Nu jau vairāk kā mēnesis :)

29/07/11
Šī diena solās būt interesantāka, jo māsai eksāmeni beigušies, tas nozīmē, ka neesmu vienīgā, kurai šodien ir brīvdiena. Tā nu mamma mūs palaida brīvsolī uz Bangkoku.

Ceļu sākām ar garu braucienu busiņā, kura šoferis visu laiku pīpināja, lai brīdinātu pasažierus, ka tuvojas (viņiem nepastāv nekādi kursēšanas grafiki). Bet pēc tam ar Skytrain nonācām galamērķī Siam Square, kas principā ir liels iepirkšanās rajons un galvenā jauniešu tikšanās, atpūtas vieta. Māsa tur ļoti bieži neatrodas, jo tas ir tālu no mājām, tāpēc gaidām viņas draudzeni. Pa to laiku māsa visu laiku kaifo par skolniekiem armijas uniformās, jo `viņi ir tik stipri`. :D Tad ieradās draudzene Tank, kura šodien izrādījās draugs (kārtējā mistika ar tiem viņu dzimumiem), bet bija vismaz kāds, kas saprot, kur iet un ko darīt. Tā nu pastaigājāmies, izbaudīju silto dienu, kamēr abas manas sabiedrotās staigāja pa ēnu un uztraucās par mani. :D Un tad paēdām vietā, kur priekšā noliek atkal kaut kādu trauku un tad pats var likt visas sastāvdaļas virsū un gatavot, tā interesanti.

Pēc tam vēl nopirkām saules brilles mūsu pludmales braucienam un devāmies mājās, kur pa ceļam piedzīvoju pirmo kārtīgo lietu, tā, ka mašīnas riepas līdz pusei ūdenī un iela pie mājas izskatās pēc upes.

Bet mājās sakrāmējām somas, lai dotos uz Koh Chang, un skatījāmies filmas ar māsu, lai neaizmigtu līdz izbraukšanai.
Hm, šodien vēl pamanīju vienu lietu, kas manī izmainījusies kopš neesmu Latvijā - man vairs nav astkarība no ķemmes un es viņu nenēsāju visur sev līdzi. :D Nezinu, kāpēc, bet te tas viss tā kaut kā vienkāršāk.

30/07/11
Pēc diez gan neērtā nakts brauciena ap 6:40 esam uz kuģīša, kas mūs nogādās Koh Chang. 40 minūšu brauciens, stipra kafija un esam klāt mazajā paradīzē. Diemžēl tā mūs sagaida ar mākoņiem un lietu. Bet saliņa vienalga ir skaista, kalnaina, ar šauriem, līkumotiem, mērkaķu apsēstiem ceļiem, kuri nogādā mūs lieliskākajā kempingā. Tik skaista vieta - mūsu mājiņas atradās burtiski pludmalē, jo paisuma laikā līdz ūdenim nebija jāiet pat 10 metri. Un tās palmas! :)


Iekārtojāmies istabiņās un gājām peldēt. Ūdens jau ļoti silts, tikai zeme pilna ar koraļļiem, tāpēc viegli varēja sagriezt kājas, tā nu padzīvojāmies tur celīšu dziļumā, bet pēc tam gājām uz baseinu.



Pirms šī brauciena biju izdomājusi, ka turpmāk bildes taisīšu tikai pati (tātad mani tur virsū neredzēt), jo, kad taizemieši fotografē, tad galvenais ir, lai redz seju, bet skaistais fons ir vienaldzīgs. Protams, mans plāns izgāzās, jo saplīsa fotoaparāts. Par to arī kādu laiku pagruzījos. Bet pēc pusdienām, kad māsa izdomāja skatīties televizoru, es gāju ārā uz skaistajām, palmas zarā iesietajām šūpolēm baudīt paisuma viļņus zem kājām ar lielisku mūziku austiņās.

Tās atkal bija vienas no neaprakstāmajām sajūtām, bet nu labas, protams, ļoti labas. :) Un vispār Pans (mazais brālis) ir tāds prikols, tāpat viss, ko viņš dara ir smieklīgi, bet vēl viņam man neizprotamā veidā izdodās jebkuras bikses vienmēr uzvilkt tā, lai dibens līstu ārā. Es tikai smejos! :D :D Vēlāk uz salu atbrauca arī mammas māsa ar draudzeni. Mammas māsa teica, ka grib iet peldēt un vilkt bikini. Nu beidzot! Es visu laiku baidījos vilkt savu normālo peldkostīmu, ka tik neaizskaru kaut kādas kultūras normas. Bet, kad abas ar saviem `bikini` gājām peldēt, tad izrādījās, ka viņa ar to saprot divdaļīgu peldkostīmu, kur augšā ir maiciņa, bet apakšā īsi svārciņi. Tā nu pāris minūtes paklausījos jautrus komentārus `sexy` un `you are so slim`, bet pēc tam jau viss bija kārtībā. :D Pēc peldes māsai bija zvanījis AFS un piedāvājis braukt apmaiņas programmā uz Ķīnu, bet viņa negrib uz Ķīnu tā kā gaidīšana turpinās. Man tikai bail, ka būdama šitik izvēlīga, viņa beigās nekur neaizbrauks. Vēlāk visi kopā devāmies uz vakariņām perfektākajā vietā - ēdām jūras veltes pie pašas jūras, sēdējām uz spilveniem un apkārt smaržoja vīraks. Bet man taču saplīsa fotoaparāts, tāpēc jūs to neredzēsiet :D Ā, vēl šodienas lietus un vēja radītie lielie viļņi izjauca mūsu plānus par niršanu un braukšanu ar kanoe, ktaču vakarā tie viļņi tik skaisti šalca aiz loga. :) Vēl pirms gulēšanas māsa bišķiņ palūdz Budu, kas man ļoti patīk šajā procesā, ka tas nekādā nav uzbāzīgs un netraucē man, nebudistei, baudīt vakaru. Pēc tam ar māsu iekodām čipsus, padzērām koliņu un gājām gulēt, tāds mierīgs, jauks vakars. Un vispār ir sajūta, ka, lai gan īss, bet šis brauciens tā forši satuvina mani un ģimeni ;)

31/07/11
Otrā diena Ziloņu salā iesākas ar pankūkām brokastīs un došanos pie ziloņiem. Tie mūs bija gatavi stundu vadāt caur skaistu, tropisku mežu. Es mīlu to dabu. Šeit ziņa mammai - te orhidejas kokos aug nevis kaut kādos podiņos. :D Un ziloņi ir tik ļoti jauki dzīvnieki, milzīgi, bet tik mierīgi. Un, kad viņi sper soli, tās kājas izskatās tik mīkstas. Caur mežu arī viņi smieklīgi gāja cauri - ik pa laikam pakasīdami dibenus, astes vai snuķus pret kādu koku vai akmeni. Pēc pastaigas pa mežu no mūsu šofera nopirkām man jauku rokassprādzi ar ziloņiem, kas nesot laimi. Nu pagaidām darbojas! :)


Tad vēl varējām nopirkt banānus un gurķus, lai pabarotu ziloņus un viens tur bija tik jauks - viņš bija iemācījies wai, nu to klanīšanos, ko izmanto sasveicinoties Taizemē, un tad viņš katram cilvēkam pamāja ar galvu. :)

Pēc tam atgriezāmies kempingā, lai sakrāmētos un brauktu tālāk, taču sākās milzīgs negaiss un bija pāris stundas tur jāaizkavējas. Bet man jau negaisi patīk un tā istabiņas stikla siena arī ļoti labi ļāva vērot stihiju. ;) Tad devāmies ceļā uz Pattaya, kur bija plāns paēst jūras veltes. Bet pa ceļam mašīnā ēdu kārtējos gardos augļus - pēc izskata un uzbūves atkal līdzīgi līčēm, bet garšoja pēc granātāboliem, greipfrūtiem, tikai daudz saldāk. Kad ieradāmies Pattayā, sapratu, par ko visi runā. Šī tiešām ir tūristu pilsēta, tāpēc arī tajiem pašiem viņa nemaz nepatīk. Taču man patīk, jo manī laikam ir kaut kāda tūristes būtība. Te bija tāda internacionālā rosība, pie tam visi šeit bija ar vienu mērķi - atpūsties! Bet vai es te gribētu dzīvot vai pavadīt savu apmaiņas gadu? Nezinu gan! Pie tam māsai arī īsti te varētu nepatikt, jo pāris minūšu laikā, ko gājām līdz ēstuvei, viņai nozaga telefonu. Bet tā man atkal bija izdevība pavērot tajus kā cilvēkus un to, kā viņiem patīk runāties, jo par problēmu pāris minūšu laikā zināja jau viss restorāns. :D Pēc tiešām labajām vakariņām braucām tālāk uz mājām. Mini ceļojums bija galā, taču ļoti izdevies un jauks.
Haa, vēl varu pastāstīt, kā mana māsa ir iemīlējusies Džastinā Bīberā, bet Pans visu laiku saka `Justin Biebr sucks, JB gay man`, bet tajā pašā laikā zina visus vārdus viņa dziesmām. Nu smieklīga man ģimene, garlaicīgi nav ne mirkli!

01/08/11
Pēc brīvās nedēļas un mazā izbraukuma nedēļas nogalē šodien uz skolu bija tiešām grūti piecelties. Pie tam nedrīkstējām kavēt kā parasti, jo man paredzēts BEIDZOT teikt runu skolas priekšā. Bet ārā bija pretīgs lietus un, ierodoties skolā, uzzinājām, ka viņu pārcels uz piektdienu. Bet, ja piektdien līs, tad pārcels vēl tālāk. :D Tā nu turpināju savu dienu pēc stundu saraksta, tātad sāku ar taju dejām, kur man šodien bija ieskaite. Nezinu, cik es viņā dabūju, bet bija smieklīgi. Pie tam varu uzsist sev pa plecu, jo bija arī vīriņš, kurš dejoja sliktāk par mani :D Un tad skolotāja izsauca mani un Sanuk (puisi, kurš runā ļoti labi angliski un ir mana labā roka lielā daļā pasākumu, jo tulko visu, kas notiek) klases priekšā, kur mums kaut kādi taju deju soļi pārī bija jārāda. Jūs smietos, ja mani redzētu, tik apjukusi sen nebiju bijusi. Es pati smējos! :D :D Pēc tam ar to pašu klasi biju uz taju valodas nodarbību, kur viņi mācījās dzejoli/dziesmu, kas rakstīta tādā taju valodā, ka viņi paši nezina, ko tas nozīmē. Un tad bija bioloģija, kur mācījāmies par ģenētiku, principā visu to, ko jau pagājšgad iemācījos savā skolā. Tas tā labi, vismaz sapratu, par ko iet runa. ;) Tālāk man beidzot bija pirmā privātā taju valodas nodarbība. Iepazinos ar savu skolotāju, ļoti, ļoti jauka, jauna un mīļa. Sākām atkal no pamatiem ar alfabēta mācīšanos. Bet abas bijām ļoti priecīgas viena ar otru sadarboties. ;) :D Tālāk atšķirībā no citām reizēm pusdienot gāju viena pati, jo iepriekšējā stunda nebija kopā ar kādu klasi. Bet es nesūdzos, mierīgi visu izstaigāju un pat taju valodā pati sev pasūtīju ēdienu. Protams, prasīju, vai tas ir ass. Teica, ka nē. Nopirku un pēc tam svilināju muti. :D Un tad sapratu, ka tik lielā skolā, kur visi mani pazīst, pusdienas vienītī nav iespējamas, tā nu drīz jau attapos viena meitene puišu bariņā. Tas pat bija labi, jo parasti sēžam ar meitenēm, tad nu bija citas tēmas, par ko parunāt. :D Ā un kafejnīcā bija arī pirmais gadījums, par kādu mums stāstīja nometnē, kad viens vīriņš pieskrēja man klāt, piebakstīja un aizskrēja prom. Pat nepaspēju seju redzēt, bet smieklīgi, ka viņi tik ļoti apbrīno baltos cilvēkus, ka grib mums pieskarties. :D Pēc pusdienu pārtraukuma man bija augļu un dārzeņu grebšanas nodarbība. Tad nu mazo meiteņu kompānijā griezu puķītes no sīpoliem.

Man pat viņas iedeva maisiņā līdzi, tad nākamajā stundā (programmēšanā) rādīju visiem klasesbiedriem un viņiem ļoti patika. Bet par programmēšanu, tā bija līdz šim smieklīgākā stunda kopš mācos skolā, jo normāli neko nemācēju izdarīt, abas blakus sēdētājas rakstīja manā vietā un es no savas muļķības vienkārši visu stundu nosmējos. :D Tālāk kā katru dienu man bija taju mūzikas nodarbība, kur Chim turpināja runāt ar mani tikai taju valodā, es neko nesapratu, bet kaut kā jau uz priekšu tikām, līdz beidzot arī Sanuk atnāca un patulkoja. :D Pēc stundām mums bija lielās, ģimeniskās pusdienas itāļu restorānā par godu tam, ka pagājis 1 mēnesis kopš esmu Taizemē nom nom nom. Un tas mēnesis paskrēja tik nenormāli ātri! :o Pēc pusdienām māsa ar mammu iepirka ādu balinošos līdzekļus, piedāvāja man arī. Es, protams, atteicos un izskaidroju to atšķirību, ka Latvijā mums patīk iedeguši cilvēki :D Mājās mani sagaidīja vēl maza pirmā mēneša svinēšanas paradīze - bija sapirkti ļoooti daudz augļi. Mangustāni, visi līčēm līdzīgie, pat smirdīgais duriāns. Par to gan varu pateikt, ka, lai gan atsauksmes ir labas, man viņš nepatīk nemaz, no no no. Bet pārējais gan bija diez gan ideāls! :) Un Pans atkal mani sasmīdināja, jo klausījās Justin Bieber - Baby čipmanku versiju :D

02/08/11
Kārtējā skolas diena, kas iesākās ar taju dejām. Taču tur par laimi pateica, ka man nebūs nākamnedēļ jāuzstājas Mātes dienas pasākumā, jo skolotāja tomēr beidzot sapratusi, ka tas ir pārāk grūti un laiks ir pārāk maz, lai mani normāli sagatavotu. Nenoliegšu, ka biju priecīga, jo nepatīk jau izgāzties skolas priekšā. :D Tā nu šorīt nebija īsti, ko darīt, tāpēc pēc meiteņu pieprasījuma mācīju viņām mūsu Explosion deju soļos, jo viņas visas ir pilnīgā sajūsmā par to, ka esmu karsējmeitene. :D Tālāk stundu sarakstā man ir paredzētas taju zobenu cīņas (haha), bet tās vēl šonedēļ nebija, jo neesmu dabūjusi savu sporta uniformu. Tad atkal taju valodas stunda, turpinām ar alfabētu. Bet pēc tam 3 vācu valodas, taču šodien man nenormāli nāca miegs, tāpēc pat īpaši nevarēju papriecāties, ka skolotājs visu laiku ar mani īpaši cenšas runāt, jo man vienkārši bija slinkums klausīties. Bēt pēc stundām mūzikas nodarbībā atkal atmodos, jo Chim sāka man mācīt jaunu dziesmu uz tā ksilofonam līdzīgā instrumenta, bija interesantāk nekā spēlēt veco. :D Un pēc tam gāju skatīties, kā manas klases karsējas gatavojas sporta dienām, kas būs pēc 3 nedēļām. Jāsaka godīgi - es viņas apbrīnoju. Te viss tiek ņemts tik nopietni, ne tā kā Latvijā, kad skolas pasākumiem visu uzcepām pēdējā brīdī. Te viss tiek slīpēts, domāts un tas, ka palikušas 3 nedēļas, viss ir gandrīz gatavs, bet viņiem vēl liekas, ka ir tik maz laika. Jā, bet viņām tur viss ir jau gatavs, tāpēc es nevaru tā vienkārši tur ielekt iekšā, tāpēc man ir uzdevums izdomāt vēl vienu deju, iemācīt viņām un dejot kā vēl vienu daļu no priekšnesuma. Haha, nu redzēsim kā mums tas sanāks, nevaru iedomāties sevi kā baigo deju skolotāju. Bet vispār skolas diena beidzās ap 17:00 uz pilnīgi pozitīvas nots. Varbūt daļēji arī tāpēc, ka man ir viens klasesbiedrs, kurš pilnīgi katru dienu pasaka man `Hei, Alise, welcome to Thailand!` :D Ar to viņa angļu valoda ir praktiski izsmelta, bet tāpat jauki :D
Un vakarā mani vēl pārsteidza Šķiņķis ar savu jauno frizūru..


03/08/11
Šodiena kārtējo reizi nav parasta skolas diena. Pirmo reizi ar savu klasi sēdēju rīta ceremonijā, kur bija direktores uzruna un gan valsts, gan skolas himna jādzied. Kārtējo reizi mocījos ar to taju sēdēšanu sakrustotām kājām, nav ērti, nemaz. Tad saņēmu kaklā karamu kartiņu ar savu vāru, ko bija sagatavojuši mani klasesbiedri. Tādas bija visiem, jo šodien uz stundām nav jāiet, brauksim skatīties karaļa laivu ceremoniju. Autobusā visi kā uz ballīti sataisījušies, pilns ar ēdienu, kola, uzkodas, pat ledus kaste bija līdzi, par visu padomāts. Tad ieradāmies pie Čauprajas, skatījāmies ceremoniju. Kādas 20 laivas brauca, bija jau skaisti, kaut kāds baigais spēks bija jūtams, kad visi airētāji kopā dziedāja, taču biju gaidījusi kaut ko krāšņāku. Bet tad aizbraucām uz kaut kādu citu vietu, kur sapratu, ka tas, ko redzējām bija tikai treniņš. Tad mums to pašu demonstrēja ārpus ūdens uz tādas kā treniņlaivas, kur bija tikai korpuss un airi. Daudz sīkas detaļas, ko atcerēties ir neiespējami, taču tad arī mums pašiem ļāva izmēģināt. Vienu es pateikšu - viegls darbs viņiem nav. Pie tam viņiem ir no galvas jādzied tas dzejolis/dziesma, ko māca skolā, kur viņi paši nesaprot, ko tas nozīmē. Traki! :D Tad bijām kaut kādā informācijas/muzeja telpā par to laivu parādi, kur stāstītājs kārtējo reizi izmeta kādu joku par mani, jo es nesapratu gandrīz neko no tā garā stāstījuma. :D Tad klasesbiedri piedāvāja iet uz lielveikalu, kas nozīmē jautri pavadīt laiku kopā ar viņiem, es, protams, piekritu, taču bija jāpiezvana māsai, lai sarunātu, kā pēc tam tikt mājās. Izrādījās, ka man beidzies kredīts telefonam, tāpēc, labi, ka draugi tur pat bija, jo pati es to nesaprastu un nezinātu, ko darīt. Tad nu viņi mani izglāba. :D Vispār viņi ir ļoti labi, visu laiku rūpējas par mani, pieskata, lai nepazūdu un ir ļoti forši :) Bet beigu beigās plāns par izklaidēm tomēr atkrita, jo sanāktu pārāk vēlu būt mājās. Jo skolā atgriezāmies tikai ap 17:40. Tātad, jā, es arī palieku par tipiskāku taizemiešu skolnieci, kura sēž skolā līdz 17:00, 18:00 vakarā, jo reāli visa jauniešu dzīve te tiešām griežas ap to. Un man patīk skola, te ir draugi un jautrība. Un arī viņiem patīk skola. Tātad principā mēs vienkārši jūtamies labi! :) Un es beidzot uzrakstīju blogu, aaaah, labs darbiņš padarīts. Čaaaau! :)