sāp vaigi un prāts plosās

NO PRIEKA!!!
No tās tautiskās sajūtas, svētku priekiem, negulētām stundām, no tā, kā man ir paveicies ar to, kur esmu tieši es - šajā brīdī un laikā. Nu ne jau pie datora, rakstot savu boring blogu, bet gan tā globālāk, jo dzīve ir diezgan IDEĀLA :)

Kāpēc man uznākusi vēlme dejot savu happy dance?
Pavisam vienkārši. Ideālākās dienas mūžā. Vismaz pagaidām, un, lai gan nespēju iedomāties kaut ko perfektāku, tomēr nesūdzēšos par vēl, vēl un vēl vairāk šitādiem brīnumiem.

Viss sākās piektdien, 30.aprīlī, joku dienā. Biju ar savu klasi pirmajā ekskursijā. Kā jau paredzēju - nekas interesants, sirdi plosošs, superjautrs un pārsteidzošs nebija. Bet tomēr - brīvdienas sākās vienu dienu ātrāk :) Un tad jau tas mans interesantais raksturiņš, kas lika priecāties, par to trako negaisu. Zibens, pērkons, lietus - tas likās tik lieliski. Tieši atpakaļceļam autobusā piemēroti, jo varēju Guča telefonā klausīties viņas mazo, bet jauko playlist un padomāt tādas jaukās domas. Jo ir taču negaiss, tuvojas vasara un tagad var bezbēdīgi vārtīties pa zemi, jo ir taču bijis pērkons :*

Sestdiena sākās ar kora mēģinājumu 12:00. Tā kā rakstu savu pirmo blogu, pastāstīšu sīkāk kā ir ar to kori. Iestājos šogad, jo biju tāda sabijusies, ka ar dancenīti varbūt netikšu uz dziesmu svētkiem, tā nu atradu savu rezerves variantu - korīti. Mūsu boss Imants ir vienkārši zvērs, ja atskatos kādi bijām septembrī, tad ir izaugsmīte, uz kuru pat necerēju. Bet tomēr, sestdienas mēģinājums bija diezgan drausmīgs, visi kaut kādi palaidušies, bez centības, trokšņojam mēģinājumā un nevaram savākties. Imants arī tāds saskumis, jo bija sākušās visas lielās atdziedāšanas pa 2 un nevienam īsti labi negāja. Pie tam dziesmas grūtas un laika maz. Tā nu nodziedājos, ar kaut kādu tukšumiņu aizbraucu mājās. Bet nākamajā dienā bija ieplānots viens no Gaujas jubilejas koncertiem, bija daudz darba, jāgludina svārki, jāmazgā blūze, jāpāršuj pogas - visādas tautiskās lietas, kas mani tik ļoti iepriecina. Gāju gulēt laicīgi, lai nākamajā dienā daudz spēka skaisti dejot.

Svētdiena, 2. maijs. Cēlos agri, jo 9:15 jau abas ar Guci bijām pierakstījušās pie Imanta uz atdziedāšanu. Agrs rīts, aizsmakusi balss, galīgi nepatika, laikam arī Imantam nē. Un tad vēl nācās klāt neesot viņu sagruzīt, jo dejotājiem jau 10:00 sākās Gaujas ģenerālmēģinājums un netikām uz kora mēģinājumu, un kā jau minēju - skate nav aiz kalniem. Toties Gaujas mēģītī man tādas sen aizmirstas patriotiskās jūtas parādījās - un tas bija tikai mēģinājums :o Pēc tā gāju ar Lienu pie viņas pucēties, krāsoties, noskaņoties koncertam.
Kā jau īstas dejas mīlētājas, kultūras namā ieradāmies 2 stundas pirms koncerta sākuma :D Tā rosība, tērpi, viss viss viss ir tādi lieliskie. Koncerts? Skaists, lai gan ar pāris jautrām ķibelēm, bet kopumā tik ļoti jauks. Un galvenais - tas pats mūs gaida arī nākamajā dienā. :) Tā nu biju mājās diezgan laicīgi, domāju, ka jāiet agri gulēt, jo rīt būs balle, tomēr īsti tā nesanāca, jo bija taču jāsagaida pusnakts, dzimšanas diena un pirmie sveicējie. Tā diezgan jauki.

Dzimšanas diena. Nu tāda, kuru nebūtu iespējams pat ar varu, vecumu, šantāžu un citiem šizīgiem paņēmieniem no manas atmiņas izdzēst. 12:00 aizgāju uz kori, protams, atkal jau likās, ka tās cerības tikt uz svētkiem ir diezgan mazas, bet ko nu tur padarīt. Es jau cenšos izdarīt visu savu iespēju robežās :p 15:15 jau biju kultūras namā, atkal centīgā, nevarēju sagaidīt koncertu, kurš 17:00 sākās. Atkal jau aizgāja tas ierastais, tautiskais - savākt tērpu, uzkrāsoties, noskaņoties koncertam. Šoreiz tas gan bija ideāls, vēl kādas 10x labāks par iepriekšējās dienas. Tas, ka tik liels notikums kā Gaujai 65 sakrīt ar Alisei 17 bija diezgan ideāli. Tas, ka varēju tur pati piedalīties, priecēt sevi, izlocīt kaulus un vispār piedzīvot to, ko šeit pat nevarētu aprakstīt ar 100 ierakstiem blogā. Un tas tautas tērps, mans pēdējo mēnešu zīmols. Tur ir kaut kāda burvība - uzvelc tās tautiskās kurpes, nīcu, villaini, augsto kroni un uzreiz jūties kādus 10m virs zemes, tāda neaprakstāmā, cēlā sajūta. Un visi sveicēji, kas ar dāvanām godināja gauju, dziedāja Daudz baltu dieniņu - diezgan nereāla sajūta, jo tieši man arī ir dzimšanas diena, svētki, kam piedienās gan kūka, gan party.
Es pat nevaru izteikt, kāda laime man bija tajā vakarā. Pēc koncerta ātri, ātri izmazgāju matus un skrēju atpakaļ uz balli. Es taču nevarēju nosēdēt mierā! Tas smaids, jo ir taču tik ideāls vakars. Man nevajag tos ilgi gaidītos 18 gadus, ja ir tik ideāla 17. dzimšanas diena. Īsti pat neatceros labāku balli, tik mazu brīdi nācās sēdēt pie galda, jo visu laiku biju deju maratonā, pie tam tādā diezgan lieliskā, jo uz tādām ballēm jau nāk tikai cilvēki ar dejotprieku un pareizo attieksmi. Un un un (noteikti piemirsīšu visu pastāstīt) tas vakars bija visticamāk, ka tiešām labākais. Mani taču pirmo reizi urrāja. Un kurš? Protams, ka mana GAUJĢIMENE :) Ar ko gan citu, lai tādu vakaru pavadu? :o Un sveicieni vakara garumā? Tā neslikti katrā ziņā :)

ĀĀĀĀ, mājās biju 6os no rīta, 2 stundiņas pagulēju un tad jau laidos uz pēdējo kārtīgo kora mēģinājumu. Nu tāā nepatika, kā dziedājām, bet bija taču tik smieklīgi, jo visi Gaujas dejotāji, kas vakar bija ballē bija tādi manāmi noguruši un jautri :) Tad nu tomēr Imants izdomāja, ka nemākam dziedāt, tāpēc pēc tā vakara koncerta būs vēl mēģinājums. Caurmērā es nevarēju izturēt vakardienu, nāca taču miegs! Koris arī tā nekā nodziedājām, mēģinājumā pāris reizes atlūzu, uzreiz pēc tam laidos mājās un gultiņā.

Klāt skate - 5. maijs, kuram esam tik ilgi gatavojušies. Ar grūtībām piecēlos, jo vēl biju sagurusi pēc balles (jā, jā, tās perfektās) un tad jau ceturto dienu pēc kārtas ar tautas tērpu pie rokas devos uz V5.v. Tur iedziedājāmies, Imantam trīcēja rokas, tomēr man bija kaut kāds labs garastāvoklis, pati brīnījos par ko, laikam jau organims kaut kā juta, ka būs labais. :) Tikuši uz skatuves kaut kā. Hm. Nu necerēti labi saņēmāmies, laikam jau labākais, ko no mums varēja dabūt laukā, ar tādu prieku dziedāju, jo beigu beigās - skanēja taču labi! Nekas - jāgaida rezultāti. Ar 43,67 punktiem 1. pakāpes diplomu iegūst jauktais koris Pārgauja. Eu, es tak no laimes tur kūleņus varēju mest. Kā mēs to dabūjām gatavu, kā saņēmāmies? Pat nezinu, bet vislielākie paldies Imantam, jā, jā, jā, bez viņa jau tiešām nekas nebūtu. Un mīļie koristi - paldies, ka tik smuki, smuki nodziedājām, tā lai prieks sev un citiem. :)

Kopumā? Man ir lieliski! Manas superīgās Gaujmāsiņas man uzdāvināja vafeļu pannu un mīklu, kura bija ļoti daudz, tāpēc tagad sēžu ar vismaz 20 ņammīgajām vafelēm un priecājos par dzīvi!

Eu, katru dienu šitā vajag :)