Augstāk.

Pie vainas laikam ir 18 gadi, kas nodzīvoti Latvijā, jo, lai kā arī gribētu, nespēju decembra 20-os datumus nesaistīt ar Ziemassvētkiem. Es neilgojos, vienkārši vairāk piedomāju pie tā, kas notiek šeit. Un nezinu, kā, bet man ir kārtējais lieliskais vakara noslēgums, jo ar ģimeni braucām vakariņās uz Taizemes augstāko celtni Boiyoke Sky ;) Es arī nezinu, kāpēc, bet augstums, kas citiem sagādā bailes, man ir lielākais prieks. Man tā patīk skatīties uz Bangkoku, pilsētu, ko tiešām jau varu saukt par savu, no augšas, tāpēc 360`` skatapunkts no 84. stāva bija labākais, ko varēju šajos Ziemassvētkos iedomāties. Nekas daudz jau nav stāstāms, vienkārši skaisti!

Ziemassvētki mūžīgajā vasarā.

Ziemassvētku dienu bija plānots pavadīt ar AFS cilvēkiem, kuri brauks vai jau bijuši Ķīnā. Jā, es, māsa, kura brauks uz Panamu, un Dream, kura brauks uz Argentīnu, arī bijām aicinātas. Mistika :D Bet līdz tam nemaz netikām, jo Siam mūs vairāk kā stundu pārķēra lieliskā atmosfērā skatāmi brakedance battle. Ja godīgi, laikam labāku Ziemassvētku dienu Ziemassvētkus nesvinošā valstī nevarēju iedomāties. Pēc tam daudz kur staigājām apkārt, redzējām ielu koncertu, Taizemes un Korejas draudzības festivālu, Ziemassvētku eglītes un superlielu sastrēgumu. Nekas īpašs, tomēr jutos ļoti labi. Nebiju pat domājusi, ka bez svētkiem būs tik vienkārši un labi, bet tā Taizeme, acīmredzot, ir tik lieliska valsts, ka novērš visas nevajadzīgās domas par mājām. Man patīk te būt! Un jau gandrīz 6 mēnešus :)) :o Priecīgus Ziemassvētkus, Latvija!

Man pietrūks mani itāļu draudziņi!

Vakar atprasījos no skolas ļoti laba iemesla dēļ. No rīta cēlos un devos satikt Siiri no Somijas, lai brauktu atvadīties no AFS semestra skolēniem, kuri jau rītvakar brauks atpakaļ uz savām valstīm. Tā kā māsa skolā un pati esmu pietiekoši zinoša, tad ceļā no sākuma atkal devos viena. Viss, protams, gāja kā pa sviestiņu. Nonācām viesnīcā, kur draudziņiem ir nometne un kārtīgi izmantojām vienīgo viņu brīvo stundiņu, lai parunātos par visu, kas iespējams. Bija tik žēl, sajūta it kā pašai būtu prom jau jābrauc, visi arī tādi tā kā nobijušies, saskumuši. Marta ar Dorothea pat zvanījušas AFS un prasījušas, vai nevar nomainīt to programmu un palikt līdz maijam. Taču, nē. Tik žēl, ka visi nepaliek uz gadu, jo tie cilvēki ir tik jauki. :))

Ko gan šodien nevarēju teikt par AFS brīvprātīgajiem, no kuriem bija jādzird tādas lietas, kā `šo saldējumu tu ēst nevari, jo tas ir domāts semestra skolēniem` vai arī `tev skolā šodien nav jābūt?`. Es nesaprotu, kas viņiem par problēmām. 1) skolā ir garlaicība, mācības nav nopietnas, pie tam mana skolotāja manu stundu sarakstu jaunajam pusgadam pat vēl nav uztaisījusi, 2) vai tiešām tik grūti saprast, ka gribam atvadīties no draugiem, kurus tagad nezinām, kad nākošreiz satiksim. Tādu īgno attieksmi no AFS galīgi negaidīju :o Bet kad pēc mazās atvadu stundiņas viņi aizgāja uz savām nometnes aktivitātēm, mēs ar Siiri izgājām ielās. Jāsaka, ka Bangkokā jūtos jau pavisam labi, ir sajūta, ka, ja nezinu, kur iet, tad varu aizbraukt jebkur un pastaigāt apkārt. Kā arī, ja apmaldīšos, tad valoda ir jau pietiekošā līmenī, lai uzzinātu pareizo ceļu. To otro sanāca pielietot arī šodien, kad nevarēju atrast īsto autobusa pieturu - man par prieku, cilvēki, kuriem prasīju, bija ļoti pārsteigti, kad no manas ārzemnieces mutes nāca ārā taju valoda :) Laba diena, ļoti! :)

P.S. Redz, kur mēs ar Siiri atkal nenoturējāmies uztaisīt bildi. Hou hou hou, marry Christmas!

Kādam laikam pietiks.

07/12/11
Brālis aizbrauca NaBuai līdzi uz māju, tāpēc tagad miers, jo ar māsu vēl paliekam viesnīcā. Māsa arī pastāstīja, ka plūdu dēļ, skolā stundu laiki tiks izmainīti uz 60 minūtēm un 2 mēnešus būs jāmācās arī sestdienās. Es ļoti ceru, ka Ajaan Juraiwan mani kā apmaiņas skolēnu pasaudzēs un līdz 17:00 katru dienu nebūs jāmācās, bet tad jau redzēs :D Bet šīs dienas jaukais sīkums bija tas, ka liftā sanāca parunāt ar jauku taju vīriņu, kurš pārsteidzoši labi runāja angliski un pats uzreiz prasīja, vai es šeit mācos skolā. Pirmo reizi kāds mani neuzskatīja par vienkāršu tūristu, tik jauki :))

08/12/11
Man patīk dzīve ar māsu divatā :) Šodien no rīta aizgājām uz kaut kādu tirgu, iepirkāmies, pastaigājāmies. Daudz foršāk par braukšanu uz kārtējo lielveikalu ;) Paēdām gardas nūdeles kārtējā mazajā ēstuvē ielas malā, kur puse no telpas ir atvēlēta klientiem, bet otra puse ir īpašnieku dzīvojamā istaba. Tad paņēmām retro velotaxi (vispār viņš neskaitījās retro, taču izskatījās jau ar kārtīgu pieredzi) un aizbraucām paskatīties ķīniešu kvartālu kaut kādā vecpilsētas daļā. Iegājām arī templī, kas ir pavisam, pavisam atšķirīgs no taju budistu tempļiem. Tad pabarojām zivis Čauprajā un ar tuk-tuk braucām atpakaļ uz viesnīcu. Tik jauka diena! :)

09/12/11
Izrakstāmies no viesnīcas un līdz 16:00 dzīvojam pa slimnīcu, kur strādā NaBuai, jo viņa mūs vedīs mājās. JĀĀĀĀĀĀ, šodien brauksim atpakaļ uz māju! :)) Kad, pēc gardām vakariņām Oishi, tur beidzot ieradāmies likās, ka atbraucām nepareizi - viss pagalms piekrauts ar mantām, daudz kas smilšains, samircis. Ieejot iekšā, pirmais, ko ieraudu ir skaistā skapja nelabojami izmirkušās durvis. Tālāk ejot paverās pilnīgi tukša dzīvojamā istaba un virtuve. Vannasistabu baltās durvis ir līdz pusei pelēkbrūnas no plūdu ūdens, netīrumi tā ieēdušies, ka nav iespējams notīrīt. Bet par spīti visam - mājās, istabā un, galvenokārt, manā gultiņā atgriezties ir tik neizsakāmi patīkami! :)

10/12/11
No rīta ceļamies un veļamies, jo ar māsu brauksim satikt viņas draugus no AFS nometnes. Mamma saka, ka esam 2 meitenes, tāpēc ar taxi braukt ir bīstami, tāpēc aizveda mūs līdz autobusa pieturai. Taču mēs ātri vien pārsēdāmies, jo mamma vienkārši pārāk daudz rūpējās par mums. Pie tam taksometri Taizemē ir superlēti un izdevīgi ;) Tad pie Victory Monument satiekam Folk, Dream un vēl meitenes, kuras brauc uz Panamu un Argentīnu. Kopā 7 cilvēki. Un iepazinos arī ar to meiteni, kura gribēja braukt uz Latviju, bet netika ;) Tad visa šī kompānija dodamies uz Lumpini parku (ja nemaldos, lielāko zaļo zonu Bangkokā), kur mūs sagaida šokējoši liela grupai ar bijušajiem AFS apmaiņas skolēniem. Šī bija labākā diena no visām! Nopietni! Tie cilvēki visi bija tik jauki. Pie tam neskaitāmas reizes varēju skatīties viņu pārsteigumu, ka pēc 5 mēnešiem jau varu runāt ar viņiem tajiski. Par ko gan man pašai arī bija brīnums, jo ikdienā tā nepamanu, ka būtu liels progress, jo katru dienu ir tik daudz lietas, ko arī vēl nesaprotu. Bet šodien tiešām bija lieliski! Un Lumpini parks bija īstā vieta, kur tikties, jo viss milzu bars sēdējām zālītē, spēlējām spēles, dažiem bija ukulele līdzi, tad tie arī spēlēja un dziedāja dziesmas. Protams, fotogrāfējāmies daudz, DAUDZ! :D Man pat nav, ko teikt, bija lieliski! :))))))) Un tas, ko AFS pirms manas braukšanas uz šejieni teica, ka visiem apmaiņas skolēniem apmēram pēc 5 vai 6 mēnešiem gribās mājās... Es laikam tiešām esmu izņēmums - esmu tieši tajā `riska` laika posmā, bet man te ar katru dienu paliek aizvien labāk un labāk! Un kurš pirms 5 mēnešiem būtu iedomājies, ka es runāšu tajiski? Ne jau nu es un es neticu, ka arī jūs! :D :D Bet diena ar AFS bija supersupersuper - vakarā ar māsu skatoties mūsu mīļo seriālu par SaiChon un NangFah, bildēs no šodienas saskaitījām, ka bijām ap 60 cilvēku :o Āāā, aizmirsu pateikt, ka šodien sanāca arī pa telefonu parunāt latviski, jo viens puisis ir draugs P`Mai, kura bija Latvijā pirms vairākiem gadiem. Ujjj, ir tik daudz sīkumi, ko nevaru atcerēties, bet tiešām - best day ever! :p

11/12/11
Visu dienu jūtos vēl lieliski pēc vakardienas superjaukās AFS tikšanās :) Nekas īpašs gan stāstāms nav, jo neko prātīgu nedarīju. BIju mājās, kur viss interesantais darāmais 1. stāvā ir noslīcis :D Tāpēc aktīvi čatoju ar taju draugiem, lai trenētu valodiņūūūūū :p

12/12/11
Pēdējā diena pirms skolas. Lai kā pirms tam to gaidīju, kad beidzot tas brīdis ir klāt, tad parādās arī ierastais slinkums. Plānā bija arī visu dienu slinkot pa māju, bet tad atbrauca NaBuai un pavilka mūs uz Terminal 21, tad nu sataisījām daudz bildes atkal :D Bet vakarā, kad bija paredzēts, ka māsa man mācīs vārdiņus, tas viss izvērtās jaukā sarunā par visādām lietām - par taju probmlēmām ar Kambodžu, par viņu premjerministri, vispār par Āziju kopumā un tad vēl beigās par NaBuai pirmo mīlestību :p

13/12/11
Pamodos ar grūtībām - pa vairāk kā 2 mēnešiem galīgi atrasts mosties 6:00. Bet skolā atgriezties tomēr ir diez gan jauki :) Tikai žēl, ka mēs ar māsu kā kaut kādas atkritējas bez piespraudēm, māsai pat josta un soma noslīkusi plūdos :D Skolā visus arī bija pārņēmusi mazā panika, jo Nakhon Pathom piemeklējis neparedzēts aukstums, apmēram +20 grādi :o :D Rīta pirmo daļu nosēdēju skolotāju istabā, jo man un ļoti apjukušajiem jaunajiem skolotājiem no ASV tika taisīts grafiks. Bet beigās manējam pat nepieķērās klāt, tāpēc gāju sēdēt stundās ar savu klasīti ;) Bet, kad nonācu 40 draudziņu ielenkumā un stundās, kuras man nav paredzēts mācīties, atkal bija sajūta, ka valoda ir tuvu nullei. Bet es centīšos visu vainu novelt uz troksni un to, ka viņi grib runāt ātrumā, kuram mana galviņa netiek līdzi :D Un tam visam pa vidu esmu vēl pamatīgi aizmirsusi vācu valodu, jo, kad skolotājs kaut ko prasa man, es saprotu jautājumu, bet atbilde no manis vienkārši nenāk ārā. Pēc stundām brālis sacēla kārtējo paniku, jo tētis teica, ka sev un mammai nopirks iPhone 4S, par ko mazais, kuram jau ir iPhone 4 gruzījās, jo viņš, protams, sev grib visu to jaunāko. Kaitina tik izlutināti bērni. Bet vakariņās uzzināju īsto stāstu, kā tiku vispār dzīvot šajā ģimenē. Izrādās, ka no sākuma man esot paredzēts dzīvot Phitsanulok (tālāk no Bangkokas), bet manā vietā šajā ģimenē būtu meitene no Krievijas. Taču viena no AFS brīvprātīgajām, kas dzīvo mūsu ciemā un ir labās attiecībās ar maniem vecākiem, ieraudzīja manu pieteikumu, es viņai uzreiz labāk iepatikos. Tad viņa to mapīti nozaga un paslēpa sev zem sēžamvietas, lai tikai mani nepiešķirtu kādam citam. Un tagad, kad to zinu, es viņai tik nenormāli lielu paldies esmu parādā :))

14/12/11
Šorīt skolā atgriežos arī mūzikas nodarbībās. Bet tā kā tā ir pirmā nopietnā diena, tad viņa ir pavisam nenopietna, jo neko nedarījām ;) Pa visu dienu kaut kā vairāk sanāca uzturēties kopā ar Mink (to manu klasesbiedreni, kura bija Brazīlijā pagājušajā gadā), par ko pavisam nesūdzos. Taču pēdējo stundu sanāca nobastot, jo tas bija sports, bet man sporta tērps pazudis plūdos, pie tam māsa jau bija beigusi mācīties, tāpēc gribējām ātrāk prom no skolas, lai varam ar viņas draugiem aizbraukt paēst pusdienas.

15/12/11
Pēc pamatīgi nokavēta skolas sākuma (ja neskaita reizi, kad bija sabrucis gājēju tilts, tad šis varētu būt rekords) man bija lieliskā iespēja atkal izgāzties visas skolas priekšā. Ajaan Juraiwan izdomāja, ka man jābūt tai, kura pasniegs puķes jaunajam direktoram, lai viņš tās tālāk pasniegtu jaunajiem skolotājiem. Bet tā ir Taizeme! Un te bez visādiem man nezināmiem sīkumiem neiztikt. Tā nu nezinu, vai nepareizo kāju paliku uz priekšu, vai varbūt nepareizā leņķī pieliecos, kad pasniedzu tās puķes, bet maniem draugiem un visiem pārējiem skolēniem bija ļoti uzlabots rīts :D Vismaz ASV skolotāji nomierināja, jo viņi teica, ka arī visu laiku jūtās apjukuši, jo nezina, kas un kā jādara :) :D Bet vēlāk vismaz klases meitenēm tas noskaņojums mainījās, jo paziņoja, ka pirmdien visām, kam ir pārāk gari mati (pēc skolas standartiem), viņi tiks nogriezti. Protams, tagad laikam būšu meitene ar garākajiem matiem skolā, jo man neviens neķersies klāt, esmu īpašā persona :D

17/12/11
Šodien pirmā sestdiena no astoņām, kuras būs jāpavada skolā. No rīta nebija jāiet uz mūziku, jo manam trenerītim Chim bija jāiet uz interviju augstskolā, tāpēc pa ilgiem laikiem atkal ar visiem kopā sēdēju rīta ceremonijā. Vispār skolā mirstu nost, jo tās 60 minūšu garās stundas ir pavisam nepanesamas, jo Ajaan Juraiwan vēl aizvien nav uztaisījusi manu stundu sarakstu, tāpēc turpinu vienkārši atsēdēt laiku. Bezjēdzīgi. Pie tam ik pa laikam, piemēram, šodien pat uz 2 stundām skolotāji neieradās un tad sanāca vēl vairāk un garlaicīgāk to laiku novilkt. Taču vakarā braucām uz Siam, kur bija lielā iPhone 4S prezentācija, kur arī tētis un mamma sev iegādājās pa vienam. Tur pavisam negaidīti jauki sanāca parunāt ar vienu no darbiniecēm, kurai pirmais jautājums man bija, vai esmu AFS apmaiņas skolniece. Jautāju viņai, kā viņa zina par AFS, uz ko viņa atbildēja, ka pati vienreiz gandrīz aizbraukusi AFS apmaiņā, taču viņa ļoti gribēja uz ASV, taču netika, tāpēc atteicās no citām valstīm. Kā arī vienreiz viņas ģimene ir pieteikušies kā viesģimene, taču kaut kādu apstākļu dēļ tur viss atkrita. Un beigās izrādījās, ka viņa un viņas jaukais brālis, kurš arī ik pa laikam iesaistījās sarunā, dzīvo tikai 3 km no manas Taizemes skolas. Ļoti jauka vakara mistika :)






Bet tagad noteikti atkal iestāsies rutīna `skola-māja-svētdiena`, tāpēc nekas superinteresants nenotiks. Un jaunumi nāks lēnāk. Esiet pacietīgi - labs tiešām nāk ar gaidīšanu :*


P.S. Tiem, kas lasa un ir īpaši izbadējušies pēc bildēm - meklējiet draugiem.lv Alise Eicēna. Tur ir viss, jāāā!

Hola!

04/12/11
Visu dienu pavadu brāļa un Šķiņķa kompānijā, jo māsa vēl dzīvojas pa nometni, bet vecāki aizbrauca uz māju sākt tīrīšanas darbus (tur bērniem un man neļauj piedalīties :D). Lasīju savu vakar nopirkto grāmatu, kad izdomāju piesēsties pie datora. Un tagad es nejokoju - notika brīnums. Jo pilnīgi no nekurienes man pēkšņi strādāja internets, pie tam tas nebija Wi-Fi, jo datorā ikona rādīja, ka esmu pieslēgusies kaut kādam internetam, nu ar vadu :D Tad nu izmantoju visas tās lieliskās iespējas un publicēju iepriekšējo ierakstu blogā ;) Pēc tam vēl paspēju brālim salādēt dziesmas telefonā no mana datora - tagad viņš zina, kas ir AC/DC. Uzsitu sev pa plecu :D Mamma ar tēti vakarā atbrauca un teica, ka māja kādas 3 vai 4 dienas būs jātīra, bet vismaz ūdens tur vairs nav :)

05/12/11
Šodien pārvācamies atkal uz citu viesnīcu, taču pozitīvais tajā visā ir tas, ka, kad brauksim prom no šīs viesnīcas, nākamā pietura būs mājas. Nevaru sagaidīt! :)) Un vispār Taizemē šodien svin Tēva dienu, kas, protams, sakrīt ar karaļa 84. dzimšanas dienu. Iekārtojāmies viesnīcā tuvāk pie mājām, kur arī pa televizoru skatījāmies karaļa uzrunu no Grand Palace balkona. Tā jau var redzēt, ka viņš ir vienkārši vecs, slims vīriņš, bet visiem ir tāda cieņa pret viņu. Un pasākums, protams, notiek karaliskā greznībā - visa ģimene ģērbusies zelta krāsas drēbēs, notiek karavīru parāde. Pēc tam karali gan nogādā atpakaļ slimnīcā, kur viņš uzturas jau vairāk kā 2 gadus, taču princis turpina Tēva dienas aktivitātes, pasniedzot mūkiem ziedojumus. Un šādās reizēs var redzēt visus sīkumus, piemēram, princim nav jāieņem zemāka pozīcija par mūku, kā parastiem cilvēkiem, jo viņš ir princis, tātad augstā šķira. Līdzīgi arī ar cieņas izrādīšanu Budas statujai, kur parastie cilvēki nometas uz ceļiem un 3 reizes pieskaras zemei ar plaukstām un paklanās, tur princim šim mazajam rituālam iekārtota īpaša sēdvieta. Bet karalis man patīk labāk par princi, jo karalim nav 30 gadus jaunāka sieva, kā arī viņš valda jau 65 no saviem 84 dzīves gadiem, par ko Taizemē paredzētas arī lielas svinības. Bet ne par vienu no viņiem es negribu un arī nedrīkstu teikt kaut ko sliktu, jo pēc likuma var sanākt, ka tikšu cietumā uz 15 gadiem, tas tā, starp citu :D Vakarpusē māsa superpriecīga atgriežas no nometnes, un man jau liekas, ka pa 3 dienām viņa ir tā izmainījusies un tā pietrūka man. Es nezinu, ko bez viņas te darīšu? :D Bet brālim vakariņās gribējās iesist pa seju, jo gandrīz vienmēr, kad ejam kaut ku paēst, viņš uzvedās kā pilnīgs cūka - met ēdienu uz zemes, lej ūdeni uz galda un vēl kaut kādus debīlus trokšņus taisa. Tas mazais nemaz nepazīst labas manieres :o Bet gulēt aizejam pēc 1:00, jo klausāmies māsas nometnes piedzīvojumus un runājam par visādām kultūras niansēm Āzijā un Latīņamerikā, uz kuru viņa dosies. P.S. Viņai ir draudzene, kura arī brauks uz Panamu, bet kura kā prioritāti bija izvēlējusies Latviju, taču netika. Man bija tāds prieks uzzināt, ka ir tik daudz cilvēki, kas grib uz Latviju, ka visi pat netiek :)

06/12/11
Šodien ar brāli un māsu braucām satikt P`Mint. Nekas īpaši jautrs nenotika, tāpēc varu tikai pastāstīt, cik ļoti mani nokaitināja brālis ar sekošanu man uz katra soļa. Kaut kad gudrās grāmatās lasīju, ka cilvēkiem ir katram sava komforta zona, kurā visus neielaiž vai arī ja nevēlams cilvēks ienāk viņā, tad var justies nekomfortabli. Apmēram 50 cm ap ķermeni. Saistīts ar aurām un tādām lietām. Brālim jau sen būtu laiks no manējās izkāpt :D :D :D

iFox arī sāka darboties

03/12/11
Šodien māsu uz 3 dienām aizsūtījām uz AFS nometni, kas parasti nozīmētu garlaicību priekš manis, taču šoreiz viss izvērtās pavisam lieliski. Pirmo reizi pa visu laiku kaut kur beidzot devos vienītī. No rīta jau bija uztraukumiņš, ka kaut kur apmaldīšos, ne tur izkāpšu, bet tas jau mani neatturēja no braukšanas kaut kur, ja apmaldītos, būtu tieši interesantāk :D Vakar māsa bija izstāstījusi visu, kur man jābrauc, kas jāsaka, taču, sēžot autobusā, atnāk ziņa no Mink, lai mainu savus plānus un BTS vietā braucu ar metro, pierunāja :D Tas galīgi elementāri un tad jau biju savā galapunktā, kur satiku Mink un vēl 2 meitenes, kuras pagājušajā gadā ar AFS arī bija Brazīlijā. Tad gājām uz Terminal 21, kas lielveikals, kurš veidots pa lidostas tēmu un katrā stāvā ir arī noformējums attiecīgi kādai īpašai valstij. Bet reāli labākais te bija tualetes ar apsildāmiem sēdekļiem :D :D Tomēr tur palika garlaicīgi, tāpēc braucām uz Siam, jo tā vieta nekad nepieviļ. Šoreiz īpaši paveicās, jo jau sen meklēju sev kādu grāmatu angļu valodā, ko palasīt, bet parastajās taju grāmatnīcās tādas nekad nav. Taču vakar Paragonā uzdūrāmies milzīgai grāmatnīcai, kur tiku pie superīgas taju autora grāmatas par dzīvi šeit, citā plauktā bija vēl lielāks pārsteigums, jo ieraudzīju grāmatu un arī DVD par Latviju :) Tā kā šī bija pirmā reize, kad kad kaut kur dodos viena pati, tad tomēr pati sevi pieskatīju un izdomāju braukt atpakaļ pa gaismiņu, lai redzētu, kur izkāpt. Bet vispār tagad noteikti zinu, ka to darīšu biežāk :) Bet vakarā braucām atkal apskatīt māju, tur pat var piebraukt ar mašīnu, taču iekšā gan negājām, jo ūdens pilns ar kaut kādiem mošķiem un bija jau tumšs :D


P.S. Es mīlu internetu! :D

Man uz pussekundi no nekurienes uzradās internets un redz kas jums no tā tiek!

17/10/11
Aizgājām uz kaut kādu filmu taju valodā, man patika. :) Un šeit kino pēdējā rinda pacelta augstākā līmenī ar divvietīgiem dīvāniem. Un tad atbraucām mājās, kur līdz 2:20 naktī skatījāmies Korejas seriālu You`re beautiful, jo gribējām tikt līdz beigām ;)

19/10/11
Šodien plūdi atgriezušies, pie tam vēl stiprāki kā pirms tam. To es nopratu pēc skudrām, kuras neredzētos apmēros meklē patvērumu otrajā stāvā, respektīvi - manā istabā. Vecāki visu dienu raujās un mēģina kaut kā to ūdeni aizturēt, taču viņš tomēr tūlīt būs mājās, tāpēc darām, ko varam, un visas mantas cenšamies nest uz otro stāvu. Tad vecāki kaut kur aizbrauca, laikam noparkot mašīnas vietā, kur nav ūdens un vispār ievērtēt situāciju. Pa to laiku mājās brālim ar brālēnu bija garlaicīgi, jo pirmajā stāvā nevarēja tikt, tāpēc viņi aiz garlaicības nāca un vēra man istabai durvis vaļā un pēc tam bēga prom visu laiku. Tad man apnika un aizgāju uz viņu istabu, kur, kamēr normāli cilvēki varbūt baidītos no plūdiem, mēs sarīkojām milzu spilvenu cīņas :D Pēc tam aizgājām paskatīties, kas notiek pirmajā stāvā un ūdens jau bija klāt. Un uzreiz pēc tam nāca arī zvans no vecākiem, ka mēs esot palikuši vienīgie visā ciemā, pārējās mājas jau esot evakuējušās. :D Un tā kā es rakstu par reāliem notikumiem, tad pieminēšu arī to, ka bija nereāli psihi, ka no apmēram 19:00 līdz nākamajam rītam nebija iespējams aiziet uz tualeti. :D :D Tad Pans atkal bišķiņ nokaitināja, jo visu laiku zvanīja vecākiem un nosūdzēja māsu par lietām, ko viņa pat nav darījusi, mazais cūķis. :D Tad mājās atbrauca mamma ar tēti un teica, ka no rīta brauksim prom no mājas, tāpēc pa nakti krāmēju somu. Vispār sajūta tāda savāda, vēl ārā visu nakti rēja mājās palikušie vai ielu suņi - dzīvnieciņi noteikti juta, ka kaut kas nav labi.

20/10/11
No rīta mani pamodināja pirms 8:00. Teica, ka brauksim uz Rayong (ja nemaldos, uz mammas vecāku māju). Mamma prasīja, vai gribu braukt ar viņiem vai ar AFS. Es, protams, teicu, ka ar viņiem, jo AFS variants bija dzīvot dzīvoklī ar vienu gados vecu brīvprātīgo - nekādas baigās izklaides iespējas es tur nesaskatīju :D Viņa teica arī, ka, iespējams, pat mēnesi netiksim atpakaļ mājā, taču man jau liekas, ka tas tā pārspīlēti. Vēl pirms izbraukšanas vienīgā izcēlos un paspēju iekrist pretīgajā plūdu ūdenī, so me. :D Tad ar laivu aizbraucām līdz mašīnai, bet skats diez gan iespaidīgs, jo, ja pirms tam plūdi bija tikai ciemā, tad tagad viss lielais ceļš bija pārvērties par upi. Bet vispār taji šeit reaģē ātri, redzējām daudz armijas mašīnu, kuras bija izsūtītas, lai savāktu cilvēkus. Laikam jau situācija pavisam nopietna, jo arī cilvēki no ziņām bija ieradušies. Un pavisam jauki sasveicinājos ar vienu ārzemnieku, pilnīgi likās, ka mūs kaut kā baigi vieno tas, ka neesam taji :) Tad mums paveicās, ka NaBuai strādā slimnīcā, jo aizbraucām uz turieni un varējām tikt dušiņā, kas pēc mana stulbā kritiena bija tieši laikā. :D NaBuai arī izstāstīja, ka Čaupraja izgājusi no krastiem, tāpēc arī tik lieli plūdi. Uz lielceļa nereāls sastrēgums, jo 3 vai 4 joslas abos virzienos pārvērstas par stāvlaukumu, lai glābtu mašīnas no plūdiem. Bet tas nebija tik traki, kā parasti sastrēgumi, jo braucu labākajā kompānijā - ar mammu un māsu un bez Pana un Šķiņķa. Tad pa tumsiņu jau ieradāmies Rayong, kur mani pārsteidza pa ielu pretī nākošs zilonis. :D Izradās, ka es tomēr no rīta pārpratu, jo dzīvosim pie mammas draugiem nevis vecākiem. Tur viņiem ir vasarnīca (jocīgi to teikt, jo šeit visu laiku ir vasara, bet nu varbūt to tā sauc, jo māja netālu no jūras). Tad iekārtojāmies un vakarā skatījāmies ziņas, kur rādīja plūdus ļoti tuvu mūsu mājai, tātad situācija laikam pavisam nopietna.

21/10/11
No rīta atkal jāceļas agri, jo tādā troksnī pagulēt nav reāli - sīkie ieet gulēt visvēlāk un ceļas visagrāk, kaitina :D Vienu nakti tikai pavadām šeit un tad jau vācamies uz citu māju, tuvāk pie jūras. Pēc tam braucam brokastīs uz pilnīgu zvejnieku ciemu, kur ielas pilnas ar kaltētām zivīm, astoņkājiem un visādiem varbūt garšīgiem, bet ļooooti smirdīgiem radījumiem :D Bet jūra gan šeit labāka kā citās Taizemes pludmalēs, kurās esmu bijusi līdz šim - perfekti tīrs ūdens, bez medūzām un iesauļoties arī tīri labi sanāca. :) Tikai besī tā sērga uz manas sejas un kakla no kritiena plūdu ūdenī. Šodien paziņoja, ka skolā otrā semestra sākums pārcelts uz 1. novembri, droši vien tāpēc, ka daudziem skolēniem mājās plūdi un viņi nemaz netiktu mācīties. Tad ar māsu gājām fočēt saulrietu, jo man vienkārši liekas, ka saulrietā un saullēktā ir kaut kāda maģija. :) Bet tad mums sāka kaut kāds suns vilkties līdzi un atnāca pat līdz mājai, kur arī ilgi no viņa netikām vaļā. :D Jaunajā mājā mums te guļamistaba kā nometne - lielā istabā pa visu grīdu noklāti matrači. Man patika. Un tad vēl Erna no Ķīnas atrakstīja, ka satikusi manu kontaktpersonu Ajaan Juraiwan tur, jo viņa bija ar AFS Ernas skolā. Small world! Esot parunājušas un uztaisījušas bildes un video, katrā ziņā tagad gaidu skolu, lai to visu redzētu un dzirdētu arī no Ajaan Juraiwan. Un man tiešām riebjas māsa ar savu telefonu, jo šodien likās, ka es vispār neeksistēju. Tad nu izdomāju lieki sevi nesatraukt un gāju skatīties seriālus kopā ar pārējiem. :p

