svētdiena, 2012. gada 26. februāris

Māšuks jau aizbrauca! ;(

03/02/12
Šodien dejošanā pirmo reizi sagruzījos, bet tas arī bija tikai tāpēc, ka uzzināju, ka masāžas nometnes dēļ, netikšu uzstāties ar visu savu grupiņu kaut kādā dārza atklāšanā. Nav jau svarīgi, kas tas par pasākumu, bet tā iespējams bija arī vienīgā iespēja, kad būtu varējusi ar viņiem uzstāties. Sad.. ;(

04/02/12
Beeeeeeidzot abas atradām laiku. Es runāju par sevi un P`Peemai jeb Maiju, kura ir meitene no Taizemes, kas pirms pāris gadiem bija apmaiņas programmā Latvijā. Sakritis pat tā, ka tagad mācos taju skolā, kuru viņa pabeigusi :) Bija tik jauka diena, neko īpaši jau nedarījām, bet ne mirkli nebija garlaicīgi. Protams, man gribētos ar viņu vairāk parunāt latviski, bet tā nu sanāk, ka, ja pati jau kaut cik runāju tajiski un esmu starp tajiskā vidē, tad visu laiku pārslēdzāmies uz taju valodu. Bet par to jau vien pašai sev pa plecu jāuzsit, ka tās sarunas vispār raisās. No sākuma tāpat pastaigājām pa Terminal 21, bet tad aizbraucām uz kaut kādu parku, kur parasti varot barot bruņurupučus, taču šodien nebija neviens barības veikaliņš atvērts.


Tā nu apsēdāmies uz soliņa un ēdām viņas līdzi paņemtās Laimas aprikozes šokolādē :) Bet pēc tam aizbraucām līdz Siam Paragon, lai es beidzot tiktu pie ilgi kārotajām japāņu fotouzlīmēm Purikura, kur paši var taisīt dizainu, samērā mīlīgi :) Un tur pat arī jau otro reizi redzēju to ļoti skaisto korejieti, kas mums ar māsu patika, kad braucām uz Phi Phi salām. Tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka tas bija viņš, hihi. Kaut kā gan nepaveicās, ka bija lietaina diena, tāpēc abām ar P`Peemai kaut kāds nogurums uznāca, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs drīz atkal satiksimies ;) Bet vakarā pati uzdarbojos pa Facebook un sameklēju taizemiešus, kuri šī gada augustā brauks ar AFS uz Latviju, arī ar viņiem man noteikti jāpaspēj jau šeit iepazīties, būs man daudz taju draudziņi :))

05/02/12
Ir svētdiena, bet man jāiet uz skolu! Mieru, mieru, šoreiz nav jāmācās. Bet gan jāsaka runa kaut kādā milzīgā pasākumā, kur vecākiem tiek reklamēta mūsu skola, lai viņi nākamgad gribētu savus bērnus te sūtīt mācīties. Protams, bija jau mazais uztraukumiņš kā parasti. Bet ziniet ko? Es neizgāzos!!! Norunāju pilnīgi normāli, tajiski un visiem patika. Jau atkal prieks par sevi (šitā vēl iedomīga palikšu) :o :)) Bet pēc tam aizbraucām ar pārējiem apmaiņas skolēniem no mūsu skolas kopīgi paēst (viņiem arī bija tā runa jāsaka), tā kā diena izvērtās laba.

06/02/12
Skolā bija paredzēta angļu valodas stunda ar Wei Wei, bet viņai arī mazais slinkums, tāpēc mācīju viņai atkal latviešu valodu. Tik mīlīgi, tagad katru reizi, kad satiekamies, viņa saka man `Labrīt!` :) Un vēl viens pārsteigums bija, ka Na, tas mans nesaprotamais klasesbiedrs, ar kuru ik pa laikam strīdos, šodien bija jauks un pieklājīgs. Nezinu, kas ar viņu atgadījies :D

07/02/12
Uz skolu šodien visiem jāvelk īpašie rozā krekli par godu karaļa valdīšanas jubilejai. Un tā tagad līdz mācību gada beigām katru otrdienu būs. Ja kaut kas šeit notiek saistībā ar karali, tad tas tiek ņemts nopietni. Bet pusdienās bija smieklīgi. Mūsu matemātikas skolotāja ir viena no tām, kura atbildīga par kārtību, tātad griež matus, pieskata, lai skolas uniforma būtu kārtībā un, ja kaut kas nav, kā vajag, tad arī soda. Visiem diez gan liels respekts pret viņu. Taču mūsu klasei viņa ir kā kaut kāda labākā draudzene, vienmēr kaut ko joko utt. Un šodien nāca ar mums visiem pusdienas laikā ēst saldējumu :D

09/02/12

Pēdējās dienas skolā paiet ļoti jautri, var just, ka visiem jau iestājies tāds čills pirms mācību gada beigām. It īpaši jau maniem 12. klases klasesbiedriem :)) Nezinu, vienkārši visu laiku kaut kāda nenopietnā attieksme un joki, ir ritīgi forši :) Bet atpakaļceļā no skolas mamma uz ielas glāba bruņurupuci no mašīnām - tādā ziņā cepuri nost budistu priekšā, ka viņi par visām mazajām radībiņāmm arī rūpējas ;)

10/02/12

No rīta skolā bija atvadu ceremonija māšukam, kur man atkal bija jāpasniedz mantas direktoram, lai viņš tās tālāk pasniegtu māsai un pārējiem apmaiņas skolēniem. Bet mana `jaukā` Ajaan Juraiwan visas skolas priekšā teica, ka es tagad būšu vientuļa un viņiem mani jāpieskata. Kāpēc, kāpēc viņai mani visu laiku gribas apkaunot visu draugu priekšā? :D :D Taju valodas stundā šodien lasīju `Mazo Princi`. Bet vispār uz skolu šodien nebija gandrīz neviens no manas klases atnācis, tāpēc arī es bišķiņ pabastoju stundas un pačilloju vēl pēdējo reizi ar māsu kopā pa skolu. Pēc skolas arī kaut kāds milzīgais nogurums uznāca, tāpēc (es pati nespēju noticēt) neaizgāju uz dejošanu! :o Taču vakarā mēs ar māsu braucām līdzi mammai, jo viņai bija paredzēta kaut kāda balle ar viņas draugiem. Tā tīri interesanti sanāca, jo mamma nereāli apmaldījās Bangkokā, tāpēc mēs bijām tajā bārā ar aptuveni 2 stundu nokavēšanos. Un tad pie durvīm izrādījās, ka tur iekšā laiž tikai no 20 gadiem. Par mani, protams, apsargiem nebija nekādu šaubu, jo atšķirībā no taizemietēm, kurām varbūt īstenībā ir 20 gadi, man nav seja kā 8 gadīgam bērnam :D Bet māsu gan sākumā pat ar mammu negribēja laist iekšā, kas likās pilnīgi tizli, jo viņa taču nāk ar mammu. Beigās jau tikām iekšā un tad bija vēl lielāka nesaprašana par to vecuma ierobežojumu, jo tur nepavisam nebija nekas tāds, ko pat mans mazais brālis nedrīkstētu redzēt. Un tur vispār nebija īpaši jautri, jo bez manis, māsas un mammas bija ieradies tikai 1 mammas draugs. Un viņš vienīgais bija normālā reibumā, kas viņu padarīja superdīvainu. Es pat teiktu, ka tagad rodas iespaids, ka cilvēks pālī ir līdzīgs Ajaan Juraiwan ikdienā, jo arī mammas draugs palika pilnīgi nesakarīgs kā mana kontaktpersona :D Kad abas ar māsu no garlaicības jau gandrīz aizmigām, pēkšņi ieslēdzās normālās gaismas un mūzika, tad bišķiņ padejojām, bet kaut kas tāpat pietrūka, lai būtu izdevies vakars, tāpēc bija pietiekami liels prieks, ka mājās atgriezāmies jau pirms 1:00.

11/01/12
Busy sestdiena. Nebiju skolā, jo no rīta braucām uz templi ziedot mirušajam vectēvam. Bija privātā mūku ceremonija un savā ziņā tēta ģimenes saiets, jo visi bija ieradušies. Pēc tam tur pat templī arī brokastojām, tā diez gan neierasti, es jums teikšu :p Pēc tam pirkām māsai koferi, fotoaparātu un vēl visādas nepieciešamās lietas Panamai. Tad ātri, ātri ar mammu un māsu pie friziera, lai būtu smukas vakarā Bodyslam koncertā. Uz koncertu braucām ar māsas peldēšanas draugu, kurš mācās spēlēt bungas pie paša Bodyslam bundzinieka P`Chat. Māsai bija kaut kāds mazliet negatīvais garastāvoklis, bet es vienkārši lidinājos no prieka un nevarēju sagaidīt koncerta sākumu. Koncerts bija LIELISKS!


Sākās ar manu mīļāko dziesmu `ชีวิตเป็นของเรา` un turpinājās tik pat labi, jo P`Toon (solists) teica, ka šis ir īpašais koncerts, jo spēlēs visas labākās, arī vecās dziesmas, ne tikai no jaunākā albuma. Un, lai gan koncerts skaitījās sēdošais, ne skatītāji, ne pati grupa varēja noturēties tajos krēslos, jo bija vienkārši tik labi! Tad man vēl tur bija tādi acu kontaktiņi ar basģitāristu, jo mūsu sēdvietas bija ļoti tuvu skatuvei :D Un var redzēt, ka Bodyslam tiešām mīl, ko dara, jo koncerts gāja pilnas 4,5 stundas un bija tā sajūta, ka ne mēs, ne viņi arī tad vēl negribējām mājās :) Un cik stilīgi ir tas, ka es taju grupas koncertā izbļāvu balsi? Aiiiii, man tā patika, best concert ever! :*******

14/02/12
Tā kā arī šajā nedēļā 12. klašu dēļ man ir tāds brīvais apmeklējums skolā, tad izdomāju Valentīndienu paņemt brīvu. Es dzirdēju, ka viņa tajiem ir ļoti svarīga un visi nāk uz skolu ar puķēm, šokolādēm, atzīstas mīlestībās utt. Un tā kā mani tas īpaši neuzrunāja, tad paliku mājās. Līdz ar to ar mammu un mammas māsu aizbraucām uz perfektu veģetāriešu restorānu. Nopietni, ja man piedāvātu kļūt par veģetārieti un visu laiku ēst tādu ēdienu, kā tur, tad man pat sekundi nevajadzētu apdomāties - ņam ņam ņam :) Un pēc tam beidzot arī pienāca ilgi gdītais AFS zvans - māsa dabūja viesģimeni. Viņa dzīvos pilsētā David, Chiriqui provincē. Māšukam lielais prieks, jo tajā rajonā dzīvojot daudz skaistu cilvēku :D Un viņai būs 18 gadīga māsa. Mājās arī papagailis un suns. Bildes gan diemžēl nebija atsūtītas, bet nu šķiet, ka māšukam vajadzētu iet labi :)

16/02/12
Protams, es zinu, ka Taizemē ir daudz ladyboys, tomboys, transvestīti, geji utt., bet šodienas mazais notikums tāpat atstāja mani mazajā šokā. Meitene, ar kuru iepazinos, kad tikos ar pārējiem AFS taju skolēniem, meitene, kuru esmu satikusi tikai vienreiz dzīvē un meitene, kura nepaviam nelikās, ka ir tomboy, šodien man prasīja, vai gribu būt ar viņu kopā. Sākumā es domāju, ka viņa vienkārši joko, tāpēc kaut ko piedūros pretī, bet tad viņa sāka pavisam nopietni rakstīt, ka negrib mani laist prom no šejienes utt., nu man palika tā dīvaini. Drošības pēc apskatījos viņai facebookā, ka viņa ir `interested in men and women` un tad sapratu, ka jāmēģina kaut kā pieklājīgi viņai atteikt, jo nu `sorry girl, nebūūūs!`. Bet bija mazais pārsteigumiņš šodienai :p

17/02/12
Skolā nav, ko darīt. Draugiem visiem jāsēž kaut kādās lekcijās, bet man pašai arī taju valodas skolotāja nav brīva. Tāpēc laikā, kad nemācos angļu valodu ar Rachel vai Andy, palīdzu Ajaan Juraiwan labot kontroldarbus angļu valodā. Āāāāā, viņai tur bija tik daudz kļūdas. Lietās, kur biju 100% pārliecināta, ka man ir taisnība, viņa vēl teica, ka es nepareizi esmu izlabojusi. Tad nu turpināju labot visu pa viņas stilam, tātad ar daudz kļūdām. Viss jau būtu labi, ja viņa nebūtu devusi pēc tam vēl Andy otreiz pārbaudīt, tagad drošivien viņš domā, ka es arī neko nemāku :D Bet vispār bija samērā jautri skolā, jo ar Rachel, Andy un Wei Wei pamatīgi ieķiķinājām par Ajaan Juraiwan :D

18/02/12

Šodien māja savesta pilnīgā kārtībā un pilna ar svētku sajūtām, jo māsai atvadu ballīte. Ieradās visi viņas peldēšanas draugi ar ģimenēm un principā jau bija jauki. Saēdos daudz taju gardumus :) Vienīgi vakara beigās biju superpiekususi, jo tie atkal bija jauni cilvēki, kuri mani nepazina un gribēja runāt tajiski. Pie tam ļoti apnicis, ka viņi nezina, kur ir Latvija. Mēs gan skolā mācāmies visu pasaules karti ģeogrāfijā. Labi, viņi varētu nezināt, kur tieši Latvija atrodas, bet tas jautājums `Vai tā ir valsts?` gan mani kaitina. Paši prasa, no kuras valsts esmu, es atbildu, ka no Latvijas. `Vai tā ir valsts? Nopietni?`. Un tad man cilvēki jāpārliecina, ka jā, es tiešām zinu, no kuras valsts pati nāku un viņiem nemeloju :D Kaut kādas muļķības.

19/02/12

Jatujak tirgus ir vieta, kur gandrīz visi, kas atbrauc ceļojumā uz Bangkoku vai Taizemi, aiziet. Bet es pa gandrīz 8 mēnešiem vēl nebiju tur bijusi, tāpēc ar Siiri no Somijas šodien braucām uz turieni. Es mīlu to vietu - lētākās un skaistākās drēbes pasaulē. Nopietni! Ja neskaita to, ka, ieejot iekšā, ir sajūta, ka ārā netiksim, jo tie tirgus izmēri ir neaptverami, tad tur ir diez gan lieliska vieta, lai iepriktos. Tā nu atkal tiku pie pavisam jaunām, lētām un skaistām lietām. Pie tam kaulēties šeit ir pavisam jauki, jo to daru taju valodā un tad pārdevēji vienmēr ir īpaši pielaidīgi vai arī vienkārši grib parunāties ar mani :)

20/02/12
Šodien braucu uz AFS nometnīti Chiang Mai. No rīta jau tiekoties viņu birojā ar pārējiem apmaiņas skolēniem bija tik forša sajūta. Pēc tam gan sekoja nogurdinošais apmēram 10 stundu brauciens autobusā. Pie tam mans blakus sēdētājs gadījās franču puisis Alexander, kurš ar mani nemaz nerunāja. Tā kā īpaši jautri nebija. Sākumā. Vēlāk sākām skatīties filmas, kuras Giovanni no Itālijas bija paņēmis līdzi. Un pēc tam arī Alexander sāka runāt ar mani. Nevarētu teikt, ka man īpaši interesēja viņa attiecību sīkumi ar viņa taizemiešu draudzeni, bet nu tas noteikti bija labāk, kā klusēt. Ierodoties viesnīcā, bija atkal tas jaukais brīdis, kad tiek piešķirtas istabas un nezini, ar ko tiksi dzīvot kopā. Šoreiz man pārmaiņas pēc nebija itāļu istabas biedrene, bet gan Catherine no Dānijas. Iekārtojāmies istabās, bet pēc tam visiem bija iekšā tāds nemiers, jo nebijām ilgi satikušies, tāpēc viss 10. stāva gaitenis tika pārņemts ar lielo AFS pasēdēšanu. Bija tik forši satikt vecos un iegūt atkal jaunus draugus. Piemēram, Helida no Brazīlijas ar mums nebija pirmajās nometnēs, jo Taizemē ieradās vēlāk. Tāpat arī Milos no Serbijas. Eiiii, tā internacionālā gaisotne ir pavisam laba :)) Un tā līdz kādiem 1:30 pasēdējām un ļoti jauki pavadījām vakaru ;)

21/02/12

Šodien visi puvām kārtējās garlaicīgajās AFS aktivitātēs. Seriously? Es neredzu pilnīgi nekādu jēgu no viņām. Vienīgais labums, ka sanāca satikt taizemiešu meiteni, kura dzīvo Chiang Mai un pirms pāris gadiem bija Latvijā. Viņa gan īsti latviešu valodu vairs neatceras, taču ir ļoti jauka, tāpēc bija prieks parunāt :)) Vēlāk arī vairāk parunāju ar amerikāņiem, ja tā iedziļinās, tad nav jau viņi nemaz tik traki, kā domāju. Pie tam visiem tādi interesantie dzīvesstāsti. Piemēram, Sage, kura dzīvo kaut kādā ghetto rajonā, tekoši runā vāciski, jo viņas pa pusei čigānu mamma gribējusi, lai ģimene iepazīst jaunu kultūru un valodu, tāpēc uz gadu pārcēlās dzīvot uz Austriju. Bet Tyler tur vēl sarežģītāk - viņš dzīvo ASV, bet, ja nemaldos viņam ir Izraēlas pilsonība. Pie tam viņš ir ebrejs un pa pusei melnādainais. Kā tas viss vispār ir iespējams? Tad vēl arī viņš māk citas valodas, jo, piemēram, būdams mazs dzīvojis Meksikā, bet vēlāk kādu laiku arī Hongkongā. Ko es vispār tam varu likt pretī ar saviem apmēram 10 gadiem Valmierā un pēc tam pārvākšanos uz Rubeni? Cik aizraujoši! :D Ne tak, ir forši paklausīties, kā cilvēki dzīvo :)) Un šitajā nometnē visi paliek vēl aizvien tuvāki, jo ir jau tā sajūta, ka viss tik drīz beigsies. Gribās vairāk un vairāk to laiku ar pārējiem pavadīt kopā ;)

22/02/12
Visu dienu mocāmies braukājot apkārt ar AFS.



Es tiešām kaut kā nesaprotu, ko viņi domā, jo mēs braucām gandrīz 10 stundas, lai nokļūtu Chiang Mai, kas ir viena no skaistākajām pilsētām Taizemē. Taču šeit mūs izmitina viesnīcā kaut kur TĀLU no centra, pie tam vietās, uz kurām mūs aizved, tiek dots pārāk daudz laika un mēs garlaikojamies. Tāda laika izniekošana. Pie tam tiekam sadalīti vairākos autobusos, tāpēc visi kopā laiku arī nevaram pavadīt.

23/02/12
Jau pēdējā oficiālā nometnes diena, jo rīt jau viss laiks atkal būs jāpavada autobusā, lai tiktu atpakaļ. Supergarlaicīgās aktivitātes nomoka tā, ka vakarā pat visiem kopā kaut ko darīt nebija spēka, vienkārši atgriezāmies viesnīcā un aizmigām. Vienīgais kaut cik jautrais, ko darījām šodien, bija braukšana ar ziloņiem.



Bet, piemēram, izslavētais Chiang Mai nakts bazārs lika ļoti smagi vilties, jo viņā nebija pilnīgi nekas, ko gribētos nopirkts. Biju pārliecināta, ka tur atradīšu dāvanas māsai, brālim un varbūt vēl daudziem citiem, bet nekā. Labākais no tā visa bija arābu restorāns, kurā ēdām vakariņas - tas gan bija perfekti, iespējams, vienas no labākajām vakariņām šogad. Fonā vēl smieklīgās un īpaši dramatiskās indiešu filmas, aiii, bija jautri, un neizsakāmi garšīgi. Mēs ar Catherine, Hanna un Carlo būtu gatavi pārcelties dzīvot uz to restorānu :D

24/02/12
Atpakaļ ceļā uz Bangkoku sēdējām autobusa pirmajā stāvā, kur tāda mazā VIP zona, jo visi var sēdēt kopā, nevis tikai pa 2 kā augšstāvā. Tā ir jaukāk. Runājām par visādiem interesantajiem atgadījumiem, ko tikai cilvēki, kas tiešām Taizemē dzīvojuši, varētu saprast. Un tad notika vēl viens. Tyler atklāja, ka nav aizgājis atrādīties imigrācijas dienestam. AFS viņam neesot paziņojis, ka tas jādara, tāpēc tagad viņš ir aizkavējies jau par 2 mēnešiem. Lieki piebilst, ka par katru nokavēto dienu jāmaksā 2000 BHT soda nauda (apmēram 32Ls). Bet ko dara AFS, kad viņš iet prasīt pēc palīdzības? Izrauj to atrādīšanās lapiņu no viņa pases un pasaka `Ššš!`. Lai nevienam nesakot. Mēs visi, protams, šokā. Ko viņi dara? Kā viņš tagad vispār pierādīs, ka kādreiz jau bijis tur atrādīties? Un kā viņi var tā vienkārši oficiālu dokumentu izraut no pases un mēģināt noslēpt? ASV viņš teica, ka par tik lielu nokavēto laiku jau būtu cietumā. Bet tā, lūk, mani draugi, ir Taizeme! :p Ja neskaita to, tad mājās nonācām diez gan mierīgi. Tētis mani savāca no AFS biroja un braucām brāļa dzimšanas dienas/māsas atvadu vakariņās. Tad tēta mamma teica tādu skaisto runu māsai, pēc tam mamma, tad pienāca mana kārta, bet tur nu es biju, neko nevarēju pateikt, sāku raudāt un turpināju visu atlikušo vakaru, jo man mana lieliskā, pavisam īstā un ļoti mīļā taju māsa rīt brauc prom un man viņa tik ļoti pietrūks..

25/02/12
25. februāris ir klāt. Māsai somas kārtībā, dokumenti rokā un gatava ceļam. Pirms braukšanas uz lidostu tuvākie draugi no klases atbrauca ciemos un tad visi braucām uz lidostu.





Sākumā bija tā, ka likās, ka viss jau izpinkšķēts vakardien un šodien varēšu vienkārši tā mīļi atvadīties, bet, kad māsas labākā draudzene Ning un pēc tam visi pārējie laida vaļu emocijām, tad brīdī, kad māsa gāja iekšā pa lidostas vārtiem un es sapratu, ka, iespējams, nesatikšu viņu tagad ļoooti ilgu laiku, arī es nenoturējos. Jo viņa patiešām man ir bijusi pati labākā māsa, kāda varētu būt. Tur pat nav daudz, ko stāstīt, viņa vienkārši man ir lieliska un pati labākā :) Kad mēs jau braucām atpakaļ uz māju, viņa vēl no lidostas piezvanīja man, nu tik mīļa :)) <3 26/02/12
No rīta ir tāda dīvainā sajūta, kad mājās nav māsas. Brokastīs arī visas sarunas par viņu. Bet tad nāca mans ieguvums no garlaicības kliedēšanas pie datora - iegāju skaipā un arī māsa to izdarīja. Viņa vēl nebija galā, bet gan sēdēja Amsterdamas lidostā un gaidīja nākamo lidojumu. Šodien esmu jau nomierinājusies, tāpēc tikai un vienīgi priecājos par to, cik viņai noteikti labi ies Panamā :)

piektdiena, 2012. gada 3. februāris

aziātu mati

23/01/12
Šīs dienas vācu valodas stunda izvērtās pavisam interesanta - skolā tikko atgriezusies meitene, kura gadu pavadīja apmaiņas programmā Vācijā ar AFS. Tad nu viņa nāca mums par to stāstīt. Pilnīgi tekošā vācu valodā! Nopietni, kad viņas sāka runāt tajiski, likās, ka tā nemaz nav viņas dzimtā valoda :D Man tur bija mazā greizsirdība, jo, lai ko arī darītu, nu nebūs man līdz maijam tāds līmenis taju valodā. Tas nav iespējams! Bet tā jau prieks par Tangmo, kura no sava apmaiņas laika ieguvusi tik daudz ;)

24/01/12
Šorīt mūzikas klasē no rīta Chim beidzot pārstāja slinkot un sāka man mācīt jaunu dziesmu uz lanat, jo īsi pirms mācību gada beigām man būs atkal visas skolas priekšā jāuzstājas. Vēl šodienas lielais notikums bija, ka nomainījās vācu valodas skolotāji. Ajaan Sirin, kurš mācīja visu laiku, ir arī viens no kaut kādiem svarīgajiem skolotājiem skolā, tāpēc viņam nepietiek laika mūs mācīt. Viņa vietā nāca 26 gadus veca skolotāja, tikko pabeigusi Chulalongkorn universitāti (vienu no labākajām Taizemē), kuras pirmais uz tāfeles uzrakstītais vārds jau bija kļūdains. Tas mani uz mirklīti pabiedēja, bet būs jau labi, viņai arī tomēr pirmā darba pieredze un pēc rakstura viņa šķiet pavisam jauka. :)

25/01/12
Uz skolu braucot, ceļmalā redzēju stārķus - varbūt no Latvijas atlidojuši. Bet skolā Andy bija pavisam forši sagatavojies, lai mācītu man angļu valodu. Tāda laba sajūta ;) Un pēc tam Ajaan Juraiwan atbrīvoja mani no 2 garlaicīgām stundām, lai varu iet ar N`Tangmo (to meiteni, kura no Vācijas atgriezās) pārrunāt, kā viņai gāja savā programmā un vispār apspriest viskaut ko. Bija jauki. Uzzināju, kā viņai nepavisam nebija paveicies ar viesģimenēm, jo bija jāmaina 5 reizes. Un tad vēl visādas apmaiņas skolēnu lietas apspriedām. Bet vēlāk sanāca kaut kāda nesaprašanās ar manu klasesbiedru Na. Ļoti mistisks vīriņš īstenībā - dažreiz ir vissmieklīgākais cilvēks klasē, bet citreiz ar kaut kādām pilnīgām muļķībām nāk un kaitina. Tad nu šodien atkal bišķiņ pakasījāmies, bet pēc tam jau viss bija labi. Vismaz nav garlaicīgi :D Tad vēl mūsu klasē ir strīdi par gredzeniem (viņiem te arī līdzīga tradīcija, kā Latvijas žetonvakaros, ka visi 12. klašu skolēni saņem vienādus gredzenus), jo ir pieejami 2 atšķirīgi dizaini un tad, kad vairākums jau nobalsojis par vienu no tiem, uzrodas pāris cilvēki, kuri protestē, jo grib otru. Nezinu, kā beigās sanāks, tikai jācer, ka neaizstrīdēsies tik tālu, ka beigās negribēs to gredzenu vispār. Jo es gribu ļoti! :D

27/01/12
No rīta pārmaiņas pēc aizgāju uz eksāmenu kopā ar savu klasi, jo tas bija vācu valodā. Skolotājam gribējās mani intereses pēc pārbaudīt. Tiku jauki nosēdināta pēdējā rindā, kur viegli palīdzēju arī draudziņiem tikt pie labākiem punktiem ;) Kad plkst. 9:30 eksāmens jau beidzās, visa atlikusī diena tika piešķirta brīva, tāpēc ar Mink, Bee, Toey un Earn braucām uz tuvējo Central lielveikalu skatīties kaut kādu šausmeni. Bet visām bija kaut kāds nogurums, tāpēc pēc filmas jau sākām pazust pa mājām. Beigās paliku es kopā ar Bee, jo mums abām uz vienu pusi bija jābrauc. Un tad viņa man izstāstīja, kā 10. klasē bijusi tomboy, bet tad viņai izauga garāki mati un viņa izdomāja, ka labāk būs normāla meitene :D Tas tā smieklīgi, cik viņiem tā orientācijas un dzimumu padarīšana šķiet ikdienišķa :D

