Tā īsumā - man atkal viss ir lieliski!
Sākot ar mazliet wild sestdienu, kas iesākās ar koncertu lietainā Kocēnu estrādē, kuru pārcēla uz bezgaisa pilno Kocēnu sporta zāli. Turpinājums bija Valmierā (tajā seksīgajā, man tik ļoti mīļajā pilsētā) Muzeju naktī, tātad pilsdrupās un pēc tam - nu jā, vēl šur tur :) Bija tik tik tik ļoti forši satikt tos visus jaukos, sen neredzētos un mīļos cilvēkus, iztrakoties, izdejoties un jā, tā neslikti pavadīt laiku. Lai ir ko atcerēties.
Tad sekoja svētdiena, nekas īpašs nenotika, bet bija ļoti forši, ka tētis cepa šašļikus un jau atkal varēju just vasaru. Lai gan pēdējās dienās tā nemaz nepamet mani, ir tik karsts un jauks :)
Vakardiena tāda jauka, forša. Īstenībā jau parasta diena, bet bija arī jaukais, ko atcerēties. Un tieši to jau es meklēju savā ikdienā :) Tātad. Devos uz Gaujas mēģinājumu ap 18:30 un nāk pa ielu vīrietis, nu tā ap 26 gadiem, es jau ievēroju viņu, tāds pozitīvs likās. Un kad esam jau gandrīz blakus viņš saka `Es atvainojos - tu ļoti labi izskaties!`. Es samulsu, pasmaidīju, pateicu `Paldies!` un tā abi devāmies tālāk. Un šī īsā vārdu pārmaiņa, kura pat nešķita tik nozīmīga, lai kāds no mums apstātos un pateiktu savu sakāmo, bija tik vajadzīga. Smaidu no sejas nost nevarēju dabūt vēl ilgi, pat šodien. Jo tas ir tik jauki :)
Un šodien ir tā. No rīta ķīmijas kd, galīgi nebija labais, plus vēl visādi uztraukumi ar bildēšanos priekš Dziesmu svētku ID kartēm, ka galīgi nebiju savā ādā. Vienu reizi eju fotogrāfēties, pasaka, ka nevajadzēs, jo esmu jau ar dejošanu to izdarījusi. Un tad eju uz sporta stundu, esmu jau iesildījusies, minimāli iesvīdusi, kad atnāk Klāviņš un saka, ka uz karstām pēdām jāiet bildēties :D Es biju diezgan pārsteigta. Nu tas bija vajadzīgs, lai es skaitītos ar kori un vairāk cilvēku no dejošanas varētu aizbraukt. Un tā nu mana bilde - ar sasvīdušiem matiem, sarkanu seju, manā sporta maiciņā ar uzrakstu `Toronto`. Bilde diezgan traka, pie tam ja vēl salīdzina ar to, cik glīta bija, kad ar Gauju bildējos. Tomēr mierinu sevi, ka tas ir cēla mērķa vārdā :D
Aizgāju atpakaļ uz sportu, noskrēju krosiņu uz 10 - pirmo reizi dzīvē!! Tik forši bija :)
Un tagad atnācu mājās. Šodien ir tas datums, kad paziņo, kuri kori tiek uz Dziesmu svētkiem un arī finālskati. Agrāk domāju, ka negribu tikt, jo tas nozīmē papildu mēģinājumus un tā, bet tomēr, kad uzzināju, ka JĀĀ, mums ir izdevies, esam FINĀLĀ! Man tāds prieks bija :)
smadiņūūū
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru