19/03/12 - 23/03/12
Šīs dienas sanāca pasēdēt mājās un neko prātīgu nedarīt, ja neskaita otrdienu, kad privātskolotāja atnāca ar miljons sakopētām lapām ar jauniem vārdiņiem, tāpēc man beeeidzot pēc gandrīz 9 mēnešiem Taizemē pienāca tas mirklis, par ko visi apmaiņas skolēni vienmēr runā - gribēju mājās. Nē, nebija jau tā, ka es gribētu mājās, vienkārši bija tāda mazā garlaicība, kad likās, ka tērēju savu laiku un, ka šobrīd Latvijā daudz interesantāk varētu būt. Un tad bija arī tā sajūta, ka nezinu, ko darīt, jo vēl 2 mēneši palikuši, ja tā mājās gribēšana nepāries, tad galīgi nebūs labi. Bet tad 21. martā man atnāca ziņa no AFS Latvija ar lidmašīnas biļeti atpakaļ uz Latviju, kas bija tieši īstajā laikā, jo salika atkal visu man galvā pa plauktiņiem. Sapratu, ka tas laiks paskries ļooooti ātri un, ka jāizmanto vēl viss, ko varu izdarīt. Tāpēc nedēļas otro pusi pavadīju vairāk plānojot savu atlikušo laiku. Lai gan vēl aizvien neizkustējos nekur tālu no mājas, tomēr garlaicīgi vairs nebija ;)
24/03/12
Šodien atkal braucu uz Jatujak tirgu, kas ir mana mīļākā iepirkšanās vieta Taizemē, jo te var dabūt visu, patiešām, VISU. Un šoreiz man vajadzīgas drēbes meditācijas nometnei, uz kuru jābrauc jau nākampiektdien. Braucu ar Siiri no Somijas, bet bija paredzēts, ka tur tiksimies ar Federico no Itālijas un Carlo no Filipīnām, taču, kad sazvanījos ar Federico, abi sapratām, ka tā vieta ir pārāk gigantiska, lai viens otru atrastu, tāpēc tiksimies citreiz. Nekas, tad nu divatā ar Siiri gājām meklēt man platas, milzīgas bikses un T-kreklus, kuros meditēt :D Tā kā tas bija mans vienīgais šodienas mērķis un pārējo naudu taupu braucienam uz Puketu aprīlī un, protams, suvenīriem, tad, kad visu biju dabūjusi, lieki pa to tirgu nevazājāmies, jo ārā taču karsts. Un devāmies atkal uz Terminal 21, kur uzdūrāmies perfektam meksikāņu restorānam, ko nekad pirms tam nebijām tur redzējušas, tad tur arī nosēdējām vismaz 2 stundas baudot tos gardumus. Jo abām tomēr bišķiņ jau mazais apnikums no rīsiem, pie tam meksikāņu ēdiens ir tik labs! :))
26/03/12
No rīta ar mammu braucām uz imigrācijas dienestu atrādītes, ka es vēl te esmu. Šoreiz viss gāja normāli, nebija jābrauc uz citu valsti, citu imigrācijas dienestu vai pirkt manas kontaktpersonas vīram bikses, jo plūdi jau garām un braucu arī tikai ar mammu, bez kontaktpersonas. Tomēr imigrācijas dienests šoreiz bija neparasti pilns, un pilns ar visādiem freaky cilvēkiem, tāpēc man tomēr bija prieks, ka šī ir pēdējā reize, kad man jābrauc uz to vietu :p :D Par laimi ātri tikām cauri un tad divatā aizbraucām uz tirgu. Tas bija ritīgi jauki, tā forši ar mammu pastaigājām apkārt, sapirkāmies miljons taju gardumus un augļus. Jā, jauka man tā mamma te :) Un, kad cilvēki tirgū prasa kaut ko par mani, tad tik laba sajūta, ka viņa saka, ka esmu viņas meita ;)
29/03/12
Pāris dienas atkal sēžu pa māju, bet šodien izdomāju, ka jāatskaitās vēl pēdējo reizi, pirms sāksies lielais skrējiens, ko saucu par aprīli. Rīt jau uz meditācijas nometni, tad taju jaunais gads jāsvin, pēc tam pāris dienas pa māju un Bangkoku un tad jau ar Siiri uz Somiju. Tātad principā no rītdienas laiks lidos, pilnīgi noteikti attapšos jau maijā, kad būs palikušas pēdējās nedēļas Taizemē. Tāda interesanta sajūta. Bet, ja runājam par dzīvi mājās - viesmamma tak ir smieklīga. Es gribētu, lai mums te ir slēptās kameras, jo tas, kas notiek blakus istabā, pilnīgi noteikti ir labs skats. Mamma ieslēgusi datoru, ierakusies youtube klipu pasaulītē un no visas sirds skaļi, SKAĻI dzied līdzi. Haha, tik labs! :D Jā, lai gan mazajam brālim arī skola jau beigusies, tomēr šodien esam tikai 2 mājās, jo viņš spēlē skolas orķestrī, kurš laikam ir ļoti labs un tad pēdējās 2 dienas viņam jābrauc kaut kur uzstāties. Tā, lūk. Bet vakarā jau jāsakrāmē mazais koferis, lai varu braukt meditēt. Tur gan no manis nekādas ziņas negaidiet, jo nometnes noteikumi aizliedz lietot pat mobilos telefonus. Būs laiks pašai sev, kā teikt. Tad nu atgriezīšos 11. aprīļa vakarā un, ja nebūšu pārāk apgarota, uzrakstīšu, kā gāja :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru