Mājās šorīt visiem bija panika, jo piezvanīja māsa un raudādama stāstīja, ka nezina, vai varēs sadzīvot ar savu viesģimeni Panamā. Šiem esot maza māja, visi guļot vienā istabā, nav interneta, tualetei nav durvis utt. Izklausījās diez gan traki, bet tad izrādījās, ka viesģimene tikai gribējuši māsu pabiedēt, jo tā nemaz nebija viņu māja, bet gan kaut kādu radinieku. Tā kā īstā māja esot labāka, bet māšukam tiešām bija mazā panika :D Skolā mani klasesbiedri un mākslas skolotāja bija ļoti jauki, jo glāba mani no kārtējā Ajaan Juraiwan mēģinājuma mani bez nekāda sakara uzstumt uz skolas skatuves. Un tad taju valodas stundā pēkšņī uzradās vesela klase, kura skatījās kā es divatā ar skolotāju mācos taju valodu, tur nebija iespējams nokoncentrēties un skolotāja palaida mani ātrāk brīvībā :D Bet sociālo zinību skolotājs laikam beidzot pieradis, ka neesmu parasta ārzemniece, bet gan jau iejutusies šeit, tāpēc piedūrās tāpat kā citiem klasesbiedriem, kas iekļāva roku aprakstīšanu ar pasteļkrītiņiem utt :D Arī vācu valodas stundā turpinājās čillīgā sajūta, kas visu laiku pēdējā laikā, un tad klasesbiedri apēda visu skolotājas jūraszāli (to, kas līdzīga suši zālei, tikai ar garšiņām), mīlīgi :D :D
01/03/12
Uz skolu neeju, jo uz māju nāk mūks. Kāpēc tā? Tajiem te gandrīz katrā mājā ir atsevišķa istaba budismam, vai vismaz mazs stūrītis. Tad nu mūsu Budas istaba plūdos tika izpostīta, tagad viņa ir savesta kārtībā, tāpēc arī bija vajadzīgs mūks, lai dotu svētību. Un piedevā vēl ziedotu viņam, lai māsai Panamā un vispār visiem būtu laime.
02/03/12
Pēdējā oficiālā diena taju skolā! Jau šodien! Viss!! Tagad palicis tikai brīvlaiks līdz atpakaļ braukšanai, bet mācības, kā tagad, vairs nebūs nekad :p Viss iesākās ar neparasti garu rīta ceremoniju.
Sākumā pārstāvjiem no visām astoņām 12. klasēm bija jākāpj uz skatuves un jāsaka kādi atvadu vārdi skolai vai jebkas, ko viņi grib vēl pateikt. Tad sekoja 11. klašu sveiciens, kur viņi apstājās aplī apkārt visiem 12., sadevās rokās un dziedāja dziesmu, bija ritīgi mīļi :) Un tad tika dots laiks, kad mazākie sveica 12.os un deva puķes. Es arī tiku pie savas kaudzītes, lai gan par brīnumu dabūju viņas no cilvēkiem, ko pirmo reizi redzu, nevis no tādiem, ko patiešām pazītu :D Kad rīta ceremonija beidzās, visiem 12. bija jāiet caur tādiem kā vārtiem ar uzrakstu `Congratulations!`. Bija jauki, sajūta, ka tas viņiem tāds kā sava veida izlaidums. Bet aiz tiem vārtiem tikai mūsu klasi gaidīja 10. un 11., kuri mācās vācu valodas programmā.
Viņi arī mūs ļoti jauki apsveica. Un atlikušo dienas daļu nebija jāmācās, vienkārši dzīvojām pa skolu un atpūtāmies kopā. Vācu valodas skolotāja vēl sapirkās gardumus un tad mums bija mazā pasēdēšana.
Bet vakarā atkal pārliecinājos, kā man paveicies ar viesģimeni, jo jau vakariņās viņi sāka plānot, kur mani varētu aizvest paceļot, ja jau uz skolu vairs nav jāiet :) Un viesmammai bija lielie prieki, jo māsa Panamā, man skola beigusies un brāli uz skolu ved tētis, tāpēc viņai pēc nez cik gadiem beidzot būs laiks, lai izgulētos :) :D
04/03/12
Es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc visi skaistie cilvēki atrodas Siāmas laukuma rajonā, bet katrā ziņā par to nesūdzos, jo tieši tur arī šodien braucu tikties ar savu AFS draudzeni Cathrine no Dānijas ;) Taču pirms braukšanas mamma iedeva uzdevumu - nopirkt viņai virtuļus! Tagad tiešām varu justies kā īsta meita, jo pirms tam to vienmēr darīja māsa :D :D Un nav jau vieglākais uzdevums, nevar pirkt kaut kādus virtuļus - tiem jābūt no Krispy Cream un ar oriģinālo glazūru, citādi mammai nepatīk :D :) Bet ar Cathrine sākām plānot, kā aprīļa beigās brauksim uz Taizemes dienvidiem independent travelling un beidzot baudīsim īstu tūristu dzīvi - gulēsim saulītē, peldēsimies, atpūtīsimies. Izklausījās jau ideāli :)) Tad sarunā starp citu iepinu, ka man šodien ir vārda diena. Jā, Latvijā mēs svinam vārda dienas. Viņai, protams, par to bija pirmā dzirdēšana (laikam tiešām esam vienīgā valsts pasaulē, kur tādi svētki ir), bet viņa teica, ka tas ir ritīgi stilīgi :) Un tad, lai mums sanāktu kultūru apmaiņa, viņa pastāstīja par svētkiem Dānijā, kuri drošivien nav citur pasaulē, kad viņi dedzinot raganas. :D Bet lielā mērā tas izklausījās pēc mūsu Jāņiem, kad ir liels ugunskurs, āra aktivitātes ar draugiem un labi pavadīts laiks. Tas raganu fakts nebija galvenais :D :D
12/03/12
Šodien mājās ciemiņi. Atbrauca tēta jaunākā māsa ar vīru. Viņi dzīvo Anglijā un ir ceļā uz tā vīra Russel krustdēla kāzām Austrālijā, tāpēc pa ceļam izdomāja ieskriet Bangkokā uz pāris dienām. Bija ļoti forši, varēju atkal parunāt angliski. Pie tam atbildes bija īstajā angļu valodā, nevis amerikāņu, kas ir ļoti stilīgi. Dažreiz pat grūti saprast, bet tā vispār tas akcents ir tik labs ;) Bet pusdienas laikā man bija jābrauc uz skolu, jo rīt jārāda priekšnesums, bet mums vēl nekas nebija gatavs 20 minūtes pirms mājās braukšanas. Solās būt `meistarīgi` :D
13/03/12
Lai gan oficiāli skola jau beigusies, tajiem tā kārtība turpina būt tik pat nesaprotama, kā vienmēr. Tad nu šodien dabūju braukt uz skolu, jo visām 12. klasēm bija jātaisa kaut kāds šovs, lai mākslas priekšmetā dabūtu atzīmes. Par manas grupas deju, kuru izdomājām vakar un šorīt no rīta, īsti pat nav, ko teikt. Ja nu vienīgi, ka tā, manuprāt, bija drausmīgākā uzstāšanāš manā dzīvē. Pavisam nopietni! :D Kad tas beidzās, man jau tikai smieklīgi, draudziņi gan uztraucās, vai dabūs normālas atzīmes vai nē. Bet nu kārtējā pieredzīte :D Tagad gan pavisam atvados no skolas! :))
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru