Progress.

Šodien māsai jāiet uz skolu, tētis darbā, mamma kaut kur izbraukusi, tāpēc rītu pavadu mājās ar brāli un viņa mazo brālēnu Pit, kurš ir tāds pats ar dzīvi apmierināts, apaļīgs puika kā mans brālis. Un viņam ir ļoti jauks viens priekšzobs, otrs vēl nav izaudzis. :D Tā nu abi skatās filmu SuckSeed, droši vien jau kādu 10 reizi, jo visus tekstus no galvas zina un runā līdzi. ;) Tā kā man bija tāds brīvāks laiks, tad izdomāju, ka jāsāk kaut kā ķerties klāt tai valodai, tāpēc ierakusies vārdnīcā, ābecē un vēl kaut kādā grāmatā mēģināju tikt ar sevi galā - liku zilbi pie zilbes, burtus pie vārdiem un cīnījos.

Kā vēlāk izrādījās, tad diez gan sekmīgi, jo gandrīz visi vārdi, kuriem biju atšifrējusi izrunu, bija pareizi. Tātad es esmu uz īstā ceļa, lai sāktu lasīt! :) Kā es to zinu? Jo māsa vakarā arī bija izdomājusi, ka sāks mani mācīt, tad nu viņa visu pārbaudīja, iemācīja man vēl dažas frāzes, izdomājām man runu, ko otrdien laikam jāsaka skolas priekšā. Vispār šodien tāda produktīva diena. Ā jā, vēl es biju uz bungu nodarbību. Taču vispirms jāpastāsta, kā mani nenormāli sakoda insekti tajā vietā, kur ar mammu ēdām vakariņas - es jau tā pilnīgi noteikti neesmu odu fane, bet nu šeit viens uzstādīja rekordu un pumpa bija vismaz 2Ls lielumā. Es pat brīnos, kā man te izdodas necelt paniku, bet laikam jau prāts saprot, neviens taču tāpat nesapratīs, kāpēc es čīkstu un trakoju. Un vēl mums te mazliet sanāca smieklīgi valodas barjeras dēļ, jo izrādījās, ka viesmamma ir paēdusi un sapratusi, ka es gribu 2 porcijas. :D Tas bija smagi, bet tā nu bez lielas odu kodumu kasīšanas un ar pārpildītu kuņģi beidzot nonācām līdz bungu nodarbībai. Tur priekšā jau bija mazais brālis un 24 gadus vecais skolotājs Nat, kurš principā nerunā angliski. Tāpēc es tā nopietnāk sākšu mācīties tikai nākamnedēļ, jo tad nāks māsa līdzi un tulkos. :D Bet skolotājs šķiet labs, jo šodien jau paspēja man iemācīt samērā grūtu ritmu. Jā, bungu nodarbībā vispār forši, tādas atmiņas par Vindas laikiem, jo tas būcenis, kur mēģinājām noteikti nebija lielāks un vispār atmosfēra laba. :) Kad atgriezāmies mājās, pirmais, ko virtuvē ieraudzīju, bija geko (nu tā mazā ķirzaka), bet viņi ir pārāk ātri, lai uztaisītu bildi. :D Āā, šodien vēl nobrīnījos par to, cik taizemieši ir staipīgi - es pamēģināju sēdēt ar sakrustotām kājām kā mazais brālis, taču tas bija vienkārši nereāli. Un te es negribu izklausīties iedomīga, bet, ja man (kas pieradusi Latvijā skaitīties diez gan lokana ar visiem Exīša špagatiem utt.) tas ir nereāli, tad kurš vispār to var?! :D
Bet tas jau laikam nav svarīgi, svarīgi ir tas, ka šodien arī brālis sāka ar mani runāt, jo 1) no rīta viņam bija jāparāda man, kur ir brokastis, ko mamma atstājusi, 2) mums tagad ir kopīgs hobijs un kopīgs bungu skolotājs, tā kā būs, par ko parunāt.
Un, lai iepriecinātu jūs ar kaut ko krāsaināku - lūk, skats no mana balkona. Nesūdzos, ka starp kaimiņu mājām aug banānu koki, palmas vai tamlīdzīgi augi. ;D