pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Sprechen.

Tā diena ir pienākusi - beidzot teicu savu runu skolā un iepazīstināju visus ar sevi taju valodā. Bet tik vienkārši jau tas nebija. Jo māsa šorīt bija lēnāka kā citas reizes, tāpēc kavējām arī vairāk kā citas reizes. :D Tad nu uz skatuves sanāca gandrīz vai pa taisno no mašīnas skriet. Jo skolotāja jau bija vairākas reizes manu vārdu pa visu skolas teritoriju mikrofonā saukusi. :D Pati runa arī bija samērā smieklīga, protams, pusi no sava teksta angļu valodā es aizmirsu, jo tam īsti negatavojos un tad kaut ko tur noimprovizēju, bet tas vēl bija normāli.



Kad sāku runāt taju valodā, tad likās, ka mikrofons mani nenormāli bremzē un no malas varētu izklausīties, ka runāja kaut kāda meitene no Latvijas ar problēmām. :D :D Bet visi applaudēja, smaidīja, tad jau bija labi. ;) Pēc tam bija jābūt taju deju stundai, bet pilnīgi mistiska iemesla dēļ mani aizveda sēdēt uz skolotāju istabu, tur neviens īsti neko nepaskaidroja, tā nu pāris stundas vienkārši neapmeklēju. Bet skolotāju istabā tik forši, viņi tur visi tik mājīgi ar plikām kājām staigā. :) Tad gāju uz taju valodas stundu, šodien grūtu tēmu ņēmām ar skolotāju, bet bez tādām jau neiztikt. Un vēlāk uzprasījos Ajaan Ju, lai sarunā man vairāk kā 3 stundas nedēļā taju valodu. :)) Augļu un dārzeņu grebšanā taisījām puķītes no kaut kādiem milzu redīsiem, man pat patika, kā man sanāca. Bet nu vispār tā lieta ir tik neparocīga, jo pusotrā stundā uztaisīt 3 puķītes - tas taču dzīvē nekam neder! :D Pēc tam gāju atkal pie Ajaan Ju, jo izrādās, ka 12. klasēm ir kaut kāds eksāmens, tāpēc man pēdējā stunda nenotiek, jo viņi visi ir tur. Tāpēc viņa mani aizveda uz kaut kādu stulbu stundu pie kaut kādiem pamatskolniekiem. Vienīgi skolotājs no Kanādas par laimi saprata, ka man tur īsti nepatīk un tad mēs visu laiku kaut ko tur jokojām, jo es varēju noprast, ka arī viņš par Ajaan Ju nav īsti sajūsmā, jo viņa diez gan izteikti mācīja viņam, kā darīt savu darbu. Nu tā, es negribētu, lai man tā dara. Bet pēc tās stundas par laimi tiku atkal brīvsolī, gāju trenēties lanat, kā ierasts, taču Chim kaut kur bija pazudis, tāpēc neko nepaspēlēju, tikai pasēdēju mūzikas klasē ar ļoti foršu khong skolotāju un dažiem skolēniem. Tad klasesbiedrenes mani savāca, jo bija jāiet gatavoties sporta dienām, respektīvi man viņām jāmāca deja. Sapratu, ka Explosion kustības ir pārāk high level, tāpēc tagad man ir mājas darbs izdomāt kaut ko vieglāku. Taču es jau nu noteikti neesmu ideju māja, redzēs, kas tur sanāks! :D Par šodienu vēl 3 lietas un tad eju gulēt:
1) Ajaan Ju teica, ka izskatās, ka esmu pieņēmusies svarā. Es viņai teicu, ka nēēē, nevar būt. Bet viņa teica, ka jā, viņa gribot, lai es uzēdos, jo tas nozīmējot, ka esmu laimīga. Haha, stulba ideja, manuprāt, tad es labāk esmu nelaimīga :D :D,
2) tajā angļu valodas stundā pie sīkajiem viena maza meitene bija mājās pacentusies un māsai palūgusi uzrakstīt vēstuli ar tekstu `Čau! Tu esi skaista. Kad tu brauc atpakaļ? Vai tu mīli Taizemi? Prieks ar tevi iepazīties.` un facebook vārdu. Kad māsai šito izstāstīju, viņa arī pasmējās, ka man fanu klubs un ka esmu mazo meiteņu elks. :D,
3) mana māsa pilnīgi brīnumainā kārtā šķiet tik pieaugusi. Viņai ir 15 gadi, bet te daudzi skolas biedri, kas vecāki par viņu, uzvedas bērnišķīgāk. Un tādā ziņā man ar viņu ir tā paveicies, jo viņa saprot dieeezgan daudz no dzīves, tā kā man sanāk ļoti viegli kontaktēties ar viņu. :)
Chan rak prathed thai! Fan dii!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru