Tiksimies jau pēc 8 mēnešiem, bet pagaidām palasiet šo.

Es nezinu, vai maniem vecākiem izdevies mani tādu izaudzināt, vai pie vainas fakts, ka esmu no it kā mazāk attīstītās Latvijas, vai varbūt vienkārši esmu kaut kādā ziņā vecmodīga.. Nezinu, kur tā problēma. Lai gan īstenībā uzskatu, ka problēma nav manī, bet visos citos. Nu jā, vienkārši ļoti sāk kaitināt tā viņu atkarība no telefoniem, īpaši, kad visu laiku mašīnā, mājās, skolā jāklausās māsas BlackBerry pogu klikšķēšana. Vai arī jādzird par kārtējo wall post facebookā. Vai arī, ka lielākā traģēdija varētu būt, ja mazais brālis facebookā ieliktu neizdevušos bildi un ietagotu mūs tur. Man jau principā vienalga, bet māsa būtu dusmīga, jo `Kas būs, ja viņas draugi redzēs?`. Tāpat arī tā pastulbi likās, kad māsa man neizprotamā priekā teica, ka Iphone5 drīz varēs nopirkt Taizemē. Es viņai prasīju:"Kas par to? Tev jau ir BlackBerry." Protams, kā jau sagaidīju, viņa nekādu sakarīgu atbildi uz to nevarēja sniegt, bet tā vienkārši viņiem ir tāda parādība - visu laiku iegādāties jaunākās tehnoloģijas, tādā veidā parādot, ka esi stilīgs (??!). Būtu labāk sportojuši, dejojuši, kaut vai pildījuši mājas darbus visā tajā laikā, ko atvēl savai virtuālajai dzīvei! Bet, kā AFS nometnē mums teica - nekas nav labs vai slikts, tas ir vienkārši citāds. Tāpēc tagad beidzu rakstīt dusmīgo bloga daļu. Šodien bija jaukas brokastis kaut kādā restorānā, jo mazajam brālēnam Pit bija dzimšanas dienas svinības (tāds smieklīgs resns puika :D). Un pēc tam ar māsu, brāli un brāļa draugu Talee aizgājām uz kino. Tā kā ir jau tāpat forši šeit. :)