28/01/12
Tā kā man skola šeit saistās pārsvarā ar 12. klašu skolēniem, tad varētu teikt, ka viņa šodien bija pustukša. Jo visiem puišiem, kuri mācās militāro mācību (un to dara gandrīz visi, izņemot ladyboys un tos, kuriem ir kādas veselības problēmas), bija jābrauc uz kaut kādu 2 dienu nometni, kura arī tiks ņemta vērā pie eksāmenu atzīmēm skolu beidzot. Taču uz skolu šodien bija atnācis klasesbiedrs Fab, kuru satiku pirmo reizi, jo pēc 10. klases pabeigšanas viņš iestājās skolā, kas saistīta ar gaisa spēkiem, aviāciju un tādām lietām. Tā kā viņš tiek uzskatīts par superstilīgu šeit :D Bet pusis patiešām jauks, atvērts, pieļauju, ka, ja viņš vēl tagad mācītos mūsu klasē, tad būtu viens no labākajiem draugiem, jo tiešām viegli kontaktēties ;) Un tad taju deju skolotāja ļāva mums nobastot vienu stundu, lai visi pasūtītu no Bee mājas garšīgas pusdienas un paēstu, jo skolotāja pati arī bija izsalkusi :D Bet vakarā man atkal bija tāda interesantā sajūta, jo manu acu priekšā tika plānota visa mazā brāļa nākotne, jo viņš beidz 6. klasi, tātad jāmaina skola, jāizvēlas programma, kādā mācīties un tā tālāk. Pie tam mammai tas ir supersvarīgi, jo atklājās, ka viņai pašai acīmredzot nav bijusi tā vieglākā bērnība Taizemes dienvidos, bet kaut kā jau ir izsitusies. Un tikai domā, ko vēl viņa būtu varējusi izdarīt, ja būtu pieejama tā izglītība un iespējas, kas mazajam brālim. Tāpēc tas tāds svarīgais temats pašlaik. Bet ko es? Tikai sēžu un domāju, ka man drīz būs 19 gadi un es vēl aizvien bez nekāda skaidra mērķa čilloju pa pasauli. Lai gan, ja tas nozīmē apmaiņas gadu Taizemē, tad tas ne pavisam nav slikti, eieiei ;)

01/02/12
7 MĒNEŠI!!!!!!! Pa kuru laiku? :o
Viens no Taizemei raksturīgajiem sīkumiem, ko šodien pamanīju - lielveikalā nebija, kur noparkot mašīnu, tikai Ladyparking stāvā, bet tētis bija pie stūres un tad mamma teica, ka, ja viņš grib tur atstāt mašīnu, tad jābūt transvestītam. Es nemāku pareizi izstāstīt, bet nu ar tādu domu. Bija smieklīgi. Kurā valstī vēl tā būtu pirmā asociācija, ja vīrietis gribētu atstāt mašīnu sieviešu stāvlaukumā? :D :D

02/02/12
Šī nedēļa ir līdzīga kā pirmajā semestrī, kad visi normālie cilvēki iet uz skolu, raksta kontroldarbus un dabū starpsemestra vērtējumus, bet es sēžu mājās. Tāpēc bija laiks izdomāt, ka pietiek muļķoties ar savu `dabīgo` matu krāsu, kas saules un iepriekšējo krāsošanas reižu rezultātā bija sanācis viens liels, raibs pleķis mana ķermeņa augšgalā. Tāpēc ar apņēmību un krāsas paciņu rokās devos pie friziera, lai atgrieztos pie tumši brūnā toņa. Bet kā gan es varēju zināt, ka aziātu un maniem matiem ir jāpērk atšķirīgas firmas krāsas? Izrādās, ka viņas neiedarbojas vienādi uz visām matu struktūrām. Tāpēc tas, kas, iesmērējot krāsu matos, izskatījās, ka sanāks tumši, tumši brūns un ar zilu nokrāsu (haha), pēc izmazgāšanas sanāca tieši tāds pats, kā dienas sākumā. Krāsa nebija ievilkusies un nekas nebija mainījies. Lai nebūtu lielās bēdas, kamēr mamma aizgāja vakarā iepirkties, mēs ar māsu aizgājām uz sejas masāžām, tīri atpūtiņas pēc ;) Bet vispār pēdējās 2 dienās ir mistika, jo katru vakaru, kad kaut kur braucam, netālu no mājas redzu ziloni, kurš pastaigājas pa ielu. Protams, ar saimnieku. Un, protams, jūs drošivien domājat, ka tā taču ir Taizeme, te tas ir normāli, te visi pārvietojas ar ziloņiem - bet tā nav. Šitā tiešām bija mistika :D

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

Es uzrakstīju!

28/12/11
Mana kontaktpersona laikam ir neorganizētākais cilvēks, ko pazīstu. Ne jau tikai tas, ka mans stundu saraksts vēl aizvien nav kārtībā, bet šodien bija jābrauc pagarināt manu vīzu. Tad nu no rīta, pēc viņas teiktā, eju uz viņas kabinetu pirms stundu sākuma, jo paredzēts, ka no paša rīta brauksim jau uz imigrācijas dienestu. Tur bišķiņ parunājam, bet tad viņa mani pie rociņas aizved uz rīta ceremoniju pie manas klases (nu tā, lai visa skola redz un draudziņiem vēlāk ir, par ko paķiķināt), jo vīzu kārtot brauksim tikai ap 13:00 vai 14:00. Labi, tad nu eju mācīties ar savu klasi, bet vēl pirms pirmās stundas sākuma viņa man zvana, lai ātri eju uz pirmo stāvu. Pie tam viņai ir saplīsis telefons, tāpēc nevarēju skaidri arī saprast, ko viņa saka un ko mēs tajā 1. stāvā darīsim. Tagad viņa izdomājusi, ka man jābrauc viņai līdzi, lai paņemtu dokumentus jauno ASV skolotāju vīzām (nu labi, nesūdzos, ja nav jāmācās). Bet tas jau ar to nebeidzās, mums bija vēl jāaiziet tāpat pastaigāt uz tirgu, lai nopirktu viņas vīram bikses. Kāds var izskaidrot, kāpēc man tur bija jābūt? :D :D Tad tirgū viņa vēl man izmaksāja iced chocolate, kura man bija jādzer ātri, jo viņa gribēja ēst ledu - tas esot visgaršīgākais :D :D Ap plkst. 13:00 beidzot braucām taisīt MANU vīzu, bet tas vēl ne reizi nav sanācis viegli. Šoreiz Nakhon Pathom imigrācijas dienests vēl nebija atkopies pēc plūdiem, tāpēc dabūjām braukt kādu pusotru stundu, lai nokļūtu vietā, kur viņi pagaidām pārcēlušies. Tur es atkal neredzēju nekādu jēgu no tās skolotājas, jo viņai teorētiski būtu man jāpalīdz, bet, kamēr visi papīri jau bija nokārtoti, es visu sapratusi un gatava braukt prom, viņa taisīja kaut kādu pērienu un bija ļoti apjukusi. Tad nu, kad beidzot braucām prom (lai gan domāju, ka skolotāja tāpat palika apjukusi un bez savām atbildēm :D), devāmies uz citu skolu saņemt naudu no AFS, jo šie palīdz tiem, kuri cietuši no plūdiem. Uzzināju, ka tur arī mācās 2 apmaiņas skolēni - no ASV un Brazīlijas. Bet tieši šodien viņi bija aizbraukuši kaut kur. Domāju, ka vakarā ierakšos savos AFS failos un atšifrēšu, kas viņi ir, bet tā arī neizdevās. Katrā ziņā skola bija jauka un tie AFS darbinieki tur bija jauki un aicināja mani ciemos :D

29/12/11

Šodien skolā bija atklātības stunda, kad visiem bija jāsasēžas aplītī un jāsaka viss, ko pa 3 vidusskolas gadiem vēl nav pateikuši saviem klasesbiedriem vai arī kaut kādas labākās atmiņas un tā. Saistībā ar to, ka līdz marta un līdz ar to arī skolas beigām vairs nav palicis daudz. Tad nu maniem klasesbiedriņiem tur sprāga visdažādākās emocijas ārā - tur bija neizsāpēta mīlestība, visādas apcelšanas, apvainošanās, pateicības utt. Daudziem normāli arī asaru upes atvērās. Un tad pienāca mana kārta, jo visi jau gribēja dzirdēt, ko tad labu pa 6 mēnešiem jau esmu sapratusi. Tad nu centos, cik varēju, lai tajiski arī uzspiestu viņiem uz jūtām (lai gan uztraukumā man tur parādījās tik daudz kļūdas, ka ceru, ka viņi vispār saprata, ko domāju) un pateiktu, ka viņi man ir tik izpalīdzīgi vienmēr, jo, sākumā atbraucot, nevienu nepazinu un arī tajiski ne vārdu nevarēju pateikt, bet viņi vienmēr bija man apkārt, un ne tikai parādīja, uz kurieni jāiet tālāk, bet arī pavadīja un sagaidīja, lai to pašu darītu arī pēc tam. Un tad vēl es teicu, lai, kad viņi jau ir veci un atceras laikus, kad mācījās vidusskolā, nekad neaizmirst, ka viņiem bija draudzene no Latvijas, kura visus gaida ciemos :) Nu tā, bišķiņ jau vajag tā saldi parunāt, lai arī viņi zina, ka tiešām man patīk :)

30/12/11
Skolā nekas prātīgs piektdienās nav jādara, tāpēc jau vakar sarunājām, ka paņemsim brīvu, lai ar daļu no klasesbiedriem aizbrauktu uz zoodārzu, tā lai vienkārši kaut ko kopā padarītu. Bija jau jauki :)




31/12/11
Rīts sācies pilnīgi bez nekādas Jaungada tuvošanās sajūtas. Taču tālāk viss izvērtās samērā interesanti. Jau zināju, ka vakarā brauksim uz tēta māsas māju svinēt Jauno gadu, taču no rīta bija plānots, ka vispirms ar mammu aizbrauksim pie friziera. Tāpēc, kad man teica, ka braucam brokastīs, es, ietērpusies mājas kleitā un ar nemazgātiem matiem, sēdos mašīnā ne par ko neiespringstot. Tikai sēžot mašīnā, pamanīju, ka visi pārējie jau ir pamatīgi uzposušies. Izrādījās, ka mēs uzreiz jau braucam uz brālēnu māju. Tad nu bez telefona, fotoaparāta un pašcieņas ierados pie viņiem :D Nē, nebija jau tik traki. `Svinēšana` sākās jau pa dienu, jo visi viesi taisīja lielo pokera turnīru. No sākuma jau bija paredzēts, ka man arī iemācīs spēlēt, bet, jau ieraugot kā viņi maisa kārtis, sapratu, ka viņi te nāk ar pārāk lielu pieredzi un vēlmi spēlēt uz lielām summām. Paskrienot notikumiem pa priekšu, pateikšu, ka mana māsa gan spēlēja un pazaudēja apmēram 45Ls :D Bet līdz ar to, ka nespēlēju pokeru, man arī atkrita galvenā aktivitāte, tāpēc īpaši jautri nebija. Pie tam visi ciemiņi bija radi, kas uzauguši vai arī atbraukuši ciemos no Taizemes dienvidiem - tātad runāja savā dienvidnieku akcentā, no kura man nebija nekādas saprašanas :D Bet kopumā jau jauki cilvēki :) Pie tam tagad ieguvu jaunus brālēnus - 18 gadīgo Tor un viņa vecāko brāli Top. Vakarā nomainījām lokācijas vietu un aizbraucām uz citu māju, kur turpinājās pokera spēlēšana. Un tā līdz pusnaktij, kuru sagaidījām pie televizora, skatoties oficiālo 10 sekunžu atskaiti un saskandinot super mini mazas vīna glāzītes. Un tā sākās mans 2555. gads Taizemē (budistu lietiņas). Taču, kur Latvijā parasti pēc pusnakts balle tikai turpinātos, tur šeit visi brauca pa mājām. Mēs ar māsu gan neatteicāmies no piedāvājuma palikt brālēnu mājā, jo tādas `ģimeniskās` dienas jau parasti ir jaukas.

01/01/12
Šodien turpināsies pokera maratons, un, tā kā māsai vēl nepietiek zaudējumu, tad tētis no rīta atveda tīras drēbes no mājas un varēju beidzot tikt savā normālajā tēlā. Visa diena tā arī pagāja - kārtis, kārtis, kārtis un es tikai sarunājos ar vecajiem cilvēkiem, kuri nespēlē pokeru :D Bet vakarā gan uzradās mazais action, kad Tor izdomāja nespēlēt pokeru, bet izklaidēt mani. Tas, lūk, puisim beidzās ar smieklīgu kondīciju, pāris neierastiem tualetes apmeklējumiem un tādiem jautājumiem viņa mammai kā: ``Mammu, tu mīli mani vai brāli vairāk?``. Bija smieklīgi :D Tā kā mans sarunubiedrs bija saguris un nolikts gultiņā, bet man vēl miegs nenāca, tad gāju sēdēt pie pokera spēlētājiem un vienkārši čillot, neko īsti nedarīt. Un tā līdz apmēram 5:00 no rīta. Jā, mēs ar māsu vēl vienu nakti pavadām tēta māsas mājā.

02/01/12
3. svinību dienā vēl aizvien turpinās pokers. Es tikmēr šoreiz paskatos kaut kādas mākslas filmas par Taizemes vēsturi, bija labas. Kad vakarā beidzot atgriezāmies savās mājās un tiku pie telefona, tur mani sagaidīja sveicienu bomba visādās valodās, kas bija superjauki :) Tālāk gan uzreiz gulēt, jo savā gultiņā jau labāk, pie tam rīt uz skolu atkal jāiet.

03/01/12
Skolā šodien sajutos bišķiņ kā cietumā, jo, kad māsa ar draudzeni gāja noskaidrot, vai var ātrāk tikt no skolas prom (mācības jau beigušās), tad viena no `bargajām` skolotājām viņas ieraudzīja un pēc tam meklēja. Tad nu māsa ar Ning arī lielā panikā bēga un slēpās, jo citādāk viņas sodītu. Kaut kas ar to viņu disciplīnas sistēmu līdz galam nav kārtīgi izdomāts. Ok, skolas teritoriju jau var slēgt un arī kontrolēt. Bet kāpēc bērni nedrīkst iet ātrāk mājās, ja stundas jau beigušās? :o Bet man pašai šodien kārtējo reizi pierādījās, ka no manas kontaktpersonas Ajaan Juraiwan nav nekāda liela jēga, jo, kad sāku viņai prasīt palīdzību par dokumentiem, kas jāaizpilda, lai pieteiktos masāžas un meditācijas nometnēm, viņa atkal bija superapjukusi un sapratu, ka ātrāk ies, ja pati visu darīšu. Vismaz dabūju savu stundu sarakstu (kurš, protams, līdz galam vēl nav pabeigts ha). Tātad tagad būs tā:
Pirmdiena - 0. taju mūzika, 1. taju val ar savu klasi kopā, 2. angļu val ar Wei Wei (to foršo ķīniešu valodas skolotāju), 3.-4. vācu val ar savu klasi, 5. pusdienas, 6.-7. augļu un dārzeņu grebšana, 8. bibliotēkas stunda kopā ar klasi, kur jāiet kārtot grāmatu plaukti.
Otrdiena - 0. taju mūzika, 1. informātika, 2. angļu val kopā ar savu klasi, 3.-4. vācu val ar savu klasi, 5. pusdienas, 6.-7. rokdarbi, kur ar tām banānu lapām jādarbojas, 8. taju val ar savu klasi.
Trešdiena - 0. taju mūzika, 1. angļu val ar Andy no ASV, 2. taju dejas, 3.-4. man atstātas brīvas, tāpēc eju ar savu klasi sēdēt ekonomikā un matemātikā, 5. pusdienas, 6.-7. taju val ar skolotāju Julaluk, kur vairāk trenējam visādas gramatikas un visādi citādi piņķerīgās lietas, 8. vācu val ar klasi.
Ceturtdiena - 0. taju mūzika, 1. sociālās zinības ar klasi, 2. angļu val ar klasi, 3.-4. taju val ar skolotāju Kanikar, kur vairāk attīstam manu vārdu krājumu, 5. pusdienas, 6. kaut kas līdzīgs audzināšanai, kur runā par visādām nākotnes iespējām utt., 7. vācu val, 8. tikšanās ar kontaktpersonu Ajaan Juraiwan.
Piektdiena - 0. taju mūzika, 1.-2. angļu val ar Rachel no ASV, 3. brīvs, 4. taju val ar skolotāju Julaluk, 5. pusdienas, 6. angļu val ar Andy, 7. angļu val ar klasi pie A.Sirin, 8. angļu val ar klasi pie A.Mod.

07/01/12
No rīta braucām satikt māsas draugus, bet es satiktu savējos, kuri tikko no kārtējā eksāmena bija iznākuši, tad nu gāju ar viņiem pačillot. Bet pēc tam ātri, ātri uz dejošanu. BEIDZOT!!!!!!!!! Kā man pietrūka tas skolotājs. Nu jā, un fiziskās aktivitātes jau arī bišķiņ :D :D :D Bet vakariņās mums piebiedrojās tēta mamma, kura no dienvidiem atbraukusi ciemos, lai vēl māsu pirms braukšanas satiktu :)

08/01/12
Šodien paņemšu tūristu dienu, lai satiktu savu Annīti un viņas family, kuri atbraukuši paceļot uz Taizemi :)) No mājas izbraucām ar stundas kavēšanu, kas ir tik ļoti taju stilā, bet vēl aizvien ne manējā :D Pēc ilgiem mēģinājumiem noparkot mašīnu, beidzot Wat Po satiku Annīti.



Āāāāāā, jūs pat nevarat iedomāties, cik tas bija lieliski! Un kāds man bija šoks, ka varu visu laiku runāt latviski. Un ar savu draudzeni, kur ir te, TAIZEMĒ! Awesome! :) Tā mēs tur čillojām un man vispār acis neievēroja neko no Wat Po vai Wat Prakaew, jo varēju beidzot uz kādu pazīstamu cilvēku skatīties :D :)) Diena noslēdzās ar vakariņām Boiyoke tornī, tajā pašā augstākajā Taizemes ēkā, kur biju Ziemassvētkos. Bet nu atmosfēra pavisam savādāka, kad varu klausīties latviskus jokus latviešu valodā un nemocīt galvu, lai izdomātu, kā kaut ko pareizi pateikt :) Vēl pa visu dienu iepazinos ar viņu jauko gidu Toniju/Mārtiņu - tajieti, kurš runā tajiski, angliski, krieviski un latviski. Jā! Protams, minimāli, bet tomēr ļoti jauki :) Un tad pēc tik labas dienas radās ideja - kāpēc gan man rīt nepaņemt brīvu no skolas un nebraukt viņiem atkal līdzi? Sacīts, darīts - kad vecāki atbrauca man pakaļ, uzreiz iekāpjot mašīnā jau paprasīju atļauju un viss kārtībā, viņi man saprotoši. Un lielum lielais publiskais paldies Annīša mammai par rupjmaizi, desu, Laimas šokolādītēm un Privātās dzīves un Kas jauns pēdējiem numuriem. Bija tāda māju garša :)

09/01/12
No rīta man 9:00 jau jābūt pie Annas viesnīcā, taču ierados ar stundas kavēšanu, jo nebija paredzēts, ka no mājas līdz turienei brauksim 2,5 stundas. Taizemes sastrēgumu burvība. Kad beidzot esmu klāt, braucam uz lielāko krokodilu fermu pasaulē, kur, ja pareizi atceros, ir apmēram 12000 krokodilu. Bet ir arī citi dzīvnieki, piemēram, vismīļākais kaķīts pasaulē - baltā tīģera mazulis, ar kuru man arī ir bilžuks attīstītā veidā. Tik mīīīīļš! :) Pēc tam arī bija izdevība pabarot krokodilus ar kaut kādu žurku vai citādu mistisku gaļu un paklausīties stāstus, kā, piemēram, sieviete aiz nelaimīgas mīlestības ielekusi vienā no krokodilu pārpildītajiem dīķiem un pēc 2 minūtēm no viņas jau vairs nekas nebija palicis. Bet pēc tam pašiem bija iespēja nogaršot krokodilu gaļu - steika vai zupiņas veidā.



Īstenībā bija ļoti gardi, tikai tā dīvaini, ka pirms tam viņus visus tur pat redzējām. Pēc tam ilgāku laiku čillojām pa kaut kādu veikalu, bet vakarā aizbraucu pie viņiem uz viesnīcu, jauki nopeldējos baseinā un tad ar Annīti gājām izpētīt viesnīcu, kur abas pilnīgi mistiski nepiemēroti saģērbušās gandrīz iemaldījāmies kaut kādā kāzu ballītē :D Bet tad īsi pirms pusnakts mani vecāki man beidzot atbrauca pakaļ un stāstīja, ka māsa esot raudājusi, ka es neesmu viņas dzimšanas dienas ballītē. Jāāāā, šodien viņai dzimšanas diena, un es jau no rīta viņu apsveicu. Pie tam nezināju, ka baigās svinības vakarā paredzētas. Bet, lai nedzīvotu tikai ar savām atrunām prātā, uzreiz iebraucot mājās gāju pie māsas vēlreiz atvainoties. Nezinu, cerams, ka būs viss labi, bet māšuks tāda atturīgā.

10/01/12
Šodien atgriezos savā taju dzīvē ar iešanu uz skolu un mazajām draudzenītēm taju rokdarbu stundā.

11/01/12
Šodien bija forši taju valodas stundā, jo tā labi sapratu to, ko man mācīja. Acīmredzot, ir progress :) Bet vācu valodā bija jautri skatīties, kā visi ar lielu prieku dziedāja dziesmiņas, kurās principā viņus neslavē, jo teksts bija `es esmu ārzemnieks un es slikti runāju vāciski`. Bet viņi jau tāpat droši vien to nemaz nesaprata, vienkārši priecājās, ka nav kaut kādi grūti uzdevumi, bet gan dziesmiņas jādzied :D :D Bet pēc stundām kaut kāda mistika ar mani, māsu un mammu. Māsa un mamma savā starpā īsti nesarunājas un māsa arī ar mani nerunā. Bet, kad viņai kaut ko vajag, viņa lika man zvanīt un runāt ar mammu. Biju apjukusi, bet likās, ka viņas ir ar mammu par kaut ko sastrīdējušās. Bet tad vakarā viss tika salikts pa plauktiņiem - māsa vēl aizvien bija dusmīga un apvainojusies par savu dzimšanas dienu. Bet tad mamma mūs tā ļoti forši samierināja, stāstīja, ka mēs taču esam viena ģimene un nevajag dusmoties un tā. Sapratu, ka, kādreiz izdarot kaut ko nepareizu (kā manā gadījumā, kad neaizgāju uz māsas dzimpo, kur pati pēc tam sev pārmetu, jo māšuks man te ir pēdējais cilvēks, ar kuru kādreiz gribētu strīdēties), atklājas, cik viņi man patiešām ir labi un kā ar ģimeni man paveicies :)

12/01/12
Skolā diena bez māšuka, jo viņa apslimusi. Būs man treniņš, lai zinātu, kā būs, kad viņa aizbrauks prom. Nekas jau īpaši nemainījās īstenībā :D Bet vakarā atliekam privātstundas, lai ietu kaut kādus daudz, daudz budistu mūkus skatīties, kas gar māju iet. Princips līdzīgs kā Aglonas svētceļniekiem, tikai parēķiniet to uz Taizemes izmēriem. Un tur, kur tie mūki staigāja, bija izklāts ceļš ar rožu ziedlapiņām, kuras pēc tam veiksmei visi varēja savākt. Mans brālis, protams, uztic man paturēt ūdens pudeli, kamēr pats iet pēc lapām. Kā rezultātā es pie viņām pati nemaz netiku. Bet par laimi uzradās kāds jauks svešinieks, kurš redzēja, ka es tur esmu palikusi tukšā, un iedeva man daļu no savējām. Tāpēc beigās es uzskatu, ka manējās bija vēl īpašākas :) Un par privātstundām neatceros, vai esmu jau stāstījusi, bet visu laiku māsai un brālim nāk mājskolotāja, kura palīdz pildīt mājas darbus un tagad pēdējā laikā viņa arī palīdz man mācīties taju valodu :))

13/01/12

Šodien visi 12. klases skolēni dodamies uz kaut kādu skolas tuvumā esošu parku, kurš cietis plūdos, līdz ar to visi bambusi nokaltuši un mums jāgrābj lapas. Pēc idejas man būtu jābūt skolā un jāmācās, bet draugi teica, ka būšot ļooooti jautri. Nu pierunāja, un nebija jau arī nemaz tik traki, kā lapu grābšana varētu izklausīties ;) Bet pēc tam ar draudziņiem no klases aizbraucām uz Mahidol augstskolu, kur viņi palūdza Budu, lai tiktu augstskolā. Tāpat pačillojām apkārt, pasvinējām Taii dzimšanas dienu ar supersaldu kūku, kura nevienam negāja iekšā. Un tad sākās pēriens ar manu tikšanu mājās, jo vienīgā dzīvoju citā provincē. Bet nu beigās jau viss tika sarunāts, draudziņi iesēdināja autobusā, pateica vēl šoferim, lai atgādina man, kur izkāpt un ar visu tiku galā. Jā, pēdējā laikā vispār ar vairāk klasesbiedriem tuvāks kontakts sanāk. Ir pluss, ka valoda attīstās, jauki, jauki :)

14/01/12
Dejošanā šodien nomainījās skolotājs. Nezinu kāpēc, bet bija čika, nevis mans dārgais Kru Op. Nekas, nākamnedēļ jau būs viņš atpakaļ :) Bet Taizemē šodien Bērnu dienu, tāpēc vakarā braucām uz ballīti ar cilvēkiem no peldēšanas kluba, kura boss agrāk bija mūsu tētis un, kur māsa agrāk trenējās. Kā man gāja? Ko tad var gaidīt no bērnu dienas? Daudz mazi, skaļi mazuļi skraidīja apkārt, pie tam māsai arī bija savi ilgi nesatiktie draugi, tā kā es īpaši ballei nepavilkos. Bet māsa gan malacis, jo ballēja līdz pēdējam, pat, kad oficiāli tur viss beidzās, viņi brauca uz vienu no draugu mājām turpināt svinēt. Es gan tiku laimīgi nogādāta čučēt mājiņās :)

15/01/12
Šodien ar māsu braucām uz AFS tikšanos, bet kaut kas tur līdz galam nebija izdomāts, jo puiši spēlēja futbolu, bet meitenēm nebija īsti, ko darīt. It kā jau nebija slikti, bet nebija arī ne tuvu tik labi kā pagājušajā reizē. Pie tam arī cilvēki mazāk.

16/01/12
Ar māsu un vēl meitenēm no skolas bija plānā braukt uz vismaz 3 tempļiem, tāpēc es, protams, piekritu braukt līdzi. Taču meitenes jau pēc Wat Prakaew apmeklēšanas izdomāja, ka viņām ir besis un, ka jābrauc uz kaut kādu lielveikalu.


Atkal! Un manos spēkos nebija pārliecināt 10 mazās taizemietes, ka tas ir garlaicīgi. Pie tam man vēl sāpēja galva, tāpēc nebiju saulstariņš šodien :D Tad vēl nācās skatīties, kā viņas ārdās karaoke istabā, jo tas taču ir tik `jautri`.



Bet kopš pagājušās nedēļas nogales nekas aprakstu cienošs nav noticis. Es vienkārši priecājos par katru dienu šeit. Un nevaru iedomāties, kā jau mazāk kā pēc 4 mēnešiem man šī lieliskā valsts būs jāatstāj! ;(

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

Augstāk.

Pie vainas laikam ir 18 gadi, kas nodzīvoti Latvijā, jo, lai kā arī gribētu, nespēju decembra 20-os datumus nesaistīt ar Ziemassvētkiem. Es neilgojos, vienkārši vairāk piedomāju pie tā, kas notiek šeit. Un nezinu, kā, bet man ir kārtējais lieliskais vakara noslēgums, jo ar ģimeni braucām vakariņās uz Taizemes augstāko celtni Boiyoke Sky ;) Es arī nezinu, kāpēc, bet augstums, kas citiem sagādā bailes, man ir lielākais prieks. Man tā patīk skatīties uz Bangkoku, pilsētu, ko tiešām jau varu saukt par savu, no augšas, tāpēc 360`` skatapunkts no 84. stāva bija labākais, ko varēju šajos Ziemassvētkos iedomāties. Nekas daudz jau nav stāstāms, vienkārši skaisti!




sestdiena, 2011. gada 24. decembris

Ziemassvētki mūžīgajā vasarā.

Ziemassvētku dienu bija plānots pavadīt ar AFS cilvēkiem, kuri brauks vai jau bijuši Ķīnā. Jā, es, māsa, kura brauks uz Panamu, un Dream, kura brauks uz Argentīnu, arī bijām aicinātas. Mistika :D Bet līdz tam nemaz netikām, jo Siam mūs vairāk kā stundu pārķēra lieliskā atmosfērā skatāmi brakedance battle. Ja godīgi, laikam labāku Ziemassvētku dienu Ziemassvētkus nesvinošā valstī nevarēju iedomāties. Pēc tam daudz kur staigājām apkārt, redzējām ielu koncertu, Taizemes un Korejas draudzības festivālu, Ziemassvētku eglītes un superlielu sastrēgumu. Nekas īpašs, tomēr jutos ļoti labi. Nebiju pat domājusi, ka bez svētkiem būs tik vienkārši un labi, bet tā Taizeme, acīmredzot, ir tik lieliska valsts, ka novērš visas nevajadzīgās domas par mājām. Man patīk te būt! Un jau gandrīz 6 mēnešus :)) :o Priecīgus Ziemassvētkus, Latvija!




trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Man pietrūks mani itāļu draudziņi!

Vakar atprasījos no skolas ļoti laba iemesla dēļ. No rīta cēlos un devos satikt Siiri no Somijas, lai brauktu atvadīties no AFS semestra skolēniem, kuri jau rītvakar brauks atpakaļ uz savām valstīm. Tā kā māsa skolā un pati esmu pietiekoši zinoša, tad ceļā no sākuma atkal devos viena. Viss, protams, gāja kā pa sviestiņu. Nonācām viesnīcā, kur draudziņiem ir nometne un kārtīgi izmantojām vienīgo viņu brīvo stundiņu, lai parunātos par visu, kas iespējams. Bija tik žēl, sajūta it kā pašai būtu prom jau jābrauc, visi arī tādi tā kā nobijušies, saskumuši. Marta ar Dorothea pat zvanījušas AFS un prasījušas, vai nevar nomainīt to programmu un palikt līdz maijam. Taču, nē. Tik žēl, ka visi nepaliek uz gadu, jo tie cilvēki ir tik jauki. :))


Ko gan šodien nevarēju teikt par AFS brīvprātīgajiem, no kuriem bija jādzird tādas lietas, kā `šo saldējumu tu ēst nevari, jo tas ir domāts semestra skolēniem` vai arī `tev skolā šodien nav jābūt?`. Es nesaprotu, kas viņiem par problēmām. 1) skolā ir garlaicība, mācības nav nopietnas, pie tam mana skolotāja manu stundu sarakstu jaunajam pusgadam pat vēl nav uztaisījusi, 2) vai tiešām tik grūti saprast, ka gribam atvadīties no draugiem, kurus tagad nezinām, kad nākošreiz satiksim. Tādu īgno attieksmi no AFS galīgi negaidīju :o Bet kad pēc mazās atvadu stundiņas viņi aizgāja uz savām nometnes aktivitātēm, mēs ar Siiri izgājām ielās. Jāsaka, ka Bangkokā jūtos jau pavisam labi, ir sajūta, ka, ja nezinu, kur iet, tad varu aizbraukt jebkur un pastaigāt apkārt. Kā arī, ja apmaldīšos, tad valoda ir jau pietiekošā līmenī, lai uzzinātu pareizo ceļu. To otro sanāca pielietot arī šodien, kad nevarēju atrast īsto autobusa pieturu - man par prieku, cilvēki, kuriem prasīju, bija ļoti pārsteigti, kad no manas ārzemnieces mutes nāca ārā taju valoda :) Laba diena, ļoti! :)

P.S. Redz, kur mēs ar Siiri atkal nenoturējāmies uztaisīt bildi. Hou hou hou, marry Christmas!

pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Kādam laikam pietiks.

07/12/11
Brālis aizbrauca NaBuai līdzi uz māju, tāpēc tagad miers, jo ar māsu vēl paliekam viesnīcā. Māsa arī pastāstīja, ka plūdu dēļ, skolā stundu laiki tiks izmainīti uz 60 minūtēm un 2 mēnešus būs jāmācās arī sestdienās. Es ļoti ceru, ka Ajaan Juraiwan mani kā apmaiņas skolēnu pasaudzēs un līdz 17:00 katru dienu nebūs jāmācās, bet tad jau redzēs :D Bet šīs dienas jaukais sīkums bija tas, ka liftā sanāca parunāt ar jauku taju vīriņu, kurš pārsteidzoši labi runāja angliski un pats uzreiz prasīja, vai es šeit mācos skolā. Pirmo reizi kāds mani neuzskatīja par vienkāršu tūristu, tik jauki :))

08/12/11
Man patīk dzīve ar māsu divatā :) Šodien no rīta aizgājām uz kaut kādu tirgu, iepirkāmies, pastaigājāmies. Daudz foršāk par braukšanu uz kārtējo lielveikalu ;) Paēdām gardas nūdeles kārtējā mazajā ēstuvē ielas malā, kur puse no telpas ir atvēlēta klientiem, bet otra puse ir īpašnieku dzīvojamā istaba. Tad paņēmām retro velotaxi (vispār viņš neskaitījās retro, taču izskatījās jau ar kārtīgu pieredzi) un aizbraucām paskatīties ķīniešu kvartālu kaut kādā vecpilsētas daļā. Iegājām arī templī, kas ir pavisam, pavisam atšķirīgs no taju budistu tempļiem. Tad pabarojām zivis Čauprajā un ar tuk-tuk braucām atpakaļ uz viesnīcu. Tik jauka diena! :)

09/12/11
Izrakstāmies no viesnīcas un līdz 16:00 dzīvojam pa slimnīcu, kur strādā NaBuai, jo viņa mūs vedīs mājās. JĀĀĀĀĀĀ, šodien brauksim atpakaļ uz māju! :)) Kad, pēc gardām vakariņām Oishi, tur beidzot ieradāmies likās, ka atbraucām nepareizi - viss pagalms piekrauts ar mantām, daudz kas smilšains, samircis. Ieejot iekšā, pirmais, ko ieraudu ir skaistā skapja nelabojami izmirkušās durvis. Tālāk ejot paverās pilnīgi tukša dzīvojamā istaba un virtuve. Vannasistabu baltās durvis ir līdz pusei pelēkbrūnas no plūdu ūdens, netīrumi tā ieēdušies, ka nav iespējams notīrīt. Bet par spīti visam - mājās, istabā un, galvenokārt, manā gultiņā atgriezties ir tik neizsakāmi patīkami! :)

10/12/11
No rīta ceļamies un veļamies, jo ar māsu brauksim satikt viņas draugus no AFS nometnes. Mamma saka, ka esam 2 meitenes, tāpēc ar taxi braukt ir bīstami, tāpēc aizveda mūs līdz autobusa pieturai. Taču mēs ātri vien pārsēdāmies, jo mamma vienkārši pārāk daudz rūpējās par mums. Pie tam taksometri Taizemē ir superlēti un izdevīgi ;) Tad pie Victory Monument satiekam Folk, Dream un vēl meitenes, kuras brauc uz Panamu un Argentīnu. Kopā 7 cilvēki. Un iepazinos arī ar to meiteni, kura gribēja braukt uz Latviju, bet netika ;) Tad visa šī kompānija dodamies uz Lumpini parku (ja nemaldos, lielāko zaļo zonu Bangkokā), kur mūs sagaida šokējoši liela grupai ar bijušajiem AFS apmaiņas skolēniem. Šī bija labākā diena no visām! Nopietni! Tie cilvēki visi bija tik jauki. Pie tam neskaitāmas reizes varēju skatīties viņu pārsteigumu, ka pēc 5 mēnešiem jau varu runāt ar viņiem tajiski. Par ko gan man pašai arī bija brīnums, jo ikdienā tā nepamanu, ka būtu liels progress, jo katru dienu ir tik daudz lietas, ko arī vēl nesaprotu. Bet šodien tiešām bija lieliski! Un Lumpini parks bija īstā vieta, kur tikties, jo viss milzu bars sēdējām zālītē, spēlējām spēles, dažiem bija ukulele līdzi, tad tie arī spēlēja un dziedāja dziesmas. Protams, fotogrāfējāmies daudz, DAUDZ! :D Man pat nav, ko teikt, bija lieliski! :))))))) Un tas, ko AFS pirms manas braukšanas uz šejieni teica, ka visiem apmaiņas skolēniem apmēram pēc 5 vai 6 mēnešiem gribās mājās... Es laikam tiešām esmu izņēmums - esmu tieši tajā `riska` laika posmā, bet man te ar katru dienu paliek aizvien labāk un labāk! Un kurš pirms 5 mēnešiem būtu iedomājies, ka es runāšu tajiski? Ne jau nu es un es neticu, ka arī jūs! :D :D Bet diena ar AFS bija supersupersuper - vakarā ar māsu skatoties mūsu mīļo seriālu par SaiChon un NangFah, bildēs no šodienas saskaitījām, ka bijām ap 60 cilvēku :o Āāā, aizmirsu pateikt, ka šodien sanāca arī pa telefonu parunāt latviski, jo viens puisis ir draugs P`Mai, kura bija Latvijā pirms vairākiem gadiem. Ujjj, ir tik daudz sīkumi, ko nevaru atcerēties, bet tiešām - best day ever! :p

11/12/11

Visu dienu jūtos vēl lieliski pēc vakardienas superjaukās AFS tikšanās :) Nekas īpašs gan stāstāms nav, jo neko prātīgu nedarīju. BIju mājās, kur viss interesantais darāmais 1. stāvā ir noslīcis :D Tāpēc aktīvi čatoju ar taju draugiem, lai trenētu valodiņūūūūū :p

12/12/11
Pēdējā diena pirms skolas. Lai kā pirms tam to gaidīju, kad beidzot tas brīdis ir klāt, tad parādās arī ierastais slinkums. Plānā bija arī visu dienu slinkot pa māju, bet tad atbrauca NaBuai un pavilka mūs uz Terminal 21, tad nu sataisījām daudz bildes atkal :D Bet vakarā, kad bija paredzēts, ka māsa man mācīs vārdiņus, tas viss izvērtās jaukā sarunā par visādām lietām - par taju probmlēmām ar Kambodžu, par viņu premjerministri, vispār par Āziju kopumā un tad vēl beigās par NaBuai pirmo mīlestību :p

13/12/11
Pamodos ar grūtībām - pa vairāk kā 2 mēnešiem galīgi atrasts mosties 6:00. Bet skolā atgriezties tomēr ir diez gan jauki :) Tikai žēl, ka mēs ar māsu kā kaut kādas atkritējas bez piespraudēm, māsai pat josta un soma noslīkusi plūdos :D Skolā visus arī bija pārņēmusi mazā panika, jo Nakhon Pathom piemeklējis neparedzēts aukstums, apmēram +20 grādi :o :D Rīta pirmo daļu nosēdēju skolotāju istabā, jo man un ļoti apjukušajiem jaunajiem skolotājiem no ASV tika taisīts grafiks. Bet beigās manējam pat nepieķērās klāt, tāpēc gāju sēdēt stundās ar savu klasīti ;) Bet, kad nonācu 40 draudziņu ielenkumā un stundās, kuras man nav paredzēts mācīties, atkal bija sajūta, ka valoda ir tuvu nullei. Bet es centīšos visu vainu novelt uz troksni un to, ka viņi grib runāt ātrumā, kuram mana galviņa netiek līdzi :D Un tam visam pa vidu esmu vēl pamatīgi aizmirsusi vācu valodu, jo, kad skolotājs kaut ko prasa man, es saprotu jautājumu, bet atbilde no manis vienkārši nenāk ārā. Pēc stundām brālis sacēla kārtējo paniku, jo tētis teica, ka sev un mammai nopirks iPhone 4S, par ko mazais, kuram jau ir iPhone 4 gruzījās, jo viņš, protams, sev grib visu to jaunāko. Kaitina tik izlutināti bērni. Bet vakariņās uzzināju īsto stāstu, kā tiku vispār dzīvot šajā ģimenē. Izrādās, ka no sākuma man esot paredzēts dzīvot Phitsanulok (tālāk no Bangkokas), bet manā vietā šajā ģimenē būtu meitene no Krievijas. Taču viena no AFS brīvprātīgajām, kas dzīvo mūsu ciemā un ir labās attiecībās ar maniem vecākiem, ieraudzīja manu pieteikumu, es viņai uzreiz labāk iepatikos. Tad viņa to mapīti nozaga un paslēpa sev zem sēžamvietas, lai tikai mani nepiešķirtu kādam citam. Un tagad, kad to zinu, es viņai tik nenormāli lielu paldies esmu parādā :))

14/12/11
Šorīt skolā atgriežos arī mūzikas nodarbībās. Bet tā kā tā ir pirmā nopietnā diena, tad viņa ir pavisam nenopietna, jo neko nedarījām ;) Pa visu dienu kaut kā vairāk sanāca uzturēties kopā ar Mink (to manu klasesbiedreni, kura bija Brazīlijā pagājušajā gadā), par ko pavisam nesūdzos. Taču pēdējo stundu sanāca nobastot, jo tas bija sports, bet man sporta tērps pazudis plūdos, pie tam māsa jau bija beigusi mācīties, tāpēc gribējām ātrāk prom no skolas, lai varam ar viņas draugiem aizbraukt paēst pusdienas.

15/12/11
Pēc pamatīgi nokavēta skolas sākuma (ja neskaita reizi, kad bija sabrucis gājēju tilts, tad šis varētu būt rekords) man bija lieliskā iespēja atkal izgāzties visas skolas priekšā. Ajaan Juraiwan izdomāja, ka man jābūt tai, kura pasniegs puķes jaunajam direktoram, lai viņš tās tālāk pasniegtu jaunajiem skolotājiem. Bet tā ir Taizeme! Un te bez visādiem man nezināmiem sīkumiem neiztikt. Tā nu nezinu, vai nepareizo kāju paliku uz priekšu, vai varbūt nepareizā leņķī pieliecos, kad pasniedzu tās puķes, bet maniem draugiem un visiem pārējiem skolēniem bija ļoti uzlabots rīts :D Vismaz ASV skolotāji nomierināja, jo viņi teica, ka arī visu laiku jūtās apjukuši, jo nezina, kas un kā jādara :) :D Bet vēlāk vismaz klases meitenēm tas noskaņojums mainījās, jo paziņoja, ka pirmdien visām, kam ir pārāk gari mati (pēc skolas standartiem), viņi tiks nogriezti. Protams, tagad laikam būšu meitene ar garākajiem matiem skolā, jo man neviens neķersies klāt, esmu īpašā persona :D

17/12/11

Šodien pirmā sestdiena no astoņām, kuras būs jāpavada skolā. No rīta nebija jāiet uz mūziku, jo manam trenerītim Chim bija jāiet uz interviju augstskolā, tāpēc pa ilgiem laikiem atkal ar visiem kopā sēdēju rīta ceremonijā. Vispār skolā mirstu nost, jo tās 60 minūšu garās stundas ir pavisam nepanesamas, jo Ajaan Juraiwan vēl aizvien nav uztaisījusi manu stundu sarakstu, tāpēc turpinu vienkārši atsēdēt laiku. Bezjēdzīgi. Pie tam ik pa laikam, piemēram, šodien pat uz 2 stundām skolotāji neieradās un tad sanāca vēl vairāk un garlaicīgāk to laiku novilkt. Taču vakarā braucām uz Siam, kur bija lielā iPhone 4S prezentācija, kur arī tētis un mamma sev iegādājās pa vienam. Tur pavisam negaidīti jauki sanāca parunāt ar vienu no darbiniecēm, kurai pirmais jautājums man bija, vai esmu AFS apmaiņas skolniece. Jautāju viņai, kā viņa zina par AFS, uz ko viņa atbildēja, ka pati vienreiz gandrīz aizbraukusi AFS apmaiņā, taču viņa ļoti gribēja uz ASV, taču netika, tāpēc atteicās no citām valstīm. Kā arī vienreiz viņas ģimene ir pieteikušies kā viesģimene, taču kaut kādu apstākļu dēļ tur viss atkrita. Un beigās izrādījās, ka viņa un viņas jaukais brālis, kurš arī ik pa laikam iesaistījās sarunā, dzīvo tikai 3 km no manas Taizemes skolas. Ļoti jauka vakara mistika :)






Bet tagad noteikti atkal iestāsies rutīna `skola-māja-svētdiena`, tāpēc nekas superinteresants nenotiks. Un jaunumi nāks lēnāk. Esiet pacietīgi - labs tiešām nāk ar gaidīšanu :*


P.S. Tiem, kas lasa un ir īpaši izbadējušies pēc bildēm - meklējiet draugiem.lv Alise Eicēna. Tur ir viss, jāāā!