My dear classmates!

Šorīt skolā ierados bez kavēšanas, pat brokastis paspēju normāli mājās paēst. Pāris neskaidras minūtes pasēdēju mūzikas klasē un tad satiku Ajaan Ju (viņa man tāda kā mamma skolā, visu laiku rūpējās). Tad viņa mani nelaida pie manas klases, kā biju paredzējusi, bet mēs ilgi, ILGI izstaigājām visu skolu, mani iepazīstināja ar miljons skolotājiem, kuriem tāpat vārdus neatcerēšos. Pēkšņi viņa mani iepazīstināja ar puisi Folk, kurš pagājšgad bijis apmaiņas programmā Brazīlijā. Tad nu es ar viņu runājos, viņš teica, ka saprotot, kā es jūtos, jo Brazīlijā arī visi uz viņu esot skatījušies, jo viņš ir aziāts. Un tad, nezinu kāpēc, man bija jāiet jāpasēž viņu franču valodas stundā. Pēc tam atkal gāju pie Ajaan Ju, kura bija sagatavojusi man stundu sarakstu. Taču man viņš īsti nepatīk, baigi daudz brīva laika, kurā vienai pašai jāsēž bibliotēkā vai kaut kur citur, kā arī, manuprāt, pārāk bieži ieplānotas tikšanās ar manām kontaktpersonām. Tāpēc, rīt runāšu, lai tur kaut ko pamaina. Piemēram, šodien tāpat neturējos pie tā saraksta, bet sēdēju savai klasei līdzi angļu valodā un matemātikā. Un sapratu, ka es mierīgi varētu mācīties arī matemātiku ar savu klasi kopā, jo nu fakts ir tāds, ka viņiem te viss tomēr ir vieglākā līmenī un tā skaitļu valoda jau vienāda, tā kā visu šodien mācēju. Pat pie tāfeles biju. :) Ko es ar to gribēju pateikt? Ka man patīk mana klase un man nav vajadzīgs tik daudz brīvā laika, labāk ar viņiem kopā sēžu stundās. Pēc tam pusdienās piefiksēju, ka skolai pat glāzes un šķīvji visi ir vienādi un ar skolas emblēmu virsū. Pēc tam vēl viena vācu valodas stunda, tas skolotājs ir tiešām labs, visu laiku kaut ko smieklīgu vāciski stāsta un es vienīgā tā līdz galam saprotu. :D Un tad gāju uz mūzikas kabinetu kopā ar klasesbiedru Chin, kurš man mācīja spēlēt kaut kādu taju mūzikas instrumentu, līdzīgu ksilofonam, bet nosaukumu neatceros. Un jā, secināju, ka manas rokas galīgi neklausa - atsevišķi sanāk labi, bet kopā vienmēr kaut ko aizsitu garām. :D Tad kārtējās lielās pusdienas ar mammu, pēc kurām sapratu, ka kaut kas jādara lietas labā. Tā nu manā šodienas kontā 120 presītes, 50 pietupieni, vēl 10 reizes piepumpējos un kārtīgi izstaipījos. Tātad rīt nevarēšu pakustēties, bet labā ziņa, ka nevarēšu pakustēties nevis no tā, ka kārtējo reizi būšu pārēdusies, bet gan no tā, ka kaut ko esmu darījusi. :) Labi, jauku jums dienu/vakaru - es iešu pamācīties un gulēt!