēģinājumu ap 18:30 un nāk pa ielu vīrietis, nu tā ap 26 gadiem, es jau ievēroju viņu, tāds pozitīvs likās. Un kad esam jau gandrīz blakus viņš saka `Es atvainojos - tu ļoti labi izskaties!`. Es samulsu, pasmaidīju, pateicu `Paldies!` un tā abi devāmies tālāk. Un šī īsā vārdu pārmaiņa, kura pat nešķita tik nozīmīga, lai kāds no mums apstātos un pateiktu savu sakāmo, bija tik vajadzīga. Smaidu no sejas nost nevarēju dabūt vēl ilgi, pat šodien. Jo tas ir tik jauki :)
Un šodien ir tā. No rīta ķīmijas kd, galīgi nebija labais, plus vēl visādi uztraukumi ar bildēšanos priekš Dziesmu svētku ID kartēm, ka galīgi nebiju savā ādā. Vienu reizi eju fotogrāfēties, pasaka, ka nevajadzēs, jo esmu jau ar dejošanu to izdarījusi. Un tad eju uz sporta stundu, esmu jau iesildījusies, minimāli iesvīdusi, kad atnāk Klāviņš un saka, ka uz karstām pēdām jāiet bildēties :D Es biju diezgan pārsteigta. Nu tas bija vajadzīgs, lai es skaitītos ar kori un vairāk cilvēku no dejošanas varētu aizbraukt. Un tā nu mana bilde - ar sasvīdušiem matiem, sarkanu seju, manā sporta maiciņā ar uzrakstu `Toronto`. Bilde diezgan traka, pie tam ja vēl salīdzina ar to, cik glīta bija, kad ar Gauju bildējos. Tomēr mierinu sevi, ka tas ir cēla mērķa vārdā :D
Aizgāju atpakaļ uz sportu, noskrēju krosiņu uz 10 - pirmo reizi dzīvē!! Tik forši bija :)
Un tagad atnācu mājās. Šodien ir tas datums, kad paziņo, kuri kori tiek uz Dziesmu svētkiem un arī finālskati. Agrāk domāju, ka negribu tikt, jo tas nozīmē papildu mēģinājumus un tā, bet tomēr, kad uzzināju, ka JĀĀ, mums ir izdevies, esam FINĀLĀ! Man tāds prieks bija :)
smadiņūūū
Sākot ar mazliet wild sestdienu, kas iesākās ar koncertu lietainā Kocēnu estrādē, kuru pārcēla uz bezgaisa pilno Kocēnu sporta zāli. Turpinājums bija Valmierā (tajā seksīgajā, man tik ļoti mīļajā pilsētā) Muzeju naktī, tātad pilsdrupās un pēc tam - nu jā, vēl šur tur :) Bija tik tik tik ļoti forši satikt tos visus jaukos, sen neredzētos un mīļos cilvēkus, iztrakoties, izdejoties un jā, tā neslikti pavadīt laiku. Lai ir ko atcerēties.
Tad sekoja svētdiena, nekas īpašs nenotika, bet bija ļoti forši, ka tētis cepa šašļikus un jau atkal varēju just vasaru. Lai gan pēdējās dienās tā nemaz nepamet mani, ir tik karsts un jauks :)
Vakardiena tāda jauka, forša. Īstenībā jau parasta diena, bet bija arī jaukais, ko atcerēties. Un tieši to jau es meklēju savā ikdienā :) Tātad. Devos uz Gaujas mēģinājumu ap 18:30 un nāk pa ielu vīrietis, nu tā ap 26 gadiem, es jau ievēroju viņu, tāds pozitīvs likās. Un kad esam jau gandrīz blakus viņš saka `Es atvainojos - tu ļoti labi izskaties!`. Es samulsu, pasmaidīju, pateicu `Paldies!` un tā abi devāmies tālāk. Un šī īsā vārdu pārmaiņa, kura pat nešķita tik nozīmīga, lai kāds no mums apstātos un pateiktu savu sakāmo, bija tik vajadzīga. Smaidu no sejas nost nevarēju dabūt vēl ilgi, pat šodien. Jo tas ir tik jauki :)
Un šodien ir tā. No rīta ķīmijas kd, galīgi nebija labais, plus vēl visādi uztraukumi ar bildēšanos priekš Dziesmu svētku ID kartēm, ka galīgi nebiju savā ādā. Vienu reizi eju fotogrāfēties, pasaka, ka nevajadzēs, jo esmu jau ar dejošanu to izdarījusi. Un tad eju uz sporta stundu, esmu jau iesildījusies, minimāli iesvīdusi, kad atnāk Klāviņš un saka, ka uz karstām pēdām jāiet bildēties :D Es biju diezgan pārsteigta. Nu tas bija vajadzīgs, lai es skaitītos ar kori un vairāk cilvēku no dejošanas varētu aizbraukt. Un tā nu mana bilde - ar sasvīdušiem matiem, sarkanu seju, manā sporta maiciņā ar uzrakstu `Toronto`. Bilde diezgan traka, pie tam ja vēl salīdzina ar to, cik glīta bija, kad ar Gauju bildējos. Tomēr mierinu sevi, ka tas ir cēla mērķa vārdā :D
Aizgāju atpakaļ uz sportu, noskrēju krosiņu uz 10 - pirmo reizi dzīvē!! Tik forši bija :)
Un tagad atnācu mājās. Šodien ir tas datums, kad paziņo, kuri kori tiek uz Dziesmu svētkiem un arī finālskati. Agrāk domāju, ka negribu tikt, jo tas nozīmē papildu mēģinājumus un tā, bet tomēr, kad uzzināju, ka JĀĀ, mums ir izdevies, esam FINĀLĀ! Man tāds prieks bija :)
smadiņūūū
piektdiena, 2010. gada 14. maijs
13/05/10
Pozitīvi, nekā savādāk pēdējo laiku nevarētu raksturot. Es vienkārši staroju un šķiet, ka nekas to nevarētu mainīt.
No rīta pamodos, kā parasti pēdējā laikā saģērbos vasarīgi, lai gan laiciņš tāds mazliet drūms bija, mākoņi aizseguši visu sauli.
Braucu uz skolu, neko svarīgu nedarījām, literatūrā skatījāmies Romeo un Džuljetu, kā jau katru reizi nepatika, bet vismaz nekas nopietns nebija jādara :) Vēl ļoti nopriecājos par pašas spēkiem izcīnīto 7 fizikā, jo visiem zināms, ka tas ir mans klupšanas akmens. Vienā starpbrīdī vēl brālēns atveda uz skolu riteni, lai varu pabraukāties.
Pēc stundām aši ieskrēju bibliotēkā, taču nebija apņemšanās sēdēt tur un taisīt prezentāciju ģeogrāfijā, kad ārā ir tāda VASARA! Ejot uz māju pusi tieši iedomājos – kā gribētos nopeldēties.
Tad nu seko stāsts. Ar maniem mīļajiem brālīšiem un jaukajām māsiņām no Gaujas izdomājām, ka uz mēģi Kocēnu estrādē jābrauc ar riteņiem. Tāda lieliska ideja, jo atklāju savu riteņbraukšanas sezonu, pie tam laiks ideāls, silts, saulīte spīd un kompānija nu, protams, lieliska. Taču kā jau tas gaidāms no Kocēniem, sākās lietus. Un ne jau tas mierīgais, siltais vasaras smidzeklis! Izbraucot no VOCa jau pie Kocēnu kapu autobusa pieturas biju pilnīgi slapja, izmirkusi un piepildījusi savu vēlmi izpeldēties :D Tādu vētru nebiju gaidījusi – neko nevarēju redzēt caur lietu, vējš pats nesa uz sevis izvēlēto virzienu un krusa nepārspīlējot bija 1cm diametrā liela, es – maiciņā ar īsām piedurknēm :) Kad mēs 6 drosminieki šito jau bijām pārcietuši, tad neatlika nekas cits kā braukt uz Kocēniem. Jā, biju slapja, dubļaina un piekususi no tās mīšanās pret vēju, bet kas par atmiņām! Katrā vasarā ir vismaz vienu reizi tā kārtīgi, līdz kaulam jāizlīst un ja vēl ir tik jauka kompānija, ar kuru slēpties autobusa pieturā :)
Bet lietus īstenībā bija nieks – Kocēnu estrādes dēļi bija pilnīgi slapji un slideni, es tā nokritu un atsitu ceļus, ka tagad mazliet piekliboju, bet zilumi taču izdaiļo dūdiņas. Nu labi nē, bet vienalga diena bija tik jauka. Un atpakaļceļš, kad no lietus vairs nebija ne miņas, ievas smaržoja un siltais vējiņš atvēsināja, bija tik lielisks.
Vienīgais žēl, ka šo rakstu ar novēlošanos, jo manā mājā pat internets nepaliek neskarts no maza negaisa, tāpēc nevarēju padalīties uzreiz. Bet pozitīvais ir tas, ka nevaru uztaisīt to ģeogrāfijas darbu, izprintēt angļu valodas uzdevumus un man ir brīvāks vakars. Hell yeah!
Tā nu es te krāju savus jaukos brīžus, aprakstu, jo nevēlos aizmirst!
Bučas..
P.S. Šodien pirmo reizi šovasar ēdu arī auksto zupu, tik ņammīgi un tas ir vēl viens pierādījums, ka vasara tiešām ir klāt. :)
sestdiena, 2010. gada 8. maijs
sajūtiņas
Ārā jūtu vasaru, diena ļoti ļoti karsta un bija neslikti pasildīties saulītē uz batuta :)
Tomēr ne viss ir tik skaisti kā varētu būtu, mani noķērušas iesnas, kakls arī sāp un neesmu savā ādā. Tā slimošana maija mēnesī liekās nereāla, pie tam nav arī tik traki, lai neietu uz skolu, bet to es tik ļoti gribētu. Visi tie mājas darbi, kontroldarbi, fizikas pie Priedītes beidz mani nost. Pie tam skolā visu laiku ir auksti un gribu vairāk pa āru čillot.
Bet nekas, šodien Latvija - Šveice spēle. Vakar jau noskaņojos hokejam skatoties Vācija - ASV. Tad nu šodien būs mazais grautiņš mājās un tā lielā līdzi jušana. Pēc manām patriotiskajām brīvdienām šis arī tāds lielisks turpinājums. Tā nu jācer, ka mūsējiem veiksies un būs ko pasvinēt.
Turamies!
Tomēr ne viss ir tik skaisti kā varētu būtu, mani noķērušas iesnas, kakls arī sāp un neesmu savā ādā. Tā slimošana maija mēnesī liekās nereāla, pie tam nav arī tik traki, lai neietu uz skolu, bet to es tik ļoti gribētu. Visi tie mājas darbi, kontroldarbi, fizikas pie Priedītes beidz mani nost. Pie tam skolā visu laiku ir auksti un gribu vairāk pa āru čillot.
Bet nekas, šodien Latvija - Šveice spēle. Vakar jau noskaņojos hokejam skatoties Vācija - ASV. Tad nu šodien būs mazais grautiņš mājās un tā lielā līdzi jušana. Pēc manām patriotiskajām brīvdienām šis arī tāds lielisks turpinājums. Tā nu jācer, ka mūsējiem veiksies un būs ko pasvinēt.
Turamies!
trešdiena, 2010. gada 5. maijs
sāp vaigi un prāts plosās
NO PRIEKA!!!
No tās tautiskās sajūtas, svētku priekiem, negulētām stundām, no tā, kā man ir paveicies ar to, kur esmu tieši es - šajā brīdī un laikā. Nu ne jau pie datora, rakstot savu boring blogu, bet gan tā globālāk, jo dzīve ir diezgan IDEĀLA :)
Kāpēc man uznākusi vēlme dejot savu happy dance?
Pavisam vienkārši. Ideālākās dienas mūžā. Vismaz pagaidām, un, lai gan nespēju iedomāties kaut ko perfektāku, tomēr nesūdzēšos par vēl, vēl un vēl vairāk šitādiem brīnumiem.
Viss sākās piektdien, 30.aprīlī, joku dienā. Biju ar savu klasi pirmajā ekskursijā. Kā jau paredzēju - nekas interesants, sirdi plosošs, superjautrs un pārsteidzošs nebija. Bet tomēr - brīvdienas sākās vienu dienu ātrāk :) Un tad jau tas mans interesantais raksturiņš, kas lika priecāties, par to trako negaisu. Zibens, pērkons, lietus - tas likās tik lieliski. Tieši atpakaļceļam autobusā piemēroti, jo varēju Guča telefonā klausīties viņas mazo, bet jauko playlist un padomāt tādas jaukās domas. Jo ir taču negaiss, tuvojas vasara un tagad var bezbēdīgi vārtīties pa zemi, jo ir taču bijis pērkons :*
Sestdiena sākās ar kora mēģinājumu 12:00. Tā kā rakstu savu pirmo blogu, pastāstīšu sīkāk kā ir ar to kori. Iestājos šogad, jo biju tāda sabijusies, ka ar dancenīti varbūt netikšu uz dziesmu svētkiem, tā nu atradu savu rezerves variantu - korīti. Mūsu boss Imants ir vienkārši zvērs, ja atskatos kādi bijām septembrī, tad ir izaugsmīte, uz kuru pat necerēju. Bet tomēr, sestdienas mēģinājums bija diezgan drausmīgs, visi kaut kādi palaidušies, bez centības, trokšņojam mēģinājumā un nevaram savākties. Imants arī tāds saskumis, jo bija sākušās visas lielās atdziedāšanas pa 2 un nevienam īsti labi negāja. Pie tam dziesmas grūtas un laika maz. Tā nu nodziedājos, ar kaut kādu tukšumiņu aizbraucu mājās. Bet nākamajā dienā bija ieplānots viens no Gaujas jubilejas koncertiem, bija daudz darba, jāgludina svārki, jāmazgā blūze, jāpāršuj pogas - visādas tautiskās lietas, kas mani tik ļoti iepriecina. Gāju gulēt laicīgi, lai nākamajā dienā daudz spēka skaisti dejot.
Svētdiena, 2. maijs. Cēlos agri, jo 9:15 jau abas ar Guci bijām pierakstījušās pie Imanta uz atdziedāšanu. Agrs rīts, aizsmakusi balss, galīgi nepatika, laikam arī Imantam nē. Un tad vēl nācās klāt neesot viņu sagruzīt, jo dejotājiem jau 10:00 sākās Gaujas ģenerālmēģinājums un netikām uz kora mēģinājumu, un kā jau minēju - skate nav aiz kalniem. Toties Gaujas mēģītī man tādas sen aizmirstas patriotiskās jūtas parādījās - un tas bija tikai mēģinājums :o Pēc tā gāju ar Lienu pie viņas pucēties, krāsoties, noskaņoties koncertam.
Kā jau īstas dejas mīlētājas, kultūras namā ieradāmies 2 stundas pirms koncerta sākuma :D Tā rosība, tērpi, viss viss viss ir tādi lieliskie. Koncerts? Skaists, lai gan ar pāris jautrām ķibelēm, bet kopumā tik ļoti jauks. Un galvenais - tas pats mūs gaida arī nākamajā dienā. :) Tā nu biju mājās diezgan laicīgi, domāju, ka jāiet agri gulēt, jo rīt būs balle, tomēr īsti tā nesanāca, jo bija taču jāsagaida pusnakts, dzimšanas diena un pirmie sveicējie. Tā diezgan jauki.
Dzimšanas diena. Nu tāda, kuru nebūtu iespējams pat ar varu, vecumu, šantāžu un citiem šizīgiem paņēmieniem no manas atmiņas izdzēst. 12:00 aizgāju uz kori, protams, atkal jau likās, ka tās cerības tikt uz svētkiem ir diezgan mazas, bet ko nu tur padarīt. Es jau cenšos izdarīt visu savu iespēju robežās :p 15:15 jau biju kultūras namā, atkal centīgā, nevarēju sagaidīt koncertu, kurš 17:00 sākās. Atkal jau aizgāja tas ierastais, tautiskais - savākt tērpu, uzkrāsoties, noskaņoties koncertam. Šoreiz tas gan bija ideāls, vēl kādas 10x labāks par iepriekšējās dienas. Tas, ka tik liels notikums kā Gaujai 65 sakrīt ar Alisei 17 bija diezgan ideāli. Tas, ka varēju tur pati piedalīties, priecēt sevi, izlocīt kaulus un vispār piedzīvot to, ko šeit pat nevarētu aprakstīt ar 100 ierakstiem blogā. Un tas tautas tērps, mans pēdējo mēnešu zīmols. Tur ir kaut kāda burvība - uzvelc tās tautiskās kurpes, nīcu, villaini, augsto kroni un uzreiz jūties kādus 10m virs zemes, tāda neaprakstāmā, cēlā sajūta. Un visi sveicēji, kas ar dāvanām godināja gauju, dziedāja Daudz baltu dieniņu - diezgan nereāla sajūta, jo tieši man arī ir dzimšanas diena, svētki, kam piedienās gan kūka, gan party.
