Ir tā, ka es nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc, lai gribētu prom no šejienes. :))

Tikko piedzīvoju savu garlaicīgāko dienu skolā. Jo bija ieradies kaut kāds viesskolotājs, tāpēc visām 12. klasēm VISAS dienas garumā bija angļu valoda. Un tas bija tiiiik nenormāli garlaicīgi, es nopietni mocījos, lai neaizmigtu tur pat uz krēsla, bet daudzi arī necentās turēties pretī miegam un pagulēja. :D Pēc tam ieraudzīju, ka Ajaan Ju mani mēģinājusi cītīgi šodien sazvanīt, bet man nebija laika viņai atzvanīt, jo bija jāiet trenēties spēlēt lanat, jo rīt jāuzstājas skolas priekšā. Bija hard mēģinājums, bet kopumā vajadzētu būt ļoti skaisti, jo mēs spēlēsim un meitenes dejos taju dejas. ;) No skolas beidzot tikām ārā ap 17:20. Kamēr gaidījām mammu, paskatījāmies futbola spēli tur pat, tā viņiem kā liela ballīte, visur skan mūzika, ir ēdiens, daudz cilvēki. Un tad mašīnā Ajaan Ju beidzot izdevās mani sazvanīt. Viņa esot visu dienu mani meklējusi, jo es neesot bijusi uz stundām. Laikam vācu valodas skolotājs, kurš teica, ka man jāiet uz to angļu valodu, bija izmirsis to pateikt Ju. Tāpēc viņa teica, lai neesmu noughty girl un rīt mums būs jāparunā par stundu sarakstu, jo skolotāji esot mani gaidījuši :D :D Un vēl tajiem ir tāds tā kā pa jokam, ne īsti lamuvārds dtap dtap, kas nozīmē `es gribu tevi appēst`. :D Un, kad Ju teica, ka viņa grib mani apēst, jo neeju uz stundām, es knapi savaldījos, lai nesmietos telefonā :D Bet pēc tam māsai un mammai pateicu, tad visas kārtīgi iesmējām. :D Un Taizeme jau noteikti ir valsts, kur par skolotājiem nedrīkst smieties, taču māsa teica, ka Ajaan Ju ir izņēmums, jo viņa ir bišķiņ jocīga, pat viesmamma ar savām draudzenēm par viņu gossipo. :D :D Tā nu es atkal pārliecinos, ka man ar to ģimeni ļoti paveicies. ;)