svētdiena, 2016. gada 6. novembris

Ir sācies novembris!

05/11/16

Šodien mums darbā bija suņuki :) Vienam darbiniekam, kurš strādā tikai sestdienās, bija līdzi divi lielāki suņi, kuri priecīgi izskrējās pa vīna laukiem pakaļ viņa kvadraciklam, un 10 nedēļas vecs Austrālijas buldoga kucēns. Tik mīlīgs! :) Uzreiz lielāks prieks strādāt sestdienā!

Šovakar Napier un visur citur Jaunzēlandē, Austrālijā un Lielbritānijā tiek svinēta Guy Fawkes nakts. Es noskaidroju, ka 5. novembrī vīrietis vārdā Guy Fawkes ir mēģinājis uzspridzināt Lielbritānijas parlamenta ēku ar visu karali, tādā veidā protestējot pret valstī valdošo sistēmu. Plānu gan viņam nav izdevies izpildīt, taču kopš tā laika šajā dienā cilvēki iziet ielās vai, piemēram, Napier iet uz pludmali, kurina ugunskurus un taisa uguņošanu. Par svētku vēsturi paši variet vairāk izlasīt internetā. Taču es varu pateikt, ka kā jau visi svētki, kuros iesaistīta pirotehnika, arī šie ir pietiekami bīstami, jo šauts tiek uz visām malām. Tajā pašā laikā ar ugunskuriem izgaismotā pludmale un raķetes attālumā izskatījās ļoti skaisti.

06/11/16

Tā kā mums visiem četriem ir tikai viena brīvdiena nedēļā, tad to plānojām jau laicīgi. Brālis ar Lieni ļoti gribēja aizbraukt uz tirdziņu blakusesošajā pilsētiņā Hastings un pēc tam piedalīties Kīta organizētajā braucienā ar kajakiem. Mēs ar Valteru jau sen bijām izdomājuši, ka gribam aizbraukt apskatīt Kaweka Range kalnus, kurus es redzu no darba. Mans priekšnieks arī pateica, ka tur atrodas viena no divām viņa mīļākajām vietām Hawke’s Bay reģionā – Mangatutu karstie baseini. Tā kā mūsu plāni veda uz pilnīgi pretējām pusēm, tad priecājāmies, ka katrs varam sēsties savā mašīnā un braukt, kur acis rāda.
Mēs ar Valteru uztaisījām kārtīgu pārbaudījumu mūsu mašīnai, jo uz karstajiem avotiem bija jābrauc pa pamatīgi līkumotu kalnu ceļu. Tas bija arī pārbaudījums manām braukšanas spējām, jo šodien pie stūres gribēju sēdēt es. Kur vien skatījāmies, redzējām koši zaļus paugurus, aitas, kuras ganījās apbrīnojami stāvās pļavās, jēriņus, govis un telēnus, mežus un tālumā esošos smilšainos Kaweka Range kalnus.

Kad bijām nobraukuši jau aptuveni pusotru stundu un līdz mūsu galamērķim bija palikuši nieka 7 kilometri, nonācām pie vietas, kur ceļš krustojas ar upi. Uz ceļazīmes rakstīts, ka, ja ūdens līmenis uz indikatora stabiņa atrodas dzeltenajā zonā, tad pirms upes šķērsošanas pašiem vēlreiz ir jāpārliecinās, vai varēsim upi pārbraukt. Taču, ja ūdens līmenis ir stabiņa sarkanajā zonā, tad šķērsot upīti nedrīkst. Šodien ūdens atradās tieši starp dzelteno un sarkano daļu, tādēļ mēs ilgi domājām, ko darīt.

Ļoti negribējām riskēt un saplēst savu braucamrīku, tādēļ jau gandrīz griezāmies atpakaļ, lai brauktu mājās, kad ieraudzījām kā upei veikli pārbrauc maza Mazda. Valters uzreiz teica: “Ja viņi izbrauca, mēs arī braucam!” Tā arī darījām un par laimi viss bija kārtībā. Risks atmaksājās, jo karstie baseini atradās nekurienes vidū, meža ielokā, ar skatu uz kalnu upi. Šeit valdīja pilnīgs miers. Kad tur ieradāmies, mūs vēl mazliet pabaidīja lietus mākoņi, taču arī tie drīz vien izkliedējās. Siltais ūdens baseinos nāca no blakus tekošās termālās upes. Šeit bija ļoti maz cilvēku un uz aptuveni 20 minūtēm mēs tur bijām vieni paši. Bijām uzgājuši kārtējo apslēpto paradīzi Jaunzēlandē. Un bija tik patīkami izkarsēties siltajā ūdenī. Ideāla atpūta!

Kaweka Range kalnus apskatījām tikai pa gabalu, jo diena jau bija pusē un mums bija jāsteidzas atpakaļ uz hosteli, lai Valters paspētu uz iknedēļas futbola spēli. Taču mēs bijām ļoti apmierināti ar savu mazo izbraukumu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru