Kaupansa.

Oou, kas par dieniņu! Jāsāk iet skolā, tāpēc no rīta skaisti saģērbos savā uniformā un devāmies ceļā. Vai nu es biju par lēnu taisījusies vai kā, bet brokastīm īsti nebija laika, tāpēc paķērām tostermaizes un desiņas 7Eleven veikalā un, protams, es jau paspēju izgāzties un aplieties ar sulu. Bet viesmamma ātri reaģēja ar mitrajām salvetēm un līdz skolai jau viss bija izžuvis un tīrs. ;)

Skolā mani pilnīgi noteikti pārsteidza ar to, ka šodien ir Kaupansa svētki, kas iezīmē 3 mēnešu atturības periodu no alkohola un vispār budistiem kaut kādu atturību. :D Un tas, lūk, nozīmēja, ka man šodien - pirmajā skolas dienā - ir jāvelk taju tautastērps un jāpiedalās. Un, protams, ka man nebija fotoaparāts līdzi uz `vienkāršu skolas dienu`, tāpēc jums, mani fotoatkarīgie draugi, būs vien jāpaciešas, kamēr no citiem dabūšu bildes. Lai vai kā, skolā paspēju iepazīties ar miljons cilvēkiem, taču vārdus atceros diemžēl tikai kādiem maksimums 10. Taču paspēju iepazīties ar skolēniem, kuri apmeklē taju mūzikas stundas, un iepazīstoties viņi ļoti gribēja, lai es parādu kā dejo karsējmeitene no Latvijas. :D Bija samērā dīvaini dejot skolas uniformā, bet, ja jau publika pieprasa.. :D Pēc tam satiku ķīniešu valodas skolotāju, ļoti jaunu, stilīgu, kura kā izrādās man pasniegs kaut ko līdzīgu angļu valodas privātstundām, jo viņa ļoti labi runā angliski, tāpēc mēs vairākas reizes nedēļā tiksimies tieši, lai trenētos runāt. Un tas, manuprāt, ir ļoti ideāli, jo nav šaubu, ka, atgriežoties LV, noderēs eksāmenā. Pēc tam satiku skolotāju, kura man mācīs taju dejas. Viņa arī mani ieģērba tradicionālajā tērpā, taču vēl tur bija tik daudz mīļu, izpalīdzīgu, rūķa auguma palīgu, ka nevaru nepalielīties, piemēram, ar mazo Nong Mai, kura iet 8. klasē, taču uzlika man tādu grimu, ka es vienkārši brīnos, kur viņa to iemācījās, jo es tā nemāku, bet viņai pie tam taču ir aizliegts krāsoties uz skolu. Jā, tā bija ļoti jauka meitenīte, viņa bez visiem `suuai!` (skaista) un `na lak!` (mīlīga), ko neskaitāmas reizes dzirdēju šodien, paspēja pateikt arī, ka viņa manu mīl.

Taji vispār ļoti mīloši, vēl viena cita angļu valodas skolotāja, kura arī būs viena no manām neskaitāmajām kontaktpersonām arī teica, ka esmu ļoti `suuai` un, ka viņa mani mīl. :D Tālāk, kad biju ieģērbta tērpā, kurā nenormāli grūti pastaigāt, jo var paiet tikai ar miniatūriem solīšiem un tipināt, iepazinos ar meitenēm, kuras dejo taju dejas.

Tur man uzreiz uzradās divas draudzenes Pim un Dia, kuras arī visu dienu mani pieskatīja, lai nepazūdu :D Un vispār tik smieklīgi, Dia prasa, vai viņa ir skaista, es saku, ka jā un tad viņai ir tāds neizsakāmais prieks un sajūsma. Protams, arī šajā laikā paspēju ar miljons cilvēkiem sabildēties, dzirdēt `suuai` un `na lak`, tātad šodien nekāda mācīšanās nebija.


Pie tam man tā pirmā skolas diena iekrita interesantā brīdī, jo tā kā budistiem sākas tas gavēnis vai kas nu tas ir, tad tagad ir 4 brīvdienas līdz nākamajai reizei skolā. Jā, nu un tad beidzot ap plkst. 11:00 devāmies uz templi, lai piedalītos sveču ceremonijā. Tur gājām gājienā, es biju goda vietā, uzreiz aiz skolas nosaukuma zīmes nesēja un nesu rokās lielo sveci.

Ieejot templī, mēs kādas 5 reizes apgājām apkārt visai iekšējai teritorijai apkārt, skolas orķestris spēlēja, dejotājas dejoja un bija skaisti.

Tad apsēdāmies, jo bija jāgaida arī cilvēki no citām skolām, lai klausītos mūku ceremonijā. Tur bija neiedomājami karsts, it īpaši līdz potītēm garajos svārkos. Un te atkal izpaudās ļoti atsaucīgie skolas biedri, kuri man īpaši sarūpēja ventilatoru un nolika blakus, es jau tagad arī viņus mīlu ;D

Ai, šodien notika tik daudz, kas, ka grūti atstāstīt sakarīgā secībā, bet centieties saprast. Tātad vēl varu pateikt, ka taju dejotājas visas ļoti grib baltu ādu un cītīgi pūderējās, kamēr es sapņoju par tādu brūnumu kā viņām. (Atkāpe no tēmas - man jau tagad ir trīskāršs gatera iedegums no T-krekla, kleitas un topiņa, tā kā bail pat iedomāties, kāda atbraukšu atpakaļ maijā.) Turpinot par sveču ceremoniju - tiešām skaisti, un tur bija tik jauks vecs mūks, kurš dziedot tās mantras izskatījās, ka aizmigs, taču pēc tam viņš izrādījās galvenais, jo, kad ceremonija beidzās, visi gāja viņam garām, kur viņš mūs apšļakstīja ar ūdeni, droši vien kaut kādu svēto un veiksmīgo - man patika. Man vispār tā budisma lieta patīk, piemēram, vēl es šodien dabūju tādu auduma strēmelīti no mūka apģērba vai vismaz tāda materiāla un tādas pašas krāsas, ko arī varu apsiet ap roku vai piesiet pie atslēgām veiksmei. Tad vēl skolēni, kuri mācās vācu valodas programmā (tajā pašā, kurā būšu es), visu laiku centās ar mani runāt vāciski un to bija vēl 10x grūtāk saprast nekā viņu angļu valodu. Piemēram, šodien atskanēja jautājums `Bist du Buddha?`. Uz ko, protams, atbildēju, ka nē, jo, pat ja es būtu budiste, es neesmu Buda. :D Tad atgriezāmies skolā, tiku atpakaļ savā uniformā, atvadījos no miljons draugiem un Pim un Dia teica, ka es skolā esot kā superzvaigzne. :D

Bet šodien tā arī bija, jo sajūta ir tāda, ka man būtu jābūt bildēm ar visiem pāri par 2000 skolēniem. :D Tad satiku mazo māsu, par kuru man arī liels prieks, jo viņam grib doties kādā apmaiņas programmā, tāpēc visu laiku pilda kaut kādus papīrus. Kad jau domāju, ka braucam mājās, jo biju nogurusi pēc tik nepārspējamas pirmās skolas dienas, izrādījās, ka izmetīsim mazu loku un apskatīsimies, kur māsa mācās spēlēt taju mūzikas instrumentu, tādu ar gongiem, nezinu, kā sauc. Tajā vietā ieraudzīju vienu tādu mazo talanu, puisītim noteikti nebija pat 10 gadi, bet to ksilofonam līdzīgo instrumentu viņš pārvaldīja perfekti, mazās rociņas kustējās tik ātri, ka es pat īsti nepaspēju izsekot. Un tad iepazinos ar māsas skolotāju, kas beidzās ar to, ka rīt man jāatgriežās un jāturpina šodien iesāktais un jāmācās tālāk. Un tas jau atkal ir samērā lieliski, jo pēc tam no māsas uzzināju, ka viņa ir kaut kādas balvas divkārtēja 1. vietas ieguvēja Taizemē, tātad labākā. ;) Vispār šodiena ir pārāk laba, lai to visu aprakstītu un es noteikti esmu aizmirsusi miljons lietas, taču vaigi man sāp no smaidīšanas, tātad viss izdodas! :)