Naktī no svētdienas uz pirmdienu īsi pēc pusnakts Jaunzēlandi pārsteidza 7,5 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās Dienvidu salā, Hanmer Springs, 480 km attālumā no mums. Arī mūsu hostelis esot pamatīgi šūpots, cilvēki bija ļoti satraukušies, taču mēs ar Valteru jau atkal visas briesmas nogulējām. Kad zemestrīce sākusies, hosteļa menedžeris klauvējis pie visām durvīm un modinājis cilvēkus, jo visiem bija jāiet ārā no mājas. Viņa klauvēšanu arī mēs nedzirdējām, taču pēc laika pie durvīm klauvēja Liene un brālis, kuri nebija varējuši mūs atrast starp pārējiem ārā. Es attaisīju durvis un Liene satraukti teica, ka jāceļas, jāiet ārā, jo bija zemestrīce. Vēl pa pusei aizmigusi īsti nesapratu, par kādu zemestrīci viņa runā. Liene vēl izbrīnīti prasīja: “Kā? Jūs neko nejutāt?” Pilnīgā nesaprašanā ātri ar Valteru saģērbāmies un gājām ārā, kur visi runāja par to, kā šūpojušās gultas, lampas, virinājušās durvis un cik tas viss bijis baisi. Aptuveni pēc stundas visi pamazām sāka atgriezties savās istabiņās un gāja gulēt. Taču mums latviešiem un vēl dažiem citiem satrauktiem cilvēkiem, kuri pie zemestrīcēm nav pieraduši, miegs nemaz nenāca. Drošības pēc ar Valteru salikām vienā somā pases, telefonu lādētājus, rītdienai paredzētās pusdienu kārbiņas, ūdeni un ap 01:40 taisījāmies iet gulēt. Iekāpjot gultā, es izdomāju vēlreiz paskatīties, ko saka ziņas un avārijas dienesti. Un tur 01:32 bija ievietota ziņa, ka visā Jaunzēlandes austrumu piekrastē ir izsludināti cunami draudi un ir ieteikts evakuēties. Nevarējām saprast, ko darīt, jo šķita, ka hostelī neviens īpaši par to neliekas ne zinis. Mazliet apdomājām situāciju un izlēmām, ka pašiem par sevi jārūpējas, tādēļ drošības pēc sēdīsimies mašīnās un brauksim uz Bluff Hill, pilsētiņas augstāko punktu. Brālis ar Lieni aizbrauca nedaudz ātrāk un rakstīja mums ziņu, ka Bluff Hill stāvlaukums ir jau diezgan pilns ar mašīnām un lai mēs braucam šurp. Savā mašīnā paķērām arī Zaku un Amalu, angļu pāri, ar kuru kopā strādājam, un braucām uz drošību. Hostelī cilvēki nevarēja saprast, ko darīt, jo citi bija nobijušies, bet citi apgalvoja, ka viss būs kārtībā, jo nav ieslēgtas trauksmes sirēnas. Bluff Hill no cilvēkiem uzzinājām, ka sirēnas neskan, jo nepieciešams evakuēties tikai tiem, kuri dzīvo vistuvāk pludmalei, tātad arī mūsu hostelim, bet pārējos nav vajadzības pamodināt. Pēc laika kalnā ar kājām ieradās arī gandrīz visi pārējie no hosteļa, izņemot īpašnieku Kītu un dažus cilvēkus. Jāatzīst, ka Bluff Hill bija iespējams skaistākā vieta, kur šādā situācijā atrasties. Redzējām naksnīgo skatu uz pilsētu un ostu, arī mēness jau bija sācis gatavoties rītdienas supermēnesim un izskatījās daudz lielāks. Taču visiespaidīgākais bija ļoti košais un krāsainais saullēkts plkst. 5:49, kuru izlēmām sagaidīt, kaut vai cunami draudi jau bija atcelti.
Neaprakstāmas sajūtas šajā naktī. Hostelī atgriezāmies ap 6:20, kas nozīmēja, ka mums ar Lieni jau tūliņ būtu jābrauc uz darbu, taču sazinājāmies ar savu priekšnieku, kurš bija tik saprotošs un ļāva mums šodien izgulēties un darbā neierasties. Arī brālis, Valters un pārējie viņa kolēģi izlēma nebraukt uz darbu, taču viņiem neizdevās sazvanīt savu priekšnieku. Visi aizgājām gulēt, taču pēc divām stundām kanādietis Džesijs klauvēja pie mūsu durvīm un teica, ka viņu priekšnieks ir ļoti neapmierināts, ka viņi nav darbā, jo visi indieši un ķīnieši ir ieradušies, un ka viņiem ir jātaisās un jābrauc šurp. Diezgan riebīgi no viņu puses, jo viņiem vajadzētu saprast, ka mēs dzīvojam praktiski pludmalē un ka mums bija jāevakuējas, un ka šī bija traka nakts.
Vēl informācijai – zemestrīcē visvairāk cietusi galvaspilsēta Velingtona un Kaikoura pilsēta Dienvidu salā, tur pat ir sabrukušas dažas mājas, izbiruši veikalu logu stikli, saplīsuši elektrības vadi, dažviet izveidojušās lielas plaisas uz autoceļiem, nogruvušas klintis un pie Kaikoura reģistrēti 2,5 metrus augsti viļņi. Zemestrīces pēcgrūdieni turpinās vēl joprojām, taču tie pie mums nav jūtami.
Katrā ziņā mums viss ir labi, mums ar Valteru jāsāk domāt, vai mums nav kādas pārāk dziļa miega problēmas, bet esam sveiki un veseli sagaidījuši jaunu dienu ar siltu saulīti un zilām debesīm. Tā itkā vakardiena nemaz nebūtu bijusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru