Tirdzinieks.

Kaut gan māsai šodien skola sākās vēlāk, 9:00 tāpat kaut kā grūti bija piecelties. Bet nu, kad tas izdarīts, ar māsu, mammu un māsas draudzeni Ning aizbraucām uz tirgu. Tāpat vien pastaigāt, mamma sev jaunas, ļoti skaistas kurpes nopirka, tad vēl pāris perfektus saldējuma kokteiļus paņēmām un vispār tur smaržoja ideāli. Tālāk braucām uz skolu, jo man bija jāparunā par vīzu. Bet Mod bija kaut kur pazudis vai aizņemts stundās, tāpēc sanāca vienkārši pasēdēt skolā, iepazīties ar māsas draudziņiem un tā. Pirmā bija stunda datorklasē, tur tā interesanti sanāca, ka vienā brīdī paskatos uz durvju pusi un tur vesels bariņš ar pamatskolniecēm saspiedies un skatās uz mani, un sāk ķiķināt, kad es paskatos uz viņām. Jā, es skolā laikam būšu kaut kāds brīnumiņš. :D Tad satiku savu otru kontaktpersonu Ju, viņa pastāstīja, ka sakarā ar vīzu man būšot jābrauc laikam uz Laosu, kas ir 12 stundu garš, nenormāli nogurdinošs bauciens autobusā. Bet pati Ju ļoti mīļa, vienmēr smaida un tā. Vēl viņa teica, ka nākamceturtdien esot kaut kāda sveču ceremonija, lieli svētki, tāpēc viņi plāno mani ieģērbt taju tautas tērpā un grib, lai es arī dejoju. Jāskatās, kā viņi domā iemācīt man dejot tik ātri. :D Pēc tam gājām uz kaut kādu citu māsas stundu, tur visi pilnīgi neko nedarīja, tā īsti arī nesapratu, kāpēc viņi tur sēž, jo skolotāja tur nebija, viņi vienkārši pavadīja laiku kopā - spēlēja ģitāru, smējās, tā jau forši. Bet nu tur būs tādas problēmas man, jo viņi praktiski neviens nerun angliski. Vienīgais puisis no kaut kādām vecākām klasēm, kurš pagājšgad bijis apmaiņas programmā Meksikā, diez gan labi runāja, bet viņš atkal bija ļoti skeptisks attiecībā uz taju valodas mācīšanos, jo viņ esot draugs no Anglijas, kurš 20 gadus šeit dzīvo, bet nemāk runāt. Nekas, es teicu, ka centīšos :D Tajā pēdējā māsas stundā arī oficiāli iepazinos ar pirmajiem ladyboy, principā ļoti jauki cilvēki, tādi paši smieklīgie bērni kā pārējie, vienīgais tas, ka viņi bija puikas ieģērbušies meiteņu uniformās un ar garākiem matiem. Bet es pat nezinu, domāju, ka būs kaut kā jocīgi, bet lielāks kultūršoks man ir tas, ka meitenēm ir tik spalvainas kājas. Lai nu kā, bet šito kultūras daļu sev nepieņemšu :D :D Pēc stundām mamma mūs aizveda uz veikalu, tur aizgājām paēst uz japāņu restorānu. Tādu, kur priekšā ir maza plītiņa, tev noliek ūdens trauku, viss vārās un tad pa lenti iet visādas sastāvdaļas, ko pati varu tur pagatavot. Tā jau labs, tikai es ritīgi izgāzos, jo neesmu nekāda labā pavāre un gribēju izmēģināt kaut ko jaunu un tad sanāca tā, ka mute deg no mērcītes asuma, taču zivs ir bez garšas. :D Bet kopumā labi, man vispār ar mazo māsu patīk pavdīt laiku. Viņa reāli ir ģimenes lepnums, visu iznes uz sevi - runā ar mani angliski, ved apkārt, iepazīstina ar draugiem. Un par to angļu valodu, ja viņai vēl būtu lielāks vārdu krājums, būtu ideāli, jo par brīnumu viņai ir ļoooti laba izruna, bez briesmīga taju akcenta. :D Tad vēl viņa man stāstīja, kā viņai patīkot tas puisis, kurš bija Meksikā, ka viņš esot tik `hot&cute`, tik smieklīgi šito bija klausīties. Eu, bratan, es nemaz nezināju, ka ir tik forši, ja ir mazā māsa! :D Pēc tam aizgājām uz kino, tur noskatījāmies Transformers 3. Pirms seansa, protams, skanēja himna, lai godinātu karali, tas tā diez gan stilīgi. Ā jā un pēc tam uzreiz palaida kolas reklāmu :D Pēc filmas atbraucām mājās, man pastāstīja, ka svētdien laikam jābrauc uz Laosu, ap 17:00 un tas būs 12 stundu brauciens, tā kā sanāk, ka pirmdien varbūt pat netikšu uz skolu. Tas nav jauki, jo šodien dabūju visu uniformu ar uzšūto vārdu, kas tagad smuki karājas skapī un gaida mani. Bet tad jau redzēs. Arlabunakti!