Nedēļa!

30/06/11

Esmu klāt! Lidojot uz Helsinkiem, pat nepaspēju saprast, ka lidoju, kad jau atkal bija jāpiesprādzējas, lai nosēstos. Tālāk sekoja 5 stundu nīkšana lidostā. Tur paēdu, pasēdēju internetā un neko vērtīgu neizdarīju. Kad jau biju iesēdusies uz lidmašīnā uz Bangkoku, dabūju gaidīt vēl 1h40min, jo, lai paceltos, bija jāsagaida pasažieri no cita reisa, kas bija aizkavējies. Garā lidojuma laikā, protams, skatījos filmas, ēdu un darīju visu, kas nav manas stāstīšanas vērts. Ielidojot Bangkokā, sapratu, ka Taizeme man ir īstā vieta, jo pat lidosta bija kā mākslas darbs - pilna ar gleznām, dažādām zaļajām zonām ar eksotiskiem augiem. Bet to visu ilgi negaidīju, jo AFS kļūmes dēļ man pašai bija jādodās kārtot sev vīzu. Bilde drausmīga, bet iekšā nu esmu, bagāžu atradu uzreiz, tajā pašā brīdī mani sameklējusi jau bija smaidoša AFS brīvprātīgā, kura iepazīstināja mani ar meitenēm no Somijas, diviem norvēģiem un vienu dānieti. Šajā pašā kompānijā arī devāmies uz autobusu, kurš mūs veda tālāk. Izejot no lidostas, ķermenis sajūt karstumu un mitro gaisu, bet man te tiešām patīk, tāpēc nekas netraucē. Ar ideālo kondicionieri aprīkotajā autobusā braucām cauri pilsētai - palmas, kokosrieksti, karaļa bildes, karogi, ēkas, kuru ārpusē atstātas novilktās kurpes, greznas augstceltnes un sīkas būdiņas - šeit katra vieta ir fotogrāfijas vērta un es gribētu, lai man acīs ir webkameras, lai jūs to visu varētu redzēt, jo tas vienkārši nav izstāstāms. Pēc aptuveni stundas brauciena esam klāt vietā, kur līdz pat 6.jūnijam notiek orientācijas nometne. Tā ir kādas augstskolas teritorija, kura ietver arī viesnīcu, mazu, templim līdzīgu celtni un daudz ko citu.


Paspējam ienest koferus, un sākas pirmais negaiss manā Taizemes gadā. Iekšā sāku iepazīties ar cilvēkiem, brīvprātīgie mums piešķīra viesnīcas istabu atslēgas. Tur jau pirmais piedzīvojums, jo vācu meitene, ar kuru man paredzēts dzīvot, ļoti, ļoti gribēja dzīvot ar citu meiteni no Vācijas, kas man liekas ļoti garlaicīgi, ja viņa dodas apmaiņas programmā un nevēlas iepazīties ar citu kultūru pārstāvjiem. Bet es esmu tikai priecīga, jo tagad tiku pie superīgas itāļu dzīvesbiedres Dorothea.

Ar itāļiem vispār pārsvarā turos kopā, jo tur vienkārši ir kaut kāds kontakts. Piemēram, vācieši visi draudzējas savā starpā, bet itāļi savā starpā un ar visiem (vai vismaz mani, bet tas arī der!). Jā, un pirmajā vakarā jau iepazinos ar meiteni no Itālijas vārdā Alise, kura patiesībā līdz 6 gadu vecumam dzīvoja Latvijā un māk arī labi runāt latviski, tātad pasaule ir tiešām nereāli maza! :) Tā visi apmaiņas skolēni sēžam konferenču zālē, gaidam vakariņas. Tur radušās problēmas, jāgaida, tāpēc mums tiek dotas uzkodas - maize ar rozīnēm un piens, kurš negaršo tā it kā būtu nācis no govs, drīzāk no kazas. Diez gan baisi un nebja pati labākā pirmā thai food pieredze. :D Pēc kāda laika beidzot tiekam ēst un jāsaka, ka rīsi ar vistiņu bija pilnīgi perfekti, uzreiz sapratu to taju ēdiena burvību, par ko visi runā. Pēc tam ļoti nogurušas pēc lidojuma abas ar Dorothea gājām uz istabu, iegāju perfektā dušā un tad jau gulēt. Pirmās dienas atziņa: es pilnīgi noteikti esmu savā īstajā vietā!


01/07/11

Modinātājs skan 8:00, jo 9:00 jau sākas visas nometnes aktivitātes. Brokastīs rīsu zupa, kurai pats var pievienot visu, ko vēlas, kas man tiešām patīk Taizemes ēšanas procesā. Pēc tam mums piešķir lielas aploksnes ar taju valodas grāmatu iesācējiem, taju etiķetes rokasgrāmatu, nākamo dienu programmu un dažādiem citiem papīriem. Mūs iepazīstina ar dažādiem garlaicīgiem noteikumiem un tā pēkšņi jau pulkstens rāda 12:30 un klāt pusdienas. Jau atkal nemācēšu precīzi izstāstīt, kas ir tas, ko ēdu, bet katrā ziņā tā pagaidām ir mīļākā daļa no manas Taizemes. Pēc tam visi atkal pulcējāmies konferenču zālē, lai dalītos ar savām cerībām un raizēm par gaidāmo gadu/semestri/trimestri (kā kuram) un lai uzzinātu pāris praktiskas lietas, piemēram, kā jārīkojas taju tradicionālajā tualetē (jā, jā, tas nav tik vienkārši un pašsaprotami, tāpēc bez instrukcijām īsti neiztikt). Pēc tam mums paziņo, kā rīt jāģērbjas, jo dosimies uz Lielo pili un Prakeo vatu, kas ir viena no ievērojamākajām celtnēm Taizemē un svētākais templis valstī. Tālāk 2 stundu brīvais laiks, kurā apstaigājam patiešām milzīgo un ļoti skaisto universitātes teritoriju. Vēlāk vakariņas, kā jau parasti - supergaršīgas un vēl aizvien nezinu, kas viņās ir :D Pēc tam paredzētā sagaidīšanas ballīte tika atcelta, toties bija foršs vakars ar maniem itāļu draudziņiem Martu, Dinu, Jean Ephrem un Dorothea - Martas nummuriņā spēlējām visādas spēles, runājām, viņi dziedāja man itāļu dziesmas un bija jautri. Šodienas sajūtas: galvā pilnīga putra, jo domāju latviski, apkārt dzirdu pārsvarā itāļu, taju un angļu valodu, taču ar dažiem jāpaspēj parunāt arī vāciski. Crazyyyyy! :)


02/07/11

Šodien jāceļas agri, jo jau 7:30 jādodas ceļā uz bijušo karaļa rezidenci un templi. Laikam jābeidz atkārtoties, bet kārtējo reizi ideāli paēdu. Laikam jau AFS(another fat student) būs par mani :D Tad sagaidījām autobusu, braucām cauri Bangkokai, AFS brīvprātīgie mums mācīja pāris vienkāršas frāzes taju valodā un skaitīt līdz 10. Pa logu uz katra koka un pie katra staba bija plakāti ar dažādiem premjerministra amata kandidātiem, jo, kā mums vēlāk izstāstīja, rīt esot jaunā premjera vēlēšanas un ļoti nozīmīga diena Taizemei. Viņiem viss, kas saistīts ar politiku ir ļoti nozīmīgs. Pie Lielās pils mūs jau sagaida neatlaidīgi tirgoņi, taču mēs viņiem paejam garām un ieejas biļetes saņemam rindā, kas paredzēta Taizemes pilsoņiem - tāda laba sajūta :) Lielās pils un Prakeo vata komplekss ir tiešām iespaidīgs, to pat grūti aprakstīt. Visur zelta un detaļām bagātās ēkas mijas ar smalki apcirptiem kociņiem, lotosa ziediem. Viss šķiet veidots tā, lai saglabātu līdzsvaru. Taču visas celtnes ir tik greznas, ka jūtos kā pilnīgi citā pasaulē.




Un esmu jau arī! Apkārt smaržo vīraks, dodamies iekšā templī, lai apskatītu Smaragda Budu. Pirms ieejas tiek novilkti apavi, tālāk dodos zeķēs. Pie ieejas daru to, ko visi - paņemu lotosa ziedu, iemērcu apzeltītajā bļodā ar ūdeni un samitrinu savu galvu. Vēl nezinu, kāpēc tieši tā jādara, bet gan jau kaut ko labu no tā iegūšu un kādreiz arī sapratīšu.

Kad beidzot ieeju iekšā, mums liek apsēsties. Tā nu diez gan lielā klusumā, perfektā caurvējā sēžu un vēroju to lielo, milzīgo mākslas darbu. Sienas, griesti, viss bija apgleznots, bet pašā telpas centrā, tādā kā kalna piramīdas virsotnē atrodas slavenais Smaragda Buda, kurš, ņemot vērā, ka ir lietus sezona, ieģērbts zeltītā mūka talārā un galvassegā. Statuja nemaz nav tik liela, kā varētu domāt, taču pamatne, uz kuras tā novietota, ir gana iespaidīga - jau atkal viss zeltā, daudz mazāku Budas statuju, briesmoņu un citu rakstūrīgu tēlu. Kad tā kādu brīdi pasēdēts, dodamies ārā, tad mums tiek dots laiks, lai paši apstaigātu visu milzīgo teritoriju, uzņemtu bildes. Ārā milzīgs karstums, taču par laimi saule beidzot paslēpusies aiz mākoņiem, lai gan man tāpat te patīk. Pēc brīvā laika tiekamies, lai dotos uz autobusu, bet tas vairāk kā stundu kavējas, tāda nu ir problēma ar Taizemes trako satiksmi. Pēc tam gan ielecam iekšā, dabūjam kārtējās gardās pusdienas un atgriežamies viesnīcā/universitātē. Šodienas programmai tas ir viss, tāpēc tālāk jau n-to reizi ieeju dušiņā, jo tā ir mana labākā draudzene šeit, palasu informāciju par Taizemi, aizeju uz veikalu, kur satieku pirmo `ladyboy`, kurš ir ceļā, lai kļūtu par transvestītu - veikala pārdevējs ar sprādzēm matos, laineri uz acīm, sieviešu džinsos un laiviņās. Tālāk eju vakariņās, kur viss ir pilnīgi perfekts, tik daudz garneļu savā mūžā neesmu ēdusi kā šajās pāris dienās un augļi vispār ideāli - nu TĀDI ananāsi!! :D Un vai tas mani padara kaut cik par veģetārieti, ja gaļīgajam ēdienam klāt lieku arī visus tos veģetāros brīnumus? :D Ok, es zinu, ka nē, bet tie arī tik gardi! Pēc tam ar vakardienas kompāniju ballīte šoreiz mūsu istabiņā un gulēt. Un vēl viens mans novērojums: tā kā ir lietus sezona šeit katru dienu ~18:00 sākas negaiss un drīz jau arī paliek tumšs. Tā lūk!


03/07/11

Mostamies 8:55. Rīta duša. Aizeju brokastīs. Dorothea beidzot sataisās, aizeju brokastīs vēlreiz :D Pēc tam mūs sadala 4 grupās pa reģioniem, kur dzīvosim. Tad brīvprātīgie iepazīstina ar tam raksturīgo. Bija ritīgi jauki, ka viena no brīvprātīgajām bija arī viena no skolotājiem, kuri šogad viesojās Latvijā, tāpēc varējām mazliet parunāt, kā viņai gāja tur, kā man iet šeit un kopumā ļoti forši. :) Pēc tam pauzīte, iedzeram kafiju, ieēdam bulciņas un dodamies atpakaļ. Tikšanās ar Taizemes Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kur mums stāsta par dažādām uzvedības normām, māca sasveicināšanos `wai` un dažādas lietas, kas jāievēro, piemēram, ejot garām skolotājiem, jāatceras, ka nekad nedrīkst atrasties augstākā līmenī kā viņš, tāpēc, ja skolotājs sēž uz grīdas (jo taizemieši bieži sēž uz grīdas, arī mēs lielāko daļu nometnes lekciju laika pavadām tieši tur), skolēnam jānometas ceļos un jāpaiet viņam garām uz ceļiem. Skolotāji vispār Taizemē tiek turēti tādā cieņā, kas latviešiem varētu būt ļoooti grūti saprotams. Un visi tie sīkumi, ko mums iemācīja, ir tik interesanti. Te tiešām ir pilnīgi cita pasaule, ar citiem uzskatiem, bet galvenais - viņi visu laiku smaida, tas ir tik uzkrītoši un jauki! :) Pēc 2 aizraujošām stundām dodamies pusdienās, tur šoreiz nestāstīšu, ko ēdu, bet, cik stilīgs galdiņš mums bija. Tātad kopā sēdēja 3 itāļi, 1 francūzis, 2 vācietes, 1 amerikāniete, es un 1 beļģiete - jā, un visi runājam un ir tik stilīgi, ka varu atrasties tik draudzīgā un internacionālā kompānijā, milzīgs nometnes pluss, vienīgais nav iespējams visiem 100+ cilvēkiem vārdus atcerēties. Pēc tam 2 stundas kopā ar brīvprātīgajiem, kuri šeit atšķirībā no AFS Latvijā teiktā ir ļoti jauni, visi kādreiz bijuši programmā uz citu valsti un ļoti aktīvi. Tā nu spēlējām dažādas spēles, dziedājām un vispār man iet ļoti labi, neviena slikta brīža. Pēc tam vakariņas un tikšanās ar skolotājām, kuras māca taju valodu. Viena no viņām tik smieklīgi runāja, tā kā kaut kādu politisku valsts uzrunu teiktu, ritīgi nopietni un emocionāli. Mācījāmies skaitīt un pēc tam dziesmu par ziloņiem. :D Vakarā ar itāļiem atkal iesēdējām, viņi visu laiku dzied un tulko man savas dziesmas, tik smieklīgi - piemēram, par sievieti, kura taisa kafiju no piena, sāls, taureņu spārniem utt. Tad vēl par kaut kādu resnu cilvēku, kur visi, izņemot mani, zināja soļus tai dejai, nu iet jautri, Ephremam būs arī video :D


04/07/11

Nometnē visiem iestājies zināms pagurums, nu, izņemot crazy, crazy amerikānieti Mia, kura no sava pozitīvisma un zinātkāres liekas bišķiņ zem ripām. :D Ceļamies 8:30, brīvprātīgās vēl pieklauvē pie durvīm, pārbauda, vai esam augšā. Tad brokastis, kārtējās spēles un rīta rosme. Tad tiekam sadalīti grupās, mana grupa vispirms iet uz 3 lekcijām par "Do`s & Don`ts", viesģimenēm un skolām. Tad kārtējā pauzīte ar karsto šokolādi un kūciņām, ļoti foršu sarunu ar 2 brīvprātīgajām, kuras pašas bijušas ASV un Itālijā un pēc tam jau sākas ~3h gara nodarbība taju valodā. Citiem jau, protams, interesanti un ļoti labi, ka AFS tieši šogad izdomājis, ka kaut ko tādu vajag (citus gadus nometne ilga tikai 3 dienas), bet man bija +/- ļoooti garlaicīgi, jo Ged jau Latvijā bija paspējusi man to visu iemācīt, pie tam no tās pašas grāmatas. Bet atkārtošana ir zināšanu māte, vai ne? ;) Un ar to valodas mācīšanos vispār būs tik interesanti, nu tā kā maazajiem bērniem, ka jāmācās rakstīt burti un alfabēts. Piemēram, šodien mums rādīja video alfabēta dziesmai ar dziedošu, dejojošu cāli, kurš spēlē elektrisko ģitāru. :D Un vēl pa šīm dienām esmu jau pieradusi, taču vecākās paaudzes tajiem ir tik smieklīgs, taču jauks akcents, runājot angliski. Savā valodā viņi pieraduši `r` aizstāt ar `l`, tāpēc bieži nākas dzirdēt kaut ko tādu kā `lemebel to be considelate, thai people ale vely plotective` utt. Kā arī (nezinu kāpēc) pārsvarā visi viņi saka nevis `ask`, bet `aks`. Bet visu var saprast, ir labi! :D Pēc valodas stundām atkal aktivitātes no brīvprātīgajiem - es nesaprotu, kur viņi visu to spēku ņem, jo man šodien ir uznācis miegainums. Bet pozitīvais šajās dienās ir tas, ka es te kļūstu daudz, daudz pārliecinātāka par savu angļu valodu, varu vārīties ar visiem, visu saprast, pie tam paspēju arī itāļiem visu laiku iemācīt kādu jaunu vārdu. Cerams, pēc gada būšu ne tikai taju, bet arī angļu valodas pavēlniece. :D Vēl, lai jūs būtu pilnīgā lietas kursā, varu pateikt, ka nometnē ir arī viens vientuļnieks, puisis no Ungārijas, kurš visu laiku kaut kur vienītī staigā. Es jau gribētu parunāt, bet savu iespēju palaidu garām, jo, braucot uz viesnīcu no tempļa, sēdējām kopā, bet es izgāzos un aizmigu. :D Nekas, vakariņās ar itāļu draugiem uzaicinājām viņu sēdēt pie mums, bet viņš tāpat pārsvarā klusēja un, kad bija paēdis, pēkšņi pazuda, kaut gan pārējie vēl palikām sēdēt un runāties. Jā, bet uzdevums izpildīts, mēs vismaz mēģinājām. Pēc tam atkal spēles un dziesmas taju valodā, visu laiku mūs cenšās turēt nomodā un aktīvus. Tālāk sekoja laikam jau ierastā pasēdēšana, taču šoreiz itāļi visu laiku centās runāt angliski, jo AFS ir noraizējies par to, ka viņu angļu valoda ir tik slikta, bet skolās viņi tiks ievietoti angļu valodas programmās. Tāpēc rīt viņiem būs pārbaude, lai saprastu, cik laba ir viņu valoda un viņi gribēja trenēties. Skatījāmies TV taju valodā, bija kaut kāda šausmu filma, tik smieklīga. :D Un tagad pulkstens rāda 23:03, pienācis naktsmiera laiks, Dorothea ir dušā un es dzirdu, kā viņa dzied dziesmu par ziloņiem. Jāā, tā mums iet, arlabunakti! :)


05/07/11

Kā jau pierasts ceļamies agri, sākām pēdējo pilno nometnes dienu, jo jau rīt tiksimies ar ģimenēm. Sākumā 3h ilga taju valodas nodarbība, skolotāja centās mūs sagatavot runai, kas būs kādā no pirmajām dienām jāsaka visas skolas priekšā (jā, jārunā taju valodā ~2500 skolēnu un arī skolotāju priekšā). Viņiem, protams, nāksies samierināties tikai ar manu vārdu, vecumu, valsti, no kurienes nāku, tekstu, ka priecājos ar viņiem iepazīties un to, ka pavadīšu šeit 1 gadu. Nu jā un arī sasveicināšanās (sa-wad-dee ka). Tad pusdienas ar ļoti foršu meiteni no Beļģijas. Pēc tam lekcijas par puišu-meiteņu attiecībām, veselību un higiēnu un dažādām lietām, kas varētu radīt kultūršoku vai kādas problēmas. Neko ļooti jaunu atkal neuzzināju, tāpēc visu laiku tāda miegaina staigāju apkārt. Šeit kaut ko pierakstīt arī sāk apnikt. :D Nē, taču, būs labi, take it easy! ;) Pēc tam kārtējās aktivitātes. Bet šoriez bija tiiiiiik labs!! Spēlējām `9.c sēšanās spēli` (tie, kam vajag, sapratīs). Un pēc tam Pii Aam (galvenais no brīvprātīgajiem) tik foršu runu teica, daudzi arī raudāja, tad mums ļāva vēl pašiem izteikties, kā gāja šajās dienās. Un tās sajūtas bija jau tādas it kā gads būtu pagājis un no visiem tiem draugiem jāatvadās, crazy, bet jauki. :) Tad mums deva laiku izpausties un paust visu savu mīlestību savai lielajai AFS ģimenei un jāāā, Dorothea raudāja un teica, ka esmu labākā istabas biedrene, bet es varu teikt, ka man ar viņu arī tiešām paveicies. :) Visi šeit ir tik draudzīgi un šis vakars tiešām kaut kāds īpašs. Pēc tam gāju pajautāt citai no AFS personāla, kas un kā notiek ar manu vīzu, vai ir kāds progress. Tad viņa tur sāka visiem zvanīt utt., katrā ziņā pagaidām esmu bez dokumentiem, vīzas, tā kā varbūt tiekamies jau pēc nedēļas. :D Nē, visu viņi nokārtos, tikai jāpagaida. ;) Pēc visa tā eju ārā, kur pretī ir milzīgā itāļu grupa, visi dzied un vispār viņi ir tik jauki! :) Ā jā, un tad mums paziņoja, ka rīt katrai valstij esot jāsagatavo priekšnesums talantu šovam - labi jau, ka esmu vienīgā no Latvijas! :D Tā nu itālietes teica, ka glābšot mani, bet principā nevienam nekas nav padomā, dzīvosim redzēsim, rītdiena rādīs, kas jādara :D Pēc daudzajām bildēm, protams, aicinājumiem facebookā gājām uz istabu, atkal sakārtoju koferi. Tad līdz ~1:30 ar Dorothea sēdējām istabā, runājāmies. Es tā jūtu, ka pēc Taizemes būs jāsāk plānot brauciens uz Turīnu! :) Pēc tam gulēt, jo jāgaida rītdiena ar jauniem piedzīvojumiem! Koop kun ka! Paldies (par uzmanību, mazie)! :*


06/07/11

Šorīt piecelties nemaz nebija grūti, jo lieli notikumi priekšā. Tagad pa īstam sāksies tas gads - āāā, excited! No rīta uztaisījām dāvanu Mia (tai mazliet trakajai meitenei no ASV, par kuru runā visa nometne), jo viņai šodien dzimpo. Pēc tam bija no darbība, kur izvērtējām šajā nedēļā paveikto. Pa to laiku daži jau paspēja satikt savas ģimenes, bet es vēl taupos vēlākam. :D Tad apsveicām Mia, viņa, protams, bija ļooooti priecīga un sajūta tāda, kā būtu kaut kādu ļoti labu darbu izdarījusi :D Pēc tam bija brīvais laiks, ja nu kāds vēl nebūtu sakrāmējis koferi. Pa to laiku skolēni no Latīņamerikas valstīm mums mācīja salsu dejot, tik pozitīvi :)

Tālāk mūs sadalīja pa grupām, atkarībā no tā, kurš ir mūsu hosting centre. Kā jau ar mani bieži gadās - tiku izcelta, varēju atkal justies īpaša, jo mani aizmirsa ielikt sarakstā. :D Bet nekas, to ātri nokārtoju un tad jau sākās mūsu sagaidīšanas ceremonija. Nu tik jauki, visas mūsu kontaktpersonas uztaisīja tādus milzīgus vārtus, ar rozēm un tik mīļi. Pēc tam katru pa vienam sauca priekšā, mums kaklā uzlika orhideju virtenes (mammai patiktu) un tikāmies ar savu kontaktpersonu. Man tika vīriņš vārdā Mod, ļoti jauks, smaidīgs, manā skolā mācot angļu valodu, taču man šķiet, ka es angliski saprotu labāk kā viņš. :D

Pēc tam beidzot ieraudzīju savu ģimenīti - māsa ir mazāka nekā izskatījās, mamma, tētis, brālis tieši tādi kā domāju, vēl tur bija māsas labākā draudzene un mazais suņuks, kuram ļoti patīk visu laiku man kost. :D Ģimene ir ļooooti jauka, visu laiku smaida, tiešām, tikai problēma tā, ka viņi man sagādāja mega pārsteigumu, jo angliski runā tikai māsa :D Bet jeb kurā gadījumā viņi ir superīgi. Āāā, man uzdāvināja milzīgu lāci, kā sagaidīšanas dāvanu, tik mīļi :) Tad atbraucām mājās, noliku mantas un braucām uz Bangkoku paēst.

Zinājāt, ka garneles var izmantot, lai pagatavotu perfektu saldo ēdienu? Vienkārši ideāls! Un jā, te jau sāku just, ka nometne tiešām bija noderīga, jo savādāk nebūtu gatava tam, cik viņi ir devīgi. Piemēram, mēs katrs pasūtījām savu ēdienu un tad visi deva viens otram nogaršot. Es nezinu, Latvijā tā nenotiek. :D Jā, un vēl tajiem ir raksturīgi, ka viņi nuu izklaidējās, pavada brīvo laiku lielveikalā. Tagad es saprotu, kāpēc. Tas, kur bijām mēs, skaistuma ziņā īpaši neatpalika no kaut kādas Vecrīgas (protams, tas nebija līdzīgi), jo visur bija kaut kādas skulptūras, strūklakas, zaļās zonas. Un vispār tas veikals nebija kā veikals, drīzāk tiešām kā pilsēta, jo staigājām pa dažādām ielām, virs galvas bija zilas debesis un viss tiešām skaisti izdomāts, tur var labi atpūsties. 5dien ar viesmāsu un viņas draudzeni laikam iesim uz kino un tāpat atkal pačillot pa veikalu. ;) Pēc tam baucām mājās, pēkšņi māsai zvana un piedāvā biļetes uz Taizemes labākās rokgrupas koncertu. Protams, ka es piekritu braukt! Viņi esot superīgi, visiem patīk un būšot labi. Bet tas kaut kad nākammēnes. Atpakaļceļā nobraucām gar manu skolu - tiešām milzīga! :o Un atgriezāmies mājās. Pēc kārtējās lieliskās dušiņas (jo ārā šajā laikā, kad it kā jau iestājusies nakts, bija +34 grādi) uzdāvināju ģimenei savas dāvaniņas no Latvijas, viņiem ļoti patika, vai vismaz viņi ļoti labi māk izlikties. :D Pēc tam man parādīja, kā darbojas televizors, gaisa kondicionieris, kafijas automāts un tādus sīkumus. Ā, vispār dzīvoju 2stāvīgā mājā, zaļā krāsā, te ir daudz istabas, par kurām vēl neko nezinu. Manai istabai ir balkons un te ir milzīga divguļamā gulta, tā kā es te bišķiņ priecājos. Jā, tagad plāns iet gulēt un tad jau redzēs, ko rītdiena nesīs, jo ar to sazināšanos būs baaaigi grūti. Bet ne tak, es zinu, ka es varu! Čauuu :*