Tu mani piekrāpi.
Es nezināju,ka meitenes arī spiningo.
Es to noriju-
Tavu vizuli.
(Imants Ziedonis)
Tik ļoti prasās šeit uzrakstīt kaut ko cik ne cik gudru, ar dziļāku domu, bet nav - nav ideju jeb arī nav apņēmība izlemt tieši, ko tad man te apspriest. Lai gan nav jau par ko brīnīties. Pēdējā laikā tā izvēle man vispār ir kaut kāds lielākais problēmu radītājs ikdienā. Vēl pirmdien skolā runājām par tādu jēdzienu kā `neatkarība` un to, ka galvenais pluss tajā visā ir izvēles iespējas un brīvība. Bet man tā izvēle tik ļoti visu sarežģī. Ko ēst, ko vilkt un nemaz nerunāsim par kaut ko svarīgāku, kā, piemēram, to, kur vai ko vēlos tālāk darīt. Ai, šis viss sanāk pārāk sarežģīti izstāstāms un tā mana doma pat man pašai līdz galam nav saprotama, tāpēc nemaz neturpināšu.
Kāpēc Ziedoņa dzejolis? Tāpēc, ka Māra pulciņā šodien bija jāmeklē teksti priekš uzveduma. Un Imants nekad nepieviļ. Galu galā arī Jaunais Rīgas teātris radījuši `Ziedoni un Visumu`. Kaut kāds Visums jau tur ir, tā mazliet netverami. Ja kādam interesē, tad vispār uzskatu, ka par Ziedoni labāka mums Latvijā nav, vismaz man noteikti. Un tik mīlīgas rindiņas.
Viss. Man aptrūkās vārdi. Šovakar kaut kāds mistiski mierīgs garastāvoklis, bet nav jau tā, ka nebūtu, ko darīt. Labi, atpūtīšos, pierunāju sevi.
Ciao!
P.S. Virsraksta mazais paskaidrojums - es tiešām šķaudu katru reizi, kad ēdu tumšo šokolādi un arī ar stiprajām košļenēm ir tas pats. Bet tā nav alerģija, mans organisms vienkārši izdomājis kaut kā padarīt dzīvi interesantāku. :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru