foon tok

15/08/11
Skolā šodien parasta pirmdiena. Pat notika visas stundas un fruit and vegetable carving atkal taisīju puķītes no redīsiem. Tikai pēdējā stunda bija citādāka kā gaidīju, jo programmēšanas skolotāja manis dēļ pacentās un visu stāstīja angliski. Un, ja dara tā, tad atšķirībā no iepriekšējās nedēļas es pat visu saprotu. :) Pēc stundām sākās smagā treniņu nedēļa sporta dienām, kad skolā katru dienu tagad būšu līdz 18:00. Tā nu sāku mācīt kustības, taču es nezinu kā mēs tiksim galā. Visas meitenes nekad netiek uz mēģinājumiem, jāmāca pa daļām, bet tas ir vēl sarežģītāk, jo nevar nekādas kompozīcijas un neko izveidot. Un tam visam klāt vēl nāk karstums un fakts, ka netiekam telpā ar spoguļiem. Bet Shotiem gan ir maģija, jo tāpat kā LV daudzi zināja to deju, tad arī šeit visām meitenēm patīk. :D Pēc skolas abas ar māsu bijām pārgurušas, bet saņēmāmies un visa ģimene aizbraucām uz vjetnamiešu restorānu vakariņās. Ko es esmu novērojusi? Māsai ir pilnīgi noteikti ir augšanas vecums, jo viņa ēd kaut kādas trīskāršās porcijas un iztukšo visus traukus :D :D Un tad, kad jau taisījos iet gulēt, pa skype man zvanīja Dina ar Martu, manas itāļu draudzenes, un mēs tik forši parunājām. Visām vienas un tās pašas problēmas - nevaram atcerēties cilvēku vārdus, ik pa laikam izgāžamies ar kādu kultūras sīkumu. Bija tik labi dzirdēt, ka neesmu vienīgā! :D Bet pēc tam gan uzreiz iekritu gultā..

16/08/11
Skola kā parasti sākās ar lanat nodarbību, taču Chim šodien bija jābūt kaut kādā augstskolā, tāpēc tiku pie jauna skolotāja. Un vēl Ajaan Ju atnāca paskatīties un piesēdās man tik tuvu, ka nevarēju ne īsti rokas pakustināt, ne arī ērti justies. Viņa ir mazliet too much. Pēc tam pirmo reizi gāju uz zobenu cīņu stundu - āāā, tas man varētu būt mīļākais priekšmets, tik stilīgi. Protams, mēs tur necīnamies. Kā jau Taizemē, visam jābūt skaisti un graciozi. Viens no skolotājiem, kas bija tajā telpā pat teica, ka tā ir sword dancing nevis sword fighting, jo arī šeit ir visas tās tradicionālās kustības ar atliektajiem pirkstiem, wai sveicieni utt. Nu man ļoti patika, pie tam šķiet, ka atklāju sev jaunus muskuļus, katrā ziņā tādus, kurus agrāk neizmantoju. Pēc stundām Ajaan Mod man pateica, ka 1.-4. septembrī visiem AFS skolēniem, kas dzīvo Taizemes centrālajā daļā būs nometne Cha-am pilsētā. Jau fakts, ka viņus varēšu atkal satikt ir ļoti labs, bet tas, ka dzīvosim viesnīcā pie pludmales, visu padara vēl lieliskāku. Nevaru sagaidīt! Tad atkal turpinājās treniņnometne ar dejošanu. Es tiešām nezinu, kā mēs to izdarīsim un vai tas vispār ir iespējams. Bet negribu ieslīgt te detaļās par to, kā kaut kas nesanāk. Interesantāk ir tas, ka sāka līt lietus (foon tok) un visi pēkšņi gāja ārā, jo kaut vai bija negaiss īstenībā beidzot tieši bija gaiss, ko elpot. :D Tad ap 18:00 mamma atbrauca pakaļ un Joe (tas, kurš izskatās pēc Mistera Bīna) mani tik forši glāba no lietus un pavadīja līdz mašīnai ar kaut kādu milzīgu saulessargu. Taji vispār tik jauki, viņi tā rūpējas par mani, jo tas būtu `drausmīgi`, ja kaut kas notiktu ar falang (ārzemnieci). :D Pie mājas ieliņa atkal kā upe un šodien arī pērkonu dzirdēju, nevarēju nedzirdēt, jo no viņa aizkari trīcēja, bija mazliet stiprs :D :D Tagad gulēt, jo rīt noteikti būs smaga, smaga diena. Tschüss!