Tad mūzikas kabinetā mūs sagaidīja 10 mūki, kuri atkal skandēja tās pašas ritmiskās mantras, kuras vienmēr (laikam būs jāiemācās no galvas, jo pārējie visi jau, protams, zina), un atkal apšļakstīja mūs ar svēto, veiksmi nesošo ūdeni. Pēc tam īsa mūzikas skolotāja runa, kur bija arī kaut kas par mani, jo visi pēkšņi uz mani atskatījās, bet es tikai smaidīju un tēloju, ka visu saprotu, jā, jā, mhm. :D Arī šodien satiku savu mazo draudzeni Nong Mai, kura 5dien palīdzēja uzkrāsoties, un pie pusdienām viņa man rādīja bildes ar savu draugu, tā kā nav nemaz tā Taizeme tik konservatīva, kā mums nometnē mēģināja iebaidīt. Viņai šodien jādejo, bet viņa aizmirsusi noņemt nagu laku un tas man tik ļoti lika justies kā mājās, kad uz Gaujas koncīšiem jānoņem nagu laka, bet dažreiz piemirstas. Un vispār jaunieši laikam visur pasaulē ir vienādi, tikai šie atšķirībā no vairuma latviešiem daudz vairāk mīl savu valsti. ;) Tāpat pusdienu pauzē, sēžot gaitenī, Nong Mai rāda man savus deju soļus dziesmai Who Run the World - laikam viņu klases karsējmeitenēm pie tās būs priekšnesums. Izskatās jau labi! :) Tad viņa vēl dziedāja un vispār ir tik talantīga un maza, skaista meitene.
Un tad pēkšņi viņa man paziņo, ka ir `Mis Teen Thailand`! :D Lūk, tur arī laikam atslēga, kāpēc viņa ir tik talantīga, skaista un visādi citādi stilīga. Tātad es te tagad pazīstu mazo slavenību :D Pēc pauzes turpinās ceremonija, visur dedzina vīraku, kas man ļoti patīk - mammu, gatavojies, ka maijā arī mana istaba kūpēs un smaržos ;) Taču lai arī cik skaista nebūtu visa ceremonija, pieklājīgā sēdēšana ir tik mokoša. Nopietni! Tagad, kad šo rakstu ir vakars un pagājušas jau daudzas stundas, taču manas kājas vienalga vēl sāp. Turpinot par ceremoniju - to visu vada skolotājs vārdā Palm, kurš arī zina visus svarīgos sīkumus, procesus, darbības un ir boss. Tātad pēc viņa ziņas visi saziedotie augļi, pārtikas produkti tiek iegriezti, lai Buda viņiem tā kā tiktu klāt un svētītu. Šo man pastāstīja puisis vārdā Sanuk, kurš ļoti labi runā angiski un šķiet, ka būs man labs palīgs skolā. Mēs gan neejam vienā klasē, bet es atceros viņa vārdu, kas nozīmē, ka būsim draugi, jo man ar visiem tiem vārdiem vēl aizvien iet pagrūti. :D Tā mēs visi sēžam mūzikas kabinetā un es turpinu būt neizpratnē, kāpēc esmu ieģērbta tāpat kā taju dejotājas, kurām šodien jāuzstājas.
Sanuk pēc tam pastāstīja, ka esot domāts, ka es arī dejošu. Es viņam teicu, ka es taču nemāku. Bet viņš atbildēja, ka citas meitenes aizmugurē arī neesot mācējušas. Kā tad es to varēju zināt? :D Bet īstenībā labi - neapkaunoju sevi visādu svešu cilvēku priekšā, jo tās meitenes, kura dejoja man priekšā, vietā man būtu kauns, jo man visu laiku bija jāuzmanās, ka viņa man neuzkāpj virsū vai neizdara vēl kaut ko muļķīgu, jo viņa nu galīgi nebija trenējusies. Bet kopumā jau skaisti, tās dejas tik mierīgas.