Es pat nevaru izteikt, kāda laime man bija tajā vakarā. Pēc koncerta ātri, ātri izmazgāju matus un skrēju atpakaļ uz balli. Es taču nevarēju nosēdēt mierā! Tas smaids, jo ir taču tik ideāls vakars. Man nevajag tos ilgi gaidītos 18 gadus, ja ir tik ideāla 17. dzimšanas diena. Īsti pat neatceros labāku balli, tik mazu brīdi nācās sēdēt pie galda, jo visu laiku biju deju maratonā, pie tam tādā diezgan lieliskā, jo uz tādām ballēm jau nāk tikai cilvēki ar dejotprieku un pareizo attieksmi. Un un un (noteikti piemirsīšu visu pastāstīt) tas vakars bija visticamāk, ka tiešām labākais. Mani taču pirmo reizi urrāja. Un kurš? Protams, ka mana GAUJĢIMENE :) Ar ko gan citu, lai tādu vakaru pavadu? :o Un sveicieni vakara garumā? Tā neslikti katrā ziņā :)
ĀĀĀĀ, mājās biju 6os no rīta, 2 stundiņas pagulēju un tad jau laidos uz pēdējo kārtīgo kora mēģinājumu. Nu tāā nepatika, kā dziedājām, bet bija taču tik smieklīgi, jo visi Gaujas dejotāji, kas vakar bija ballē bija tādi manāmi noguruši un jautri :) Tad nu tomēr Imants izdomāja, ka nemākam dziedāt, tāpēc pēc tā vakara koncerta būs vēl mēģinājums. Caurmērā es nevarēju izturēt vakardienu, nāca taču miegs! Koris arī tā nekā nodziedājām, mēģinājumā pāris reizes atlūzu, uzreiz pēc tam laidos mājās un gultiņā.
Klāt skate - 5. maijs, kuram esam tik ilgi gatavojušies. Ar grūtībām piecēlos, jo vēl biju sagurusi pēc balles (jā, jā, tās perfektās) un tad jau ceturto dienu pēc kārtas ar tautas tērpu pie rokas devos uz V5.v. Tur iedziedājāmies, Imantam trīcēja rokas, tomēr man bija kaut kāds labs garastāvoklis, pati brīnījos par ko, laikam jau organims kaut kā juta, ka būs labais. :) Tikuši uz skatuves kaut kā. Hm. Nu necerēti labi saņēmāmies, laikam jau labākais, ko no mums varēja dabūt laukā, ar tādu prieku dziedāju, jo beigu beigās - skanēja taču labi! Nekas - jāgaida rezultāti. Ar 43,67 punktiem 1. pakāpes diplomu iegūst jauktais koris Pārgauja. Eu, es tak no laimes tur kūleņus varēju mest. Kā mēs to dabūjām gatavu, kā saņēmāmies? Pat nezinu, bet vislielākie paldies Imantam, jā, jā, jā, bez viņa jau tiešām nekas nebūtu. Un mīļie koristi - paldies, ka tik smuki, smuki nodziedājām, tā lai prieks sev un citiem. :)
Kopumā? Man ir lieliski! Manas superīgās Gaujmāsiņas man uzdāvināja vafeļu pannu un mīklu, kura bija ļoti daudz, tāpēc tagad sēžu ar vismaz 20 ņammīgajām vafelēm un priecājos par dzīvi!
Eu, katru dienu šitā vajag :)
No tās tautiskās sajūtas, svētku priekiem, negulētām stundām, no tā, kā man ir paveicies ar to, kur esmu tieši es - šajā brīdī un laikā. Nu ne jau pie datora, rakstot savu boring blogu, bet gan tā globālāk, jo dzīve ir diezgan IDEĀLA :)
Kāpēc man uznākusi vēlme dejot savu happy dance?
Pavisam vienkārši. Ideālākās dienas mūžā. Vismaz pagaidām, un, lai gan nespēju iedomāties kaut ko perfektāku, tomēr nesūdzēšos par vēl, vēl un vēl vairāk šitādiem brīnumiem.
Viss sākās piektdien, 30.aprīlī, joku dienā. Biju ar savu klasi pirmajā ekskursijā. Kā jau paredzēju - nekas interesants, sirdi plosošs, superjautrs un pārsteidzošs nebija. Bet tomēr - brīvdienas sākās vienu dienu ātrāk :) Un tad jau tas mans interesantais raksturiņš, kas lika priecāties, par to trako negaisu. Zibens, pērkons, lietus - tas likās tik lieliski. Tieši atpakaļceļam autobusā piemēroti, jo varēju Guča telefonā klausīties viņas mazo, bet jauko playlist un padomāt tādas jaukās domas. Jo ir taču negaiss, tuvojas vasara un tagad var bezbēdīgi vārtīties pa zemi, jo ir taču bijis pērkons :*
Sestdiena sākās ar kora mēģinājumu 12:00. Tā kā rakstu savu pirmo blogu, pastāstīšu sīkāk kā ir ar to kori. Iestājos šogad, jo biju tāda sabijusies, ka ar dancenīti varbūt netikšu uz dziesmu svētkiem, tā nu atradu savu rezerves variantu - korīti. Mūsu boss Imants ir vienkārši zvērs, ja atskatos kādi bijām septembrī, tad ir izaugsmīte, uz kuru pat necerēju. Bet tomēr, sestdienas mēģinājums bija diezgan drausmīgs, visi kaut kādi palaidušies, bez centības, trokšņojam mēģinājumā un nevaram savākties. Imants arī tāds saskumis, jo bija sākušās visas lielās atdziedāšanas pa 2 un nevienam īsti labi negāja. Pie tam dziesmas grūtas un laika maz. Tā nu nodziedājos, ar kaut kādu tukšumiņu aizbraucu mājās. Bet nākamajā dienā bija ieplānots viens no Gaujas jubilejas koncertiem, bija daudz darba, jāgludina svārki, jāmazgā blūze, jāpāršuj pogas - visādas tautiskās lietas, kas mani tik ļoti iepriecina. Gāju gulēt laicīgi, lai nākamajā dienā daudz spēka skaisti dejot.
Svētdiena, 2. maijs. Cēlos agri, jo 9:15 jau abas ar Guci bijām pierakstījušās pie Imanta uz atdziedāšanu. Agrs rīts, aizsmakusi balss, galīgi nepatika, laikam arī Imantam nē. Un tad vēl nācās klāt neesot viņu sagruzīt, jo dejotājiem jau 10:00 sākās Gaujas ģenerālmēģinājums un netikām uz kora mēģinājumu, un kā jau minēju - skate nav aiz kalniem. Toties Gaujas mēģītī man tādas sen aizmirstas patriotiskās jūtas parādījās - un tas bija tikai mēģinājums :o Pēc tā gāju ar Lienu pie viņas pucēties, krāsoties, noskaņoties koncertam.
Kā jau īstas dejas mīlētājas, kultūras namā ieradāmies 2 stundas pirms koncerta sākuma :D Tā rosība, tērpi, viss viss viss ir tādi lieliskie. Koncerts? Skaists, lai gan ar pāris jautrām ķibelēm, bet kopumā tik ļoti jauks. Un galvenais - tas pats mūs gaida arī nākamajā dienā. :) Tā nu biju mājās diezgan laicīgi, domāju, ka jāiet agri gulēt, jo rīt būs balle, tomēr īsti tā nesanāca, jo bija taču jāsagaida pusnakts, dzimšanas diena un pirmie sveicējie. Tā diezgan jauki.
Dzimšanas diena. Nu tāda, kuru nebūtu iespējams pat ar varu, vecumu, šantāžu un citiem šizīgiem paņēmieniem no manas atmiņas izdzēst. 12:00 aizgāju uz kori, protams, atkal jau likās, ka tās cerības tikt uz svētkiem ir diezgan mazas, bet ko nu tur padarīt. Es jau cenšos izdarīt visu savu iespēju robežās :p 15:15 jau biju kultūras namā, atkal centīgā, nevarēju sagaidīt koncertu, kurš 17:00 sākās. Atkal jau aizgāja tas ierastais, tautiskais - savākt tērpu, uzkrāsoties, noskaņoties koncertam. Šoreiz tas gan bija ideāls, vēl kādas 10x labāks par iepriekšējās dienas. Tas, ka tik liels notikums kā Gaujai 65 sakrīt ar Alisei 17 bija diezgan ideāli. Tas, ka varēju tur pati piedalīties, priecēt sevi, izlocīt kaulus un vispār piedzīvot to, ko šeit pat nevarētu aprakstīt ar 100 ierakstiem blogā. Un tas tautas tērps, mans pēdējo mēnešu zīmols. Tur ir kaut kāda burvība - uzvelc tās tautiskās kurpes, nīcu, villaini, augsto kroni un uzreiz jūties kādus 10m virs zemes, tāda neaprakstāmā, cēlā sajūta. Un visi sveicēji, kas ar dāvanām godināja gauju, dziedāja Daudz baltu dieniņu - diezgan nereāla sajūta, jo tieši man arī ir dzimšanas diena, svētki, kam piedienās gan kūka, gan party.
Es pat nevaru izteikt, kāda laime man bija tajā vakarā. Pēc koncerta ātri, ātri izmazgāju matus un skrēju atpakaļ uz balli. Es taču nevarēju nosēdēt mierā! Tas smaids, jo ir taču tik ideāls vakars. Man nevajag tos ilgi gaidītos 18 gadus, ja ir tik ideāla 17. dzimšanas diena. Īsti pat neatceros labāku balli, tik mazu brīdi nācās sēdēt pie galda, jo visu laiku biju deju maratonā, pie tam tādā diezgan lieliskā, jo uz tādām ballēm jau nāk tikai cilvēki ar dejotprieku un pareizo attieksmi. Un un un (noteikti piemirsīšu visu pastāstīt) tas vakars bija visticamāk, ka tiešām labākais. Mani taču pirmo reizi urrāja. Un kurš? Protams, ka mana GAUJĢIMENE :) Ar ko gan citu, lai tādu vakaru pavadu? :o Un sveicieni vakara garumā? Tā neslikti katrā ziņā :)
ĀĀĀĀ, mājās biju 6os no rīta, 2 stundiņas pagulēju un tad jau laidos uz pēdējo kārtīgo kora mēģinājumu. Nu tāā nepatika, kā dziedājām, bet bija taču tik smieklīgi, jo visi Gaujas dejotāji, kas vakar bija ballē bija tādi manāmi noguruši un jautri :) Tad nu tomēr Imants izdomāja, ka nemākam dziedāt, tāpēc pēc tā vakara koncerta būs vēl mēģinājums. Caurmērā es nevarēju izturēt vakardienu, nāca taču miegs! Koris arī tā nekā nodziedājām, mēģinājumā pāris reizes atlūzu, uzreiz pēc tam laidos mājās un gultiņā.
Klāt skate - 5. maijs, kuram esam tik ilgi gatavojušies. Ar grūtībām piecēlos, jo vēl biju sagurusi pēc balles (jā, jā, tās perfektās) un tad jau ceturto dienu pēc kārtas ar tautas tērpu pie rokas devos uz V5.v. Tur iedziedājāmies, Imantam trīcēja rokas, tomēr man bija kaut kāds labs garastāvoklis, pati brīnījos par ko, laikam jau organims kaut kā juta, ka būs labais. :) Tikuši uz skatuves kaut kā. Hm. Nu necerēti labi saņēmāmies, laikam jau labākais, ko no mums varēja dabūt laukā, ar tādu prieku dziedāju, jo beigu beigās - skanēja taču labi! Nekas - jāgaida rezultāti. Ar 43,67 punktiem 1. pakāpes diplomu iegūst jauktais koris Pārgauja. Eu, es tak no laimes tur kūleņus varēju mest. Kā mēs to dabūjām gatavu, kā saņēmāmies? Pat nezinu, bet vislielākie paldies Imantam, jā, jā, jā, bez viņa jau tiešām nekas nebūtu. Un mīļie koristi - paldies, ka tik smuki, smuki nodziedājām, tā lai prieks sev un citiem. :)
Kopumā? Man ir lieliski! Manas superīgās Gaujmāsiņas man uzdāvināja vafeļu pannu un mīklu, kura bija ļoti daudz, tāpēc tagad sēžu ar vismaz 20 ņammīgajām vafelēm un priecājos par dzīvi!
Eu, katru dienu šitā vajag :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)