22/10/11
Man patīk šī māja, jo te ir pagalms un es beidzot varu ar plikām kājām staigāt pa zāli, kas man pavisam pietrūka dzīvojot tik vasarīgā klimatā :) Un tad atkal pierādījās, ka taji ir jauki cilvēki, jo mammas un tēta telefons visu laiku bija uz karstās līnijas, jo visi, kas zināja, ka dzīvojam Bang Buathong un bija dzirdējuši, ka tur sākušies plūdi, zvanīja, lai apjautātos, kā mums iet un kur tagad esam. Arī man pāris klasesbiedri jau bija paspējuši paprasīt :) Tad Pit (mazā brālēna) tētis NaNum arī ieradās pie mums glābties no plūdiem, taču sanāca, ka viņš pavisam bezjēdzīgu līkumu izmetis, jo mums te jauns plāns - brauksim uz dienvidiem! Ā un jums šķiet normāli, ka Panam ir 11 gadi, bet pēc dušas tētis viņu vēl smērē ar zīdaiņu pūderīšiem un palīdz saģērbties? Re kur man vēl viens kultūršoks bija :D Un tad māsa ar brāli mani tā nokaitināja, jo visu laiku čīkstēja, ka negrib braukt uz dienvidiem, jo ilgi jāsēž mašīnā. Come on!!! Es nezinu, ko darīšu, ja viņu stulbuma dēļ beigās nekur neaizbrauksim. :o Taču šoreiz par brīnumu vecāki parādīja raksturu un devāmies ceļā. :D Sēžot mašīnā aizdomājos - es te esmu jau cik ilgu laiku, bet nekad neesmu redzējusi zvaigznes. Likās tā mistiski. Un tad visiem bija lielā jautrība, kad tētis zvanīja savai mammai un sāka runāt Taizemes dienvidu akcentā (p.s. gan mamma, gan tētis nāk no Krabi, Taizemes dienvidos). Tā kā puse dienas pavadīta mašīnā, tad atradām viesnīcu Cha-am tuvumā un nakti pārlaižam tur.

23/10/11
Visa diena mašīnā. Un tad vakarā sākas viesnīcas meklējumi, jo dienvidos nepatīk suņi, bet mums līdzi Šķiņķis. :D Tad beidzot atrodam viesnīcu, te pie tam izskatās viss pavisam svaigi uzbūvēts. Tad māsai bija panika, jo istabiņā pie dvieļiem, ziepēm un šampūniem bija arī prezervatīvs. Mamma arī domā, ka tā ir seksa viesnīca, jo dienvidos tādas esot daudz, tāpēc tika izlemts, ka brauksim prom. Paliksim laikam pie tēta brāļa. Un šovakar pēc savas vakardienas aizdomāšanās beidzot redzēju zvaigznes. Mana nu jau daudz gaišākā galviņa bija piemirsusi, ka Bangkokā taču viņas aiz lietus sezonas mākoņiem slēpjas :D Vēl es redzēju perfektāko zibeni, kāds vispār iespējams, kas perfekti saderējās ar mammas uzcelto scēnu. Bija traki un bija žēl tēta, jo mammas dēļ visu laiku tikai mainīti plāni - no tēta brāļa mājas uz Krabi, no Krabi uz Phuket, bet beigās uz viesnīcu Surat Thani. Taču to arī bija nereāli atrast, jo atkal jau mūs nekur neņēma pretī Šķiņķa dēļ. Tad nu beidzot apnika, tāpēc izdomāja, ka nepieminēs faktu par suni un tad slepus viņu ienesīs viesnīcā. Sacīts, darīts! Un rezultātā tikām jaukā viesnīcā, kur gan man ar māsu nācās dzīvot rozākajā istabā pasaulē - nopietni, te pat `No smoking` zīme bija rozā. :D :D

24/10/11
Rozā istabā tomēr perfekti izgulējos. Tad nostādījām mērķi - Phuket. Pa ceļam brālis mašīnā pateica, ka Bang Buathong esot krokodili, laikam ap 120 un 5 jau nomedīti :D Braucām cauri skaistiem dienvidu kalniem un Phuket vispār man patīk. Kā pa dienu plānots, vakarā aizbraucām uz Patong pludmali, lai vērotu oficiāli atzīto skaistāko saulrietu Āzijā. Bija jau pietiekoši lieliski, ja atkal mani draugi mākoņi nebūtu uzradušies. Bet vispār braucot apkārt pa šejieni var redzēt tiešām daudz musulmaņus, kas dažās dienvidu provincēs sasniedzot pat 80% no iedzīvotāju skaita. Un tad izbaudīju kārtējo taju viesmīlību, jo tēta draugs aizgāja dzīvot uz savas māsas māju, lai tikai varētu mūs izmitināt savā mājā. :) Un mums jau te cik dienas katra nakts savā vietā :D

25/10/11
No rīta Mink atrakstīja, ka plūdi nu jau ir arī skolā. Un tad māsa ar brāli atkal pārsteidza mani ar tizlumu, jo esam Phuket, bet viņi gribēja iet uz lielveikalu, nevis jūru vai apskatīt kaut ko skaistu :o Un aizbraucām arī, bet par laimi māsa pārdomāja, tāpēc atstājām brāli ar Pit skatīties kino, bet ar māsu aizbraucām līdz Patong pludmalei, tāpat pasēdējām, iečekojām skaistus non-thai puišus un atpūtāmies. Tikai žēl, ka tas nebija plānots, tāpēc peldkostīmi bija palikuši mājās, un no peldēšanas vai sauļošanās šodien nekas nesanāca. Bet tāpat jauki :) Un vakarā bija vēl viena panika no mammas, jo tētis netīšām bišķiņ sabrauca suni. Bet viņam nekas nenotika, mamma sacēla lielāku troksni nekā suns :D

26/10/11
Šodienas plānā ar māsu divatā apskatīt Phi Phi salas. No rīta mūs savāc traks šoferīts, kurš pietiekoši lielā ātrumā aizved mūs līdz laivai :D Sagaidām citus cilvēkus, satiekam mūsu gidu, kurš gandrīz vai uzskatāms par manu un māsas privāto gidu, jo ir tēta draugs, un bijām gatavi doties ceļā. Tad ar kuģīti braucām uz salām. Krievi jau paspēja bišķiņ izgāzties, nesaprotot angļu valodu, kad vīriņš no Francijas tekošā angļu valodā gribēja ar viņiem vest sarunu. Taču, ja neskaita to, tad viņi bija pārsteidzoši jauki un pieklājīgi. :) Kuģītī/ātrgaitas laivā man paveicās ar īpašo sēdvietu, jo, braucot pa viļņiem, es VIENĪGĀ no apmēram 35 cilvēkiem tiku pilnīgi izmērcēta ar jūras ūdeni :D Tā nu pilnīgi slapja nonācu pirmajā no 3 apskates vietām - mazajā Phi Phi salā. Te ir tik jauki, jo tiek aizsargātas supermīkstās smiltis, tāpēc kurpes nemaz nedrīkstējām ņemt līdzi. Un nevarēju vispār iedomāties, ka kāda vieta uz pasaules varētu būt tik skaista. Nopietni, šeit bija mana paradīze ar baltajām smiltīm, zilzaļo, caurspīdīgo ūdeni un apzaļojušajām klintīm. To pat nav iespējams aprakstīt, bet nu katru reizi atceroties, tāda jauka sajūta. :) Pa ceļam uz nākamo salu piestājām mazā līcītī, kur pasnorkelējām pa koraļļiem. Tā kā tā bija mana pirmā reize, tad viss noteikti likās vēl daudzreiz skaistāks :)) Tad piestājām vēl 2 salās - viena no tām bija tīri kā vieta, kur tūristiem iepirkt suvenīrus, bet otra gan bija tikai kā ļoti augsts sēklis, jo reāli tur nebija gandrīz nekādi augi un viņa bija tik maza, ka varēja mierīgi ietvert vienā bildē. Un visa atkal ar smukajām, baltajām smiltīm. :) Pie tam, ņemot vērā, ka tas bija sēklis, dabūjām arī kādus 100 metrus ar drēbēm brist pa ūdeni, jo laiva nevarēja tuvāk piebraukt. :D Kad atbraucām atpakaļ ar māsu vēl paspējām pamielot acis ar pavisam jauku korejieti. Mājās uzzinām, ka skolas sākums pārcelts uz 7. novembri. Tad māsa gāja dušā, kas izvērtās pavisam baisi, jo izrādījās, ka pa ventilācijas caurumiem kaut kas no kaimiņu mājas viņu stalkoja. Tad man bija panika un galīgi nebija vēlmes pēc dušiņas :o Pēc tam skatījāmies ziņas - nu bāāāc, tur rāda, kā kroņprincis apbraukā mūsu ciemu, sarunājas ar cilvēkiem. Bet mēs tur neesam! :D :D Māsa šovakar bišķiņ slima jutās, aizgāja gulēt, tāpēc es ar brāli, brālēnu un tēti skatījos Mr. Bean taju valodā - pavisam lieliski, ka visas sērijas tāpat jau no galvas zinu :D

27/10/11
Šodien braucam prom no Phuket, dosimies uz Krabi. Pa ceļam mammai ar tēti bija lielie prieki redzēt savas skolas. Pusdienās mamma satika savu draudzeni un viņas vīrs runāja ar mani visizteiktākajā dienvidu akcentā. Jau tā ar to valodu man neiet viegli, bet šeit nesapratu NEKO :D Māsa teica, ka tas nekas, jo, kad viņa bija mazāka un tētis runāja dienvidu akcentā, viņa esot domājusi, ka tētis runā angliski :D Ar plostu pēc tam pārcēlāmies uz Lanta salu, kur cita mammas draudzene mums piešķir mājiņu tieši pie baseina, bet pludmale ar skatu uz Phi Phi salu no otras puses arī ir tikai 2 minūšu attālumā :) Vakariņās gājām uz kaut kāda restorāna atklāšanu. Sākumā bija supergarlaicīgi, jo uzstājās ļoti iemidzinošs vīriņš, bet, kad viņš beidza spēlēt, vakars izvērtās tīri labi. Tālāk uzstājās viena no tēta mīļākajām grupām, par laimi rokgrupa ar dredainu dziedātāju/ģitāristu, stilīgu bundzinieku un kaut kādu alternatīvo basistu. Vīriņi super mācēja paņemt publiku, man patika :) Un pēdējā dziesma vispār bomba, kad pāris iedzēruši jaunieši saņēma drosmīti un gāja pie skatuves dejot. Whoaaa, esmu redzējusi daudz ko, bet nu viņiem tās kustības bija vienas no smieklīgākajām ever :D :D Kempingā brālis atkal sacēla paniku, jo nevarot gulēt vēl vienu nakti bez mammas. Tāpēc man viņš tagad jāpacieš istabā. Bet par laimi tētis viņam tomēr lika gulēt `puišu` istabā, jā, man vajag atpūtu no brāļa vismaz pa nakti. Un vēl tētis šovakar gandrīz pazaudēja Šķiņķi :D

28/10/11
Pamodos no tizlākā sapņa, kur pilnīgā mistikā 28. oktobrī esmu atsūtīta mājās no Taizemes. Tas sapnis bija tik reāls, ka galīgi nepatika, jo pilnīgi noteikti vēl neesmu gatava braukt atpakaļ, man te vēl lielas lietas jāizdara :D Brokastis ēdam kaut kādā vietā pretim islāma baznīcai. Viņiem tieši dievkalpojums vai kas tajā laikā, tāpēc pa visu apkaimi skan svētās dziesmas vai kaut kas tāds. Nu es nezinu, bet man tā noskaņa patika, bet māsai bija bail. Jā, bail! WTF? Es prasīju, no kā. Viņa teica, ka viņai bail no islāmticīgajiem. Un brālis arī tā kā idiots visu laiku uzvedās, kad ierauga kādu musulmani, knapi noturas, lai nerādītu ar pirkstu viņiem sejā. Vispār taji ir diez gan rasistiski, viss tas viņu čakars ar Kambodžu, tā vēlme pēc baltās ādas un tagad vēl šis ar musulmaņiem. Es kaut kā tam visam ļoti stāvu pāri, un nevaru to domāšanu saprast. Ha, jā, vienam kreklam, ko nopirku tepat Taizemē, iekšā bija drukāts `Made in Cambodia` un vārds `Cambodia` nosvītrots. :D Bet kur es paliku? Ā, pie brokastīm. Man apnikuši rīsi, tāpēc ēdu picu nomnomnom :D :D Tad bija pienācis kārtējais laiks pasauļoties, taču (vai vispār vajadzība to teikt?) mākoņi atkal bija klāt :D Vakariņas ēdām perfektā vietā, jūras krastā, patiesībā tieši pludmalē. Taču mēs ar māsu bijām aizmirsušas fotoaparātus kempingā un dabūjām iet viņiem pakaļ, lai varētu atkal pafočēt saulrietu. Bet māsa bija pārāk lēna, nezinu, kas viņai bija uznācis, un tad nu beigās reāli viņas dēļ es nokavēju to, kas iespējams bija labākais saulriets, kādu šeit esmu redzējusi. Un pat par to, ko paspējām sabildēt, iekšā bija dusmas, jo man pavisam noteikti nav tādas fotogrāfes spējas, lai tās perfektās krāsas piemēroti iemūžinātu. Bet 2 bļodas ar franču sīpolzupu pavisam noteikti uzlaboja noskaņojumu :) :D Atpakaļ kempingā māsa runā ārā pa telefonu, bet netaisa durvis ciet, jo viņai esot bail no spokiem hahahaha :D

29/10/11
Šī rīta pārsteigums bija tas, ka, kur citi cilvēki domātu, kā atgūties pēc plūdiem, mani vecāki gaida plūdu beigas, lai varētu atrast vietu pie jūras, lai atvērtu līdzīgu restorānu, kā to, kur bijām vakar :p Tad aizbraucām apskatīt mammas bērnības māju, ciemu. Mamma satika vēl vienu draudzeni ar 2gadīgu bērnu, kurš izskatījās kā zīdainis. Tas stāsts tur pavisam emocionāls. Tai sievietei piedzima puisīts, kurš arī neauga, visu laiku palika kā zīdainis un 2 gadu vecumā nomira. Tad viņa palika stāvoklī un piedzima šis bērns, kurš pēc sejas izskatoties tieši tāpat kā iepriekšējais un arī palicis kā zīdainis. Tāpēc viņš tiek uzskatīts par savā ziņā maģisku bērnu, taču viņa mamma raudāja, jo zinot, ka viņš drīz mirs, jo tā notika arī iepriekšējā reizē. Protams, ļoti skumji, tikai es ļoti ceru, ka viņa tomēr mēģināja viņu vest pie ārstiem un kaut ko darīt, nevis tikai pieņemt, ka tas bērns ir brīnums un, ka tā ar viņu jānotiek. Pēc tam braucām pie tēta vecākiem un brāļa, un tur bija skaistākā zīdaiņu meitenīte ever, nopietni, it kā jau zīdaiņi lielos vilcienos man visi liekas vienādi, bet Taizemē viņi visi man liekas skaistāki :D Bet vispār tētis noteikti ir skaistākais brālis, lai gan otrs arī ir diez gan smieklīgs :D :D Brālis ar māsu gan ir baigā mistika, jo viņi jau tā te tik reti atbrauc, bet negribēja pat stundiņu uzturēties. Man gan patika, gribējās vienīgi, lai mācētu tekoši ar viņiem sarunāties ;) Āāā, vakarā Pans nopirka tos čipsus, ko Jidapa man iedeva, kad satiku viņu Latvijā, tas tāds sīkums, tomēr tā vienmēr būs mana pirmā Taizemes garša :))

30/10/11
Kūlas dedzinātāji novembrī - to es redzēju šodien Taizemē! :D Tā kā braucām prom no dienvidiem, bija atkal ilgs laiks jāpavada mašīnā. Palika garlaicīgi un mēģināju sevi iestaipī, ielocīt lotosa pozā, taču sapratu, ka nebūūūūs :D :D Aizbraucām uz Hua Hin, meklējām, kur tagad dzīvot, taču pilnīgi viss ir pilns. Nav jau brīnums, ja valsts apdzīvotākā daļa spiesta evakuēties. Skolas sākums pārcelts vēl par nedēļu uz 15. novembri. Lasu ziņas un ieķiķinu par taju premjerministri, viņa domā, ka izdosies savaldīt Čaupraju, kas, ja nemaldos, ir lielākā vai otra lielākā upe Taizemē, ar smilšu maisiem :D Tā kā Hua Hin nebija, kur palikt, braucam uz Ratchaburi, dzīvosim atkal pie mammas draugiem. Tur mūs sagaida māsas mazā mīlestība Alans un vispār ļoti jauki laikapstākļo, jo esam mazliet iekšā kalnos, tāpēc vakaros te ir pavisam patīkams vēsums. Māsa stāstīja, kā viņa pirmo un vienīgo reizi piedzērusies 12 gados kopā ar 2 draugiem no 3 vīniem un kā viņa rēcīgi esot dejojusi, hahaha :D Bet pie vakariņām man atkal piedāvāja aliņu ar piebildi, ka vācieši alu dzerot kā ūdeni :D

31/10/11
Šeit ir mazs puika Poom, kurš runā labi angliski, bet kautrējas runāt ar mani. Ļoti jauks. Un ar viņu un māsu bišķiņ pastaigājām pa kalniem. Izrādās, ka Alana tētis ir anglis un Alans tur nodzīvojis vairākus gadus, tāpēc perfekti runā angliski, kas man bija pavisam pozitīvs pārsteigums, jo tagad jebkurā gadījumā viņš zināja kā iztulkot to, ko nesaprotu :D Un tad visi man mācīja taju valodu, kas bija ļoti jauki, jo māsai tur pagātnes čakara dēļ bija kaut kādas saspīlētās attiecības ar Alanu, bet tagad viss normāli. Un tad te bija maza meitene Gift, kura ēda vaboles, tas reāli bija traks skats un viņa nelika mūs ar māsu mierā un nebeidza stāstīt, cik tās vaboles ir garšīgas :D :D Pēc tam atkal gājām pa kalniem pačillot, šoreiz gan sanāca pavisam forši pa džungļiem pabrist, ja vien nebūtu, piemēram, mazais Pit līdzi, kuram bail no pilnīgi visa, tāpēc dabūjām ātrāk iet atpakaļ. Vēlāk brālis atkal paspēja uztaisīt kārtējo greizsirdības scēnu un vēl sačakarēt māsai attiecības ar Thank. Man gan Thank pavisam nepatīk, bet brālis bija vēl lielāks kretīns, tāpēc man bija žēl māsu :p Bet vakarā Alans pietiekoši rēcīgi piedūrās angļu valodā, vispār viņš man te noteikti ir vairāk kā brālis nekā Pans ;) Un ziņās stāstīja, ka Bangkokā esot jau ap 400 krokodili :D

01/11/11
Turpinās intrigas ap māsu, jo viņai patīk Alans, bet viņai arī šaubas par Thank. Bet pusdienās pidžamās aizlaižam uz pilsētu, jo visiem slinkums pārģērbties. Un atpakaļ braucot ceļmalā redzējām mammas mīļāko aktieri, uzņemot kādu jaunu epizodi. Tad vēl bija traki, jo Pit gandrīz slīka, jo nemāk peldēt, bet Poom viņu izglāba. Tad māsa ar brāli atkal saraudināja Pit, jo to ir viegli izdarīt un tas esot jautri. Mani gan uzvelk, ka apceļ mazākos :D :p Tētis bijis mājās un facebookā sametis bildes no plūdiem, ūdens bijis tā līdz durvju kliņķim augstumā, skats diez gan bēdīgs, māsai arī visas mācību grāmatas izmirkušas, būs jāpērk jaunas. Un šodien man sākas 5. mēnesis Taizemē :) Ā un vispār mēs esam kaut kur tuvu Kambodžai. Bet manai dvīņumāsai LV šodien dzimpo, tur gan bišku žēl, ka nevaru būt, lai apsveiktu un nosvinētu ;) Māsa stāstīja, kā, kad braucām uz dienvidiem, Nanum sēdināja Pit mūsu mašīnā, jo gribēja atpūsties, jo Pit ir tajā vecumā, kad visu laiku prasa, kāpēc. :D Vakariņās atkal aizbraucām uz kaut kādu vietu paēst, tur bija tik daudz kaķīši un sunīši un visi ar tik skaistām acīm, ka centāmies visus pabarot :p :D Tā kā ģimenē esmu bišķiņ garāka pat par tēti, tad savējiem veikalā palīdzēju tikt pie augstākajiem plauktiem :D :D Atbraucām atpakaļ un sapratu, ka esmu tizla, jo visu laiku domāju, ka esam Bangkokai otrā pusē, taču tad beidzot apskatījos kartē, ka esmu nevis pie Kambodžas, bet pie Mjanmas robežas :D :D Pans šonakt aizgāja gulēt teltī, mums ar māsu būs miers :)

02/11/11
Esmu veca, gulējām uz cietas grīdas, tāpēc tagad man sāp mugura. Un mums te kaut kādas Taizemes versijas par iršiem uzradušās, bija samērā baisi. :D Bet tētis bišķiņ papriecājās par plūdiem, jo citādāk viņam nekad tik gari atvaļinājumi nesanākot. :D Šodien tika nopirkts iPad, tad nu bērniem tagad būs lielās atrakcijas un es paredzu, ka lielie strīdi par to, kurš tiks pie lietošanas. Vakariņās vjetnamiešu paika nom nom, man patīk :p Pēc tam redzējām, kā stāvlaukumā atkal tiek vadīta aerobika, pirmo reizi to redzēju, kad ierados šeit un bija AFS nometne :p Šķiņķis šodien apcirpās, pa visam smieklīgs izskatījās. Un vakarā māsa atkal pamācīja vārdiņus.

03/11/11
NaBuai arī šodien atbrauks uz Suan Phueng, yeyeye. Tāpēc, kamēr vecāki aizbraukuši viņai pretī, Šķiņķis ir manā uzraudzībā. Tad atbrauca NaBuai un uzreiz jau paspēja miljons bildes sataisīt. Viņa vispār ir tik forša ;) Un vakariņās māsa tētim māca spēlēt īkšķīšus :D Ēdu grillētu lasi, bet tētim Latvijā tas pavisam noteikti sanāk labāk :p

04/11/11
Šodien aizbraucām uz tādu kā atrakciju parku. Sapratu, ka es būtu drausmīga šofere, jo ar kvadraciklu gāja grūti, bet patika jau, patika :D Tad barojām aitas un citā vietā taisījām sveces aitu formā, laikam aitas šajā apkaimē kaut kāda raksturīgā iezīme. :p Pēc tam mācīju māsai svarīgākos vārdus latviešu valodā, lai viņa varētu man stāstīt par Alanu un viņš nesaprastu. Principā tas bija tā `skaists puisis, man patīk, ļoti, ļoti, jauks` un vēl pāris vārdiņi. :D Alans noķēra geko un es priecājos, jo man tās mazās ķirzaciņas patīk, bet māsa tikmēr spiedza :D Un tad te ir mīlīgs suns Dang, ar skaistām acīm, tad nu es atkal viņu pabaroju :D

05/11/11
Šodien jābrauc uz kaut kādām leilajām kāzām, par kurām māsa ilgu laiku jau runā. Tad nu gāju gludināt savas drēbes, bet, nezinu, kāpēc, mana ģimene laikam domāja, ka es nemāku to darīt, tāpēc māsa gludināja pirmā un, kad es teicu, ka pati varu, visi bija ļoti priecīgi, jo domāja, ka iemācīja man gludināt :D Tajā pašā mirklī bija vēl viens pārsteigums, jo, lai gan zināju, ka mazajam brālēnam Pit ir bail no visa, tomēr nebiju gaidījusi, ka viņš teiks, ka manas blūzes piedurknes ir bailīgas :D :D Tad braucām uz kāzu norises vietu, kur reāli bija tāāāāds pārsteigums. Kāzas nu reāli LIELAS - apmēram 15-20 cilvēki, no kuriem visa mana ģimene bija kā pilnīgi kreisie, jo nevienu nepazina. :D Un vieta arī jauka - kaut kāds pasaules nostūris pie Mjanmas robežas, kur apkārt staigā aizdomīgi kalnu cilvēki un daaaaudz kazas :D Un mēs ar māsu arī bijām manāmi neiederīgas savos puslīdz svētku tērpos, bet nu šitā tiešām ir experience of a lifetime, ko nekad neaizmirsīšu. Pie kāzu galda, protams, atkal bija problēmas ar mani, jo nevaru ieēst aso ēdienu, bet te bija ļoti jauks vīriņš vārdā Pucky, kurš speciāli man viskaut ko gardu pagatavoja. Ā, starp citu, šīs lielās kāzas padara vēl īpašākas tas, ka līgava arī bija kaut kur nozudusi un tā arī viņu neredzēju :D Kad no ļoti awkward kāzām bijām prom, nākamā pietura bija braukšana pa krācēm ar laivu. To es noteikti darīju pirmo un PĒDĒJO reizi! :p Bija 9 pieveicamās stacijas, bet pie 1. es jau paspēju nobīties. Tad nāca otrā, kur ar māsu iekritām ūdenī un man sākās pilnīga panika, kamēr māsa tikai baudīja ūdens priekus. Ar grūtībām kaut kā izturēju vēl 2 stacijas, bet tā kā 5. solījās būt visbīstamākā un es jau miru nost pie parastajām, tad izlēmu samainīties un braukt ar vienu vīriņu no staff. Tad jau atlikusī brauciena daļa pat bija puslīdz jauka, jo ar to vīriņu bija tāda drošība, nekur nekritām un viss gāja gludi. Bet tāpat - nekad to neatkārtošu! :D Kad atgriezāmies mājās, ja neskaita, ka Pans atrada lapiņu, kur māsai mācīju latviešu valodu, tad vispār bija pārsteidzoši mierīgs vakars - Alans lasīja kaut kādu grāmatu priekš skolas, kur pilns ar gudrībām Bali valodā, māsa mācīja Poom matemātiku, bet Pans ar Pitu laikam vienkārši izdomāja būt normāli šovakar. :D Tad vēlāk visi skatījāmies kaut kādu ziepeni un ar brāli un Alanu nosmējāmies par vienu gay man, bet māsa gan apvainojās, jo viņai viņš likās skaists :D

06/11/11
No rīta mamma, tētis un NaBuai aizbrauc iepirkties, bet mēs pārējie paliekam Suan Phueng. Puikas vēl aizbrauca makšķerēt, tāpēc mājās palikām ar māsu. Tad tur sākās gossipi ar Thank, kur pat uz sekundīti bija situācija it kā man būtu jājūtas vainīgai par kaut ko. Šodien vispār bija traki māsai ar Thank, izrādījās, ka viņi tomēr bija kopā, bet tagad izšķīrās pēc divām supergarām telefonsarunām, jo brālis ar Alanu tur sataisīja sūdus, uzlauza māsas facebook un sastāstīja Thank visādas muļķības. Nu vakarā tika visiem bērniem stāstīta pilnā versija, es jau visu nesapratu, jo tas notika tajiski, bet nu tie bērni, manuprāt, vērpj intrigas šeit way too much :p Tomēr vakarm bija arī jaukā daļa ar pavisam foršu grillparty un NaNum taisītu ēdienu. Un šovakar arī sāku saprast, kāpēc Alanam nepatīk mazais Poom.

07/11/11
Rīts sākās ar brāļa kārtējo veiksmīgo mēģinājumu mani nokaitināt. Es atkal izdomāju kādu laiku nerunāt ar viņu, lai pati sev netaisītu problēmas, bet tā nerunāšana parasti neizdodas. :D Šodien braucām uz Cha-am, tāpat pačillot pludmalē. Bet tas izvērtās nereālā braucienā ar banana boat un donut, jo vīriņš, kas šeit to šoferēja bija daaaudz reiz trakāks nekā Hua Hin, kur tās atrakcijas bija pavisam jaukas. :p Bet bija arī tik rēcīgi, jo Šķiņķis atkal bija bez kompleksiem par saviem izmēriem un izdomāja uzbrukt zirgam :D Tad vēl pa visu šo plūdu ekskursiju NaNum pielipis aliņš pie rokas un tad viņam ārā nāk tik smieklīgi joki, ja neskaita to, ka viņš visu laiku apceļ māsu, tad šodien labākais, ko dzirdēju bija tas, ka viņš gribot pārdot loterijas biļetes, nu būt tā kā dīleris, te daudz cilvēkiem tāds biznesiņš, vai arī atvērt 7Eleven tajā bedrē, kur bijām uz kāzām :D :D Tad tā kā māsai ir saspīlētās attiecības ar brāli, tad viņa aiziet sēdēt NaNum mašīnā, bet es palieku otrā, kur varu izbaudīt supertizlu atmosfēru un brāļa sātana seju. Bet tad vēlāk atkal viņš pēkšņi ir tik jauks, nesaprotu, kas te notiek. Un vēlāk, kā jau ik pa laikam tas notiek, man prātā atkal iešāvās doma, ka vispār ir tik stilīgi, ka es uz šo visu pieteicos, nevis gaidīju līdz augstskolai vai vispār kaut kādam brīnumam :D Man patīk šeit būt :) Ar māsu pirms miedziņa vēl padalījāmies ar visādiem smieklīgiem bērnības stāstiem, bija jauki :)

08/11/11
Kaut kādā pilnīgā mistikā Alans pa nakti atnāk runāties ar māsu, tā arī nezinu, kas tur un kā, jo biju aizņemta ar gulēšanu :D Bet pa dienu viņi turpina kasīties un es tikai reāli jūtos nogurusi, jo man tas viss pēriens apnicis. Taču vēl viens izbrauciens ar kvadraciklu, protams, spēja uzlabot manu pašsajūtu :) Un tad ar māsu mammai palīdzējām taisīt ēst, lai gan viss, ar ko tikām galā, bija gaļas sagriešana. :D Un tad, kā jau ierasts, esot šajā mājā, pirms gulētiešanas ar māsu mēs parasti par kaut ko parunājam, tad nu šodien arī pavisam jaukas lietas apspriedām par dzīvi :)

09/11/11
Pēc vakardienas gossipošanas ar māsu, no rīta pamodos no pavisam jauka sapņa. Un brokastis arī pavisam jaukas - ēdām lipīgos rīsus ar visādiem gardumiem, sēžot ārā uz zemes un ar skatu uz kalniem :) Un šoreiz pat visu nespēja sabojāt brāļa attieksme, jo bija pārāk jauki. Vēlāk izlēmām, ka vajag izkustēties no turienes, tāpēc brauksim uz kino. Āāā, un kārtējo reizi pārcēla skolas sākumu, šoreiz uz 21. novembri. Tieši pirms izbraukšanas brālis pilnīgi ne no kā sapsihojās, tā ka viņam kaut kāda panikas lēkme sākās un tad māsai viņš bija jāsavāc. Varbūt tas nav oficiāli, bet es nopietni domāju, ka viņam kaut kas nav ar nerviem kārtībā. Bet kino šoreiz gājām uz taju filmu, kurai nebija titri angļu valodā, bet es pat sapriecājos, jo pietiekoši daudz sapratu :) Un, kad gaidījām, kad vecāki mums atbrauks pakaļ, lielveikalā man uzradās kaut kāds vecs, diez gan baisa izskata pielūdzējs zaļā džemperī, kurš teica man `I love you` un beigās vēl bišķiņ izsekoja un tad mēs visi bēgām :D :D P.S. Taizemē par aktieriem laikam pieņem tikai skaistos cilvēkus, jo nu filmās vienmēr var tā pamielot acis :p :D

10/11/11
No rīta vēl aizvien turpinās intrigas ap māsu. Bet tā kā šovakar tiks svinēti Loi Kratong svētki, tad visi mājas iemītnieki taisām savus Kratong, ko vakarā palaist ūdenī. Sajūta mazliet kā pirms Jāņiem, kad tiek pīti vainaigi (ko es gan parasti nedaru), jo visa zeme izklāta ar banānu lapām un vēl visādiem zaļumiem, puķēm, no kā taisīt Kratong. Bet man sajūtas vēl aizvien kā pa viļņiem ar tiem bērniem, visvairāk jau brāļa dēļ. Taču tika izlemts, ka Kratong šodien laidīšu uz Mārtiņa B. vārda dienas veselību. Cerams, ka viņam netraucēs tas, ka tur bez naudas tika iegriezti arī pāris nagi un matu šķipsnas :D Tad vakarā, kad ārā jau tumšs, gājām uz piemājas upīti un palaidām visi savus plostiņus, tik jauki un skaisti bija. Un tad vēl gaisā uzlaidām tos mazos gaisabaloniņus, nu tādus kā man dzimšanas dienā arī draudziņi bija sarūpējuši :* Man patika šitas pasākums un, es nezinu, vai tā bija paredzēts vai vienkārši sakrita ar pilnmēnesi, bet bija tik laba noskaņa :) Bet pirms gulētiešanas ar māsu pārbijāmies no kaut kādiem trokšņiem mājās, viņa jau, protams, teica, ka tie ir spoki, bt nu jebkurā gadījumā, bija smieklīgi un bailīgi reizē :D

11/11/11
Šorīt pēc māsas pamudinājuma iemēģināju tos bērnu pūderīšus. Ei tu nost, tiiiik labi, tagad seja supermaiga, mmmm :p :D Tad vēl visi ar mazo Budo spēlējās, tas sīcis gan man patīk, iespējams, tāpēc, ka vēl nemāk runāt :D Taizemē par godu šīs maģiskās dienas 11/11/11 plkst. 11:11 bija pat īpaša princeses ceremonija, ko rādīja pa televizoru. Bet mēs mājās arī visi savas vēlēšanās tomēr iedomājāmies :p Tad vēl šodien atkal izdarīju labu darbiņu, par kuru varu uzsist sev pa plecu, jo ierosināju, ka vajag mammai dāvanu uz rītdienas dzimšanas dienu. Taču brālis ar savu neizprotamo greizsirdību jau visu sačakarēja un izstāstīja mammai, tā kā pārsteigums nebūs. Vakarā ar māsu, Alanu un tēti braucā, iepirkt produktus, lai no rīta mammai uztaisītu brokastis un jāatzīst, ka šitā kompānija bija pavisam jautra, tik labi bez mazuļiem kaut kur aizbraukt :p Un šodienas panākumi - kopā ar Alanu iemācījām māsai izrunāt vārdu `really`, jo pirms tam ar taju akcentu viņai tur bija tādas versijas kā `līlī`, `rīrī`, `lielī` un `vīvī`. :D Un tad mājās ēdām Nutellas maizes ar IEBIEZINĀTO PIENU! Jāāā, es necerēju, ka šitādu gardumu dabūšu Taizemē, bet te nu viņš bija un tik lielisks kā vienmēr :) :D

12/11/11
Bišķiņ aizgulējāmies, tomēr ap plkst 8:00 jau bijām paspējuši izbraukāt 2 tirgus un veikalu, sadabūjuši trūkstošos produktus un varējām sākt taisīt dzimpo brokastis. Bija tik jauki virtuvē un forši, ka brālis arī palīdzēja. Pēc paēšanas braucām uz templi, tur mums privātā mammas dzimšanas dienas ceremonija ar mūku. Atkal dabūju to veiksmīgo ūdeni pa seju un drēbēm ;) Un Šķiņķis arī bija ar mums templī, tas gan tā interesanti, jo es būtu atstājusi mašīnā, bet nu viņš jau mammai kā bērns :D Tā kā no rīta agri cēlāmies, tad sanāca mazliet pagulēt diendusu. Bet vakarā bija kārtējais pikniks ar gardu, NaNum taisītu ēdienu un kūku par godu mammas jubilejai. Bet vispār NaNum pilnīgi noteikti pretendē uz foršākā radinieka titulu, jo viņam tie joki ir tik labi :) :D

13/11/11
Šķiņķis šorīt pamatīgi ieberzās nenovērtējot savus izmērus, jo sakasījās ar lielāku suni, kā rezultātā tika apskādētas viņa olas :D Šodien nekas daudz vispār nenotika, taču liela mistika bija tā, ka pat ne uz mirkli nesanāca strīdēties ar brāli :o Apjuku :D

14/11/11
Šodien brokastīs čillojām pa skaisto Scenery, kad māsai pēkšņi zvana AFS un ar pavisam labām ziņām. Viņa brauks uz Panamu! Jau šajā janvārī! :o :o :o Jau tagad zinu, ka tik daudz kas mainīsies, kad viņa aizbrauks, jo manai angļu valodas saziņai tiks pielikts punkts un vispār ar daudz ko būs pašai jātiek galā. Bet man ir tik neaprakstāmi liels prieks par māsu, es jau tagad zinu, ka viņai tur ies lieliski! :)) Un man būs iespēja no malas pavērot visu to ķēpāšanos ar AFS papīriem, suvenīru pirkšanu un galu galā kofera krāmēšanu, kurai pati gāju cauri :P Bet vakarā braucām uz kaut kādu Alana onkoļa balli, kur sanāca pavisam jauks tripiņš, jo sēdējām pick-up truck aizmugurē un varējām tādu labo vējiņu izbaudīt :) Tas viss bija jauki, pat supersmieklīgi brīdī, kad Pans izdomāja patēlot ladyboy manās kurpēs :D Bet tad sākās kaut kāds nenormāls strīds tur visu bērnu starpā un lielāko vakara daļu visi vai nu gruzījās vai klusēja. Tā kā bija pavisam liels prieks, kad tas onkolis beidzot izdomāja braukt mājās, pie tam vēl mazliet izmest līkumu pa kalnu ceļiem. Izrādās, ka tur pat esot bijuši vilki, bet man nepaveicās viņus redzēt :p

15/11/11
Šodien mans draudziņš bija Pit, jo, kamēr citi peldējās, viņš visu laiku mēģināja cītīgi ar mani runāt taju valodā. Baigie panākumi jau nebija, bet tomēr jauki. :D Tad vēl māsai bija psihākā alerģija no kaut kāda kukaiņa koduma, ka izskatījās, it kā viņa būtu izmežģījusi vai kaut kā nereāli sačakarējusi celi, tur viss bija nereāli uzpampis, fūūū. Vakarā skatījāmies kārtējo šausmeni, bet brīnumainā kārtā Pit nevis pārbijās, kā būtu paredzams, bet gan aizmiga. Un tad nāca lielā scēna, lai viņu pamodinātu un aizdabūtu prom no manas un māsas gultas uz telti. :D Vispār mammai šodien kaut kāds dusmīgais garastāvoklis bija, tāpēc palīdzēju māsai locīt izmazgātās drēbes, lai visi ātrāk tiekam pie miega ;)

16/11/11
Koooo? Skolas sākums atkal pārcelts - uz 6. decembri! Nu, cik var?!! Tad mums te ir jauni gossipi, jo nevienam nepatīk Poom, taču viņš ir mājas saimnieka dēls un mamma negrib nekādas saspīlētās attiecības, kas ir neizbēgamas, ja paliekam šeit, tāpēc viņa pat apsver domu braukt atkal uz dienvidiem. Bet par laimi no tā izdevās viņu atrunāt, jo gribās tomēr būt tuvāk mājām un gaidīt, kad tie plūdi beigsies. Tad aizbraucām atkal uz templi, jo Alans gribēja parunāt ar mūku. Vispār tas budismā ir tik forši, ka, ja tev ir kādas problēmas, vari vienkārši aizbraukt aprunāties ar mūku un viņš dos kādu no savām daudzajām dzīvesgudrībām. Un tā noskaņa tur arī tik mierīga un jauka :) Mājās saraudināju Poom, bet man principā vienalga, jo viņš to tik labi notēloja, kaut gan neko ievērības cienīgu neizdarīju, fake fake fake. Ar brāli nenormāli ierēcām par kaut kādu māsas paziņu Miracle Taikuu ar supertizlām bildēm facebookā :D

17/11/11
Šorīt pirmo reizi redzēju, kā cilvēks guļ ar acīm vaļā - mazais Pit bišķiņ atpūtās :D Un Panam ar Alanu te kaut kāds prikols par mana tēta vārdu, jo Zigurds viņiem ar taju akcentu sanāk Sea Good. Tāpēc tagad man visu laiku jāklausās, kā, kad braucām uz Cha-am, tad tur bija laba jūra jeb sea good, nu nezinu, mazajiem patīk šitas joks :D Bet kafijas veikalā māsai prasa vai viņa ir taizemiete? Un tā nav pirmā reize :D Nesaprotu, kāpēc, man jau liekas, ka viņa pietiekoši taizemiska izskatās, bet varbūt tie vasaras raibumi vainīgi, kas parasti taju cilvēkiem nav :p

18/11/11
18. novembris man sākās pavisam citādāk, kā noteikti lielākajai daļai latviešu. Atkal aizbraucām uz templi, kur mūks šoreiz bija pavisam jauks, jo man un māsai iedeva Nang Phaya. Tā ir tāda budas figūriņa, talismas, par ko Alans pēc tam izskaidroja, ka, ja viņu nēsāšu, tad viņa mani pasargās kā arī piesaistīšot puišu uzmanību. Tikai pāris noteikumi - man tam tiešām jātic, kā arī no šodienas nevaru vairs staigāt zem veļas šņorēm vai līst meitenēm zem svārkiem (pēdējos divus gan īpaši nekad neesmu piekopusi :D), ja man viņa ir ap kaklu. Bet vakarā visiem bail no spokiem, tāpēc tika ieņemta mana un māsas gulta, jo pie lielajām meitenēm taču jābūt droši :D :D

19/11/11
Braucam uz Bangkoku - BEIDZOOOOT!!! Tur gan priekšpilsētā mūs sagaida kaut kāds smogs un mazs lietus, taču pie Alana mājas, kurā tagad apmetamies, gan spīd saulīte :) Un vispār man tā pietrūka šī pilsēta!

20/11/11
No rīta bija mazliet garlaicīgi, tāpēc ar māsu tāpat pastaigājām pa ielām un aizgājām līdz tuvākajam 7Eleven. Pēc tam aizbraucām uz Alana dzīvokli padzīvot pa baseinu. Tad aizgājām uz biljardu, kur Alana mamma man bija ļoti laba trenerīte, taču pats labākais šīs dienas notikums bija uzbraukt uz mājas 30. stāvu un apskatīt Bangkoku no augšas. Sataisīju jaukas bildītes arī :)) :D Bet vakarā skatījāmies atkal šausmeni, lai gan varu gandrīz droši teikt, ka vienīgā skatījos, jo sīkie nepārstāja runāt ne uz mirkli, kas bija samērā kaitinoši, jo filmas skaņu specefekti nedod gandrīz nekādu efektu, ja apkārt ir pilns ar bērnu taisīto troksni :p

21/11/11
Šodien nekas īpašs nenotika, atkal aizbraucām uz kino. Bet tad izdomājām, ka šodien brauksim prom no Alana mājas, kas sīkajiem izraisīja tādu scēnu, ka bračka pat raudāja, jo Alans viņam ir kā kaut kāds varonis un paraugs :D Bet, kad beidzot bijām prom, tikai bērni iekārtojāmies viesnīcā, kur Pans atkal kā zīdainis čakarējās, jo negribēja gulēt uz grīdas. Kad tomēr ar tēta palīdzību nolikām viņu pie vietas, tad varēju palīdzēt māsai pildīt AFS dokumentus, bet viņi vēl aizvien ir tieši tik pat neskaidri kā tad, kad es pildīju. Skatījāmies filmu Jennifer`s Body labākam miedziņam :D Un, nezinu, vai to jau esmu teikusi, bet daudzās vietās Taizemē nav iespējams dušā noregulēt ūdens temperatūru, tāpēc šeit es pavisam noteikti izbaudīju silto ūdeni :D :D

22/11/11
Visu rītu mamma strīdas ar māsu, jo `māsa ēdot par daudz un ir resna` :D :D :D Bet vakarā uz viesnīcu atbrauca arī NaBuai, par ko man vienmēr liels prieks, jo viņa spēj uzlabot garastāvokli :)

23/11/11
Es jau zināju, ka māsa neēd dārzeņus un augļus, bet, kad pusdienās no kūkas viņa nolasīja visas zemenes, man iestājās šoks :D Bet vakarā aizbraucām apskatīt applūdušo māju, kur man bija lielākais valodas pārbaudījums, jo laivas šoferis Dtam ļoti gribēja ar mani runāties. Sanāca arī mazliet iebraukt bietē, jo nav tā, ka bieži man te kāds prasītu, vai gribu būt ar viņu kopā un vēl visādas muļķības stāstītu :D Bet vispār jau malacis puika, viens no retajiem cilvēkiem, kurš bija dzirdējis par tādu Latviju un pat zināja, ka tā atrodas Eiropā. Tomēr mājās vēl pārāk daudz ūdens, lai tur dzīvotu, kā arī smaka samērā nepanesama. Būs jātaisa lielā tīrīšana. Bet vakariņās aizbraucām uz kaut kādu mazu vietu, kur vienkārši drausmīgi uzstājās 2 dāmas, kuras laikam domāja, ka māk skaisti dziedāt. :D Bet Alana zvans visiem bija baigais iepriecinājums, jo, ne tikai sīkajiem, bet arī man pa to laiku, ko pavadījām Suan Phueng, viņš kļuva par tādu kā brāli ;)

24/11/11
No rīta izrakstāmies no viesnīcas, lai iekārtotos jaunā pagaidu mājvietā. Vietā, kur vismaz šo nakti gulēsim super ērti - 7 cilvēki vienā istabā :D :D Pa dienu bija paredzēts tikties ar Alanu, taču mamma apmaldījās Bangkokā, tāpēc tas plāns izjuka. Par ko sīkajiem, protams, bija panika, jo viņš ir viņu elks. :D Tad atkal aizbraucām uz lielveikalu, kur mazajiem izdevās mani nokaitināt. Bet vakarā bija rēcīgi, jo šitajā vietā pa televizoru var redzēt apsardzes kanālus un tad tus apspriedām visus garāmgājējus :D

25/11/11
Kad bērni jau atkal reāli bija apnikuši, uzradās perfekts pārtraukums kopā ar NaBuai. Sīkos atstājām tusēt interneta kafejnīcā, kamēr divatā aizgājām sapirkties augļus un paēst. Vispār viņa ir tik forša un saprot, ka man nepieciešams pārtraukums no bērniem. Iespējams, tāpēc, ka pati ir diez gan stilīga vecmeita :D Bet pēc tam savācām māsu, brāli un brālēnu un gājām ar kājām mājās, jo viņas bija pavisam tuvu, par ko Pans bija dusmīgs uz mani un prasīja, kad braukšu atpakaļ uz Latviju, jo gribēja braukt ar taksi, bet es teicu, ka tas taču tuvu, varam aiziet ar kājām. :D Māšuks vakarā atkal AFS dokumentus taisīja, kur viņa pie ģimenes locekļiem arī ierakstīja, ka es esmu viņas māsa, tiiiiiik jaukiiiii :)

26/11/11
Esmu beidzot tikusi atpakaļ pie sava datora, tāpēc varu pieķerties kādu mēnesi iekavētajam blogam. Protams, internets gan man nav, tāpat kā USB vads, lai pievienotu bildes. Bet vismaz ir kaut kas, ar ko sevi šajā vienistabas rezidencē nodarbināt. Vēl saēdos daudz mandarīnus, kas normāli novembra beigās dotu kādu Ziemassvētku sajūtu, taču šoreiz nekā. Šodien bija jautrā daļa no māsas dokumentu pildīšanas, jo meklējām bildes, ko sūtīt uz Panamu. Bet vakariņās atkal lieliskais japāņu ēdiens :) Un vēlāk visi kopīgi man mācīja jaunus vārdiņus. Vēl ar bračku čikājāmies, kurš pirmais ies dušā, jo abiem acīmredzot bija slinkums, jo miegs vēl nenāca. Bet `akmens, šķēres, papīrs` nekad nav bijusi mana stiprā puse un arī Taizemē nekas nemainījās :D :D

27/11/11
Tā vien šķiet, ka es jau te sāku rakstīt māsas, nevis savu blogu. Šodien viņai bija jābrauc uz slimnīcu, potēties un vispār pārbaudīties. Bet mēs tikmēr ar brāli un tēti iemēģinājām masāžas krēslus uzgaidāmajā telpā, tik labi! :D Bet `mājās` mamma visu laiku ir uzvilkusies, apnikuši plūdi, grib mājās un visas tās pašas lietas, kas citiem. Un vēl klīst baumas, ka skola sāksies 13. decembrī, bet neviens vēl skaidri nezina.

28/11/11
No rīta pamostos, jo brālēns, kurš pa nedēļas nogali bija aizbraucis uz savu īsto māju, ir atpakaļ un nepārstāj runāt ne uz minūti, un es nepārspīlēju :D Bet mamma atkal par kaut ko dusmīga, kas šajā gadījumā izvērtās par labu manai pašapziņai, jo viņa pateica sīkajiem visu to, ko es jau katru dienu domāju par viņiem. Vismaz tagad zinu, ka neesmu vienīgā, kas to pamana :D Vēlāk palīdzēju māsai sarakstīt tekstus zem bildēm tajā pašā laikā tiekot pie jauniem vārdiņiem savā taju valodas burtnīcā. Bet vakara/nakts lielākā atziņa - ja man kādreiz būs krācošs dzīvesbiedrs, tad visticamāk viņš vairs nebūs mans dzīvesbiedrs :D Tētis moca mani un brāli ar savu krākšanu. :D :D

29/11/11
Šodien skolu pavisam oficiāli pārcēla uz 13. decembri. Pie tam teica, ka lielās aizkavēšanās dēļ varbūt būs jāmācās arī sestdienās un svētdienās. Nu neiet man tā apmaiņas programma kā plānots, galīgi nē, nezinu, ko darīt. :D Māsa šodien sāka čakarēšanos ar vēstulēm priekš AFS, tad nu palīdzēju viņai ar angļu valodu. Bet vakariņās ēdu Taizemes versiju par Rollton, jo ar māsu zinājām, kā iztērēt mammas iedoto naudu, jo abas tikām pie skaistiem nagiem :D :D Bet vakarā piezvanīja mana kontaktpersona un es sapratu, ka nu jau ir pavisam traki ar to neiešanu uz skolu, jo man pat viņa pietrūkst. :D :D

30/11/11
Biju māsai līdzi uz AFS biroju, tik jauki redzēt pazīstamas sejas no nometnēm. Tad, kamēr māsa ar mammu aizbrauc pakaļ dokumentiem uz slimnīcu, man tika uzticēts aizvest brāli un brālēnu paēst. Bija jau bailīgi, bet viņi pārsteidzoši labvēlīgi izturējās. Tad nu pēc kārtīgām pusdienām McDonalds, nolēmām aiziet ievērtēt Puss in the Boots 3D versiju. Tajā ziņā gan man ir paveicies ar mazāku brāli, jo vienmēr ir kompānija, lai ietu uz multenēm, ko Latvijā gan grūti atrast. Shame on you, my friends! :p Vēl šodien redzēju vienu no tām dabasparādībām, ko vienmēr esmu gribējusi redzēt - mēnesi, kurš ir horizontāls, tātad, ja tur piezīmētu acis, sanāktu smaidīgā sejiņa :) :D Bet pirms miega mamma ar brāli mācīja man vārdiņus, kamēr māsa bija ierakusies papīru kaudzē, bet pēc tam visi kopā skatījāmies spoku programmu pa televizoru. Tā spoku tēma viņiem te tiešām citā līmenī pacelta :D

01/12/11
Neeeeeedzēēēēn! Es te esmu jau 5 pilnus mēnešus pavadījusi. Pie tam 4. nebija īpaši svarīgi notikumi, tāpēc tas paskrēja visātrāk. Ujjj, tūlīt jau tas mans apmaiņas gads sāks iet uz beigu pusi, bet pirms tam vēl jāpacenšās kaut kā ielavīties beigu nometnē semestra programmas skolēniem, no kuriem kārtīgi gribas atvadīties :) Bet šodien neierastā kompānijā braucām uz Siam Square, jo man un māsai pievienojās arī brālis. Aizgājām noskatīties Braking Dawn, par ko gan gari negribu izteikties. Vienīgi zinu, ka tas brīvdabas koncerts, uz kuru pēc tam aizgājām, bija daaaaudz labāks un vērtīgāks laika pavadīšanas veids :p :D Un kāds var man izskaidrot, kāpēc tieši Siam Square apgrozās pārsvarā skaistie cilvēki? :) :D