Pēc tam sekoja vienas meitenes solo deja, ūūū, tur skudriņas skrēja - viņa kustējās kā tāda čūska, tik lokani, bet reizē mierīgi, tā izjuta mūziku. Pilnīgi var skatīties un iegrimt kaut kādā transā, bija labi. ;) Pēc dejām viss iepriekš iegrieztais ēdiens tiek uzservēts, lai vēlāk cilvēki to ēstu, tādā veidā uzņemot veiksmi. Tad bija jāveic ziedojumi, kur katram iedeva bļodu, kurā iekšā svece, vīraks un vēl pašam jāieliek nauda (24BHT ~ 37sant.). Skolotājs Palm iemērc ūdenī vīraku, apšļaksta manu galvu, uz mirkli uzliek man galvā tādu zelta cepuri arī veiksmei, uz pieres uzliek kaut kādus mālainus punktus un tad vēl iedod lapu/puķi, kas jāaizliek aiz auss. Šeit jau es paspēju izgāzties, jo aizliku to lapu aiz nepareizās auss un vispār manas ausis nebija tai paredzētas, laikam pārāk atļukušas, jo lapa visu laiku krita nost. :D Bet nu pēc visiem tiem sīkumiem, šodienas ceremonijas un rituāliem varu justies tik apgarota un veiksmīga - jauki! :)
Ja tikai tās kājas tā nesāpētu, jo arī uz to ziedošanas rituālu pie skolotāja bija jāiet uz ceļiem, tik sāpīgi. Vēl varu pateikt, ka starp visām lūgšanām un darbībām bija mūzika, kur sākumā spēlēja kaut kādi profesionāļi, tad skolotāji un tad pārstāvji no skolas. Ja godīgi, tad pēdējie patika vislabāk, jo viņos kaut kāda baigā dzīvība iekšā un meitene arī ļoti skaisti dziedāja. Bet kad ceremonijas oficiālā daļa bija beigusies, satiku brāli meitenei, kura mācījusies manā skolā un bijusi apmaiņas programmā Latvijā. Viņa ļoti gribot ar mani satikties un, protams, ka es arī to gribu ;) Tad izrādījās, ka kādam puisim tur ir dzimšanas diena, kas nozīmē, ka būs jāēd.
Mēs iznīcinājām daaaudz kūkas, bet bija tik jautri un labi, ka nemaz negribējās domāt, ka varbūt to vēl vienu gabaliņu nevajag. :D :D Bet nevajadzēja! Jo mamma pēc tam izdomāja, ka varētu iekost virtuļus nom nom nom. :D
Un pa to laiku vēl varu iestarpināt, cik te viss ir lēts, jo, piemēram, par 0.37Ls var iegādāties jebkuru no miljons veidiem 2l Fantu ;D Kas vēl šodien tāds notika? Ā jā, visa mana pasaule apgriezās kājām gaisā, jo izrādās, ka mūsu suni nemaz nesauc Šķiņķis. Ham ir viņa nickname, īstajā vārdā viņš ir Hamburger :D Bet sirdī viņš man vienmēr paliks Šķiņķis - pie tam šodien vēl 5x puffīgāks kā parasti, jo bija pie friziera :D
Pie tā paša friziera arī satikām manu khong (taju sitamā instrumenta) skolotāju ar viņas suni, kurš bija resnākais un smieklīgākais čiuaua (nu tas maziņais, ko liek somiņās) kādu esmu redzējusi. Nopietni - uz tā mazā skeletiņa bija tik daudz miesas, cik būtu jābūt uz 4, 5 tādiem. :D Tad ar ģimeni aizgājām vakariņās, kur varēja pārēst jēgu par 2Ls un vēl paklausīties dzīvo mūziku. Tā gan nebija īpaši jautra, taču visu izglāba māsa ar saviem jokiem, par Pana (viesbrāļa) draudzenīti. Nezinu, kas tur un kā, bet viņš ļoti smieklīgi dusmojās. :D Mamma vēl paspēja pārsteigt ar piedāvājumu iet uz kaut kādām hip hopa nodarbībām, no kura noteikti neatteikšos. Dzīve iet tikai uz augšu un tagad es teikšu jums `fan dii`! Arlabunakti!
Nezinu, kas, bet tai sunī ir kkas - katru reizi sāku smieties;D Šķiņķis, kas iet pie friziera;D
AtbildētDzēstfan dee ka
AtbildētDzēstKris