Laosa un otrās nedēļas beigas.

10/07/11 tā vakarā ap 5iem sākās mans ceļojums pēc vīzas uz Laosu. Vispirms satiku savu ceļa biedru no AFS biroja, kura nickname ir P`Friend. Tātad man tiešām bija laba, draudzīga kompānija. Ieradāmies autoostā, taču izrādījās, ka esam nokavējuši 1. klases VIP busu, tāpēc brauksim ar 2. klases. Varu pateikt, ka busam nebija ne vainas, pat ēst deva, tikai kaut kas man aiz muguras nenormāli klepoja, nu tā patiešām baisi, tā kā pēdējā stundiņa būtu klāt. Tad vēl pa nakti sākās lietus, kaut kā viņš iekļuva autobusā un samērcēja fotosomu, fotoaparātam gan viss kārtībā, bet tāpat stulbi. Ā, piemirsu sacīt, ka autobusa apkalpē bija vismaz 2 transvestīti (vairāk neredzēju, jo iesēdos un gandrīz uzreiz aizmigu). Pēc ļoti nogurdinošā brauciena ap 4:00 no rīta ieradāmies autoostā pie Laosas robežas, kur mums līdz 8:00 bija jāgaida šoferis, kurš mūs tālāk aizvedīs uz Laosu. Tātad aiz garlaicības gājām pastaigāt pa nakts tirgu, kas man šoreiz ļoooti nepatika, jo gaļas stendi smirdēja vienkārši drausmīgi, taču P`Friend vismaz nopirka sev kreklu par 35BHT ~ 0.53Ls. Kamēr gaidījām, novērojām vēl smieklīgi uzbāzīgos tuktuk šoferīšus, kuri visu rītu skrēja pie autobusiem, kā kāds jauns ieradās autoostā. :D Bet vispār bijām nokļuvuši pilnīgi noteikti neglītajā Taizemes daļā, jo cilvēki, ko redzēju salīdzinoši mazajā autoostā bija drausmīgi - viens pilnīgi ķerts vīriņš ar gariem kāju nagiem un šķidru bārdu, kur nevarēja saprast, uz kurieni viņš skatās, tāpat arī vīrietis ar kaut kādu drausmīgu slimību, ka visi kauli kaut kā jocīgi izliekti un vēl jau bija arī dažādi punduri. Katrā ziņā tas nebija skaistākais rīts. Bet nu viņi jau neko ļaunu nedarīja, tāpēc nebija iemesla panikai. Jā, autoostā pirmo reizi sastapos arī ar tradicionālo taju tualeti. Un, kamēr biju tur, palaidu garām, kā visi klausās himnu, tikai dzirdēju to pa gabalu. Pēc tam ar P`Friend gājām paēst brokastis, šī daļa man patīk. Tā bija tik jauka vieta, ēstuve principā bija puse no īpašnieku/pavāru/viesmīļu dzīvojamās istabas. Un tur pasniedza perfektas nūdeles! Tālāk gājām uzņemt man bildes priekš vīzas, kas, protams, bija drausmīgi, ņemot vērā īsti negulēto nakti, dušas iztrūkumu un to, ka izskatījos pēc nikna, sasvīduša puisīša. :D Kad to izdarījām, tad beidzot klāt bija arī busiņš ar ļoti jauku, smaidošu taju/laosiešu šoferi, kurš mūs nogādāja Taizemes imigrācijas dienestā Laosā (vēl aizvien nesaprotu, kāpēc tas nav Taizemē). Starp citu, ierodoties Laosā sajūta gandrīz kā mājās - no lielā karstuma ne miņas un mašīnām stūre arī pareizajā pusē. :D Lai vai kā, ceļojuma mērķis bija vīza, tāpēc nācās 3 stundas sēdēt un gaidīt rindā, lai viņai pieteiktos. Tur vispār interesanti gāja, jo ieradāmies pie tā Imigrācijas dienesta, kur mūs sagaidīja kaut kādi 3 vīriņi, kas sēdēja ārā, pie plastmasas galdiem un aizpildīja manu veidlapu - kaut kas jau tur nelikās tīrs, jau padomāju, ka dabūšu kaut kādu pagrīdes vīzu. Tāpēc, kad iegājām iekšā, lai sāktu gaidīt rindā, sākām visu pārbaudīt, nekas drausmīgs jau nebija, bet pāris vietas kļūdainas vai neprecīzas, tāpēc labāk pati ar savu roku visu uzrakstīju vēlreiz. Gaidot rindā, pēc garā brauciena sanāca pāris reizes atlūzt, bet tad beidzot atdevu papīrus un līdz nākamajai dienai biju brīva. Pēc tam paēdām pusdienas vietā, kur nez kāpēc mazliet smirdēja pēc atejas, taču ēdiens bija gards, vienīgais tik ass, ka normāli apdedzināju muti. Tad ar P`Friend izdomājām, ka sightseeing atstāsim uz vēlāku laiku, jo noteikti vajag pagulēt. Tas tiešām bija ideāls plāns, tik laba diendusa sen nebija bijusi. Tad vakarā ap 19:00 gājām vakariņās un pēc pikantajām pusdienām man mazliet sāpēja vēders, tāpēc vakariņā PICA!! :) Pagaršoju arī lipīgos rīsus, kas tik raksturīgi Taizemes ziemeļu daļai un Laosai, taču parastie labāki :D Pēc tam ar P`Friend vienkārši staigājam pa pilsētu, tā laikam arī viņam bija pirmā reize tur, tāpēc visu laiku kaut ko nevarējām atrast. Pilsētu laikam sauca Vang Vieng, taču tā katrā ziņā bija ļoti maza un nekas ievērības cienīgs tur nebija. Vienīgais bija ļoti stilīgas ēstuves uz trotuāriem, kur principā uz zemes nolikti matrači un tādi zemi galdi un vidū kaut kāds cepamais aparāts. Bet nākamajā dienā braucot pa to ielu no tā visa ne miņas. Tad vēl redzēju ielasmeitu, šī jau ar skatieniem bija nopētījusi manu ceļabiedru, bet tad laikam pamanīja mani un saprata, ka nebūs aršana. Bet šitajā pasaules malā vispār baigi grūti saprast, jo varbūt tas arī bija transvestīts. Grūti uzķert to atšķirību starp geju un ladyboy un starp ladyboy un transvestītu. :D Tad atgriezāmies mūsu naktsmītnē un ap 22:00 gāju gulēt. No rīta istabā mani pārsteidza pāris kukaiņi, taču ātri tiku ar viņiem galā. Brokastis arī bija pilnīgi mistiskā vietā un es ļoti izgāzos, jo nemācēju normāli ēst ar irbulīšiem. Un brokastīs deva dzert ūdeni ar tēju, taču tā tēja tur bija tikai krāsai :D Pēc tam atkal satiekam mūsu šoferi, busiņā P`Friend stāsta, ka pēc vakardienas pastaigas viņam esot kājā bijuši krampji - man jau šķiet, ka tik daudz nestaigājām, bet varētu būt, ka viņš kā taizemietis nav pieradis, jo viņi pārsvarā sēž telpās pie saviem kondicionieriem. :D Tad mūs vadāja apkārt pa dažādām vietām, jo imigrācijas dienestu ver vaļā tikai 13:00.


Tā nu bijām kaut kādā templī, protams, visnepiemērotākajā brīdī, jo es ar saviem šortiem, iešļūcenēm un maiciņu galīgi nebiju gatavojusies vērot budas, bet te par laimi tas nebija tik svarīgi kā Grand Palace. Nākamajā apskates punktā bija ļoti daudz stilīgi vīriņi ar printeriem kaklā, jo viņi piedāvāja uz vietas taisīt fotogrāfijas. :D Tad ātri vēl iekodām pusdienas ļoti skaistā vietā pie Mekongas, vienīgais mīnuss, ka kokosrieksti krita uz galvas. Nu labi, uz jumta, taču troksnis tāpat liels. :D

Un beidzot bija pienācis laiks, kad varēju dabūt savu vīzu - ja jūs zinātu, cik tā ir laba sajūta! :) Un tagad arī varējām braukt atpakaļ uz Taizemi, kur, teikšu godīgi, man patīk labāk. ;) Atkal bija jāgaida autobuss garajam braucienam uz Bangkoku, tāpēc paēdām vakariņas Mekongas otrā krastā - ēdu kaut kādu raksturīgo ēdienu Naam Nuang un springrolls (šeit speciāli atkāpe Līžai - springrolls dziesmu svētkos @wokitoki man garšoja labāk :D). Tad sekoja mans pirmais brauciens ar tuktuk - nesaprotu, kāpēc viņi tik populāri tūristu vidū, ne tur ērti ne kā, ar taxi par to pašu naudu lielāks komforts :p Bet nu nokļuvām autoostā, tur šoreiz paspējām uz 1. klases autobusu, taču jāsaka, ka barošana labāka bija 2. klases busā, jo šitajā deva kaut ko ar kaut ko gaļīgu vidū. :D Tad nu beidzot ap 4:00 ierados Bangkokā, vecāki jau bija pakaļ, ap 5:00 biju mājās un viesmamma ļāva man vēl noslinkot un šodien neiet uz skolu, lai izguļos pēc brauciena.

Tā nu šodien es mazgāju zobus un jau kārtējo reizi domāju par to, vai man kaimiņos gadījumā nedzīvo vācieši, jo skaidri nevarēja saprast, bet likās, ka dzirdu pazīstamu valodu. Šodien uzprasīju viesmāsai, viņa teica, ka jā. Tātad varbūt kaut kad ar viņiem arī iepazīšos. :) Un vēl es tā padomāju.. Kāda ir iespēja, ka es neuzbarošos, ja mēs te katru dienu dzeram visādus saldējuma kokteiļus utt.? Būtu jāsāk taisīt presītes, taču istabā par maz vieta manam uzbarotajam ķermenim :D Vēl šodien biju līdzi māsai uz ģitāras nodabību un tas beidzās ar to, ka sākot ar šo vai nākamo sestdienu es apmeklēšu bungu nodarbības, nezinu gan kā man tur ies, jo mācīs jau droši vien taju valodā, bet tāpat prieks. :) Rīt nopirkšu vārdnīcu, lai varu ātrāk sākt mācīties visādus vārdus un sarunāties un rīt arī sākšu iet skolā. Tātad es tiešām sāku te tā kārtīgi iedzīvoties un īstenībā ir pagājušas 2 nedēļas, kas ir puse no mēneša un mēnesis ir ļoti daudz, tāpēc šķiet, ka gads tiešām paskries!

Arlabunakti!