zinātne

...nav radīta man vai arī es neesmu radīta zinātnei. Jebkurā gadījumā jau tā līdz pēdējam brīdim novilktais ZPD rakstās gliemeža ātrumā, lai gan varētu teikt, ka nerakstās vispār, jo titullapa un ievads neskaitās.
Vienkārši ir tik daudz svarīgu lietu un domu, kas maisās manā galvā, taču skolai tur pašlaik nav ne mazākās vietas.

Protams, 1. vietā ir Taizeme, kura ir atņēmusi mani mācībām, pulciņiem un visam pārējam. Ir jākārto papīri, jāraksta motivācijas vēstules, jāmeklē bildes, ko aizsūtīt savai topošajai viesģimenei, jāiet pie ārstiem, lai dabūtu medicīnas izziņu un daudzi citi sīkumi, kas aizņem manu laiku. Un tad vēl tā lieliskā iespēja aprīļa sākumā savā mājā uz 5 dienām uzņemt skolotāju no Taizemes, kuru varēšu kārtīgi nopratināt par zemi, kurā pavadīšu nākamo gadu. Vēl pirms prombraukšanas iepazīšos ar vietējo iedzīvotāju, gūšu pirmos iespaidus un noteikti vēl vairāk nevarēšu sagaidīt jūliju!

Ļoti strauji tuvojas 3. maijs, par godu kuram arī drīz sāksies liela plānošana un rosība.

Īsāk sakot, ir daudz patīkamākas lietas nekā Gundara Ignata daiļrades pētīšana, tāpēc arī tik grūti ar to visu iet. Un arī tagad, kad it kā esmu piesēdusies šeit, lai turpinātu darbu, es rakstu šo te blogu.

Es nevaru nokoncentrēties. Iešu pie tā piestrādāt. Atā!