Hostelī Ziemassvētku svinēšana paredzēta tikai rīt, kas mums latviešiem nav īsti pa prātam. Tādēļ visi pieci un vēl zviedrs Karls aizgājām paēst “svētku pusdienas” Burger Fuel. Bija garšīgi, bet, lai nebūtu tā, ka Ziemassvētku mielasts mums sastāv tikai no burgeriem, tad vakarā sarīkojām arī pasēdēšanu ar pašceptām siera standziņām un piena ķīsēli.
Virtuvē uz galda atradās arī maza mākslīgā eglīte, pie kuras nolikām dāvaniņas, pie kurām tikām pēc pāris kopīgi noskaitītiem dzejolīšiem.
Vakars izvērtās ļoti jauks, hostelī valdīja liela rosība, jo izrādās, ka 24. decembrī Ziemassvētkus svin arī Vācijā, Itālijā, Zviedrijā, Francijā, Argentīnā utt. Īsāk sakot – visur, izņemot angliski runājošajās valstīs. Visi gatavoja svētku gardumus un dalījās ar pārējiem, tādā veidā parūpējoties, lai vakara beigās mēs justos tikpat pārēdušies kā kārtīgos svētkos mājās.
25/12/16
No rīta visi čakli piecēlāmies, lai sazvanītos ar mājām un visus apsveiktu. Acis gandrīz iztecēja, skatoties uz galdu, kas pārpildīts ar mājas labumiem. Taču mums šajā saulainajā un siltajā dienā paredzētas kopīgas svinības hostelī. Visiem hosteļa iemītniekiem tika palūgts pagatavot kādu ēdienu, lai pēc tam vakarā kopīgi izveidotu lielo svētku mielastu. Tieši tādēļ arī šodien virtuve bija visapdzīvotākā vieta hostelī. Tajā pašā laikā pagalmā jau dienas vidū tika attaisīta Kīta sagādātā alus muca. Ziemassvētki šeit ar katru brīdi vairāk atgādināja mūsu pašu Jāņu svinēšanu.
Lielās vakariņas tika atklātas ar pašapdāvināšanos, kurai šoreiz bija mazliet citādi noteikumi. Kīts sauca cilvēkus pēc kārtas izvēlēties dāvanas, taču katram bija iespēja samainīt savu dāvanu pret kādu no tām, kuru izvēlējušies divi iepriekšējie cilvēki. Kīts tādā veidā esot gribējis piešaut asumiņu dāvināšanas spēlei :D
Svētku galds mums sanāca ļoti bagāts, nogaršojām tik daudz dažādu ēdienu un desertu no daudzām pasaules valstīm. Jau otro dienu tā pārēdāmies, ka brīnumainā kārtā patiešām parādījās maza svētku sajūta.
Vakars pagāja mierīgā gaisotnē, jo visi jau bija nosvinējušies vakar, tādēļ visus pamodināt uzņēmās argentīnietis Nahuel. Viņš ir profesionāls burvju mākslinieks, kurš 3 gadus pavadījis skolā, kur viņš apguvis daudzus trikus. Mēs jau viņa mākslu bijām redzējuši dažos iepriekšējo sestdienu vakaros, taču viņš katru reizi izdomā kaut ko jaunu, tādēļ nezūd interese skatīties. Puisim ir ļoti veiklas rokas, viņa kāršu trikiem nav iespējams izsekot līdzi. Nahuel teica, ka uz Jauno Gadu sagatavos vēl jaunus trikus, nevaru sagaidīt!
26/12/16
Trešo no savām oficiālajām brīvdienām mēs ar Valteru izmantosim, aizbraucot uz Taupo. Jau iepriekš no hosteļa īpašnieka Kīta sarunājām aizņemties vienu kajaku, jo Taupo ir ne tikai pilsēta, bet arī Jaunzēlandes lielākais ezers.
Rīts Napierā bija neparasti mākoņains, taču Taupo mūs sagaidīja ar siltu saulīti. Mūsu pirmais apskates objekts ir Maori Rock Carvings – 14 metrus augsta klintī izkalta maoru senča Ngatoroirangi seja, kas šeit izveidota 1980. gadā. Pie šīs klints var nokļūt tikai pa ūdeni, tādēļ cēlām nost no mašīnas kajaku un nesām to uz ezeru. Taupo ezers izveidojies sena vulkāna krāterī, ūdens tajā ir auksts, kristāldzidrs un neaprakstāmi skaistā zilā tonī. Atbraucot uz šejieni ar savu kajaku, ietaupījām vismaz 60 dolārus, ko citādi būtu samaksājuši par tūristu ekskursiju. Pie tam mēs ar mašīnu piebraucām tik tuvu, ka līdz pašam grebumam aizairējāmies nepilnās 20 minūtēs, nevis 2-3 stundās, ko piedāvā tūrisma firmas. Bijām ļoti apmierināti, klintī izgrebtā seja bija ļoti iespaidīga.
Tālāk braucām uz vietu, ko sauc par Spa Thermal Park. Šeit Jaunzēlandes garākajā upē Waikato ietek karstais avots, kurā var plunčāties bez maksas. Ūdenī bija ļoti daudz cilvēku, jo visi izmantoja svētku brīvdienas, tādēļ mēs ar Valteru izlēmām šo aktivitāti izlaist. Esam jau izlutināti no iepriekšējām reizēm Rotorua un Kaweka kalnos, kad karstajos avotos bijām gandrīz vieni paši.
Taču priecājāmies, ka apskatījām Waikato upi, jo arī tajā bija dzidrs, caurspīdīgs ūdens, kas atšķirībā no Taupo ezera bija koši smaragdzaļā krāsā.
Nākamais apskates punkts – Huka Falls. Arī šī vieta šodien bija pārpildīta ar tūristiem, taču ar otro reizi mums izdevās atrast stāvvietu mašīnai, tādēļ neatmetām ar roku un gājām skatīties ūdenskritumu. Huka Falls ir izveidojies uz tās pašas Waikato upes, kura parasti ir ap 100 metrus plata, taču šeit plūst starp vulkāniskām klintīm 20 metru platumā, izveidojot varenas krāces ar ūdenskritumu galā. Jāsaka gan, ka es biju gaidījusi ko iespaidīgāku, taču pie vainas, manuprāt, bija neveiksmīgi izveidotie skatu laukumi. Pirmkārt, tilts, kas veda pāri Huka Falls krāčainajai daļai, bija uzbūvēts tieši pa vidu krācēm, tādējādi to pilno garumu nebija iespējams novērtēt. Otrkārt, arī pārējie skatu punkti, kas paredzēti, lai apskatītu pašu ūdenskritumu, aizgriezās tā, ka varenās krāces nemaz nebija redzamas.
Šeit daudz laiku nepavadījām, jo gribējām bēgt prom no ļaužu masām.
Uz kurieni devāmies? Paēst pusdienas McDonald’s, jo tā šeit ir vieta, kas iekļauta visos tūrisma bukletos. Taupo McDonald’s ir īpašs, jo daļa no galdiņiem ierīkota vecā lidmašīnā.
Ar to arī mūsu plāni Taupo bija izsmelti.
Braucot atpakaļ uz Napier, piestājām pie Waipunga Falls. Skatu punkts uz šo ūdenskritumu atradās šosejas malā, tādēļ necerēju, ka ieraudzīšu kaut ko tik skaistu. Waipunga ūdenskritums bija augsts, skaists, varens un ieskauts zaļos mežos. Šis negaidīti kļuva par skaistāko ūdenskritumu, kādu līdz šim Jaunzēlandē esmu redzējusi.
Tagad laiks pāris faktiem par Jaunzēlandi, kas nav saistīti ar šo izbraukumu, bet vienkārši iešāvās man prātā.
1. Šeit ir ļoti daudz gulbju, un tie visi ir melni. Kas Latvijā retums, tas šeit ir norma. Un otrādi, jo šo četru mēnešu laikā neesmu redzējusi nevienu baltu gulbi. Lūk, tā daba izdomājusi atšķirt ziemeļu puslodi no dienvidu puslodes.
2. Jaunzēlandes izslavētā skaistā daba strauji tiek postīta, un šeit es pastāstīšu vismaz dažus veidus, kā tas notiek:
• masīva mežu izciršana. Izbraucot mazliet ārā no pilsētas, piemēram, uz Taupo pusi, aiz katra otrā līkuma redzams kāds paugurs, kurš ir pilnīgi noslaucīts no kokiem. Pie tam uz zemes tiek atstāta kaudze ar zariem, milzīgi celmi un liela netīrība, jo, protams, no kalniem kokmateriālus izvest ir sarežģītāk. Lai gan meži tiek izcirsti, to vietā tiek stādīti jauni, kas it kā būtu labi. Taču, paskatoties uz lielāko daļu kalnu un pauguru, ir skaidrs, ka šeit vairs nav ne kripatiņas no dabīgajiem mežiem. Jaunzēlandei raksturīgi lieli krūmi, papardes, dažādi koki, taču tagad lielākā daļa mežu sastāv no vienāda garuma ātri augošajām priedēm.
• lopkopība un zemkopība Hawke’s Bay reģionā. Par šo vairāk man pastāstīja viena no mūsu jaunzēlandiešu kolēģēm vīnogu laukos – Greisija. Mēs jau iepriekš bijām ievērojuši, ka visi zaļie pakalni, kuros šeit ganās aitas un govis, ir ieguvuši trepjveida formu. Mēs izdomājām, ka tas ir tāpēc, ka lopiņi negrib stāvēt slīpumā, tādēļ nostājas vienā vietā uz kalna un tad iet tam apkārt pa taisnu līniju. Šķita loģiski. Taču Greisija izstāstīja, ka, kad Hawke’s Bay sāka attīstīties lauksaimniecība, cilvēki gribēja savu zemi izmantot pēc iespējas ātrāk, tādēļ nevis izcirta, bet vienkārši nodedzināja visus mežus. Līdz ar to zemē palika koku sakņu sistēma, kas tagad ir satrunējusi, radot mazus zemes noslīdējumus, kas arī veido šos pakāpienus. (Foto no interneta resursursiem, lai parādītu, ko es domāju, runājot par trepjveida pakalniem)
• ūdens piesārņojums. Greisijai ir 23 gadi, no kuriem viņa pēdējos ir pavadījusi Austrālijā un Amerikā. Tagad , atbraucot atpakaļ uz Jaunzēlandi, viņa jau ievēro, kā izmainījušās upes kopš viņas bērnības. Kur agrāk bija dzidrs un zils ūdens, tagad tas jau kļuvis necaurspīdīgāks un pelēkāks. Pie vainas, protams, visi pesticīdi, herbicīdi un pārējie līdzekļi, kurus šeit lieto uz katra stūra, arī vīna laukos, kur mēs strādājam. Vēl vainojami ir arī lopkopības likumi, kas paredz, ka Jaunzēlandē ir tik auglīga zeme, ka šeit mazākā platībā iespējams turēt vairāk lopus, kā, piemēram, ASV. Īsumā - vairāk lopu, vairāk izkārnījumu, vairāk metāna gaisā, lielāka globālā sasilšana un, protams, netīrāks ūdens. Arī mūsu priekšnieks Deils visu laiku saka, ka šogad izteikti redzams kā visas sezonas ir nobīdījušās aptuveni mēnesi uz priekšu nekā tām būtu normāli jābūt. Un šī vasara jau tagad ir fiksēta kā karstākā valsts vēsturē.
Jau iepriekš rakstīju, ka Jaunzēlandē ir jūtama tās ilgā nošķirtība no pārējās pasaules. Tāpēc tagad jaunzēlandieši mēģina lēkt pakaļ visām pārējām pasaules valstīm, ielauzties piensaimniecības, vīna ražošanas un citās nozarēs, nemaz nemācoties no kļūdām, ko pārējā pasaule jau pieļāvusi un tagad plāno, kā saglābt.
28/12/16
Brīvdienas beigušās, esam atpakaļ darbā. Trīs dienas pastrādāsim un tad jau klāt būs Jaunā gada brīvdienas :D
Vakarā Madoka Valteram atkal apgrieza matus.
31/12/16
2016. gadu aizvadījām jautrā gaisotnē bez nekādām īpašām aktivitātēm. Kīts bija ieplānojis ballīšu spēles, taču pats bija tik piekusis pēc brauciena ar kajakiem pa dienu, ka izlēma, ka ļaus vakaram plūst savā vaļā. Un šoreiz arī neko vairāk nevajadzēja. Visi sēdējām, runājāmies, mācījāmies sveicienus Jaunajā gadā dažādās valodās un kopīgi gājām uz salūtu.
02/01/17
Jau sen ar Valteru plānojām, ka šajās brīvdienās brauksim uz Lake Waikaremoana. Ap šo ezeru iet viena no deviņām Great Walks, taču mēs, būdami taupīgi ceļotāji, gribējām iziet tikai šī pārgājiena sākumposmu, apmēram 6-7 stundu ilgu pastaigu. Diemžēl pilnīgi visas iespējamās laika prognozes, kuras apskatīju, rādīja, ka tur gan šodien, gan rīt līs lietus. Tā nu mūsu plāni ir izjukuši, un citus arī nevaram izdomāt, jo arī Napier šodiena solās būt lietaina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru